BoJack Horseman: Season 6
Tas nu ir noticis, un emocijas ir drīzāk skumjas - esmu noskatījies visas sešas "BoJack Horseman" sezonas, un vairāk to nebūs. Labā ziņa - nav jau aizliegts tās skatīties atkal no sākuma!
Jau iepriekš esmu vairākkārt paudis to, cik ļoti iespaidīgs man šķiet šis animācijas seriāls, un līdz ar tā beigām varu tikai atkārtot jau iepriekš izskanējušus vārdus. Tēli, kuri pakāpeniski piedzīvo pārmaiņas, kuras ir loģiskas, nevis sižeta diktētas. Nopietnu tēmu atspoguļošana - reizēm caur jokiem, reizēm pavisam tieši nopietnā veidā. Dažādi vizuāli paņēmieni, animācija, kas neseko konstanti vienam un tam pašam principam. Un tā tālāk, un tā joprojām. Laikam jau man visvairāk Bodžeka sakarā patīk tas, cik ļoti tas neseko situāciju komēdiju principam, ka katras sērijas beigās faktiski atgriežas status quo, proti, notikušajam bieži nav vispār nekādas vērtības. Šeit sekas ir un paliek, tas ir forši.
Savā ziņā sestā sezona ir viena no mazāk skumjajām, lai arī tās priekšpēdējā epizode "The View From Halfway Down", protams, ir vienkārši traģisma etalons (un cik tur ir daudz dažāda veida simbolisma!), mans favorīts visā tajā droši vien ir dzejolis, kura vienu pantu atļaušos nocitēt:
"You’re flying now, you see things
much more clear than from the ground.
It's all okay, or it would be
were you not now halfway down."
Ārpus šīs sērijas, lielu daļu sezonas Bodžeks (pirmo reizi ilgu gadu laikā) pavada skaidrā (taču tu kā skatītājs visu laiku jūti, cik ļoti pa plānu ledu viņš staigā), viņa draugu dzīves kaut kādā mērā var teikt, ka sakārtojas atbilstoši katra nopelniem, un pašas beigas, lai arī ne tik ļoti skaudras kā skats no pusceļa lejup, ir tieši tādas, kādām tām ir jābūt. Reti kurš seriāls ir spējis tikt noslēgts tik sakarīgā veidā kā šis, neatstājot liekus neatbildētus jautājumus un arī neradot sajūtu, ka varbūt vajadzētu šo stāstu turpināt. Šis stāsts ir noslēdzies, gan Bodžekam, gan tiem, kas viņa dzīvē bijuši nozīmīgi, un to visu perfekti lakoniski atspoguļo frāze beigu dialogā starp Bodžeku un Diānu: "Life's a bitch and the you die, right?" - "Sometimes. Sometimes life's a bitch and then you keep living". Ar to laikam arī viss. Būs jāskatās no sākuma. Katrā ziņā varu teikt, ka man tagad ir jauns visu laiku iecienītākais seriāls.
Jau iepriekš esmu vairākkārt paudis to, cik ļoti iespaidīgs man šķiet šis animācijas seriāls, un līdz ar tā beigām varu tikai atkārtot jau iepriekš izskanējušus vārdus. Tēli, kuri pakāpeniski piedzīvo pārmaiņas, kuras ir loģiskas, nevis sižeta diktētas. Nopietnu tēmu atspoguļošana - reizēm caur jokiem, reizēm pavisam tieši nopietnā veidā. Dažādi vizuāli paņēmieni, animācija, kas neseko konstanti vienam un tam pašam principam. Un tā tālāk, un tā joprojām. Laikam jau man visvairāk Bodžeka sakarā patīk tas, cik ļoti tas neseko situāciju komēdiju principam, ka katras sērijas beigās faktiski atgriežas status quo, proti, notikušajam bieži nav vispār nekādas vērtības. Šeit sekas ir un paliek, tas ir forši.
Savā ziņā sestā sezona ir viena no mazāk skumjajām, lai arī tās priekšpēdējā epizode "The View From Halfway Down", protams, ir vienkārši traģisma etalons (un cik tur ir daudz dažāda veida simbolisma!), mans favorīts visā tajā droši vien ir dzejolis, kura vienu pantu atļaušos nocitēt:
"You’re flying now, you see things
much more clear than from the ground.
It's all okay, or it would be
were you not now halfway down."
Ārpus šīs sērijas, lielu daļu sezonas Bodžeks (pirmo reizi ilgu gadu laikā) pavada skaidrā (taču tu kā skatītājs visu laiku jūti, cik ļoti pa plānu ledu viņš staigā), viņa draugu dzīves kaut kādā mērā var teikt, ka sakārtojas atbilstoši katra nopelniem, un pašas beigas, lai arī ne tik ļoti skaudras kā skats no pusceļa lejup, ir tieši tādas, kādām tām ir jābūt. Reti kurš seriāls ir spējis tikt noslēgts tik sakarīgā veidā kā šis, neatstājot liekus neatbildētus jautājumus un arī neradot sajūtu, ka varbūt vajadzētu šo stāstu turpināt. Šis stāsts ir noslēdzies, gan Bodžekam, gan tiem, kas viņa dzīvē bijuši nozīmīgi, un to visu perfekti lakoniski atspoguļo frāze beigu dialogā starp Bodžeku un Diānu: "Life's a bitch and the you die, right?" - "Sometimes. Sometimes life's a bitch and then you keep living". Ar to laikam arī viss. Būs jāskatās no sākuma. Katrā ziņā varu teikt, ka man tagad ir jauns visu laiku iecienītākais seriāls.
2022-02-11
comments powered by Disqus