Kazhes pierakstu burtnīca

Padzirdējis, ka šī ska grupa 2013.gada 22.martā būs redzama šepat Rīgā, Palladium koncertzālē, jau gandrīz sataisījos pirkt biļeti. Taču tad radās šaubas - vai nebūtu prātīgi vispirms noskaidrot, cik labi vai slikti man patīk viņu mūzika, un tikai tad lemt par koncerta apmeklējumu? Ja man būtu pieeja bezmaksas ielūgumiem, tad jau varētu iet kaut uz velna vecmāmiņas koncertu, bet diemžēl par mana bloga ierakstiem neviens pagaidām nemaksā, tāpēc esmu prātīgs.
Ska kā mūzikas stils man vienmēr ir paticis, jo tajā jūtamas divas man pietiekami tuvas (muzikālajā ziņā) noskaņas - pankroka agresija un svinga dzīvesprieks. Taču te nu jāatzīst, ka "Everything Sucks" nav nekāds izcilais ieraksts. Kas, protams, nav nekāds pārsteigums - grupas dalībnieki, to ierakstot, bija nepieredzējuši, jauni un droši vien arī muzikālā ziņā ne pārāk izglītoti. Un droši vien no tā izriet "Everything Sucks" attieksme. Lai gan, protams, nav obligāti jābūt tīņa gados, lai reizēm gribētos ietvītot precīzi šo atziņu.
Lieki gan teikt, ka šis ieraksts nav skumjš un depresīvs, bet skaļš un trokšņains, jo ska tomēr nav izslavēts ar savām balādēm. Diemžēl ska nav izslavēts arī ar savu daudzveidību, un šis ieraksts ir teju neizturami vienmuļš visā savā jautrībā. Tajā ir vesela 21 dziesma, kas ir, domājams, vismaz savas 8 dziesmas vairāk, nekā šādā albumā būtu normāli.
Reizēm dziesmas izklausās mazliet metāliskākas (parasti - visai draņķīgā stilā), reizēm tiek spēlēts "tīrs" ska, bet šo albumu vienā piegājienā noklausīties ir grūti - tas ir pārāk apnicīgs, un tā noteikti nav pirmās šķiras kvalitātes zīme, un šobrīd varētu teikt, ka no sākotnējā reitinga, kas man lika domāt, ka koncertā būšu sajūsmā, liela daļa prieka ir noplakusi. Protams, jādod grupai vēl iespēja un jāiepazīst arī tās "brieduma" ieraksti, bet pagaidām es galīgi neesmu pārliecināts, ka šis ir no tiem ansambļiem, ko obligāti gribu redzēt uzstājamies dzīvajā.