Zodiac
Tas bija pirms gandrīz desmit gadiem, kad pie Normja skatījos filmu The Zodiac, sākotnēji domājot, ka tā ir jaunā Deivida Finčera lente ar Džeku Gilenhālu un Robertu Dauniju jaunāko un tikai pamazām saprotot, ka esam piečakarēti un skatāmies kaut kādu apšaubāmu kreisās studijas lenti un nevis "Seven" un "Fight Club" režisora jaunāko darbu. Filma toreiz izrādījās diezgan švaka, kas gan galīgi nebija pārsteidzoši, un tā nu sanāca, ka "īsto" filmu par Zodiaka slepkavu es noskatījos tikai tagad.
Kā jau filmām par Zodiaku pieklājas, pats slepkava nav tās galvenais varonis, jo par viņu jau nav nekas daudz zināms. Vienīgās ainas, kurās mēs viņu redzam, ir tās, kurās kāds no viņa upuriem izdzīvo un var pēc tam atstāstīt redzēto, vai arī ir liecinieki notikušajam. Viss pārējais ir izmeklētāju darbības un norises San Francisco Chronicle redakcijā, kura bija viena no avīzēm, kas saņēma vēstis no slepkavas. Redakcijā mēs sastopam divus personāžus - slaveno reportieri ar noslieci uz alkoholismu Polu Eiveriju (Daunijs Jr.) un daudz mazāk zināmo komiksu autoru Robertu Greismitu (Gilenhāls). Kad Zodiaks sāk savu komunikāciju, līdzās policijai (galvenokārt pārstāvētai ar galveno izmeklētāju Deivu Toski - Marks Rafalo) vislielākā apsēstība ar slepkavību rodas it kā no šīs tēmas tālajam zīmētājam Greismitam (kurš eventuāli uzrakstīs pāris grāmatas par Zodiaku, kas arī kļūs par pamatu šai filmai).
Kas mani pārsteidza "Zodiakā", ir tas apstāklis, ka Finčers ļaundari neattēlo kā "criminal mastermind" un vairāk uzsvaru liek uz to, ka slepkava ir ar uzmanību apsēsts slimiķis, nevis ģeniāls psihopāts. Ne tādā ziņā, ka es uzskatītu, ka viņš būtu ģeniāls psihopāts, bet tādējādi, ka filma it nemaz (pretēji kopumā novērojamajām mākslā tendencēm) šo varoni neglorificē, līdz ar to nav pārsteidzoši, ka galvenie aizdomās turamie tajā ir vienkārši pretīgi, ne sevišķi izglītoti un ne sevišķi smalkus darbus strādājoši tipāži. Nekāds uzsvars te netiek likts uz to slepkavas vēstījumu, kurš joprojām nav līdz galam atšifrēts (protams, te varētu izteikt versiju, ka neatšifrētais vēstījums patiesībā ir kaut kas no Voiniča manuskripta kategorijas - proti, ka reāli to nemaz nav paredzēts atšifrēt un, iespējams, nav arī vēstījuma), tā vietā akcentējot pirmo ziņu, kas izrādījās prasts substitūcijas šifrs. Tiesa, mani mulsina, ka šādu kodu, kas bija publicēts lielā avīzē (un tas uzsvērts ne tikai filmā, bet arī citviet) vispār bija kādi sarežģījumi atlauzt un filmā šajā gadījumā ir atsauce uz vārda "kill" identificēšanu ziņojumā, lai gan šādu šifru laušanā pamata instruments (un to noteikti jebkurš amatieris kriptogrāfijā zināja arī tolaik) ir burtu relatīvo biežumu tabula.
Kā lai arī nebūtu, "Zodiaks" ir ļoti labi nostrādāta filma, konsekventa tajā, ko tā rāda un ko tā nerāda, tā izvairās no pārmērīgas notikumu dramatizācijas, savus varoņus nepadarot ne pārāk gudrus, ne pārāk stulbus, un faktiski tai, protams, pietrūkst tikai viena - atrisinājuma, bet tā kā tā nav bijis arī dzīvē, tur neko nepadarīsi. Ciktāl tas iespējams "mystery/crime" filmām, kas nav īsti mans iecienītākais žanrs, šī ir teicama kinolente un, protams, nesalīdzināmi labāka par to, ko biju redzējis iepriekš.
Kā jau filmām par Zodiaku pieklājas, pats slepkava nav tās galvenais varonis, jo par viņu jau nav nekas daudz zināms. Vienīgās ainas, kurās mēs viņu redzam, ir tās, kurās kāds no viņa upuriem izdzīvo un var pēc tam atstāstīt redzēto, vai arī ir liecinieki notikušajam. Viss pārējais ir izmeklētāju darbības un norises San Francisco Chronicle redakcijā, kura bija viena no avīzēm, kas saņēma vēstis no slepkavas. Redakcijā mēs sastopam divus personāžus - slaveno reportieri ar noslieci uz alkoholismu Polu Eiveriju (Daunijs Jr.) un daudz mazāk zināmo komiksu autoru Robertu Greismitu (Gilenhāls). Kad Zodiaks sāk savu komunikāciju, līdzās policijai (galvenokārt pārstāvētai ar galveno izmeklētāju Deivu Toski - Marks Rafalo) vislielākā apsēstība ar slepkavību rodas it kā no šīs tēmas tālajam zīmētājam Greismitam (kurš eventuāli uzrakstīs pāris grāmatas par Zodiaku, kas arī kļūs par pamatu šai filmai).
Kas mani pārsteidza "Zodiakā", ir tas apstāklis, ka Finčers ļaundari neattēlo kā "criminal mastermind" un vairāk uzsvaru liek uz to, ka slepkava ir ar uzmanību apsēsts slimiķis, nevis ģeniāls psihopāts. Ne tādā ziņā, ka es uzskatītu, ka viņš būtu ģeniāls psihopāts, bet tādējādi, ka filma it nemaz (pretēji kopumā novērojamajām mākslā tendencēm) šo varoni neglorificē, līdz ar to nav pārsteidzoši, ka galvenie aizdomās turamie tajā ir vienkārši pretīgi, ne sevišķi izglītoti un ne sevišķi smalkus darbus strādājoši tipāži. Nekāds uzsvars te netiek likts uz to slepkavas vēstījumu, kurš joprojām nav līdz galam atšifrēts (protams, te varētu izteikt versiju, ka neatšifrētais vēstījums patiesībā ir kaut kas no Voiniča manuskripta kategorijas - proti, ka reāli to nemaz nav paredzēts atšifrēt un, iespējams, nav arī vēstījuma), tā vietā akcentējot pirmo ziņu, kas izrādījās prasts substitūcijas šifrs. Tiesa, mani mulsina, ka šādu kodu, kas bija publicēts lielā avīzē (un tas uzsvērts ne tikai filmā, bet arī citviet) vispār bija kādi sarežģījumi atlauzt un filmā šajā gadījumā ir atsauce uz vārda "kill" identificēšanu ziņojumā, lai gan šādu šifru laušanā pamata instruments (un to noteikti jebkurš amatieris kriptogrāfijā zināja arī tolaik) ir burtu relatīvo biežumu tabula.
Kā lai arī nebūtu, "Zodiaks" ir ļoti labi nostrādāta filma, konsekventa tajā, ko tā rāda un ko tā nerāda, tā izvairās no pārmērīgas notikumu dramatizācijas, savus varoņus nepadarot ne pārāk gudrus, ne pārāk stulbus, un faktiski tai, protams, pietrūkst tikai viena - atrisinājuma, bet tā kā tā nav bijis arī dzīvē, tur neko nepadarīsi. Ciktāl tas iespējams "mystery/crime" filmām, kas nav īsti mans iecienītākais žanrs, šī ir teicama kinolente un, protams, nesalīdzināmi labāka par to, ko biju redzējis iepriekš.
2016-08-23
comments powered by Disqus