Česlavs Stančiks

Viens no ievērojamākajiem Latvijas divdesmito gadu futbolistiem, bija gan RFK, gan Vanderera komandas kapteinis, lielākoties spēlēja centra pussarga pozīcijā. Augumā nelielais (165cm) Stančiks nebija izcils vārtu guvējs, bet vienmēr spēlēja enerģiski un tehniski, labi prata piespēlēt komandas biedriem.

Ar sportu sāka nodarboties 1907. gadā, par viņa agrīnajām futbolista gaitām zināms, ka 1912. gadā Stančiks bija Amatiera rindās, bet labāk zināms laikā pirms 1.Pasaules kara viņš bija kā Union futbolists. Jau 1914. gadā viņš bija kandidātu sarakstā Rīgas futbola komandai Viskrievijas olimpiādē, bet 1915. gadā arī reāli spēlēja Rīgas sastādītajā komandā. Pirmā Pasaules kara laikā, ģimenei esot bēgļu gaitās, spēlēja futbolu tolaik ievērojamajā "Kružok futboļistov Sokoļņiki" komandā. Pēc atgriešanās Latvijā spēlēja Rīgas divdesmito gadu sākuma spēcīgākajā komandā Kaiserwald, kuras sastāvā kļuva par Latvijas meistaru 1922. un 1923. gadā, kā arī bija stabils Latvijas izlases spēlētājs, piedaloties visās tās spēlēs no 1922. līdz 1926. gadam. 1924. gada Olimpisko spēļu dalībnieks Parīzē, piedaloties smagi zaudētā spēlē pret Franciju. Līdz ar Kaiserwald komandas izjukšanu pārgāja uz tā brīža spēcīgāko Latvijas futbola komandu RFK, kuras rindās izcīnīja savu trešo Latvijas meistara titulu. Kad izveidojās Vanderera komanda, Česlavs Stančiks tai pievienojās (lai gan bija domājis jau iepriekš beigt savu karjeru) un bija stabils tās loceklis līdz pat 1932. gadam. Pēc šīs, komandas vēsturē labākās sezonas, kad Wanderer tika līdz zelta spēlei, kurā tomēr neizdevās kļūt par Latvijas meistarvienību, Stančiks beidza aktīvās futbolista gaitas, aizvadot benefices spēli. Bija Vanderera kapteini, arī karjeras beigšanas laikā viņu uzskatīja par vienu no labākajiem Vanderera futbolistiem.

1933. gadā apbalvots ar LSOA godazīmi "par nopelniem" Latvijas valsts 15 gadu jubilejā (kā viens no desmit futbolistiem). Tāpat 1933. gadā ievēlēts futbola tiesnešu kolēģijā.

Pāris gadus uzspēlēja muitas ierēdņu komandā, bet tradicionālajā pilsoņu sportā viņš pēdējo reizi atgriezās 1936. gadā kā pirmās līgas LSB komandas futbolists, kurā teju četrdesmit gadus vecais Stančiks kļuva par vienu no vilcējspēkiem, komandai kļūstot par Rīgas 1.līgas uzvarētāju, bet pārspēlēs par vietu Virslīgā komandai nesekmējās. Pēdējais Stančika pieminējums futbola kontekstā nāk no 1940. gada pavasara, kad viņš bija izziņoto Latvijas futbola veterānu sarakstā gaidāmai spēlei ar Igaunijas futbola senioriem (Baltijas valstu okupācijas dēļ spēle nenotika).

Citos sporta veidos

Labi spēlēja bendiju, Rīgas Airētāju Kluba un RFK rindās bija Latvijas čempionāta trijniekā.

Biogrāfija

Pilnais vārds Česlavs Jozefs Stančiks. Dzimis Rīgā poļu tautības Kauņas guberņas policijas ierēdņa Boļeslava Filimona Stančika (1863-1914) un viņa sievas klavierskolotājas Annas (meitas uzvārds Skaczys, 1871-1942) ģimenē, bija divas māsas: Irēna Ģertrūde un Vanda. Česlava bērnībā Stančiku dzīvoja Mīlgrāvja rajonā, bet pēc tēva nāves 1914. gadā pārcēlās uz Dobeles ielu Āgenskalnā. Č.Stančiks mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā Troņmantinieka (tag. Raiņa) bulvārī, izglītību pārtrauca evakuācija uz Maskavu. 1916. gadā Stančiks tika iesaukts cariskās Krievijas armijā. Rīgā atgriezās 1921. gadā, ilgās prombūtnes dēļ automātiski Latvijas pilsonību nesaņēma, tā viņam piešķirta 1924. gadā. 1921. gadā viņa nodarbošanās personu apliecinošos dokumentos norādīta kā students, bet kur tieši viņš mācījies, nav noskaidrots, vēlāk strādāja Rīgā par kantoristu. Atbilstoši presei, 1933. gadā Česlavs Stančiks bija Latvijas armijas virsdienestā vecākais rakstvedis un baletdejotājs Liepājas operā. Vēlākā dalība ierēdņu futbola turnīrā muitas darbinieku komandā liecina, ka Stančiks varētu būt bijis nodarbināts muitas dienestā.

Česlava Stančika sieva Herta Šarlote Marija (meitas uzvārds Šmīdeberga, 1903-1982) bija vācbaltiete, līdz ar to 1939. gada rudenī viņa un abu Irēna (1927-1998) repatriējās uz Vāciju. Zināms, ka Č.Stančiks uz Vāciju izbrauca vēlāk, iespējams, 1940. gadā, šķiet, ka sākotnēji Stančiki mitinājās vācu okupētajā Poznaņā. Pēc tam kādu laiku dzīvoja Braunšvaigā, Vācijā. Domājams, ka 1943. gadā Č.Stančiks tika iesaukts nacistiskās Vācijas karaflotē, pirms iesaukšanas armijā nodarbošanās - speditors. Pēc kara strādāja amerikāņu Labor Service bijušo karavīru nometnē Kaizerslauternā,. Vēlākos gados - tirgotājs, sākumā individuāli, vēlāk - znota uzņēmumā. Līdz mūža nogalei dzīvoja Haidelbergā, Vācijā. Miris pansionātā Šrīzhaimā pie Haidelbergas.

Fotogalerija

Izmantotie avoti

• Česlava Stančika mazmeitu Marinas Hermanes un Filisas Lavingu atmiņu stāstījums un fotogrāfiju kolekcija
• Č.Stančika iekšzemes pases: LVVA 2996-17-41614, LVVA 2996-17-41615, LVVA 2996-17-41616, LVVA 2996-17-41617
• Sports 1932-06-15. Česlavs Stančiks: manas futbola karjeras sākums un nobeigums
• Alīde Zigmunde. Pirmie trīs poļu tautības Latvijas olimpieši (1924-1928), 2018
• Č.Stančika miršanas apliecība, M.Hermanes personīgā kolekcija
• Materiāli par Česlavu Stančiku Arolsen arhīvos