Emīls Urbāns

Sportistu aprindās saukts par "Emo". Futbolista gaitas uzsāka 15 gadu vecumā YMCA komandā. Pēc RFK nodibināšanās kopā ar gandrīz visiem JKS pirmās komandas spēlētājiem pievienojās jaunizveidotajam klubam. RFK rindās trīs gadus pēc kārtas (1924-1926) izcīnīja Latvijas meistara titulu, divas reizes (1924-1925) ieguva Rīgas kausu. Pēc tam vairākus gadus pārstāvēja Rīgas Vanderera komandu, tiesa - Virslīgā viņš uzspēlēja tikai pirmajā RV gadā šajā turnīrā (1930), pēc tam vairākus gadus spēlēja dažādās Vanderera zemāku klašu komandās. Savos labākajos gados Urbāna galvenie ieroči bija labais ātrums un spēcīgie sitieni pa vārtiem, lielākoties spēlēja labā ārējā uzbrucēja pozīcijā, vēlāk Vandererā - kā kreisais malējais uzbrucējs. Kā Vanderera futbolists tika iesaistīts Latvijas izlasē, kurā divu gadu laikā aizvadīja 9 spēles, guvas divus vārtus.

Citos sporta veidos

Spēlēja arī bendiju, piedalījās divās valstsacīkstēs, bija Latvijas čempions bendijā 1924.gadā (RFK sastāvā). Līdz ar pāriešanu futbolā uz Vandereru, bendijā kļuva par RAK biedru. 1928.gada decembrī bendija spēles laikā guva smagu traumu - pēc bumbiņas trāpījuma pa aci piedzīvoja neveiksmīgu kritienu un guva smadzeņu satricinājumu. Spēlēja arī basketbolu (pārstāvēja RFK un LNK).

Biogrāfija

Pilnā vārdā Emīls Johans Urbāns. Dzimis Rīgā meldera Oto Eduarda Urbāna (1871-?) un viņa sievas Minnas (meitas uzvārds Junkere) ģimenē, kristīts Rīgas Pētera draudzē. Sieva Karlīna Milda Urbāne (1907-?), apprecējušies 1931.gadā, meita Aina (dz.1933). Bēgļu gaitās devās arī Emīla Urbāna brālis Roberts (1899-?) ar ģimeni, kā arī E.Urbāna sievasmāte.

1925.gadā iesaukts obligātajā karadienestā, dienēja Smagās artilērijas divīzijā.

Bēgļu gaitās vispirms nonāca Gotenhāfenā (tag. Gdiņa), kur apmetās pie kādreizējā Rīgas Uniona un arī Latvijas izlases vārtsarga Georga Kabula, tālāk bēgļa ceļš veda uz Krumavu pie Modāvas Čehijā, kur E.Urbāns strādāja bankā par kasieri, vēlākos bēgļu gadu laiku papīros profesija norādīta kā celtnieks. Tuvojoties sarkanarmijai, dodas uz Rietumiem, caur Pasavu, Eslingenu un Zorendorfu, visubeidzot nonākt Karslrūē. Gan Zorendorfā, Karslrūē ar UNRA palīdzību nodibināja latviešu futbola vienības, pats arī tajās spēlēja.

1950.gadā ieceļoja ASV, kur strādāja kā krāsotājs un tapešu licējs. Mūža nogali pavadīja Bostonā. Apbedīts Velleslejas pilsētas kapos.

Izmantotie avoti

• Rīgas Pētera draudzē kristīto saraksts par 1904.gadu, 36.lpp.
• Laiks, 1984-03-07. Emīlam Urbānam - 80.
• Laiks, 1989-11-08. In memoriam.
• Karlīnas Mildas Urbānes iekšzemes pase, LVVA 2996-19-3357