Ernests Skujiņš

Vārtsargs, vēlāk treneris, sporta organizators. Spēlēt sāka Latvju jaunatnes komandā, uzspēlēja 1. līgas turnīrā, no tās pārgāja uz Rīgas 2. līgā spēlējošo VEF, bet no tās - uz Virslīgas grandu RFK. Trīsdesmito gadu otrajā pusē RFK situācija ar vārtsargiem bija bēdīga, un arī Skujiņš nekļuva par glābēju. Viņš trīs spēlēs 1938. gada pavasarī aizstāja līdzšinējo kluba pamatvārtsargu Voldemāru Liepiņu, tomēr nākamajā gadā viņš atkal atgriezās Latvju jaunatnes sastāvā. Vēl viņš uzspēlēja 1940. gada pavasarī 5. Rīgas APSK komandā otrajā līgā, kurā bija sapulcināti vairāki ievērojami pieredzējuši spēlētāji, bet pirmajā okupācijas rudenī aizstāvēja Universitātes Sporta krāsas, studentu komandām viņš palika uzticīgs līdz iesaukšanai leģionā.

Pēc izceļošanas uz Kanādu daudz nodarbojās ar vietējo latviešu sportistu trenēšanu Sidrabenē Toronto tuvumā un citviet Kanādā.

Biogrāfija

Pilnā vārdā Ernests Eduards Skujiņš. Dzimis Ventspilī zvejnieka Jāņa Skujiņa un viņa sievas Martas (dz. Sekstiņa) ģimenē. No 1932. līdz 1935. gadam mācījies Rīgas pilsētas tehnikumā. Obligātajā dienestā Autotanku pulkā 1936. - 1937. gados. 1939. gadā iestājies Latvijas Universitātes inženierzinātņu fakultātes kultūrtehnikas nodaļā. Iesaukts leģionā. Pēc kara Vācijā mācījies Baltijas Universitātē. Anglijas dzīves laikā strādājis aušanas darbos un organizējis latviešu sportistus Bredfordā. 1952. gadā ieceļojis Kanādā, strādājis kā tehniskais zīmētājs. Precējies ar Birutu Benconi, izaudzinājis dēlus Viktoru un Ernestu.

Izmantotie avoti

• Latvija Amerikā, 1999-09-11. Ernsts E. Skujiņš mūžibā.
• Studiju lieta, LVVA 7427-1-23350.
• Sporta Pasaule, 1937-06-07. RFK un Hakoah - Latvijas futbola kausa izcīņas pusfinālā. (pieminēts, ka Skujiņš, kas pārnācis uz RFK no VEF, izcieš karantīnu)