Sezonas | Klubs |
---|---|
1924-1925 | Union |
1927 | LSB |
1928-1930 | Rīgas Wanderer |
1931-1934 | Union |
1935-1937 | Rīgas Wanderer |
Gadi | Spēles (vārti) |
---|---|
1929 | 1 (0) |
Jūlijs Lindenbergs savas futbolista karjeras laikā lielākoties bija sevis pārstāvēto komandu otrais vārtsargs. LSB viņam priekšā bija Ādolfs Greble, Vandererā (pirmajā piegājienā) bija grūti konkurēt ar Arvīdu Jurgenu, tad dažus gadus Unionā Lindenbergs aizvadīja kā pamatvārtsargs, līdz sākās Jāņa Bebra slavas laiki. Lindenbergs no Uniona atgriezās Vandererā, kur sākotnēji vārtus sargāja uz pusēm ar Strautmani, bet gadu vēlāk viņam uz šo komandu sekoja Bebris, un ar to faktiski Lindenberga karjera bija cauri. Visā savas karjeras garumā viņš bija gana labs vārtsargs, kuram gan traucēja nelielais augums, taču pārāk bieži viņš gadījās vienā komandā ar Latvijas izlases kalibra vārtsargu, un šādā konkurencē viņa izredzes nebija sevišķi labas.
Ar visu to, ka pat Vanderera sastāvā viņš tobrīd nebija pirmais vārtsargs, 1929. gadā viņš aizvadīja vienu spēli Latvijas izlasē. Izbraukumā uz Somiju un Igauniju Latvijas izlases sastāvā bija divi vārtsargi - debitanti: Georgs Kabuls un Lindenbergs. Katrs aizvadīja pa spēlei, Lindenbergam tika mačs Tallinā pret Igauniju. Un abiem tās bija pirmās un pēdējās spēles Latvijas izlasē.
Kā hokejists spēlēja Latvijas izlasē (1932), piedalījās Eiropas čempionātā Berlīnē. Trīs reizes Uniona hokeja komandas sastāvā kļuva par Latvijas čempionu (1931-1933). Hokejā J.Lindenberga pamatpozīcija bija uzbrucējs, taču spēlēja arī kā aizsargs. Bija hokeja tiesnesis.
Tāpat spēlēja bendiju, pārstāvēja Union, Rīgas ASK, RAK, US komandas. RAK sastāvā Latvijas meistars bendijā (1927), piedalījās starptautiskās bendija sacīkstēs. Raksturots kā labs bendija uzbrucējs.
Pilnā vārdā Jūlijs Lindenbergs. Dzimis kurpnieka Konstantīna Lindenberga (1867-1929) un viņa sievas Elvīras (1876-1940, dz. Tantova) ģimenē. 20. gadu otrajā pusē izgāja obligāto karadienestu Latvijas armijas Aviācijas divizionā. Kad Latviju bija okupējusi PSRS, kā vācu tautības repatriants izceļoja uz Vāciju. Pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Glikštatē, Rietumvācijas ziemeļos. Strādāja par zobu tehniķi gan Latvijā, gan Vācijā.
1929. gadā apprecējies ar Helēnu Rotbergu (1910-?). Bērni: Helga Brigita Lindenberga (dz. 1930), Helmuts Lindenbergs (dz. 1940). Jūlija Lindenberga brālis Frīdrihs Vilhelms Lindenbergs (1907-1973) bija futbolists, pārstāvēja Union (vismaz 1925-1932).