| Sezonas | Klubs |
|---|---|
| 1935 | JKS |
| 1936-1938 | Rīgas ASK |
| 1940 | LDzB |
| 1942 | Daugavieši |
Vārtsargs. Sekoja sava vecākā brāļa pēdās, trīsdesmito gadu vidū tika uzskatīts par nākamo valstsvienības spēlētāju. Patiešām jau 18 gadu vecumā viņš spēlēja Virslīgā, bet karjeras turpinājums tik izcils neizdevās, daļēji arī tādēļ, ka Kļaviņš vairāk uzmanības veltīja basketbolam. Futbolā dažus gadus bija ASK sastāvā, sākotnēji kā Arvīda Jurgena dublieris, pēc tam - otrais numurs aiz Kārļa Pakalna. 1940. gada pavasarī pievienojās LDzB Rīgas 1. līgas komandai. 1942. gadā Kļaviņš bija sākotnēji paredzēts kā Daugaviešu komandas pamatvārtsargs, aizvadīja komandas rindās pavasra zibensturnīru, turpinājumā tomēr nespēlēja.
Aktīvi spēlēja basketbolu - JKS un Latvju vanagu komandu sastāvā, bija Latvijas izlases kandidāts.
Dzimis Harkivā, tag. Ukrainā, apdrošināšanas biedrības kontroliera Pētera Kļaviņa un viņa sievas mājskolotājas Adeles (meitas uzv. Lāce) ģimenē. Pirmā pasaules kara gados J. Kļaviņa tēvs bija virsnieks Krievijas armijā, bet pēc tam – Krievijas Pilsoņu karā cīnījās pret boļševikiem. 20. gs. 20. gadu sākumā Kļaviņu ģimene atgriezās Latvijā. Brālis Jānis Kļaviņš - ievērojams futbolists, spēlēja Latvijas izlasē, PSRS represiju upuris.
1937. gadā beidza Rīgas Valsts tehnikumu, apguva mērnieka amatu. 1940. gadā beidza Fiziskās audzināšanas institūtu un strādāja par sporta skolotāju Rīgas Valsts tehnikumā (1941 - 1943), Otrā pasaules kara laikā bija arī sporta treneris - skolotājs Siguldā.
1939. gadā uzsāka dienestu Latvijas armijā, pēc tam bija arī padomju armijā, no kuras dezertēja. 1943. gadā iesaukts leģionā, bija smagi ievainots. Pēc kara bēgļu nometnēs Vācijā, no turienes 1951. gadā izceļoja uz ASV, līdz pensijai strādāja kā rotkalis gredzenu fabrikā. Darbojās kā skolotājs 3x3 un 2x2 nometnēs, aktīvs trimdas latviešu sabiedrības dalībnieks. Bija dievturu draudzes vadītājs.