Juris Rēdlihs-Raiskums

Viena no nozīmīgākajām personām brīvvalsts Latvijas futbolā, saukts par Latviešu futbola tēvu. Rīgas futbolkluba izveidotājs un praktiski nemainīgs vadītājs (īslaicīgi viņu šajā amatā 1938. gadā aizstāja Arturs Kroders), vadījis Latvijas Futbola savienību, pildījis Latvijas izlases trenera un sastādītāja pienākumus, tāpat bija ievērojams futbola tiesnesis.

Kā futbolists Juris Rēdlihs nebija sevišķi labi pazīstams - zināms, ka 1921. gadā viņš spēlēja pussarga pozīcijā Union otrajā komandā un pildīja tās trenera pienākumus. 1922. gadā Rēdlihs darbojā Rīgas JKS rindās, bet gada nogalē kļuva par jaunas organizācijas - Rīgas futbokluba izveides iniciatoru, uz jauno klubu kopā ar Rēdlihu pārgāja gandrīz visi JKS pirmās komandas spēlētāji, kā arī daļa kluba rezervistu. Rēdliha vadībā RFK drīz vien kļuva par Latvijā spēcīgāko futbola komandu, astoņas reizes izcīnot valsts meistara titulu. Arī lielākā daļa Latvijas izlases spēlētāju savas karjeras gaitā izgāja cauri RFK. Daļēji to veicināja apstāklis, ka ilgāku periodu tieši Rēdlihs bija tas cilvēks, kas izvēlējās Latvijas futbola izlases sastāvu, un sava kluba pārstāvjus viņš izlasē iesaistīja bagātīgi, kamēr sportistiem, kuri no RFK aizgāja ne tajā draudzīgākajā veidā, arī durvis uz Latvijas izlasi vairs nebija vaļā. Rēdliha autoritatīvā daba reizēm arī radīja sarežģījumus - kad viņš, izmantojot savu virsnieka varu, bendija spēlē, kurā piedalījās RFK, bija licis aizturēt Latvijas futbola izlases vārtsargu Arvīdu Jurgenu, tas tik ļoti aizskāra pretinieku komandas pārstāvi - Lielbritānijas vicekonsulu Arturu Makfersonu, ka tas izveidoja Rīgas Wanderer komandu, uz kuru pārvilināja vairākus RFK līderus.

Juris Rēdlihs bija pirmais Latvijas futbola izlases treneris, to vadot no 1922. līdz 1924. gadam, tāpat izlases trenera pienākumus viņš uzņēmās 1930.-1931. gados, kad Futbola Savienībai nebija līdzekļu, lai algotu treneri no ārzemēm. Vēl ievērojamāks kā trenera amatā viņš bija, pildot tiesneša pienākumus, divdesmitajos - trīsdesmitajos gados esot viens no rosīgākajiem Virslīgas spēļu tiesnešiem, kā arī viņš vadīja 9 starptautiskas izlašu spēles, ievērojamākā no tām - 1935. gadā notikusī sacensība starp Poliju un Austriju.

Ilgus gadus darbojās Latvijas Futbola savienības valdē, bija tās priekšsēdētājs 1924. gadā un no 1934. līdz 1939. gadam. Tāpat darbojās futbola savienības tiesnešu kolēģijā, vairākus gadus vadīja Rīgas apgabala futbola savienības tiesnešu kolēģiju.

Brīvvalsts laikā Juris Rēdlihs-Raiskums nebija profesionāls futbola treneris, bet uzņēmās komandu vadību amatu savienošanas kārtā, laikos, kad bija iespēja piesaistīt savā vietā profesionāli, vienmēr šādu iespēju izmantoja. Trenera darbu iespēju robežās turpināja arī padomju gados, pirmajos pēckara gados dzīvoja dzimtajā pusē, trenēja Aizputes futbolistus, vēlākos gados trenēja komandas arī Rīgā: Spartaku, RER, kopā ar Maksi Levitanusu sastādīja LPSR futbola izlasi.

Biogrāfija

Dzimis Skrundas "Eglienos", mācījies draudzes skolā, pēc tam - Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā. Izglītību turpināja Maskavā, kur Pirmā Pasaules kara gados pabeidza Aleksandra Kara skolu. Kopš 1917. gada bija Latviešu strēlnieku pulkā, bija Brīvības cīņu dalībnieks. Virsnieka gaitas turpināja arī Latvijas brīvvalstī, militārā karjera lieti noderēja arī sporta laukā. Militārās karjeras laikā Juris Rēhlihs uzdienēja līdz pulkvežleitnanta pakāpei. 1940. gadā latviskoja uzvārdu uz Raiskums. Miris Rīgā, apglabāts Meža kapos.

Izmantotie avoti

• Sports, 1992-09-22. Pulkveža piemiņai
• Jura Rēdliha iekšzemes pase, LVVA 2996-16-6131