Kurts Ansons

Lielākoties spēlēja pussarga pozīcijā. Jaunības gados spēlēja JKS sastāvā, sāka ar tās zemākajām komandām (1925. gadā bija JKS trešās komandas kapteinis), pamazām nostiprinājās pirmajā komandā, bet 1931. gadā pievienojās Virslīgas Uniona komandai. Tās sastāvā izcīnīja trešo vietu Virslīgā, bet pēc sezonas pievienojās ASK komandai. 1932. gada Latvijas meistars ASK sastāvā, tomēr šajā gadā Ansona loma komandā nebija sevišķi liela. Vienlaikus, viņš bija komandas sastāvā "zelta" spēlē pret Vandereru, kurā ASK izcīnīja titulu. Regulārāk Ansons spēlēja 1933. gadā (10 spēles Virslīgā), taču komandai šis gads nebija tik veiksmīgs - nācās samierināties ar trešo vietu kopvērtējumā. Šajā gadā viņam arī vienīgā atzīmēšanās Latvijas izlases rindās - dalība spēlē pret Igauniju. Šajā mačā Ansona "kontā" rezultatīva piespēle Albertam Šeibelim un pretrunīgi vērtēta epizode, par kuras apstrīdēšanu spēles tiesnesis no laukuma noraidīja Latvijas izlases kapteini Šeibeli. Tāpat bija Latvijas izlases rezervists dažās spēlēs 1933. gadā. Karjeras turpinājumā Ansons ASK pirmajā komandā spēlēja arvien neregulārāk, 1936. gadā Virslīgā neatzīmējoties ne reizes.

Biogrāfija

Pilnais vārds Kurts Vilhelms Ansons. Dzimis ierēdņa Friča Ansona (1871-1934) un viņa sievas Ženijas (dz. Gērica, 1877-?). Brālis Ēriks Aleksandrs Ansons (1903-?).

1927. gadā beidzis N. Bogojavļenskajas privāto vidusskolu. 1929. - 1930. g. obligātajā karadienestā 6. Rīgas kājnieku pulkā. No 1932. gada - virsdienestā, vada seržanta amatā. 1940. gada septembrī pārvietots uz 195. strēlnieku pulku. Tālākais liktenis nav noskaidrots.

Izmantotie avoti

• Kurta Ansona iekšzemes pase. LVVA 2996-1-12366
• Ženijas Ansones iekšzemes pase. LVVA 2996-1-12487
• 6. Rīgas kājnieku pulka virsnieku vietnieku alfabēts
• Brīvā zeme. 1931-11-04. Pāreja no Uniona uz ASK.