Pirms teju desmit gadiem (kad šis mūzikas stils bija relatīvā plaukumā) mani swing-revival bija pamatīgi aizrāvis, un arī "Big Bad Voodoo Daddy" manā maģīti tolaik bija dzirdami gana bieži. Taču laiks gāja un vereklis aizvēra manā priekšā verotni un svinga pasauli, kā rezultātā vairākus gadus neesmu dzirdējis droši vien pat ne vienu vienīgu "Squirrel Nut Zippers" dziesmu, nemaz nerunājot par mazāk populāriem šī stila kolektīviem.

Uz Melo-M piecu gadu jubilejas koncertu Kongresu namā gāju, mājasdarbu kārtīgi neizpildījis. Manas zināšanas par šo čellu trio aprobežojās ar pāris Youtube redzētiem dziesmu fragmentiem, viņu dalību Eirovīzijas atlasē, un tas laikam arī viss. Līdz ar to uz koncertu gāju, tā īsti nezinot, kas mani sagaidīs, nojaušot, ka tas varētu būt kas līdzīgs “Apocalyptica-lite” - ar īsākiem matiem un vieglāku repertuāru.

Šis teksts nebūs stāstījums par koncertu - tāds gan arī taps, bet gan par to, kādi pigori ar šo koncertu mums sanāca.

Jau kādu laiku tradicionālā cacherstats.com vietā, lai varētu sekot savam slēpņošanas rezultātu progresam, izmantojam Knaģa taisīto geostats.miga.lv - slēpņošanas statistikas krājumu ar teju visu informāciju, ko iespējams izzvejot no geolapas laukā.

Pirms pārliecinoši apgalvot - mums jābrauc uz Bjalistoku, tā atrodas uz Lietuvas-Polijas robežas - apskatīties kartē. Iespējams, ja es būtu šādi izdarījis, mums izpaliktu:

Vakar divas reizes gandrīz sanāca slēpņošanas dēļ tuvāk iepazīties ar Polijas policiju. Pirmo - pa ceļam uz Olštinu piestājām kādā nelielā pilsētiņā, lai paņemtu slēpni parkā (pa šo parku, ja kas, agrāk esot gājis šaursliežu dzelzceļš!). Nolikām mašīnu vietā, par kuru nebija skaidrs, vai tur parkoties bija brīv vai nebija brīv. Uzslidinājāmies pa kāpnēm, atradām kasti, ejot lejā redzam - piebrauc policija, un policisti sāk kaut ko sarunāties ar tuvākās mājas iemītnieku. Aši skrējām lejā, lai varētu ātri notīties. Tā izskatījās, ka viņuprāt bijām noparkojušies nelegāli, tomēr neviens neko mums neteica, aizbraucām un viss.

Novēlu jums visiem gaišus, baltus (ja nu pēkšņi!) un skaistus Ziemassvētkus!

No katras filmas var gūt kādas vērtīgas atziņas. Daža filma tev atklāj, ka mīlestība ir svarīgāka par naudu. Cita - ka ģimene ir svarīgāka par karjeru. Vēl kāda - ka par naudu laimi nenopirksi. Vēl cita - ka labais beigās vienmēr uzvar. Arī Džūlijas Lī filma "Gulošā skaistule" var tevi darīt par labāku un gudrāku cilvēku. Piemēram, tu no šīs filmas vari uzzināt, ka pat ja sākotnēji tev darbs erotisko pakalpojumu sniegšanā šķiet esam viegla un ātra nauda, reizēm tā izrādās ne tik viegla, kā tev gribētos.

Piekrītu, ka pirmssvētku laiks varbūt nav īstais, kurā apcerēt dažādu web tehnoloģiju plusus un mīnusus, bet mani mazliet ir satraucis tāds brīnums kā CSS3. Idejā tur viss ir perfekti - pārvarēt tos šauros rāmjus, ko nosaka vecāki CSS standarti, atbrīvoties no nepieciešamības visam izmantot bildītes, javascriptus (vai, Ūsiņš tevi atpestī, flash!), bet ko tas nozīmē praksē? To, ka ir labi ja pāris CSS3 īpašības, kuras vienādi būtu realizētas visos populārākajos pārlūkos. Es pat nerunāšu par to, ka man šķiet stulbi, ka pat apaļoto malu nodrošināšanai Firefox ir jāraksta papildu priedēklis -moz, bet sliktāk ir ar tādām īpašībām, kuras šur tur ir atbalstītas, šur tur ir atbalstītas daļēji un kaut kur nav atbalstītas nemaz. Visādi 3D brīnumi un tā tālāk. Šodien man tika ar lielu sajūsmu parādīts kaut kāds CSS brīnums, kas ļoti smuki ar dažādiem efektiem veic pārejas starp bildēm galerijā. Gribēju apskatīties to arī savā datorā un izrādījās, ka nevaru, jo šī funkcionalitāte esot atbalstīta tikai iekš Safari. Yeah, right! Es neesmu tik psihs, lai gribētu visu perfekti redzēt strādājam iekš IE6 (lai arī tas veido dažus procentus potenciālās auditorijas, bet tā vismaz ir tā auditorijas daļa, bez kuras es vēl varētu izdzīvot), bet atbalsta trūkums VISIEM pārlūkiem izņemot tos pāris % auditorijas, ko veido Safari? Tikpat labi var taisīt IE6-only lapas.

Kad 2009.gadā brāļi Galaheri pašķīrās un tādējādi pienāca gals vienam no populārākajiem britpopa kolektīviem, tā man bija teju personiska traģēdija. Jā, es zināju, ka Noela un Līama attiecības nebija gluži kā podiņam ar vāciņu, bet vienmēr kaut kā man bija pārliecība, ka viņu publiskās ķildas ir vairāk domātas popularitātes uzkurināšanai un mazāk - reālu nesaskaņu izpausme. Un te pēkšņi - Noels aiziet no "Oasis"! Droši vien līdzīgi jutās bītlu fani 1970.gadā, kad izrādījās, ka Makartnijs un Lenons viens otru tiešām nemīl.