Iedomājies romānu ar galveno varoni pirmajā personā. Viņš dzīvo, iet uz darbu, viņam ir kaut kāda personīgā dzīve, reizēm viņš ir laimīgs, reizēm - nelaimīgs. Ir sīkākas ķibeles un lielākas ķibeles, reizēm viņam uzsmaida veiksme. Viņa domas par dažādiem jautājumiem mainās laiku pa laikam, viņš nav viendabīgs un monumentāls. Reizēm viņš joko, reizēm smejas par viņu. Viņš skatās filmas, izlasa kādu grāmatu, paklausās kādu mūziku un tad kādu dienu nomirst. Nav svarīgi - kādā veidā. Tā var būt slimība, nelaimes gadījums, slepkavība, vecums vai vēl kaut kas. Un tad atlikušās romāna simts lappuses ir tukšas. Vienkārši baltas lappuses.

Ieraudzīju one.lv zemāk redzamo banneri un tas man uzreiz atgādināja, ka Lienčai juristu ētikā tika skaidrots, kas ir un kas nav pieņemams, juristiem reklamējoties. Ignorēsim to, ka viņi bannerī (par kuru noteikti maksā pamatīgu piķi) nav spējīgi dažu rindiņu tekstā nepieļaut kļūdas latviešu valodā (kā mani tas kaitina!), bet sauklis "Jebkura lieta ir risināma", manuprāt, attiecībā uz juristiem ir izteikti neētisks. It īpaši ņemot vērā to, ka daudzas lietas NAV risināmas, ja ar to tiek domātas likumīgi pieņemamas metodes - liecinieku iebiedēšana, pāris bīstamu cilvēku novākšana un iekšlietu ministra piekukuļošana, protams, ir lietas risināšana, bet diez vai to varētu tā oficiāli saukt.

Ja tu lasi Digg, tad šo rakstu, visticamākais esi jau lasījis. Ja nē - tad neesi.

Nu jau daudzos blogos tas izskanējis, bet lai izskan arī šeitan.

Jau labu laiku mani moka šis jautājums - kā varētu piespiest cilvēkus pāriet uz sausās barības patērēšanu? Proti, ja suns vai kaķis var pārtikt tikai no speciālās sausās barības, kāpēc to nevarētu cilvēks? Protams, es saprotu, ka vairums cilvēku nebūtu gatavi atteikties no ēšanas baudas. Bet es būtu! Es neesmu tāds ēdiena fetišists, lai nesaskatītu šādā risinājumā kaudzi ieguvumu.

Atgriezīsimies pie mūžīgajām tēmām - dienām, kad zāle bija zaļāka. Uzgāju, manuprāt, ļoti izteiksmīgu rakstu par šo to iz vecajiem labajiem deviņdesmitajiem. Tā kā es arī piederu tai pašai datorpulciņu Xonix geimotāju paaudzei (lai arī mums tas pasākums notika kaut kādā Iļģuciema kultūras namā vai tamlīdzīgā vietā un nevis bijušajā pionieru pilī), tad lieliski sspēju "identificēties" ar autoru.

Lai arī diez ko bieži par politiku šeit nerakstu (ja neskaita "leģendāro" Saeimas vēlēšanu rezultātu prognozēšanas sviesta akciju), šoreiz būs trekns izņēmums.

Pirms kādām dienām strīdējos ar NR par to, vai "I`ll be Missing You" - Puff Daddy veltījumā Notorious BIG piedalījās vēl citi cilvēki. Izrādījās, ka NR bija taisnība un man nē, bet es biju tik pārliecināts, tik pārliecināts...

Piektdienas vakarā aizšāvām uz Jūrmalu, saskaroties ar mūsu mašīnas ietilpības problēmām - iekrāmēt tajā divus velosipēdus ir diezgan ķēpīgs process. Sestdienas pirmo daļu pavadījām, braukājot ar velo kopā ar Lienes brāļa meitu-krustmeitu. Tad atgriezāmies atkal pie Lienes vecākiem un devāmies uz jūru kopā ar vēl vienu Lienes brāļa meitu. Šis pasākums jau sanāca mazliet nogurdinošs, jo abi bērni baisi gribēja ņemties ar mūsu takšeli, tā ka Čipis un es vai traki kļuvām. Vakarā atgriezāmies Rīgā, kur kopā ar NR (nevis N&N, jo otrā N puse atradās blakus istabā, nopietni) noskatījāmies "Monsters Inc". Svētdien rīta pusē ar maniem vecākiem aizbraucām uz Briežu dārzu Morē, kur gan izrādījās diezgan pamatīgas maksas par ieeju un aizliegums iet iekšā ar suni (patiesībā - ne īpaši pārsteidzošs). Tad mājās pāris stundas nosnaudāmies un aizbraucām ar N&N uz Cenas tīreli, lai novērtētu turienes purva laipas, kas izrādījās ļoti pat jaukas.

Tā kā šajā sakarā vienu jautājumu man bija uzdevis mans vēstuļu draugs no Irānas un tālab biju situāciju mazliet papētījis, uzrakstīju latviskajā Wikipēdijā par 1999.gada Latvijas prezidenta vēlēšanām. Manuprāt, tīri labs rakstiņš sanāca. Labprāt būtu ielicis vairāk atsauces, bet, kā izrādās, 1999.gada vasarā pat Delfi vēl neeksistēja. Es nez kāpēc biju domājis, ka šis portāls bija mazliet senāks - bet nekā. Droši vien, vajadzēs uzrakstīt arī par 2003.gada vēlēšanām (tur gan action bija stipri mazāks), kā nekā tur arī atsauces normālas varētu salikt un vispār Saeimas sēžu stenogrammas ir visnotaļ interesantas.