Kazhes pierakstu burtnīca

Futbols izlašu līmenī.

Džona Klīza citāts:

Tas, ka Bītli (un it īpaši Džordžs Harisons) bija lieli "Lidojošā cirka" cienītāji, man bija zināms jau labi sen. Bet izrādās, ka filmai par svēto grālu savu naudas daļu atvēlēja arī Pink Floyd, kuri savulaik pat albūmu ierakstīšanā taisīja pārtraukumus, lai varētu noskatīties televīzijā kārtējo Lidojošā cirkus epizodi.

Turpinot mītu sēriju. Kā tiek apgalvots virknē dažādu avotu, Napoleons (tas, kas Bonaparts, nevis tas, kas Dynamite, pieņemsim, ka man citi attēli nebija pieejami), nebija īpaši mazāka auguma par vidējo sava laikmeta francūzi un viņa "sīkums" esot bijis tikai britu izmantots nievājošs propogandas elements, kuram izdevies labi iesēsties.

Nevaru tā arī saprast, kāpēc Elviss tiek dēvēts par rokenrola karali un pielūgts vēl šobaltdien kā kaut kāds guru.

Mani sauc Ahmeds Ben-Rahms. Es Jeruzālemes tirgū pārdodu paklājus, segas un citas sadzīvē noderīgas lietas par vislabākajām cenām. Mani klienti ar manām precēm vienmēr ir ļoti apmierināti. Pērciet paklājus pie Ahmeda Ben-Rahma!

"Every employment agency should have their own goths. We`re making a lot of headway with the racial issues, it`s time to focus on those forgotten people: the freaks and outcasts!"

Šobrīd intensīvi lasu Džeimsa Džoisa "Ulisu", kuru iepriekšējās trīs reizēs pievarēt neizdevās. Mēģināju sākumā lasīt, darbā būdams (garlaikošanās brīžos) angliski, bet secināju, ka tas ir pārāk maniakāli. Tā grāmata ir tik fanātiska, ka tai kaut kādi traki literatūrzinātnieki katrai nodaļai ir sarakstījuši synopsis ar sižeta aprakstu, lai lasītājs vismaz kaut kādā mērā varētu izsecināt, kas tajā notiek. Un saucās vēl - gadsimta romāns. Pilnīgs sviests. Iespējams, ja lasīt šausmīgi rūpīgi un katru teikumu pārlasīt piecas reizes, kaut kāds sakars tam visam veidojas. Tomēr man šķiet, ka tas nav tā vērts. Atzīstos, ka šo grāmatu lasu tikai vienas motivācijas - ķeksīša - vadīts. Toties pēcāk varēšu teikt: "Esmu to lasījis. Sux."

Uzgāju webā kādu satversmes tiesas stenogrammu:

Šķiet, ka lēmums nesūtīt uz Eirovīziju mazo Gunāru un lielo Sievieti būs bijis pareizs, apskatoties, kas šajā pasākumā pārstāvēs Ukrainu (nezinātājiem varu paskaidrot, ka šo varoni sauc Verka Serdjučka un ka manā izpratnē tas ir mega garlaicīgs un vienveidīgs transvestītisma skečs, kas tiek turpināts droši vien jau savus 10 gadus.