Jau sākušies pirmie izklaides pasākumi pie Uzvaras pieminekļa ar Nacionālās spēka savienības piedalīšanos. Gribētos patiesībā uzzināt vienu lietu - vai šitiem cilvēkiem darba nav, ka viņi var šajās rīta stundās nodarboties ar savām sabiedriskajām aktiviatātēm? Es saprotu, ka pensionāri-veterāni ir pa dienu brīvi, bet NSS it kā ir jauniešu organizācija un gan skolēniem, gan studentiem, gan vienkārši strādājošajiem šajā laikā brīviem nevajadzētu būt, vai ne tā?
Pa ielu soļoja kāds cilvēks. Viņš bija mazliet iedzēris, varbūt ne gluži pārdzēris jēgu, tomēr noiet taisni viņam bija grūti. Periodiski viņš atbalstījās pret kādu mājas sienu vai sētas dēli. Periodiski viņš nospļāvās uz asfalta un noburkšķēja pie sevis kaut ko parupju.
Man ir versija par Mikrotīkla nākamajiem pasākumiem
Braucu ar mašīnu, runājot pa mobilo telefonu. Ieraudzīju ceļu policistus, kas mani mēģināja apturēt. Ievēroju, ka man ir izslēgtas tuvās gaismas. Tā kā rokā bija telefons, nevarēju apturēt mašīnu. Nobraucu vēl kādus 500 metrus, šķita, ka policisti jau tūliņ brauks man pakaļ, tāpēc beidzot apstājos, ieslēdzu gaismas un izdomāju, ka tā varbūt ir vienvirziena iela, tāpēc braucu pie viņiem atpakaļgaitā.
Beidzot saņēmāmies un iegādājāmies jaunu fotoaparātu - Canon Powershot S3 IS. Protams, tas nav nekas īpaši ekskluzīvs, bet par mūsu veco A70 noteikti ir labāks. Jau uzreiz radās pirmā "problēmiņa" - nevarēju fotoaparātu diezgan ilgstoši ieslēgt, līdz sapratu, ka neesmu pareizi aiztaisījis bateriju nodalījumu, kā rezultātā ieslēgšanas poga atteicās funkcionēt. Nākamais elements bija vairāku kolēģu apžilbināšana ar zibspuldzi :)
par spīti tā sauktajam mācību atvaļinājumam līdz 21:30 trešdienas vakarā strādāju. (lai arī no mājām, bet būtībā tas maz ko maina) Tagad beidzot esmu sācis mācīties. CItādi nekas vērā ņemams manā dzīvē nenotiek.
No rīta, kad braucu ar riteni uz darbu, totāli pārsalu. Pie vainas varētu būt temperatūra zem nulles. Iespējams, auto šodien būtu bijis prātīgāks pārvietošanās līdzeklis. Darbā, ēdot pankūkas ar āboliem, apdedzināju rīkli, tagad sūrst. Kantorī šodien ir apmēram trešdaļa no normālā cilvēku skaita, turklāt datoriķu galā - pat mazāk. Visu dienu ņemos ar jaunu versiju kompānijas prezentācijai Flashā, pamazām tā man pat sāk iepatikties. Cerams, ka rītdien panākšu, ka patīk arī priekšniecībai.
Pirms kāda laika paudu šeit savu sajūsmu par Alises elektronisko bibliotēku datu bāzi. Šobrīd varu paust gluži pretējo.