Kazhes pierakstu burtnīca

Kad braucām uz Klaipēdu, tika runāts par tēmu, kādēļ un kur atradās Latvijas-Polijas robeža starp pasaules kariem. Apskatījos kartēs un izrādījās - Latgalē. Polija, kā izrādās, tolai bija visai plaša austrumu virzienā (to, ka tajā ietilpa arī Viļņa es zināju), tā ka Latvijai tolaik bija viens cits kaimiņš. Viļņu vēlāk PSRS pieskaitīja Lietuvai (līdz ar to būtu ļoti naivi cerēt, ka leiši atbalstīs latviešu centienus atgūt no Krievijas Abreni, ja paši no padomjiem kādu 1/4 savas teritorijas ieguvuši), Ļvivas apkārtne aizgāja Ukrainai un vēl kaut kādu daļu savāca Baltkrievija.

Jaunajiem allaž ir grūtāk. Tu ņem un nodibini grupu, nosauc to par "The Sick Babies" un sāc mēģināt izsisties. Vispirms, neviens par tevi neliekas ne zinis, jo tādu kā tu ir miljoniem. Tad tu sāc uzstāties klubos, kur neviens tavus koncertus neapmeklē. Paralēli kaut kāda stulba underground grupa no Kanādas tevi iesūdz tiesā par nosaukuma nozagšanu un tev nākas grupu pārsaukt par "The new sick babies". Beidzot tev izdodas dabūt kontraktu ar kādu kreisu ierakstu kompāniju, nosauksim to ērtības labad par "Mapl". Neviens tavu albūmu nepirks un tie pāris kritiķi, kas saņemsies to noklausīties (vai vismaz apskatīties uz diska vāciņu), recenzijā paziņos, ka tava mūzika ir klišejiska, totāli atdarina, piemēram, Bobu Dilanu un ka viss, ko tu piedāvā, jau iepriekš pateikts 1000 labākos veidos.

1) kārtīgu "ticības mācību" - neiecietīgu, kreacionismu atbalstošu kristietības liekuļoto pamatu mācīšanu (kā to vēlas nacionāļi un pseidokristieši)

Chorus

tikai tāpēc, ka ar cilvēkiem, kas mētājas ar sūdiem (tiešā šī vārda nozīmē) un musina uz masu slaktiņiem man nav pa ceļam. ja varbūt geji pārāk izrāda to, ko nevajadzētu izrādīt, tad liela daļa anti-geju, kas "cīnās par morāli un ģimenes vērtībām" praksē cīnās par kaut ko tādu, kam ne ar morāli ne ar ģimeni sakara nav.

"The Only Reason Men Talk To You Is Because They Want To Get Laid, You Stupid Fucking Cunt

You`re Gay

Syd Barrett (1946-2006)

Šodien, kad braucu uz centru pāri Akmeņniekam, lai satiktu Lienču un iekostu pusdienas, mani apturēja viena sieviete un piedāvāja piedalīties Rīgas domes/tomes/tumes aptaujā par velobraucēju vajadzībām, interesēm un prasībām. Tā man beidzot bija iespēja atklāt nevienam nezināmo faktu, ka Rīgā veļļus zog un ka ir stipri maz veloceliņu (pat Limbažos tāds ir uztaisīts). Tomēr labākais bija pēc tam - man pavaicāja, vai es nevaru piedalīties diskusijā par Internetu. Tiesa, tur vajadzēja atbilst diezgan precīziem kritērijiem: proti, nepieciešams, lai man mājās būtu bērns un dators, bet nebūtu Interneta, un es domātu par Interneta ievilkšanu. Eh, laikam vienīgais, kas tur izpildās, ir tas, ka man ir dators. Ar to varētu arī nepietikt.

"Tas, kas uzdod jautājumu, riskē uz piecām minūtēm tikt uzskatīts par muļķi. Tas, kas jautājumus neuzdod, paliks muļķis visu dzīvi."