Raksti ar birku 'ikdiena'

Savādais atgadījums ar suņiem naktī

Vēls svētdienas vakars. Pēc intensīvas nedēļas nogales, kurā gan sešas stundas rogainingots Bauskā, gan daudz staigāts pa Āgenskalnu, novērtējot atdzimušo tirgu un pasaules čempionātu orientēšanās sportā, viņš vēlas tikai vienu - iedzert glāzi atdzesēta smiltsērkšķu vīna un baudīt silto, bet ne vairs karsto vakaru uz balkona. Sauksim viņu par Raimondu, pieņemsim, ka viņš ir orientējoši 35 gadus vecs vīrietis, rīdzinieks. Tam gan šajā stāstā nav pilnīgi nekādas nozīmes.
2018-08-07 05:08:22

Lietuvas nepilsētas: Suvainiškis

Negaidīta atklāsme: ir principiāla atšķirība starp "town" un "town". Pirms doties nelielā izbraucienā uz Dienvidiem no Rīgas, izpētīju, ka apdzīvota vieta Suvainiškis Lietuvas pusē tiek saukta par "town", tātad pilsēta. Aizbraucām uz turieni, izrādījās, ka tur nudien ir ļoti maz ko redzēt un pēc pilsētas galīgi neizskatās. Iesmējām par lietuviešiem, kuri visādus ciematus klasificē kā pilsētas. Atgriezāmies mājās, atveru Lietuvas pilsētu sarakstu un nekādu Suvainiški tur neatrodu. Domāju - kā gan tas iespējams? Un tad atklājas tas, ka Lietuvā ir jēdzieni "miestas" un "miestelis". Kamēr pirmo ir 101, otro - pāri par 200, un miestelis ir drīzāk saucams par pagasta centru. Lai gan - tā precīzi apgalvo, ka miesteļi ir tieši pagastu centri, es arī nevaru, tas šķiet kaut kas pa vidu starp pilsētu un ciematu. Un Latvijā par "town" sauc visas tās pilsētas, kas nav republikas pilsētas (proti, piemēram, Cēsis un Ogri). Īsi sakot - braukt uz Suvainiški Lietuvas pilsētu apceļošanas plāna ietvaros īsti vērts nebija, bet vismaz tagad esmu šo to uzzinājis par Lietuvas administratīvo iedalījumu.
2018-07-16 04:58:17

Auces Aeroklubs gadu beidz ar diviem rogainingiem

Gada pēdējā nedēļā sanāca piedalīties divos rogainingos - Gardenē un Rīgā. Abas reizes startēju kopā ar Vilni, abas reizes zem Auces aerokluba karoga. Apstākļi un rezultāti gan bija gaužām atšķirīgi.
2017-12-30 18:49:45

Darba rezerves xRace godalgoto vidū

2017. gada sezonā "Darba rezervju 2" komandu pieteicu dalībai visos sezonas posmos. Pērn piedalījāmies trijos, šogad šķita - jāiet pēc pilnas programmas, jācīnās par visaugstākajām vietām. Ok, reālistiskais plāns bija vieta sešiniekā sezonas kopvērtējumā un viena vieta trijniekā atsevišķā posmā. Pērn labākais sasniegums bija gandrīz ceturtā vieta Rīgas nakts posmā, kura gan pārvērtās pavisam sliktā rezultātā nenofiksēta identa dēļ teju vai pirmajā kontrolpunktā (mana, nevis kāda komandas biedra neveiksme), tomēr šķita, ka izveidotajā sastāvā - Baiba un divi Raimondi - mums bija potenciāls.
2017-12-25 22:11:36

Torņakalna rogainingā uzvar favorīti

Pusatklāto rogainingu drudzis šī gada septembra sākumā beidzot sasniedza vienu no Kreisā krasta vēsturiskākajām un nozīmīgākajām apkaimēm - proti, Torņakalnu. Savulaik aktīvas rūpniecības zona mūsdienās Torņakalns, jāatzīst, nav viena no labākos laikus piedzīvojošajām Rīgas apkaimēm. Vismaz kaimiņos esošajā Āgenskalnā ir diezgan labs jaunbūvētu, pārbūvētu un atjaunotu namu procents, Torņakalnam par spīti tā itin labajam novietojumam attiecībā pret pilsētas centru, Arkādijas parka un Māras dīķa klātbūtnei ar atdzimšanu sokas diezgan vāji. Jā, ir atsevišķas apkaimes zonas, kurās skats ir cerīgāks (to veicina tādu jaunbūvju kā Nacionālā bibliotēka un LU jaunais korpuss klātbūtne), bet kopumā Torņakalns ir vienlaikus ļoti interesanta un arī ļoti nolaista Rīgas apkaime. Tiesa, jāatzīst, ka vispār Rīga ir stipri nolaista pilsēta, ko gan, protams, daudzi, jo īpaši varai tuvāk stāvošie cenšas neievērot. Taču ne par to ir šis raksts, bet par rogainingu.
2017-09-10 17:50:03

Vienības retro brauciens rullē!

Pēc 2015. gada dalības Vienības velobrauciena Tautas klasē manī galīgi nebija daudz vēlmes vēl kādu reizi piedalīties šajā masveidīgajā velo pasākumā. Vienu reizi, protams, bija interesanti pārbaudīt, cik ļoti esmu spējīgs cīnīties uz velo plecu pie pleca un triekties garām čupām riteņbraucēju, bet doma šādu pasākumu atkārtot (kur nu - vēl pašam maksājot dalības maksu) galīgi mani neuzrunāja. Līdz pēkšņi izrādījās, ka šogad līdzās jau tradicionālajām distancēm ir nākusi jauna: retro velosipēdu disciplīna, kurā turklāt nebija stingru prasību par obligātu dalību ar pirmskara (ar to domājot - pirms 2.Pasaules kara, nevis pirms Otrā Līča kara) spēkratu. Proti, retro riteņi un velobraucēji bija tikai rekomendācija, nevis prasība, kas uzreiz atviegloja šo pasākumu un darīja iespējamu tajā piedalīties plašākām tautas masām. Brauciens bez rezultāta, toties ar izklaides un atpūtas punktiem? Kā radīts man pasākums!
2017-09-05 18:48:35

Auces Aerokluba pārsteidzošais lidojums Bauskā

Bauskas rogainingā startēt izlēmu tik ļoti savlaicīgi, ka Auces Aeroklubs šajā reizē startēja ar pirmo numuru. Īpatnējais gan šajā situācijā bija tas, ka startēt izlēmu viens, kas izslēdza iespēju cīnīties par godalgotām vietām - sacensību nolikums vēstīja, ka individuāli startējošie dalībnieki kopējā ieskaitē nepiedalās. Lieki teikt, ka tā manā skatījumā nav sevišķa problēma, jo neesmu ne tik ātrs, ne tik attapīgs, lai varētu jebkādās orientēšanās sacensībā pretendēt uz vietu trijniekā. Patiesībā startēšanai vienatnē man bija viena pamata motivācija - tikt pie iespējas pašam saplānot maršrutu. Nu jau gadu gaitā manā kontā ir gana daudz startu dažādos rogainingos, taču kas ir raksturīgi pasākumiem komandā - es nekad neesmu galvenais maršruta plānotājs, jo te darbojas tas princips, ar ko teju katram gadās saskarties savas profesionālās (darba) karjeras sākumā. Proti, lai tevi pieņemtu darbā, tev ir nepieciešama pieredze, bet pieredzi tu vari iegūt tikai, tiekot pieņemts darbā. Rogaininga gadījumā tikām ir tā, ka komandā ar mani vienmēr būs kāds pieredzējušāks maršruta plānotājs, kurš uzņemsies iniciatīvu. Vienīgais rogainings, kurā līdz šim biju startējis vienatnē, neko šajā jautājumā man uzlabojis nebija, jo Tautas rogainingā solo dalībnieki startē pavēles distancē un atkal jau nekādu maršruta plānošanu neveic.
2017-08-07 06:12:16

Darba rezerves ir neizsmeļamas

Kamēr Rīgas domē bez (būtiskām) pārmaiņām, "Darba rezerves 2" jūnija sākumā pāris dienu laikā paspēja piedalīties divās sacensībās un abās tajās uzvarēt. Jāatzīst gan, ka līdzās spožajiem "Darba rezervju" panākumiem mani personīgi sasniegumi Zolitūdes pirmajā atklātajā novusa čempionātā nebija tie spožākie. Taču neskriesim pa priekšu govij, bet sekosim notikumiem hronoloģiski.
2017-06-05 17:39:22

Nedēļa Liepājā

Pavadīt veselu nedēļu vienā pilsētā, kas nav Rīga, manam dzīvesveidam nemaz nav raksturīgi. Ceļojumos pat divas naktis vienā pilsētā parasti šķiet daudz. Varētu mēģināt uzskaitīt, cik reizes dzīvē man vispār tā iepriekš bija sanācis darīt:
2017-05-11 20:04:33

Atskats uz 2016. teātra gadu

Līdzīgi kā pērn, arī šogad mēs daudz apmeklējām teātrus, šoreiz skatītas jau veselas 25 izrādes, tai skaitā viena ārpus Latvijas. Un atkal jau gada beigās centāmies sarindot tās atbilstoši gūtajām emocijām. Vērtējums noteikti nav pēc skalas "cik konkrētā izrāde ir vērtīga", jo vieglam saturam šādos apstākļos nebūtu cerību pret drāmām, tam nav īpašas saistības ar to, vai kritika konkrētajai izrādei ir bijusi labvēlīga un tas pat īsti neatspoguļo tos vērtējumus, ko izrādēm devu pēc to noskatīšanās. Drīzāk to var saukt par nospiedumu smiltīs - cik daudz emociju no šīs izrādes man aizies līdzi uz nākamo gadu, cik daudz es par to atcerēšos pēc trīs vai pieciem gadiem. Tiesa, te runa tikai par pozitīvajām emocijām - tas, ka kādu izrādi es ilgi atcerētos kā pilnīgu kaku, nedarītu tās "nospiedumu" lielāku.
2016-12-31 11:20:59

Vadātājs Līgatnes kultūras namā

Pērn bijām uz ceļojošo festivālu "Vadātājs" Saldū, šīs sezonas ievadā tikām devāmies uz tā vizīti Līgatnē. Braucām piecatā - ar Ilzi, Elīnu un Reini. Sākumu gan nokavējām, līdz ar to no divām īsfilmām redzējām vien otrās beigas, bet tālāko programmu gan varējām izbaudīt pilnībā. Pati norises vieta bija interesanta - kultūras nama interjerā dominē tas dīvainais tautiskums, kurš droši vien nācis no ulmaņlaikiem, bet savā stilistikā īpaši neatšķiras no padomju ēras urrā-patriotisma. Plus, tā kā pasākuma aprakstā bija teikts, ka ierašanās ir ar groziņiem, mēs arī bijām drusku pacentušies (ok, patiesībā centusies bija Marina) ar šādu tādu našķu sarūpēšanu, bet nācās secināt, ka mums vēl tāls ceļš ejams līdz vietējo kvalitātei, kas bija patiešām groziņus paņēmuši groziņos, apgādājušies ar galdautiņiem un kvalitatīvi iekārtojušies pie galdiem zāles malās. Mūsu kompānija tikām tika pie sava galda pašā centā, tas arī bija iepriecinoši, turklāt turpmāk varēšu zīmēties, ka esmu nesis galdu kopā ar "Mantas" bundzinieku Raiti, bet licis to kopā - ar pašu Šubrovski.
2016-10-14 04:56:13

Liepāja - uzvara!

Brauciens uz Liepāju no vienas puses notika teātra dēļ - "Vecās dāmas vizīti" es patiešām gribēju redzēt, lai arī neloloju ilūzijas, ka tā varētu būt sevišķi laba. Taču tāpat vien dzīties pāri puslatvijai tikai vienas izrādes dēļ galīgi nav manā dabā, līdz ar to brauciens bija divdiennieks, ietilpinot tajā arī citas aktivitātes līdzās sēdēšanai pārāk tuvu skatuvei.
2016-10-06 16:40:41

Vai jums stienis ir?

Kamēr sapnī es šonakt redzēju, ka man brīvdienām nav nekādu plānu un nākas bezsakarā vazāties pa Rīgas centru, lai tikai nosistu laiku, realitātē tā visbiežāk nav. Tomēr pagājušās nedēļas svētdiena vismaz uz priekšu sevišķi aizplānota nebija, tāpēc izlēmām doties uz Kandavu.
2016-09-17 09:03:30

Ar dzelzceļu un riteni apceļot Latviju

Šoreiz, manu mazo lasītāju, pastāstīšu tev par diviem mūsu pēdējā laikā izbraucieniem ar velo - uz Sloku un Jelgavas - Elejas - Mežotnes trīsstūri.
2016-07-23 04:53:44

Kāpa 2016

Šoreiz - nekāda garā apraksta ar notikumiem pa dienām, vairāk - tāds īss emociju pārskats.
2016-07-20 05:05:53

Jāņošanas festivāls Hījumā

Pērno Jāņu pasākumu - Miķeļtorņa Spartakiādi pārsist vērienā nevienam šogad īsti nebija iekšā, līdz ar to jautājums par to, ko īsti darīt šajos Jāņos, risinājās kaut kā īpaši lēnām un nesteidzīgi. Varianti tika cilāti daudzi un dažādi, bet galavārdu, ja nekļūdos, teica Edijs, paziņojot: Hījumā! Un patiesi - kālab gan lai neaizbrauktu uz Igaunijas otru lielāko salu, lai tur pacept kād' gaļiņ', iedzert kād' aliņ' un uzdziedāt kād' dziesmiņ'? Savācāmies astoņu cilvēku sastāvā: Baiba, Irbe, Ilze, Edijs, Anita, Raitis, Marina un es. Puslīdz sarunājām, ko ēdīsim, ko ņemsim līdzi un kā brauksim, un tad atlika tik vien kā braukt. Un tad nu mēs braucām (startējām 23.jūnijā ap pulksten deviņiem).
2016-07-08 05:06:15

Mans pirmais Latvijas čempionāts dajebkamā

Kad Baiba interesējās, vai mēs būtu gatavi startēt Latvijas čempionātā orientēšanās sprinta stafetēs, man laiks pārdomām nepieciešams nebija. Marinai arī ne, ar to vien atšķirību, ka viņas atbilde bija Nē, kamēr manējā Jā. Tas pats par sevi nav neko pārsteidzoši, jo es pēdējā laikā visai regulāri ļaujos pazemojumiem orientēšanās distancēs, līdz ar to kompleksi par tizlumu man ir sveši.
2016-06-03 14:09:42

Minies pēc kultūras

Bija tuvu tam, lai mēs par velo pasākumu "Minies pēc kultūras" nemaz nebūtu uzzinājuši - to izziņoja, kamēr bijām Jaunzēlandē, un tajā laikā kaut kā nesanāca sevišķi cītīgi monitorēt Latvijas interneta aktualitātes. Taču pirms laiciņa saņēmām no Baibas un Ilzes ziņu, ka šāds pasākums būšot un ka varbūt mēs varētu ar viņām startēt vienā komandā. Tā kā mēs visi esam tādi kulturāli (teātris un Mantas koncerti cik daudz apmeklēti!), un gan viņas, gan mēs esam piedalījušies arī pasākumā "Pastnieks un kultūra", šaubu nebija - jāpiedalās!
2016-05-04 20:00:11

Divi atgadījumi

Braucu šodien ar riteni, un pēkšņi atcerējos šos divus pastāstus. Pat nezinu, kāpēc tieši šodien tos atcerējos un kāpēc tos tagad te publicēju.
2016-03-16 11:49:57

Lielā Šauļu ģeotūre

Šajā nedēļas nogalē mēs devāmies ceļojumā uz Dienvidiem. Turklāt nevis vienkārši uz Dienvidiem, bet uz Ārzemēm! Par sava ceļojuma gala mērķi izvēlējāmies kādu pilsētu, kuras vēsture sniedzas līdz pat 13.gadsimtam. Tiesa, tā vienā vakarā tik tālu ceļu mērot šķita pārspīlēti, tāpēc nakšņot izvēlējāmies kādā pilsētā pa ceļam (bet arī jau ārzemēs), turklāt arī otrā pilsēta ir gaužām ievērojama - tajā dzimis viens no izcilākajiem kāda pasaulē ļoti populāra sporta veida pārstāvjiem, slavenākais savas valsts šī sporta veida pārstāvis. Ja tev vēl nav skaidrs, par kurām pilsētām ir runa, lūk arī atbilde: braucām mēs uz Šauļiem, bet nakšņojām Jonišķī.
2016-02-27 21:10:30

Daugavpils tūre 2015

Reizi gadā uz Daugavpili ir jābrauc - tur šaubu nav. Teātris, Artilērijas pagrabi, kāds muzejs - šādas aktivitātes ir gluži vienkārši obligāti jāisteno. Šajā konkrētajā reizē izlēmām, ka pareizāk būtu braukt ar vilcienu. Tas gan neizrādījās tik vienkārši, kā gribētos, jo sliežu remonta dēļ piektdienas vakarā posmu Rīga-Aizkraukle nācās veikt ar vilcienu imitējošu autobusu (proti, tādu, kas piestāj visās dzelzceļa stacijās, lai izlaistu/uzņemtu pasažierus). Turp mēs braucām piecu cilvēku sastāvā: Imants, Anita, Raitis, Raimonds un Marina, bet sestdien no rīta mums pievienojās arī Ilze, tādējādi nokomplektējot vienību "D-pils izēdāji".
2015-12-21 20:19:07

Grīziņkalna pusatklātais rogainings

2015.gada 6.decembrī notika būtisks ieraksts sportiskās Rīgas vēsturē - 1. pusatklātais Grīziņkalna rogainings. Cik man zināms, šis bija jau otrais apkaimes vārdā dēvētais pusatklātais rogainings šogad, un atliek vien cerēt, ka arī nākamais gads rīdziniekus (un pilsētas viesus) priecēs ar līdzīgiem pasākumiem. Atšķirībā no Zasulauka pasākuma, kurā Marina un es bijām organizētāju statusā, Grīziņkalnā varējām startēt kā pilntiesīgi dalībnieki, par ko bija prieks (kā teikt - labi ir gan pasākumus rīkot, gan tajos piedalīties, galvenais - lai ir balanss). Tiesa, ne jau vienā komandā, jo tas neatbilstu nolikumam.
2015-12-06 16:50:45

Ketonu kauss 5

Ketonu kausa pusjubilejas piektajā reizē "Brīvo radikāļu" komanda (kura gan tajā bija startējusi tikai vienreiz un no tās reizes šoreiz klāt biju tikai es) apvienojās ar kādu īpaši leģendāru vienību - "Topogrāfisko idiotu klubiņu" (Raita personā), un kopā mēs bijām gatavi gāzt kalnus.
2015-11-15 19:49:44

Pastnieks uz Viļņa

Kas ir droši zināms par pastniekiem?
2015-09-30 16:33:04

Alfabēta restorāni noslēgušies

Neliels pārskats par alfabēta restorānu izaicinājuma ietvaros apmeklētajām ēstuvēm.
2015-09-22 07:08:28

Vienības brauciena 2015 pēcvārds

Šodien ņēmām un vēl reiz devāmies Vienības braucienā. Tiesa, ne vairs pa šoseju, bet gan MTB trasi. Un ne vairs sacensību, bet gan atpūtas režīmā. Un labi vien, ka atpūtas, jo Marinas ritenis, kurš gan tiek prezentēts kā kalnu ritenis, skaidri apliecināja savu tikai daļējo atbilstību šādam statusam - braukājot pa ne gluži līdzeno virsmu, tam izstaipījās ķēde un tā sāka lēkāt pa zobratiem, darot braukšanu diezgan neizturamu. Ja būtu jābrauc ātri, diez vai no šī būtu kas prātīgs sanācis.
2015-09-12 20:18:12

Neoficiāls Puzzled Pint un restorāns Klīversala

Otrdienas vakarā, sekojot nejauši pirms dažām nedēļām "Magnētā" sastaptā kādreizējā kursabiedra Ģirta uzaicinājumam, nokļuvu Nacionālās bibliotēkas restorānā "Klīversala", lai mazliet palauzītu galvu ap dažādiem uzdevumiem.
2015-09-09 04:40:49

25. Latvijas Riteņbraucēju Vienības velobrauciens

Pirmo reizi piedalījos vienā no klasiskākajiem Latvijas velopasākumiem. Vienlaikus - pirmo reizi dzīvē ar riteni braucu sacensību režīmā - uz ātrumu, un vēl barā. Jāsaka - interesanta pieredze un šķiet, ka āķis ir lūpā (ui, cik es esmu viegli dajebkur ievelkams).
2015-09-07 07:11:09

Ako 809

Otro gadu pēc kārtas piedalījāmies lībiešu virsietim Ako veltītajos nedēļas nogales pasākumos Salaspils novadā. Ja pērn startējām ar Marinu divatā kā "Brīvie radikāļi", šoreiz nosaukumu mums piešķīra organizētāji, un saucāmies "Alo". Patiesībā itin labs nosaukums, ja to interpretē kā darbības vārda "alot" (proti - dzert alu) formu. Sastāvs arī bija plašāks: visas dienas ar mums kopā startēja Zoļika pilsoņi Raitis un Anita, bet atsevišķos posmos iesaistījās arī Avotu apkaimes triecienbrigāde: Aivars ar jaunās paaudzes cīnītājiem Gustavu un Kārli.
2015-08-16 11:44:38

Mīklainais notikums ar pazudušajām 30 sekundēm

Svētdien devāmies ar velo nelielā izbraucienā pa pēdām "Sarkanajam oktobrim". Apskatījām šādus tādus torņus, bunkurus, pazemes ejas un ko nu tur vēl padomju armija bija paspējusi Kurzemes piekrastē sabūvēt, bet ne par to ir šis stāsts.
2015-07-28 14:00:27

Miķeļtorņa Spartakiāde

Likumsakarīgs turpinājums dažādajiem pēdējā laikā notikušajiem sportiskajiem pasākumiem: sacensībām, turnīriem, meistarībām, rogainingiem, kausu izcīņām un tā tālāk bija Miķeļtorņa 1. Spartakiāde. Tai bija lemts kļūt par garantēti viskvalitatīvāk pavadītajām Jāņu brīvdienām manā līdzšinējā dzīvē.
2015-06-25 13:59:50

Zasulauka pusatklātais rogainings pulcē dalībniekus no 3 kontinentiem

Šāds virsraksts ziņai par aizvadītām sacensībām varētu likt domāt: "Tas tik bijis viens nopietns starptautisks pasākums. Žēl, ka man nebija iespējas tādās piedalīties!" Un zināmā mērā jau tā būtu arī patiesībā - vismaz uz karstām pēdām pēc pasākuma sajūtas kā organizatoram ir labas.
2015-06-18 04:25:11

Rēzeknes pusmaratona iespaidi

Manā 2015.gada izaicinājumu sarakstā ir atrodama rindiņa "noskriet pusmaratonu (sacensībās)". Pērn man Rīgas maratonā sanāca savas spējas pārvērtēt, piesakoties pilnajai maratona distancei un pie 23 veiktiem kilometriem izkarot balto karogu. Šogad Rīgas maratons man ietu secen jebkurā gadījumā, jo tā laikā plānoju malkot vīnu Francijā pie Vidusjūras, un par pilno maratonu arī vairs nedomāju, jo tā veikšanai nepieciešams trenēties daudz vairāk, nekā man ir vēlēšanās, laika un vajadzības. Bet pusīti noskriet gan vajadzēja, un kur gan labāk tas izdarāms kā Rēzeknē?
2015-04-07 05:21:16

Laimīgu piecpadsmito

Pēdējos pāris gados mana dzīve ir kļuvusi tik raiba, ka dzeņa vēders jau ir sācis šķist pārāk blāvs un vienkrāsains. Un droši vien ir tikai dabiski, ka 2015.gada sagaidīšana arī izrādījās principiāli atšķirīga no visiem iepriekšējiem manis sagaidītajiem gadiem. Pirmo reizi vēsturē apmeklēju kādu jaungada pasākumu, kur galvenokārt bija man nepazīstami cilvēki, plus vēl nenakšņoju ne mājās, ne pie draugiem. Un, ja nekļūdos, pirmo reizi Jaungada naktī skatījos porno un dziedāju Krievijas impērijas himnu.
2015-01-13 05:12:59

Tancujut vse

Aizvadītajā svētdienā norisinājās pirmais šī gada nozīmīgais Zasulauka turnīrs - pusatklātā meistarība “dancepad” spēlē.
2015-01-12 05:30:33

Ārprāta nakts 2014

Nakts orientēšanās pasākums "Ārprāta nakts" ir leģendārs, tur divu domu nevar būt. Pirmo reizi tas notika pirms tik daudz gadiem, ka būtu pat neērti teikt - kāds vēl padomās, ka Šmita kungs jau būtu jāsēdina ragutiņās un jāved uz mežu. Bet man tikai šogad pirmo reizi bija iespēja šajā mitoloģiski episkajā pasākumā piedalīties.
2014-11-20 15:42:01

Īsa mīlas dēka noslēgusies

Tās bija brīnumskaistas divas nedēļas, un es esmu tev pateicīgs, ka tu man tās dāvāji. Bet, mazulīt, būsim tieši un atzīsim - labi, ka tās ir palikušas pagātnē un nekad vairs neatgriezīsies, jo brīvība man ir svarīgāka par visu!
2014-11-10 20:11:11

Šis ir liels solis Kažem, bet cilvēcei vienalga

Ļoti ilgi uz to gāju, un nu tas ir noticis - ne tikai šis blogs tagad dzīvo uz pats sava servera, nevis @normis paspārnē, bet tagad ir notikusi arī tā migrācija no PHP un nodejs.
2014-10-22 18:12:18

Dažas dienas Dublinā

Kā likums, blogā par darbu nerakstu, lai arī pēdējā laikā tā ir sanācis, ka darbs ir tik intensīvs, ka nekam citam īsti laika nesanāk, kas varētu būt iemesls tam, ka Lienes bloga statistika pēdējā laikā ir labāka nekā manējā. Taču šoreiz drusku par darbu pastāstīšu gan, bet bez sevišķas iedziļināšanās detaļās.Šīs nedēļas vidū kopā ar Uldi bijām Dublinā, kur infogr.am piedalījās pasākumā ar nosaukumu Dublin Web Summit. Šāds izskatās pasākuma logo:Dublinas Web Summit ir IT konference, kas pirmo reizi notika 2010.gadā, bet šo pāris gadu laikā ir izaugusi par vienu no lielākajām tehnoloģiju sanāksmēm Eiropā, šogad tajā piedalījās ap 4000 no 70 valstīm, tai skaitā arī viens uzņēmums no Baltijas. Kaut kādā mērā var teikt, ka šis pasākums ir līdzīgs tām datorpasaules izstādēm (kuru nosaukumu sev raksturīgi neatceros), kuras Rīgā bija sastopamas deviņdesmito gadu beigās. Ar to vien atšķirību, ka mūsdienās šādos pasākumos plaši sastopami arī N.R. apšaubītie startups. Ja tu neesi pazīstams ar vārdu "startup" (kas manā skatījumā ir pilnīgi normāli), lūk, kā to definē viens no industrijas ekspertiem Pols Greims:A startup is a company designed to grow fast. Being newly founded does not in itself make a company a startup. Nor is it necessary for a startup to work on technology, or take venture funding, or have some sort of "exit." The only essential thing is growth. Everything else we associate with startups follows from growth.Infogr.am šīs divas dienas Dublinā manā skatījumā bija ļoti produktīvas un noderīgas, bet sev raksturīgajā stilā neko vairāk šajā sakarā neteikšu, tā vietā pievērsīšos nebūtiskām personiskām tēmām un piedzīvojumiem.1. No pasākumaa) tur bija robots, kas dīvainā kārtā pārstāvēja juristu kantori:Video - RTE Newsb) bija interesanti, kā dažādi cilvēki mēģināja identificēt, no kuras valsts mēs esam (zem logo bija karogs). Šķiet, ka vārdu Latvija neviens nenosauca, top 3 varianti: Austrija (nepareizas proporcijas un tonis), Dānija (lieka līnija), Zviedrija (wtf?)2. Ārpus pasākumaa) pēc pasākuma noslēguma devos ātri apskatīt Dublinas centru. Neko daudz patiesībā neredzēju, toties tiku ieslēgts pasta ēkā, kur rakstīju atklātnītes pēc darba laika beigām. Divi čaļi bija uzcēluši pamatīgu bultu priekšā durvīm un bija manāmi pārsteigti, ieraugot, ka viens cilvēks palicis iekšā. Mēģināja mani pierunāt tur nakšņot, jo tur esot baigi labās brokastis, bet es tomēr atteicos;b) piedalījos britu salām tradicionālā vakara izklaidē - pub crawl, proti, gājienā no viena kroga uz otru, pastāvīgi uzpildoties ar alu. Manā gadījumā gan alus tika aizstāts ar apelsīnu sulu, bet princips uztverts;c) tā paša vakara noslēgumā nonācām Guinness alus noliktavā, kur mūziku spēlēja īru tautas mūzikas leģenda vijolnieks Frankie Gavin, kurā neviens īsti neklausījās (ko es, savukārt, nesaprotu).Visubeidzot secinājumu vietā: apmeklēta vēl viena jauna valsts, tajā atrasti 2 slēpņi (tātad - arī geostatistikā tā tagad parādās). Wuhuu!
2012-10-20 23:52:08

Neiburgas hronika

Tā kunga divi tūkstoši divpadsmitā gada rudzu mēneša divi desmit piektajā dienā Neiburgas Livonijas ordeņa pilī tika dzertas kāzas. Tajās vīra un sievas kārtā tika ievadīti bruņinieks Uldis no Rīgas un Neibādes, un daiļava Angelika no Švānenburgas muižas. Uz kāzām bija sabraukuši viesi no tuvienes un tālienes. Kāzas dzēra trīs dienas un trīs naktis, un medus ne tikai pār ūsām pilēja, bet arī mutē tika.Laulību ceremonija notika vecās Neiburgas pils pagalmā augsti godātu Neiburgas dzimtsarakstu ierēdņu vadībā un uzraudzībā. Pēc tam, kad jaunais pāris bija oficiāli ar zēģelēm apstiprinājis, ka laulība notiek iz brīvas gribas, nevis vecāku vai kolēģu uzstājības pēc, jaunais pāris devās dzejiski liriskā izbraucienā pa tuvējām muižām, par ko šis hronists neko ziņot nevar, jo līdzi ņemts netika. Tikām kāzu viesus izklaidēja pils pastāvīgie iemītnieki apgarotā mūka brāļa Teodora vadībā. Vairākas stundas aizritēja teoloģiska rakstura sarunās, kurās spirtotie dzērieni un miesas kārības ne ar vārdu minēti netika.Pēc nelielām rotaļām ar zinātnes jaunākajiem sasniegumiem - lielos stikla traukos iepildītu gāzi, kas spēj pacelt augšā ne vien balonus, bet pat cilvēkus, kā to savās grāmatās aprakstījis nebēdnīgais sprancūzis Žils Verns, atgriezās arī jaunais pāris, un vaļā gāja tingeltangeļi un dažādas rotaļas.Kad vakara krēsla jau bija savilkusies pār Neiburgu, nezināmi ļaundari veica apzinātu, iepriekš ieplānotu un nopietni organizētu līgavas laupīšanu, kā rezultāta jaunajam vīram nācās maksāt bargu izpirkuma maksu savas mīļotās atgūšanai. Sazvērnieki bija savaņģojuši imperatora sūtni, kurš ar veiklu aperkotu noslēdza zobenu cīniņu kāpnēs, uz mūžu sakropļojot par līgavas sargu noalgoto vietējo miesta stiprinieku. Lai būtu iespējams smalkāk visu pierakstīt, hronists pieteicās par dalībnieku laupītāju bandā, taču sava pārmērīgā alkoholisma dēļ neko tāpat nepierakstīja. Patiesību sakot, no turpmākās vakara gaitas hronists neko daudz neatcerās un cer, ka kungi pārāk bargi viņu nešaustīs. Kā pa miglu hronists atcerās, ka līgava gramstījās ap dažādu bruņinieku dibeniem, pērminders sakāvās ar prāvestu, bet barons ar hercogu.
2012-08-26 20:08:17

Pupociklu vasara!

Šovakar! Klubā Depo! Latvijas sviestroka pionieri!Iekakā sev dibenā!Ganiņš!Rasā izkapts labāk kož!Ķieģeļu košļātājs!Es iešu!Tu?P.S. Labprāt uzzinātu, cikos sākas :)
2012-08-01 09:18:50

Mans Positivus 2012

Festivāls neizgāja gluži bez negaidītiem pavērsieniem, no kuriem būtiskākais bija tajā, ka sanāca tā, ka naktī no piektdienas uz sestdienu aizbraucu uz Rīgu un pēc 5 stundām miega braucu atpakaļ uz Salacgrīvu vienatnē.No Rīgas izbraucām visai savlaicīgi - jau ap 15:45 atradāmies Statoil`ā pie Zirņu ielas, kur mašīnā tika uzņemta @norarieksta, jau iepriekš līdz mums bija atbraukusi Iliāna un @Zane_Veitene (kurai arī bija atgadījies "piedzīvojums", par ko šeit nerakstīšu). Pēc Noras ieteikuma braucām gar Jaunciemu, nevis pa Brīvības ielu un domājams šādi ietaupījām laiku. Toties ar uzviju to pazaudējām, stāvot rindā pēc biļetēm telšu pilsētiņai, kuras turklāt vēl reāli nemaz neizmantojām. Jau šajā punktā tika sastapti @sicis uz @macbebis. Labi, pietiek offtopic, jāraksta par koncertiem.Lēno rindu dēļ neizdevās redzēt ne Alisi Josti, ne Lucy Rose, tādējādi pirmais koncerts pēc mana plāna bija "Baložu pilni pagalmi" - viena no grupām, kurai man idejiski būtu jāpatīk, bet pagaidām - nav izdevies sevi pārliecināt, ka man tā tiešām patīk. Pēc aptuveni minūtes kolektīvs pavēstīja - nē, ejam uz kaut ko citu. Tā kā arī es nebiju starā, gājām uz "Housse de Racket". Tā arī bija pirmā grupa, kuras uzstāšanos noskatījāmies.1. Housse de RacketDivi franču brāļi, kas savulaik sadarbojušies ar Air un Phoenix, spēlē elektropopu, ar uzsvaru uz elektro. Ierakstā mani viņi galīgi nebija pārliecinājuši, bet dzīvajā patiesībā bija ļoti pat ok. Vienā ziņā šī grupa bija īpatnēja - visa elektronika koncertā ir "finieris" - paši čaļi spēlē viens bungas, otrs ģitāru, bet bieži skaņas nozīmīgākāja daļa ir sintezatori, kurus koncertā neviens nespēlē, jo dalībnieki ir tikai divi.2. 2:54No diviem brāļiem pie divām māsām. Šo koncertu noskatījāmies tikai daļēji, jo tā laikā aizgājām kaut ko ieēst. Vienlaikus - nebija sajūtas, ka pārāk daudz tiktu palaists garām.3. Niki & The DovePāris reizes biju noklausījies šī zviedru ansambļa albumu un īsti vēlmes viņus skatīt dzīvajā man nebija, taču nebija tā, ka uz citām skatuvēm tikām uzstātos kaut kas īpaši aizraujošs, tāpēc gājām vien uz Nikiju. Vispirms grupa pārsteidza ar tās vokālistes tērpu - sarkanu halātu un kaut kādu putekļu slotiņai līdzīgu atribūtu rokās. Par mūziku neko īsti nekomentēšu - nav manā gaumē. Bet šovs bija kaut kāds pārbalagānisks, kā to raksturoja Sīcis - iekš Hurricane festivāla visai līdzīgi esot uzstājusies Florence&The Machine, ar to vien atšķirību, ka Florencei teatrālais balagāns bija izdevies, bet Nikijai Salacgrīvā - nē. Patiešām, brīdis, kad Nikija vērsās pie visām meitenēm ar puķēm matos un sauca, ka viņa jūtot tik daudz mīlestības visapkārt, bija tāds pasmieklīgs.Noklausījos mazliet, kā uzstājās Tramplīni, garāmejot apskatīju Vondelpark, bet tad nāca.4. InstrumentiPēdējos gados drusku sanācis dzīvot mucā, līdz ar to es nemaz neesmu sekojis Instrumentu daiļradei. Zinu, ka agrāk viņiem bija pandu maskas, bet tagad vairs nav, tas apmēram viss. Dažas dziesmas bija dzirdētas, bet ne vairāk. Kā bija? Dažādi. Tajos brīžos, kad viņi izlikās par Muse - spēlēja kaut ko skaļu un pompozu - man pat patika. Kad skanēja liriskie gabali - ne visai, pārāk jau tas viss ir teijāteris, un ne pa īstam. Interesanti, ka publika pa lielam uzvilkās tieši uz tiem skaņdarbiem, kas man vairāk uzdzina žāvas. Protams, jo īpaši "Piiilniiigi viens" laikā. Dīvaini, ka, piemēram, "The Time Is Now" aizritēja ja ne gluži kapa klusumā, tad uz to pusi gan. Manā skatījumā Instrumentiem labāk padodas lielā pompa, nevis intīmā pompa. Un vispār - es gribēju iet uz Iļģiem. Vienlaikus - gribētu es redzēt, kāda būtu mana reakcija, ja man kāds 16 gadu vecumā piedāvātu iet paklausīties, kā dzied Raini.5. IļģiPusi no viņu uzstāšanās tomēr redzējām, patiešām - tas bija visai hardcore Rainis. Labi, bet absolūti neiederīgi šajā vietā un laikā. Pēc Iļģiem noskatījos pēdējās trīs dziesmas no Zig Zag uzstāšanās - patika (vairāk kā varētu, zinot to, ka man šī grupa nav īpaši simpatizējusi), taču - par maz, lai baigi spriestu. Atmosfēra I Love You teltī katrā ziņā bija forša.6. King CharlesCik saprotu, šovs pagājušogad bija atraktīvāks, bet man nebūtu ne mazākā pamata žēloties - koncerts bija patiešām labs, dziesmas visas zināmas, vienīgi man kā Čārlza koncertmanieres nezinātājam bija pamatīgs pārsteigums, ka viņš koncertu noslēdza ar Bilija Džoela "We didn`t start the fire". Patiesībā es pat nezināju, ka viņš šādu dziesmu vispār mēdz izpildīt, kur nu vēl ar to noslēgt koncertu. Ok, vismaz vārdi ir citi, bet bišķi apziņa, ka tas ir Bilijs "Uptown Girl" Džoels, biedē.7. KeaneVai es esmu tiesīgs vērtēt koncertu, no kura redzēju/dzirdēju tikai daļu, plus vēl nebiju tuvu skatuvei? Atkarīgs no tā - kā priekšā tiesīgs. Sava bloga priekšā - jā, varu vērtēt. Vienmēr esmu apgalvojis, ka Keane ir neinteresanta grupa un tas, ko redzēju Positivusā, šādu viedokli nemainīja. Izskatījās, ka viņu pozīcija ir sekojoša: We`re fricking Keane - one of the most popular bands in Europe. Usually we don`t play such small venues. So - behold us! Proti, tas izskatījās pēc atspēlēšanas, nevis kaut kā īsta un personiska. No otras puses - iespējams, ka viņi vienmēr ir tādi, jo arī viņu ieraksti ir pēc striktas formulas. Un - kamēr tas dod katru reizi pirmo vietu britu albumu topā, šķiet, viņiem nav ne mazākā iemesla mainīties. Katrā ziņā - labi, ka viņi bija piektdienas un nevis sestdienas hedlaineri.Kā lai arī nebūtu, pusē šis koncerts man beidzās. Patiesībā vairāk es pārdzīvoju, ka mēs neredzējām vakarā uzstājošos Satellites LV (kuru koncerts gan nebija iepriekš izziņots). Ne ar vārdu nepieminēšu to, kā mēs pusstundu autostāvvietā meklējām mūsu mašīnu.No rīta es jau visai laicīgi biju Salacgrīvā - ap divpadsmitiem ienācu festivāla teritorijā, lai konstatētu, ka vismaz līdz vieniem nekā kaut nedaudz interesanta nebūs - vienīgā grupa, kas tobrīd uzstājās, bija "Knīpas un knauķi" - bērnu mūzika bērniem. Arī alternatīvās mākslas performance "Ziemeļnieka rīts" ar jauniešiem, kas laiski sēdēja un sita iedomātus odus, mani īpaši neiekustināja.Vienos bija izvēle - Kuchenbeat vai Elizabete Balčus. Izvēlējos drīzāk Elizabeti, taču noskatījos arī divas Kuchenbeat dziesmas uz Nordea skatuves. Tā neko - normāls ska ar "Akvarium" elementiem. Patiesībā man jau šāda mūzika patīk, bet tur droši vien vajadzētu lēkāt un nevis sēdēt tribīnēs, bet kāds gan no manis lēkātājs.8. Elizabete BalčusMeiteņu grupa, kurā ir arfa - tas ir kruta! Dziesmas arī pusdienlaikam piemērotas - liegas un patīkamas. Bišķi gan radās sajūta, ka kādam ir drusku nopietns pašvērtējums, ko apstiprināja atvainošanās par cita izpildītāja dziesmas kavērēšanu. Diemžēl neredzēju, bet tikai Veitneru atstāstījumā dzirdēju, ka grupas dalībnieces esot koncerta laikā sarunājušas turpmākos plānus kodienam pēc koncerta. Priekā!Tam sekoja neliels pārtraukums, kad atkal nekas nenotika, līdz uz Nordea skatuves iznāca9. BrodkaVizuāli šī "poļu Keita Buša" bija vēl nedaudz neadekvātāka nekā Niki and The Dove, un arī viņas pavadošais ansamblis tālu neatpalika, kā rezultātā izdomāju, ka viņiem vajadzētu saukties "Brodka and the Five Freaks", bet patiesībā - bija pat visai forši, un vienmēr ir jauki, kad kāda grupa neslēpj savu nekrutumu un uzsver: "this is our first festival abroad!" Bet ilgi es šajā koncertā palikt nevarēju, jo 14:45 lielo skatuvi vajadzēja sākt tricināt10. SKYFORGER!!!!!Es neesmu metāla cienītājs, nekad neesmu tāds bijis. Liene uz šo koncertu arī bija gribējusi tikt, jo šķita visai prognozējami, ka trijos dienā Skyforger varētu nākt ar savu akustisko programmu. Ka tik ne tā! Te tev nebija nekādu Dieva sirmo kumeliņu, bet gan kārtīgs Ūsiņš jāj ar Kurbadu, Velnu kāvēju, Pēdējo kauju un citām ne vairāk rāmām dziesmām komplektā. Nē, bija arī sava deva akustikas, sava deva latviešu lepnuma, daļēji metāliska "Migla, migla, rasa, rasa", bet lielos vilcienos - tie bija četri bārdaini veči viduslaiku stila drēbēs, kas nospēlēja vienu riktīgi feinu koncertu. Mājās es šādu mūziku klausīties nevaru, atzīstu, bet koncertā - vieni no absolūtajiem šī festivāla favorītiem, ko it īpaši apliecināja dažas stundas vēlāk telšu pilsētiņā noklausīta hipsterveidīgo jauniešu saruna - vai tu redzēji tos Skyforger? Jā - pilnīgas šausmas, nogāju tikai garām. Un personīgi man patīk, ka ar visu to, ka viņi ir neapšaubāmi nacionālistiski noskaņots ansamblis, viņi par saviem 20.gadsimta latviešu varoņiem uzskata latviešu strēlniekus un nevis apdzied leģionu.Pēc Skyforger sākās lietus un nekas īsti interesants arī nebija skatāms - "Cashier No. 9", ko vēroju no attāluma, apliecināja, ka līdz pirmajam kasierim viņiem vēl tāls ceļš ejams - nekā sevišķi saistoša viņu uzstāšanās nesaklausīju.11. GiversPar šo grupu jau rakstīju, ka man viņi šķiet visai neinteresanti, bet ka tomēr viņu uzstāšanos apskatīšos. Tā arī bija - noklausījos dažas rindas gandrīz pie pašas skatuves un aizgāju ieēst pusdienas, jo nešķita prātīgi lietū skatīties tieši šo konkrēto grupu. Turklāt piecos bija jāsākas jau nepārtraukti kvalitatīvai mūzikai - viens pēc otra interesantiem koncertiem.12. Jamie N. CommonsPilnīgi iespējams, ka Positivus hronoloģijā šis būs nākamais King Charles - tāds, kas šogad ierodas festivālā vēl kā zaļš gurķis, kuram paredz interesantu nākotni, bet tā nākotne vēl ir miglā (un rasā) tīta. Viņa uzstāšanās bija jauka un sirsnīga, it īpaši labs bija tas, kā vienas dziemas laikā Džemijam uznāca smieklu lēkme un viņš atvainojās skatītājiem, sakot, ka šī esot ļoti skumja dziesma (tāda tā patiešām bija). Plus viņa uzstāšanās bija ļoti vietā ar to, ka viņa repertuārā ļoti bieži parādās lietus un ūdens - kaut kas tāds, kā šajā brīdī Salacgrīvā bija ļoti daudz. Viens no maniem šī festivāla favorītiem, kuram sekoja grupa, par kuru jau iepriekš zināju - šie būs labi!13. Ewert and the Two DragonsGrupa, kuru pašmājās mīl salīdzināt ar Instrumentiem, kuru, manuprāt, no Šipkevica un Sējāna kolektīva atšķir tas, ka tai patiešām ir reāls potenciāls kļūt par reālu vārdu Eiropas mērogā. Viņu uzstāšanās bija gaužām vienkārša un sirsnīga - neviens jau negaida no igauņiem, ka viņi lēkās uz vienas kājas un tirinās mēli kā Kiss dalībnieki. Grupa, kuras dalība Positivusā lieliski atspoguļo tās pieaugošos panākumus - katru nākamo gadu viņi spēlē uz lielākas skatuves. Kas laikam nozīmē, ka nākamgad viņus Salacgrīvā neredzēsim - tālāk jau vairs nav kur kāpt, lai gan globāli, protams, - kalniem pāri citi kalni būs, un es ticu, ka viņi arī šajos citos kalnos uzkāps!14. FanfarloGrupa, par kuru festivāla bukletā rakstīts, ka tā esot radījusi pati savu mūzikas stilu, un par kuru vienlaikus mēdz iespurgt, ka šis mūzikas stils saucas "Arcade Fire plaģiāts". Koncertā gan patiesībā nemaz to Arcade Fire elementu nejutu - viņi šķita mazāk "artsy" (kas gan pats par sevi nav nekāds pluss), taču - visai labi. Ne tā, ka es būtu sajūsmā, bet šis bija vienkāršs labs koncerts, bez jebkādiem dižiem vipendroniem.Tā kā mani neinteresēja "SBTRKT live" (cita starpā arī nosaukuma dēļ), pēc šī koncerta aizdevos uz telšu pilsētiņu, lai sapakot savas mantas un iesviest tās @sicis teltī. Tur atkal būtu ar festivālu nesaistīts stāsts par loģistiku, kuram nav vietas šajā aprakstā, tik vien, kā pateikšu - paldies jums, draugi, ka atvedāt manas mantiņas uz Rīgu! Bet tad - naski steidzu uz festivāla teritoriju, lai nenokavētu15. Sibyl VaneEs pat īsti nezinu, kāpēc izvēlējos šo igauņu trio un nevis "Wild Beasts". Varbūt tāpēc, ka igauņi spēlē normālu roku, kamēr "lopi" - īsti nesaprotu ko, patiesībā kādu minūtu "bīstu" es noklausījos, bet atgriezos pie šī igauņu trio un to nenožēloju. Šis nebūs tas koncerts, kas man sevišķi paliks atmiņā, bet - bija gana labi un ar dzīvu rokmūziku varēja labi iesildīties, lai uzņemtu sevī16. The VaccinesJā, viņi ir drusku amerikāniski, drusku patruli un ar savām dziesmām viņi nepasaka neko tādu, ko The Ramones nepateica jau septiņdesmitajos. Bet - pie joda - it`s only rock and roll and I like it, kā teikt! Četrdesmit piecās minūtēs viņi nospēlēja droši vien itin visas dziesmas, kas ir viņu repertuārā, jo spēlējot ar tādu paātrinājumu, diez vai viņu oriģināli šķiet 33 minūtes ilgais albums varētu prasīt vairāk kā 25 minūtes laika. Ātri, enerģiski, forši. Biju priecīgs, ka atrados gandrīz pie pašas skatuves, lai arī skaņa šādā vietā patiešām nav izcila, bet atmosfēra - tieši laikā! Pēc koncerta tajā vietā, lai ietu uz Īrijas superzvaigzni Damien Rice, izvēlējos daudz lokālāku ansamli - grupu no Rīgas, ko dēvē par17. The Sound PoetsKā jau kaut kur apraksta sākumā ir minēts - es dzīvoju mucā, un par šo grupu zināju vien divus faktus: a) viņi kādreiz bija Smaragda pilsētas burvji; b) viņi ir forši. Bet es pat nezināju, ka smagā ķitē esošs čalis telšu pilsētiņā, kas kādas 20 minūtes to vien darīja kā atkārtoja rindas par kalniem, kuriem pāri citi kalni būs, dzied šīs grupas slavenāko dziesmu. Un sasodīts, cik viņi bija labi! Īpaši man patika, kā viņi tos "kalnus" uzsāka - ar vaicājumu, vai skatītāji nenožēlo, ka nav aizgājuši uz Damien Rice, un neliela fragmentiņa nospēlēšanu no Rīsa repertuāra. Noteikti gribu šo grupu redzēt vēl! Kā teiktu @cojsraksta - tagad! Un tad atlika tikai vēl viens koncerts18. Manic Street PreachersSavulaik par šo grupu fanoja @zingis, telefonsarunā sapratu - viņam joprojām tā patīk. Man - nekad neesmu bijis fans, bet man patīk viņu attieksme. Dziesmas - ir gana daudz labu, noteikti turpmākajās nedēļās paklausīšos vēl. Kā lai arī nebūtu, no šī koncerta es saņēmu daudz vairāk kā biju gaidījis. Te bija tas gadījums, kad hedlaineri spēlēja koncertu, nevis atspēlēja to. Tas, kā Džeims Dīns Bredfīlds un Nikijs Vairs lēkāja pa skatuvi kā pilnīgi puikas, un šajā koncertā es patiešām jutu to, kā dēļ šī grupa ir populāra jau 20 gadus un kāpēc viņu Positivus organizētāji uzaicināja otro reizi būt par festivāla galvenajām zvaigznēm - jo viņi gluži vienkārši ir tā vērti! Vienlaikus - ir nepieciešama uzdrīkstēšanās noslēgt savu koncertu un pa lielam arī festivālu ar "If you tolerate this your children will be next". Pēc koncerta jozu uz mašīnu, lai braukt uz Rīgu. Būtu noskatījies Mācītājs on Acid, bet stundu gaidīt koncerta sākumu šajā brīdī nebiju gatavs - zināju, ka jau tāpat man būs jābrauc uz Rīgu zombija režīmā (turklāt - vienam mašīnā) un bija bail, ka otro nakti pēc kārtas izbraukt ap trijiem varētu būt bīstami. Jau tāpat visu ceļu skaļi dziedāju līdzi Skyforger un King Charles dziesmām, lai kaut cik saglabātu smadzenes ieslēgtā režīmā.Gala vārdi. Jā, festivāla laikā lija lietus. Jā, tur bija daudz cilvēku, kuri tā "atlaida cūku", ka es labprāt ar viņiem nebūtu vienas sugas pārstāvis, un daļa šo cūku atlaidēju atbilstoši cūku ieradumiem labi izvārtījās dubļos. Jā, festivālā bija šausmīgi daudz visādu sūdu tirdzniecības - tizlu atrakciju, kurām īstā vieta būtu Lielpisānu pagasta svētkos. Un jā - es negaidītā kārtā festivāla otro dienu tajā biju vienatnē, kas galīgi neietilpa manos plānos. Bet - šī otrā diena bija vienkārši kolosāla no koncertu viedokļa un varu bez pārspīlēšanas apgalvot - tik daudz labu grupu es vienā dienā nekad redzējis nebiju.
2012-07-22 21:08:05

Brīvdienas svaigā gaisā

From Laivas GaujaPar visām varītēm šajā nedēļas nogalē gribējām izbraukt ar laivām, jo man personīgi šogad ar laivošanu bija bijis vairāk nekā pašķidri - tik vien kā mini izbrauciens ar kajakiem pa ezeru Zviedrijā. Liene pavasarī piedalījās Gaujas CITO pasākumā, bet es tikām Helsinkos apguvu dažādas startup-iem noderīgas iemaņas, līdz ar to pa ūdeņiem galīgi nebiju izdzīvojies.Man raksturīgā stilā gan ar plānošanu nekas sasteigts netika - trešdien sazinājos ar laivu īri Campo, lai sarunātu laivu divu dienu braucienam pa Mēmeli. Skāde vien tajā, ka ar līdzbraucēju sarunāšanu gāja pašķidrāk, līdz ar to vajadzēja piebiedroties kādai citai laivotāju kompānijai, lai nebūtu neadekvāti daudz jāmaksā par laivas transportēšanu. Izrādījās, ka šāds variants patiešām bija - bija gan viena pieejama laiva (tiesa - četrvietīga), gan grupa, kas grasījās braukt. Pieņēmu, ka četrvietīga laiva realitātē ir domāta 2 pieaugušajiem un 2 bērniem, kas nozīmētu - divi mēs un viens suns tajā justos komfortabli. Taču piektdien pēkšņi atklājās, ka minētā kompānija izbrauca jau piektdien un ka mēs ar to braukt nevarētu. Sazvanījāmies ar cilvēku laivu bāzē un uzzinājām, ka ar visu transportēšanu mums laivas īre izmaksās virs 60 latiem. Pēc normālajiem standartiem tas ir drusku padārgi, lai neteiktu vairāk. Jāpiezīmē, ka runa visu laiku bija par kanoe īri, ja mēs ņemtu "gumijnieci", ar transportēšanu būtu vieglāk, jautājums tikai būtu - kā mēs paši pēc laivojuma tiktu atpakaļ līdz laivai, bet principā mēs gumijas laivu kā īres variantu neizskatījām.Drudžaini sāku apzvanīt citas nomas, un izrādījās, ka vairumam no tām vispār neviena brīva laiva uz šo nedēļas nogali nebija. Ouch! Pāris varianti gan bija - viens būtu braukt uz Pāvilostu, lai tur sestdien vienos dienā dabūt laivu, ar ko izbraukt pa Tebru, bet nebija skaidrības par to, cik tas īsti maksātu, plus ar šādu vēlu starta laiku tas būtībā būtu vienas dienas brauciens un vēl papildus citām pozitīvajām iezīmēm - kādi 450 km jāveic ar auto, lai varētu veikt šo laivojienu, kas droši vien atkal radītu aptuveni 60 latu izmaksas kopsummā. Vēl cita bāze piedāvāja dabūt 2 laivas par 60 latiem kopā, jo vienu transportēt ir pārāk neekonomiski. Tika apzvanīti dažādi draugi un radi, vaicājot - varbūt gribat rīt uz 2 dienām braukt laivot, bet bez pozitīvām atbildēm.Rezultātā izvēle krita par labu citam variantam, ko jau gandrīz bijām īstenojuši pagājušogad - paņemt no Rīgas Scs piederošu gumijas laivu, aizbraukt uz Scs laukiem Gaujienas tuvumā un veikt izbraucienu pa Gauju. Pie reizes sagadījās paķert līdz Normi ar Noru un Oliveru, kuri arī bija domājuši doties pie Scs, Zanes un Mades, taču bija palikuši bez sava transporta līdzekļa. Tā nu pavēlāk piektdienas vakarā startējām un gala vietā - "Grāvos" - bijām ap pusnakti. Mazliet patērzējām un tad - čučēt!Nākamajā rītā lija. Brīžiem lija stiprāk, brīžiem mazāk, bet visu laiku lija. Tomēr Liene bija apņēmības pilna - ar laivu ir jābrauc! Scs pārbaudīja visas savos krājumos esošās laivas un nācās secināt, ka visi kopā mēs pie labākās gribas braukt nevarētu. Mēs bijām seši pieaugušie un divi bērni un teorētiski mūsu rīcībā bija četras gumijas laivas, bet no tām tikai viena bija labā braukšanas stāvoklī. Otra laida gaisu tā, ka to vajadzētu ik pēc desmit minūtēm pumpēt un vairāk kā uz dīķa laivas statusu tā nepretendēja. Trešajā mīklainos veidos bija parādījušies tāda izmēra caurumi, ka pa tiem varētu izspraukties vidēji barota žurka. Varbūt pat labi barota žurka. Visubeidzot ceturtā bija tik caura, ka pa tās caurumiem bez sevišķas piepūles izlīstu arī labi barotas žurkas pārēdies kaķis. Plus nebija tā, ka lietus vairoja cilvēkos vēlmi ikurārt vēl izbraukt ar laivām.Tad nu vienojāmies par prognozējamo variantu - laivosim vien mēs divi (plus Čipis), bet mūs gan aizvedīs līdz upei, gan savāks no tās. Paldies tev, Scs, patiesi! Ar džipu, lēkājot automašīnas sēdekļos, pārpbraucām pļavas un mežus līdz vietai, ko dažiem labpatīk dēvēt par Pasaules malu (GC357D6), pie kuras notika mini-CITO events vietējo cūkmenu darbības seku novēršanai, un aidā - iekšā upē! Drusku vēl lija, bet mūs tas īpaši neuztrauca. Un tad jau visai drīz arī laiks noskaidrojās. Formulēju principu - nepakļaujies laukapstākļiem, bet pakļauj laikapstākļus! Tā nu mēs atpūtas režīmā īrāmies, par laimi tas gāja daudz raitāk un mazāk nožēlojami kā pirms 10 gadiem, kad bijām ar gumijas laivu braukuši pirmo un līdz šim arī pēdējo reizi no laivošanas viedokļa ierobežoti izcilajā Salacas braucienā (ja nu kas - arī mans minētā brauciena apraksts ir ļoti tāls no veiksmīga, lai neteiktu skarbākus vārdus, taču varu attaisnoties, ka tagad esmu desmit gadus vecāks un gudrāks. Vismaz vecāks noteikti.). Saulīte sildīja, Čipis (jā, viņam tā arī bija pirmā pieredze "pūslī") saritinājies čučēja un tik pa brīdim piecēlās, lai izkāptu krastā un nopeldētos, un tā mēs braucām bez jebkādiem starpgadījumiem un "klasiskiem Kažu piedzīvojumiem". Ne reizes neuzskrējām uz akmens, ne reizes neapvēlāmies, nepazaudējām airus, mums neuzbruka traki suņi vai normāli irši, un pat neviens nenoslaucīja dibenu ar latvāņa lapu.From Laivas GaujaToties mēs atradām kādu vēsturisku dokumentu - žurnāliņu, kurā jau kopš 2001.gada Gaujas laivotāji atstāj savus vēstījumus nākamajām paaudzēm un kuram līdz pat vakardienai nebija ne mazākās saistības ar geocaching. Tajā atrodams arī kāds visai apjomīgs sviesta gabals, kuru rakstījis neviens cits kā kāda starptautiski zināma ekokosmētikas ražotāja finanšu direktors, tolaik vēl dēvēts par Fiļu. Cita starpā šis zinātniskās fantastikas žanram pieskaitāmais apraksts atklāja to, ka minētajā vietā arī 2003.gadā bija neganti daudz odu, un izteikta teorija, ka labākais pretodu līdzeklis esot krupju čuru mīna. Nezinu gan, vai ekokompānija plāno tuvākajā laikā atklāt pretodu līdzekļu līniju. Patiesībā mūsu laivojienam viens no mērķiem bija tieši atrast šo žurnālu un digitalizēt tajā atrodamo vēstījumu, jo Scs un Normis ziemā nebija spējuši šo vietu ar bezceļu auto atrast un pastāvēja bažas, ka būdiņa un tajā atrodamais žurnāls būs gājuši zudumā. Tomēr nē, viss kārtībā!Finišējām mēs pie tuvākā tilta, kas pēc maniem aprēķiniem (ar lineālu un Balticmaps karti) liecina, ka pa upi mēs veicām 18-19 kilometrus. Starts - divpadsmitos, finišs - piecos. Gumijas laivai un nesteidzīgam ritmam, manuprāt, normāls rezultāts, lai gan vispār - jābrauc ilgāk un vairāk! Un - forši pavadīta diena. Pie tilta mūs savāca NR un Sīcis, iekrāmējām laivu un aizbraucām vēlreiz līdz vietai ar žurnālu, lai nobildētu tā saturu (jo mums ar Lieni nebija fotoaparāta), kā arī - lai padarītu šo par ģeoslēpņa vietu. Tā ka - ja tu šo lasi vēl pirms slēpnis ir publicēts un tu zini, kas tā ir par vietu - "Pie drauga" uz Gaujas, vari jozt un logot FTFu.From Laivas GaujaVakarā sarijāmies "junk", aizbraucām uz Gaujienu pēc vēl junk, iepazinām vietējos "Kolkas kūlotājus", paskatījāmies visādas bildes un - gulēt. No rīta - kārtējo reizi izpeldinājām Čipi vietējā dīķi, aizbraucām uz pļavām pie Gaujas (kur mēs ar Lieni varējām atrast slēpni "Pasaules mala", kas vakar tika atjaunots pēc mūsu aizbraukšanas ar laivu), savāktas zāļu tējas, un tad - ceļš uz Rīgu. Ceļā tika izveidoti vēl divi jauni slēpņi, par kuriem nestāstīšu to atrašanās vietas, jo zinu, ka šajā blogā pa reizei iemet acis viens vai divi kastētāji un nevaru es taču spoilēt itin visu šai pasaulē. Varu atklāt vien to, ka otrais slēpnis tika izveidots riktīgi foršā dabas takā un to, ka slēpņu autors neesmu vis es vai pat Normis, bet gan mazais Olivers - un tu taču nebūsi tāds bezsirdis, lai sauktu maza mīļa puikas veidotus slēpņus par šitkešiem?Tagad esam Rīgā un drīzumā dosimies pie Aigarius skatīties "The cabin in the woods". Man jau ir mazliet bail.Skat. vēl dažas bildes
2012-07-15 18:28:47

Vappu katru dienu

Vakar salīdzinoši pavēlāk devāmies mini velo izbraucienā pa Torņakalnu, iesākot meklēt kādu visai garu multi šajā mums visai tuvajā Rīgas rajonā. Kas attiecas uz pašu slēpni, tur viss bija feini, bet drusku pārsteidza (kā cilvēkus, kuri vakaros pa pilsētu apkārt neklīst) tas, cik daudz visur var redzēt dažādus nodzertus purnus un cik daudz cilvēkiem pirmdienas vakars ir gana labs iemesls, lai drusku ierautu. Es, protams, saprotu - vasara, silts vakars, forši iedzert kādu aliņu - tur nesaskatu neko tādu, lai būtu ar pirkstu jārāda un jābaras. Bet runa jau nav par pāris aliem, bet par tādu kārtīgu šmigu, par to, ka vismaz 75% ap 22:00 uz ielām novērojamo cilvēku ir visai smagā pālī, tā it kā patiešām šodien (un katru dienu) būtu Vappu. Reizēm laikam esmu morālists, jo man tas galīgi nešķiet ok.
2012-06-19 07:14:28

Nopeldējos Somijā!

2012-06-04 22:06:14

Par velo braukšanas kultūru Helsinkos

Savos ikrīta Helsinku velobraucienos uz Aalto (ja kas - šonedēļ esmu Rīgā, nākamnedēļ atkal došos uz Saunu) kļuvu arvien bezkaunīgāks, arvien mazāk respektējot ceļu satiksmes noteikumus. Kauns man par to! Protams, nav tā, ka visi somi brauktu super godīgi, arī pie viņiem ir sastopami velosipēdisti bez ķiverēm (tādu gan ir ne vairāk kā 20% un vairumam, šķiet, ka mājās ir vesela ķiveru kolekcija - lai galvassega saskanētu ar apģērbu), arī viņi mēdz šķērsot krustojumus pie sarkanās gaismas, un braukt tur, kur velosipēdistiem nebūtu jāatrodas.Taču vienā brīdī pāršāvu pār strīpu - šķērsoju ielu pa gājēju pāreju, sarkanajai luksofora gaismai degot, un jau pārbraucis pāri, secināju, ka esmu šķērsojis ielu tieši policijas busiņam gar degunu. Prognozējamā kārtā busiņš apstājās, lai ar mani aprunātos. Mirkli padomāju - varbūt mēģināt aizlaisties, bet paļāvos uz veselo saprātu. Īsti nesapratu, ko man policisti mēģināja pateikt, bet vairākas reizes atkārtoju, ka es apzinos savu nodarījumu un ka atvainojos, un ka tā vairs nedarīšu. Un mani palaida. Nezinu, cik bargs ir par šādu pārkāpumu sods velosipēdistiem Somijā, bet autovadītājam tas ir 130 eiro. Auč! Vajadzētu būt uzmanīgākam.Tāpat varu atzīmēt novērojumu, ka Helsinkos nav ieteicams ar velosipēdu braukt pa ietvi, ja tur nav ierīkots veloceliņš - viena un tā pati sieviete divas dienas pēc kārtas man norādīja, ka man būtu jāatrodas uz tramvaja sliedēm, nevis uz ietves.
2012-05-24 13:02:17

Helsinki: pirmās dienas

Ja nu kas, kopš aizvakardienas esmu Helsinkos, un vēl būšu te ilgāk kā mēnesi. Lai arī Helsinkus daudzi sauc par Eiropas garlaicīgāko pilsētu, patiesībā pagaidām man ar to nav problēmu. Slēpņu te ir daudz, bet esmu apņēmies pārmerīgi ar tiem neaizrauties, nav jau tā, ka man būtu nepieciešams atrast tos visus. Un pagaidAm atrasto vidū nekā diži aizraujoša arī nav bijis.Uzreiz nopirku lietotu velosipēdu. Patiesībā gribēju pirkt fiksīti, bet tie bija par dārgiem. Vienu kameru jau nācās nomainīt, iespējams, ka tā jau sakotnēji bija gaisu laidoša, bet mana pirmā izbrauciena rezultāta tā izbeidzās pavisam.Izrādījās, ka kameras maiņa šeit ir dārgs prieks - par darbu bez pašas kameras jāmaksa divdesmit eiro. Tā ka nevaru garantēt, ka šī būs pirmā un pēdējā reize, kad kamera būs jāmaina, tā vietā nopirku pumpi un stellatslēgu, tā ka gadījumā, ja došos kādā tālākā izbraucienā, būšu vismaz tehniski apgādāts.Velospipēdistu te ir ļoti daudz, un principā sevišķi nebaidos, ka viesnīcas pagalmā pieķēdēto velosipēdu kāds aiznesīs. Vismaz nepieķēdētu velosipēdu pilsētā netrūkst.Par viesnīcu - tas ir kaut kas unikāls. Istabā esam četri - Uldis un es, un divi poļi. Paveicās, ka mēs atbraucām par vienu dienu ātrāk, līdz ar to mums nav jāguļ vienā gultā, šī laime tika poļiem. Bet tā jau ir, ka dāvinātam zirgam mutē neskatās. Un Startup Sauna patiešām nekādu ieguvumu no mums nedabon.Pats akseleratora pasākums vēl tā īsti nav sācies, tik vien kā iepazīšanās. Toties rīt ies vaļā pa nopietnam. Un piektiden būs pirmais get your ass kicked session.Ja ka - šo ierakstu rakstu uz iPad, un pagaidām vēl neesmu piešāvies, iet visai lēni.
2012-04-23 22:33:32

What's new?

Pēdējās nedēļās blogā novērojams pamatīgs klusums, kas saistīts ar visai būtiskām pārmaiņām manā dzīvē. Kopš 5.marta neesmu vairs sastopams @delfi, bet esmu sastopams @infogr_am. Šī iemesla pēc uz nedēļu biju Berlīnē, piedaloties #build09.Par darbu, protams, nerakstīšu. Tā vietā pieminēšu, ka:1) Stokholmas Skavsta lidostā tevi gadījumā, ja reiss ir no rīta, iepriekšējās dienas vakarā nelaiž cauri drošības kontrolei. Teorētiski tu vari pavadīt nakti kafejnīcā, bet par gulēšanu tur varot būt problēmas ar apsargiem - ja gribi visu nakti dzert tēju, tas ir ok, ja iesnaudies - vairs nav.2) Kopumā Skavstā+Berlīnē uzmeklēju precīzi 50 slēpņus, tai skaitā vienīgajā brīvajā dienā Berlīnē - 32 (līdz šim labākā GC diena!). Tajā dienā ar kājām nostaigāju aptuveni 20km, tad paņēmu nomā velosipēdu un līdz vakaram turpināju slēpņot ar tā palīdzību;3) Nakšņoju hostelī, kas saucas Heart of Gold - par godu Hitchhiker`s Guide to the Galaxy. Lai arī dažas Duglasam Adamsam tuvas notis šajā hostelī ir novērojamas, droši vien īsti labs tas bija pirms kādiem gadiem 10;4) Pasākuma laikā visai daudz reizes uzspēlēju Space Invaders. Vienu reizi izdevās Zemi izglābt - tiku līdz 2.līmenim (par ko ļoti lepojos).(photo by @uldis).
2012-03-13 13:26:35

Aktīvās atpūtas plāni šim gadam

Tā kā ārā jau ir gandrīz pavasaris, būtu tā kā laiks plānot, kurp un kad doties. Par kad - pagaidām nav skaidrības. Tāpat nav skaidrības par tālākiem braucieniem (šo sāksim plānot kaut kad marta vidū), bet šeit pamazām tiks rakstītas ieceres ar vietām, ko vajadzētu apmeklēt/izpildīt:1) tuvākais plāna punkts: izbraukt Rīga-Kolka-Ventspils-Rīga un apmeklēt visus lībiešiem veltītos slēpņus. Par lībisku Latviju!2) laivu brauciens pa Vārtāju+Bārtu. IMHO vajadzētu braukt garāko piedāvāto posmu (Vārtājas pilskalns-Nīca), vienīgi kaut kā šķiet, ka ar kanoe tas ir 2 dienu pasākums? 26km/dienā tas taču šādā veidā nav daudz, ne? Droši vien gribētos braukt pavasarī, kamēr labi ūdeņains3) kāds dzelzceļa pārgājiens, piem., Madona-Lubāna; Liepāja-Vaiņode; Viesīte-Nereta4) Rubikiu ezers Lietuvā ar vairāk kā 10 salu slēpņiem...to be continued...
2012-02-24 11:06:34

Izklaides ziemeļgalā

Šajā nedēļas nogalē bija gaidāms ziemas karstākais ģeopasākums - "Ar mani pat pingvīni vairs nerunā" nakts tusiņš mežos Rūjienas apkārtnē. Sarunājām sev par līdzbrucējiem MA un Antu, un vienojāmies izbraukt jau rīta pusē, lai varētu dienas gaitā paviesoties Viljandi - pilsētā, kurā teju-teju bijām iebraukuši pirms pieciem gadiem, taču atzinuši to par pretīgu padomisku šeņķi (apskatot piepilsētas rūpniecisko rajonu) un aizbraukuši tālāk.Šoreiz vispirms gan devāmies uz Lodi (to, kas pie Rūjienas, nevis to, kas pie Cēsīm), kurā uzauguši MA un Anta un kurā teju ikviens iedzīvotājs ir Antai tuvāks vai tālāks radinieks. Tomēr viņi abi cītīgi uzstāj, ka viņi nav brālēns un māsīca un ka viņu attiecības nav pretdabiskas un nelabajam tīkamas. Pa ceļam vēl piestājām pie Valmiermuižas vārtiem, kur pirms laiciņa neveiksmīgi meklējām slēpni, šoreiz uzrādot labāku rezultativitāti - Liene, kura sākotnēji bija piedāvājusi pavisam citu variantu, ātri vien atrada, kur tas slēpnis aprakts (nav aprakts!).Lodē Antas mamma un vecmamma mūs uzcienāja ar biešu zupu, ieēdām bulkas un tad posāmies uz vēlēšanu iecirkni - izpildīt savu pilsoņa pienākumu un atbalstīt lībiešu valodu kā vienīgu valsts valodu Latvijā. Par lībisku Latviju!Kad bijām pamanījušies vēlēšanu urnā līdzās sakrustotajam papīram neiesviest savas pases, posāmies uz eestiņu zemi. Ceļā uz Viljandi nebijām domājuši slēpņot, tomēr pie viena punkta piestājām - aizčāpojām pa ezeriņa ledutiņu uz saliņu, parakājāmies pa celmiņu, bet kaštelīti neatradām. Tad nu skumjiem ģīmīšiem kāpām mašīnītē un braucām tālāk.Pārvarot pelēki padomisko iebraukšanas daļu, Viljandi atklājās kā simpātiska kūrorta stila pilsēta ar labi saglabājušos vecpilsētu. Tā kā Viljandi ir diezgan daudz slēpņu, bijām gatavojušies tur normāli "pakastēt". Taču izrādījās, ka februārī salā Viljandi ir cilvēkiem ļoti pārbagāta pilsēta. Sākumā mūs tas pārsteidza, taču izrādījās, ka uz pilsētas ezera notika pasākums, uz kuru bija sabraukuši tūkstošiem cilvēku no visas Baltijas - zemledus makšķerēšanas čempionāts. Tiesa, mēs bijām ieradušies jau pēc ta galvenās daļas noslēguma, un redzējām tik vien kā cilvēku barus un grupu, kas uz skatuves izpildīja tādas absolūti klasiskas dziesmas kā "Hey Joe" un "Born to be wild", un manāmi ar Vana Tallinn un Jaegermeister iesildījušos dancojošus bļitkotājus.From PingviniCilvēku pūļi mums gan sevišķi slēpņošanu netraucēja, un pie viena slēpņa pat satikām kādu kastētāju. Tuvojoties slēpnim, ieraudzījām vīrieti parakstāmies logbukā, un Liene uzreiz iesaucās: "Greetings from Latvia!" Izrādījās gan, ka svešās mēlēs lauzīties nav vērts, jo kuldīdznieks PPlostnieks drusku latvju valodā runāt spēj gan. Zinājām, ka minētais slēpņotājs grasījās doties uz Rūjienas ģeopasākumu ar kājām no Igaunijas, ja vien neatrastos kāds transports, kļuvām par šo transportu un turpmāko dienas gaitu slēpņojām kopā. Tāpat pie viena cita slēpņa satikām vēl vienu tautiešu komandu - Raimondu&Rodžeru, Vāveru&Gintu un vienu mums vēl nepazīstamu slēpņotāju. Tā ritēja diena un vakars, kastītes pamazām krājās, un palēnām posāmies uz Dievzemītes pusi. Vienā visai purvainā slēpnī šķiet visiem izņemot mani izdevās kādu reizi iekrist nesasalušā zampā un apslapināt kājas, šķiet, ka visprasmīgāk tas izdevās Antai. Piestājām vēlreiz pie saliņas, jo Plostnieks mums pastāstīja, ka tur esošais slēpnis esot viens no vecākajiem Baltijā, un apskatījām, kāds mežonis vārdā Airavs :) tur bija plosījies. Nudien neticējās, ka viņš tur bija bijis viens bez psihas atbalsta grupas, celms no ledus bija īstēts kā zīmulis, kā vēlāk izrādījās - ar sapieru lāpstiņu. Kastes meklēšanā tas gan nelīdzēja, toties pie krasta arī man izdevās beidzot kārtīgi saslapināt vienu kāju.From PingviniSteidzām uz Rūjienu, lai līdz desmitiem paspētu uz veikalu, kamēr tas vēl nebūtu ciet. Paspējām. Pie veikala atradās vēl citi slēpņotāji, un Plostnieks, kura plānotais pasākuma ceļabiedrs GatisK vēl bija Rīgas rajonā, varēja pārsēsties S.M un Buzz auto, kamēr mēs aizbraucām uz Lodi vēlreiz paēst. Nobaudījām gardu zivi, izrādījās, ka Eirovīzija jau bija beigusies (eh, kāda skāde!), un tad devāmies atkal uz Rūjienu. Starta vietā ieradāmies ļoti laicīgi - aptuveni 3 minūtes pirms oficiālā sākuma. Un tad sākās dienas centrālā daļa (pusnaktī). Saraksts ar 11 punktiem, vairums no tiem brienamie, plānošana, rēķināšana, skriešana, kļūdas aprēķinos, kļūdas pārrakstot koordinātes, un visādas citādas jautrības. Liene neatlaidīgi stūrēja mūsu sarkano ģeomobīli, kamēr es pildīju navigatora un matemātiķa funkcijas. Adrenalīns un liels kustības ātrums nodrošināja to, ka ārā nebija auksts, un miegs arī nenāca. Pie viena punkta mūsu mašīnā spītīgi mēģināja iekāpt kāda smagi apreibusi rūjieniete, kura uzskatīja, ka mūsu pienākums bija aizvest viņu mājās. Ka tik ne tā! Smagi nočakarējos ar nonogrammu - japāņu mīklu, kuru risināšana man īpaši nepadodas, bet kopīgiem spēkiem tikām pie risinājuma. Tad nāca "pusfināla punkti", pie viena no kuriem man un Mārim nācās atzīt parunas patiesumu: Kad pirksts rāda uz debesīm, muļķis skatās uz pirkstu - ieraudzījām vēstījumu brailā, un ņēmāmies caur internetu to atšifrēt. Kamēr mēs cīnājiemies ar teksta atšifrēšanu, Liene aizskrēja labāk nofotografēt vēstījumu un ieraudzīja, ka turpat blakus bija rakstītas īstās koordinātes tradicionāliem cipariem, bet mūsu lasāmais teksts citādi kā par kapronu saucams nebija. Proti, pavisam aklajiem uz plāksnītes bija rakstīts, kur īsti viņiem bija jāskatās.Aizbraucām uz vienu bonusa slēpni un tā kā uz otru mest līkumu negribējās, maucām uz finišu, domādami, ka tur ieradīsimies kā pēdējā no visām ekipāžām. Izrādījās - tik traki nebija, un no startā izgājušajām 19 mašīnām finišā mēs ieradāmies kā ceturtie, drusku, drusku apsteidzot elitāro komandu ar Elhanu, Inez Rodriguez, Lodzi un Bizenāju. Mazliet patusējām pie ugunskura, un jau ap sešiem rītā devāmies uz Rīgu, tā ka mājās bijām ap to laiku, kad darbadienās jau sēžu birojā. Lieki teikt, ka pēc lieliski pavadītās sestdienas ar negulēto nakti komplektā jūtos tā, it kā patiesībā būtu nedēļas nogali pavadījis "trīsgraudnieka" sabiedrībā. Taču šīs es sauktu par labajām paģirām.
2012-02-19 23:15:01

Mans 2011.gads

01.01 – Jaunais gads sagaidīts Līgatnē MA laukos uz kalna01.15 – Slēpņošanas izbrauciens ar N2 uz Ogri un Suntažiem, tam seko Tron 3D kinoteātrī01.16 – GC Valmierā01.23 – Siguldā dodamies meklēt Saigonu. Čipis galīgi pārsalis02.19 – Kārtīgās ziemas apstākļos labi var slēpņot uz ledus03.12 – Struve Arc pirmā daļa izieta. Nesaules kalns!03.19 – Struve Arc otrā daļa sākas ar izšķaidītu mašīnu. Piedzīvojums turpinās ar Raimondas un RR auto03.26 – Slēpņojam ar NR kāpnēm, tad dodamies uz Aigara un Kristīnes dzimšanas dienu04.02 – Sākam Lodža “MOCTbI” meklējumus. Ar MA un Antu atrodam pirmo tiltiņu04.09 – Turpinām “MOCTbI”. Ar Raimondu un RR auto atrodam otro tiltiņu, problēmas ar auto riteni. Gala tiltiņš rokā nedodas.04.16 – Pabeidzam “MOCTbI”. Sīcis mūs ar savu džipu aizved līdz objektam tuvai vietai, tālāk braucam ar velo, veiksmīgi atrodam slēpni. Priekā aizmirstam ielogoties, nākas man braukt atpakaļ.04.22 – 04.23 – Kopā ar GatisK un Juris1c tiek veikti Izlūku gājieni Latgales frontē. Kārtējie piedzīvojumi ar auto ķibelēm. Bridiens gumijniekos pa ūdeni, kas ir augstāks par gumijniekiem. Naksnīga slēpņošana Preiļos.04.24 – Pirmo reizi viesojamies vidusskolas laikā daudz apdzejotajā Rubā.04.30 – Pārgājiens pa Rauni, atrasts mūsu 1000.ģeoslēpnis.05.06 – 05.08 – Uzņemam Cao, kaučsērferi no Ķīnas. Aizvedam viņu slēpņot uz Alūksni un Balviem05.17 – 05.26 – Viesojamies Portugālē ar MA un Antu. Pa ceļam iepazīstam Šarleruā šeņķi, atceļā čilojam Bergamo05.28 - Apmeklējam Daugavpils baznīcas06.11 – Lienes brāļameitas Iliānas 9.klases izlaidums. 06.12 - Dodamies pēc 5.elementa, iekļūstam pērkona negaisā06.19 - Jumpravmuižas ezeru atpūta06.22 – 06.24 – Apciemojam kaimiņzemi Baltkrieviju, iepazīstamies ar draudzīgo tanti, pie kuras paliekam pa nakti06.29 – Vakarā pēc darba dodamies pa Napoleona pēdām07.05 – Apmeklējam “Aerodium”, iejūtamies putnu ādā07.13 - Pēc ilgāka pārtraukuma eju skatīties futbolu - kā "Skonto" bezcerīgi zaudē poļu komandai Wisla07.15 – 07.17 – Kājāmgājiena “ekspotīcija” pa Naissaar salu Igaunijā07.23 – Lienes C. (bijušās) un Ata G. kāzas07.23 – 07.24 – Ar Ķeņģu famīliju, MA un Antu izbrauciens ar laivām pa Irbi. Pirmo reizi manā dzīvē airēšana pa upi iet normāli07.30 – 07.31 – Ar laivu izdzīvojamies pa Alauksta ezeru, lauzieni cauri niedrēm uz salām, kurās neatrodam slēpņus08.12 – 08.14 – Tamperes mega ģeopasākums, tusiņš nedēļas nogales garumā ar daudz slēpņiem, Normju komandu un Aigarius08.20 - Braucam pēc "Seko man...", izsekojamies arī cauri vienam braslam. Mazda power foreva! :)08.27 – Dodamies pa sarkano partizānu pēdām, piedzīvojums beidzas ar tumsu Greivas mežā09.03 – Neviens nav aizmirsts: partizānu ceļa otrā daļa, ne bez grūtībām noturam FTF cīņā pret megaprofu komandu (Elhana, GatisK, Vilnis, Bizenājs)09.10 – Izbraucam Rīgas-Ērgļu dzelzceļa līniju ar auto09.24 – Pēc ilgāka pārtraukuma atkal aizbraucam uz Līgatni apskatīt zvērus10.02 - Gada pēdējā pelde (kopā ar Vimba_zlobnaja), bridiens uz "Balto pieminekli"10.08 – Slēpņošanas talka ar laivām pa Gauju10.12 - Izlēkājamies Kaiser Chiefs koncertā10.13 - JRT skatāmies "Smago metālu"10.22 – 10.23 – Rail Baltica (Rīga-Tallina-Rīga)10.29 - Dodamies pa Druīdu pēdām Vidzemē (kopā ar Normi)11.02 – 11.17 – Ķīna, tagad, atskatoties, jāsaka - psihi, bet kruta!11.27 - "Skrējiens pēc..." GC pasākums Scavenger hunt stilā. Negaidītā veidā Sūrie divpirkstu sliņķi izcīna 2.vietu12.10 - Katana ar mašīnām: Makatana. Šoreiz sliņķi tikai desmitie.12.19 - Ar maniem vecākiem apmeklējam dažādas muižas un paviesojamies Zilajākalnā pie Martas12.24 – 12.26 – Ziemassvētki Polijā (Olština, Gdaņska, Malborka)12.28 – Melo-M koncerts, gandrīz nokavējam to
2012-01-02 21:06:25

Kā mēs uz Melo-M gājām

Šis teksts nebūs stāstījums par koncertu - tāds gan arī taps, bet gan par to, kādi pigori ar šo koncertu mums sanāca.Viss bija sākotnēji normāli - Liene pirms pāris mēnešiem jau iegādājās 2 biļetes, bet tad izrādījās, ka man bija iespēja dabūt biļetes arī darbā, tātad nu mums bija jau 4 biļetes. Noskaidrojās tas, ja kas - šodien no rīta. Liene gan bija/ir nevesela, bet rītdien viņai vajadzēja būt jau uz kājām un arī darbā.Tiktāl viss normāli.Pārnācu šodien no darba, mums bija atvesta no Zundas mēbelēm jaunā gulta, bija domāts to arī likt kopā. Bet vēl man vajadzēja aizšaut līdz "Dammei" iepirkt kaut ko ēdamu. Biju jau veikalā, kad man piezvanīja Ziņģis - ka viņš iebraukšot un varot pielikt palīdzīgu roku gultai. Ideāli, ne? Un te kā zibens no skaidrām debesīm - zvana Liene - izrādās, ka šodien ir 28.datums (koncerta diena!) Āāaaaaa! Nudien, ar nedaudz pagarinātajām brīvdienām dzīvojām pilnā pārliecībā, ka koncerts ir nedēļas 3.darbadienā, kamēr šodien ir tikai otrā. Taču patiesībā tas, protams, bija trešdienā, kura pēc sajūtām ir kā otrdiena.Tātad - pareizs laiks bija aptuveni 18:30, koncerts sākās 19:00, es atrados "Dammē", Liene - mājās un slima, plus mums bija divas papildbiļetes. Ziņģis no momentpiedāvājuma gultas likšanas vietā doties uz koncertu atteicās, piedāvāju tad šo variantu maniem vecākiem, kuri pēc aptuveni 30 sekunžu apspriedes piekrita. Atlika izvilkt no mājām slimo Lieni (nelaidīs tak biļetes zudumā, turklāt viņa bija tā, kas sākotnēji gribēja uz koncertu), paķert garāmbraucot vecākus, laika trūkuma dēļ nepaspēt pat iepirkto pārtiku izkraut no mašīnas bagāžnieka (saldējums, ja kas, labi izkusa) un pa galvu, pa kaklu nesties uz Kongresu namu. Desmit minūtes gan nokavējām, bet ja ievēro to, cik tuvu mēs bijām tam, lai vispār netiktu uz koncertu, labi vēl ka tikai desmit.Bet daži labi satiktie ļaudis bija sajaukuši par stundu koncerta norises laiku, pieņemot, ka tas sākas 20:00 (reāli 19:00), tomēr nokļūdīties par veselu dienu - to jau vajag mācēt.Šķiet, iepriekšējo reizi šāds joks gadījās pirms kādiem 15 gadiem, kad abi ar Ziņģi ieradāmies dienu ātrāk kā paredzēts Saulkrastos uz Bū vārdadienu.
2011-12-28 23:28:05

Polija: note to self

Pirms pārliecinoši apgalvot - mums jābrauc uz Bjalistoku, tā atrodas uz Lietuvas-Polijas robežas - apskatīties kartē. Iespējams, ja es būtu šādi izdarījis, mums izpaliktu:- bezjēdzīgi nobraukti aptuveni 100km, līdz Liene mani pārliecināja, ka turp tiešām nevajag- situācija, kad automašīna uzrāda, ka bākā atlicis benzīna 0 kilometriem, bet līdz tuvākajam tankam ir 20km- atgriešanās mājās ap pusnakti pēc ~900km šodien nobrauktiem, zinot, ka no rīta jāiet uz darbu.
2011-12-27 00:28:59

Priecīgus Ziemassvētkus!

Novēlu jums visiem gaišus, baltus (ja nu pēkšņi!) un skaistus Ziemassvētkus!Mēs tikām dodamies kastēt uz Gdaņsku :)
2011-12-24 05:48:23

Nedēļas nogales bilance

Atrastas (ieskaitot eartcache) 14 geokastes, neatrastas divas. Atrasto skaitā - seši Masierītes slēpņi, vienu no tiem meklējot redzējām arī slēpņu autores mašīnu pie pirts noparkotu. Bijām domājuši šodien doties uz Madonu, taču nebijām īsti visus priekšdarbus veikuši, tālab tas tika atlikts uz citu reizi, arī laika prognoze ar "mässiger Schneefall" nešķita tās puses apmeklēšanai labvēlīga. Baisi pārēdos pie Lienes vecākiem (kā katru reizi, kad tur paviesojamies). Čipis tagad ir tik pārguris, ka vai bail. Šodien pirmo reizi šīs vēsās sezonas ietvaros uzvilku zābakus - proti, oficiāli atzinu, ka nule gan ir klāt ziema (psiholoģiski diezgan smags atzinums). Kad bijām pie Baltās kāpas ("atdevām parādu" - pagājušonedēļ noslinkojām (bija jāstrādā) un līdz turienei neaizbraucām), vīpsnāju, ka vajadzētu nopeldēties Lielupē, lai pārspētu Elhanas geopeldsezonu, kas slapja sniega apstākļos šķita smieklīga doma. Vakarā gan izrādījās, ka īstajiem profiem peldsezona vēl ir pašā plaukumā.
2011-12-18 22:30:52

Negaidīta satikšanās

Šodien sanāca apmeklēt Valmieras pusi kopā ar maniem vecākiem. Lai apvienotu mūsu intereses - geocaching, ar viņu interesēm - piļu un muižu apskati, apmeklējām slēpņus pie pilīm un muižām. Iegriezāmies arī Dikļos, kur pie vietējās pils ir "kaste". Tur notika kaut kāds glauns pasākums, kur ar ratiem tika vizināti tūristi, bet pie pils ēkas stāvēja sulainis livrejā. Kad gājām šim garām, atskanēja priecīgs izsauciens: Kazhe! Pirmā reakcija - kurš no slēpņotājiem tad šādā darbā strādā? Bet izrādījās, ka tas nebija vis slēpņotājs, bet gan kādreizējais mans (un īsāku laiku - arī Lienes) kolēģis visai lielā interneta portālā - tolaik sporta redaktors, tagad (un arī pirms tam) - aktieris Valmieras drāmas teātrī - Oskars. Protams, kambarsulaiņa amats nav tas pasaulē prestižākais, taču no otras puses zinu, ka savulaik viņš tajā portālā arī par komentāru cenzoru strādājis (gluži kā es), un salīdzinoši ar tādu sulainis noteikti ir kaut kas prestižāks :)Bija patiess prieks viņu satikt.
2011-12-17 23:40:27

Klusums

Tā nav, ka man būtu apnicis blogot vai ka negribētos turpināt rakstīt Ķīnas aprakstu. Taču laika šobrīd ir tik maz, ka pat šis ieraksts būs īsāks, nekā gribētos.Apmēram šitik īss.
2011-11-29 23:39:32

Atskaite

Vakar apmeklēju visai interesantu pasākumu iekš @robertsbooks, kur uzstājās James Ball no "The Guardian", kas iepriekš strādājis arī "WikiLeaks" un stāstīja par savu darbu ar Iraq War Logs, par datu apstrādi, secinājumiem un tā tālāk. Viens šīs apstrādes rezultāts, piemēram, šeit:Tomēr, kas mani šajā pasākumā īpaši pārsteidza, bija vairuma klātesošo apātija - šī nu bija tā iespēja, kur tu vari uzdot jautājumu čalim, kurš ir personīgi pazīstams ar Džuliānu Asānžu, kurš ir pētnieciskajā žurnālistikā darbojies ar tādiem datiem, salīdzinoši ar kuriem Neo ir spēlējies ar klucīšiem. Un realitātē kaut kas šim vīrietim sakāms bija vienīgi Jurim Kažam, vēl pārītim vietējo un grāmatnīcas īpašniekam Robertam Kotrelam.Jā, arī es nevienu jautājumu neuzdevu, bet man bija konkrēta interese aprunātis ar Džeimsu personīgi, ko pēc pasākuma beigām arī izdarīju. Tikām vietējie hipsteri, nobaudījuši bezmaksas alu, jau sen bija notinušies miglā.
2011-09-28 09:40:41

Nedēļa no 12.līdz 18.septembrim: bilance

- Atrasti 8 slēpņi. No tiem foršākais: Tour de Kudra.- 2 dienas pie mums viesojās kaučsērferis no Itālijas, kas bija pieteicies Lienei. Ļoti interesants vīrietis, kas apceļojis visu pasauli- Sestdienas-svētdienas nakts pagāja ar Saeimas vēlēšanām, lielā mērā - CVK problēmu dēļ;- Vēl nav izdevies tikt vaļā no klepus, bet tas, protams, neietekmē nedz braukšanu ar velo, nedz ko citu.- Sāku krāsot savu "fiksīti". Lietus dēļ pasākums pagaidām apturēts.- Bija viena pseido-privātstunda vācu valodā, turpinājums - nākamnedēļ.- Šķiet, ka ieēdu desmito zivi - kaut kādu pangasiju vai ko tamlīdzīgu, noslēgšu punktu faktoīdā.- Nopirkām groziņu, lai kartupeļi nemētātos vienkārši uz avīzes virtuves skapītī.- Pirmo reizi tikām vizināti N.R. jaunajā auto.
2011-09-18 21:26:46

Dullais sapnis - tagad arī ar Kindle atbalstu :)

Vismaz man tagad ir normāls attaisnojums, kālab blogs ir tik melnbalts - uz Kindle viss izskatās gandrīz tāpat kā datorā. Un tas taču ir svarīgi, vai ne?
2011-06-13 13:13:09

Mana šodienas atskaite

Liene notikumus aprakstīja dramatiski. Bet es kā sūrais būšu lakonisks - mazliet salijām :)
2011-06-12 23:16:14

Par reklāmām

Sitiet mani nost, bet es nesaprotu, kā tas ir iespējams, ka Mercedes Benz savās reklāmās (arī pie mums) var izmantot Janis Joplin dziesmu. Piem.:Vai gadījumā nav tā, ka šī dziesma savā saturā ir nedaudz pretēja šādai reklāmas ideoloģijai?Tad jau varētu arī tūrisma aģentūra reklamēt ceļojumus uz Kambodžu ar "Holiday in Cambodia":
2011-05-05 06:35:30

Populāri citāti, kas nav patiesi

“Es nepiekrītu tam, ko jūs runājat, taču es līdz pēdējam elpas vilcienam aizstāvēšu jūsu tiesības to runāt.”Iedomātais autors: franču filozofs un brīvdomātājs Voltērs (1694-1778).Patiesā citāta izcelsme: 1907.gā izdota Evelīnas Beatrises Hollas grāmata "Voltēra draugi". Domājams, ka šī viltotā frāze ir populārākais Voltēra citāts, un es tikai gatavojot šo rakstu uzzināju, ka ar Voltēru tai faktiski nav nekāda satura."Ja viņiem nav maizes, lai ēd kūkas."Iedomātais autors: Francijas karaliene Marija AntuanetePatiesā citāta izcelsme: Lai arī Francijas monarhija pirms Lielās revolūcijas patiešām bija ļoti tālu no savas tautas dzīves reālijām, faktiski šo citātu popularizējis domātājs Žans-Žaks Ruso, un atbilstoši viņa versijai tas radies 1740.gadā - 10 gadus pirms Marijas Antuanetes dzimšanas. Viņa kā šīs frāzes autore tika popularizēta revolūcijas laikā, tādējādi stiprinot tautā kāri pēc ātrākas karalienes giljotinēšanas. Pirmo reizi ar šo citātu iepazinos Ēriha Kestnera romānā "Punktiņa un Antons" pirms gandrīz 20 gadiem."Viena cilvēka nāve ir traģēdija. Miljona cilvēku nāve ir statistika."Iedomātais autors: Josifs StaļinsPatiesā citāta izcelsme: Pilnīgi iespējams, ka Staļins tieši šādi uztvēra pasauli, bet nekur nav dokumentēts, ka viņš patiešām būtu kaut ko šādu teicis. Līdz ar to arī šis citāts visticamākais nav nekas vairāk kā urban myth. Staļinam šī frāze piedēvēta vismaz kopš 1958.gada (5 gadus pēc viņa nāves), bet tās izcelsme nav noskaidrota."Arī tu, Brut?"Iedomātais autors: Jūlijs CēzarsPatiesā citāta izcelsme: Cēzara pēdējie vārdi ir viens no visatpazīstamākajiem teicieniem pasaulē. Vienīgais mīnuss - faktiski ar to tiek citēts nevis Cēzars, bet gan Šekspīrs, kura luga "Jūlijs Cēzars" popularizējusi šo spārnoto frāzi."Ar 640 kilobaitiem ikvienam vajadzētu būt pietiekami"Iedomātais autors: Bils GeitssPatiesā citāta izcelsme: lai arī ir tiesa, ka daudzas sākotnējās prognozes par IT attīstību izrādījās pilnīgi absurdas, nekur dokumentēts, ka Geitss būtu šo frāzi izteicis, nav, un viņš pats arī noliedz tās autentiskumu."Elementāri, Vatson"Iedomātais autors: Šerloks Holmss Artūra Konana-Doila grāmatāsPatiesā citāta izcelsme: Konana-Doila grāmatās viņa slavenākā varoņa "catchphrase" nav sastopama, tā radusies 1929.gada filmā "Šerloka Holmsa atgriešanās."Nobody dies a virgin... Life fucks us all."Iedomātais autors: Kurts KobeinsPatiesā citāta izcelsme: cik skanīga lai arī nebūtu augstāk minētā frāze, un cik lieliski tā nesaskanētu ar to tēlu, kas miljonu cilvēku apziņā saistās ar Kobeinu, šis ir tikai vēl viens nepatiess citāts.
2011-03-24 16:58:59

Happy birthday, Chuck!

2011-03-10 09:32:34

Sapnis un realitāte

Šonakt sapnī es biju miris, un miris jau kādu laiku. Biju nonācis pasaulē, kas visai maz atšķīrās no šīs. Ar tādu vien atšķirību, ka tur visi bija miruši un katrs bija tādā vecumā kā tad, kad viņš nomira. Kā jau minēts - es biju miris jau diezgan sen, un miris jauns. Taču tā kā tas bija noticis jau sen, sevišķi mani tas neuztrauca. Kas mani apbēdināja - Čipis dzīvoja pie maniem vecākiem un nevis pie manis, jo viņš bija palicis pie viņiem pēc manas nāves un arī viņsaulē bija turpat (par Lieni sapnis neko neziņoja).Un tad, kā jau sapnī pieklājās, sākās sviests. Sastapu janitors, kurš nesen kā bija arī nomiris (interesanti, kā viņš nonāca manā sapnī?) un jautāju viņam - Kas tāds jauns notiek dzīvo pasaulē? Vai DELFI vēl pastāv? Un saņēmu atbildi: nē, gan DELFI, gan TVNET, gan APOLLO sen vairs nepastāv. Visu ir pārņēmis Facebook.Ar to sapnis beidzās.Savukārt nupat braucu ar riteni pusdienās un mani notrieca automašīna. Par laimi, līdz sapņa piepildīšanai bija ļoti tālu, jo tā īsti par notriekšanu to laikam nevarētu saukt - braucu garām vienai izbrauktuvei no blakus teritorijas, pie tās stāvēja mašīna, kura taisni tajā brīdī, kad es atrados tās priekšā, uzsāka braukšanu. Tā aizķēra manu aizmugurējo riteni, bet man izdevās līdzsvaru nezaudēt un pat izvairīties no nepieciešamības piezemēties. Faktiski - nekā jau tur vispār nebija, tik vien kā pārsteigums un sašutuma pilns žests auto vadītājam (ne rupjš, esmu jau gana labi mācīts, ka pirkstu autovadītājiem rādīt nevajag), kurš vienkārši bija aizmirsis apskatīties jebkur, pirms uzsākt braukšanu. Ja tieši tajā brīdī es nebūtu domājis par sapni, kurā biju miris, šis starpgadījums ar mašīnu vispār nekādas emocijas neizraisītu.
2011-02-07 14:50:38

Aizvadītās brīvdienas

Vispār jau tā ir Lienes specializācija - rakstīt par kaut ko, kas reāli noticis, nevis teoretizēt par sviestu plastmasas pudelē (ja kas - šis konkrētais stāsts ir pilnīgi uz reāliem faktiem balstīts un stāsta par pārgājienu uz Pulksteņa ezeru). Un gadījumā, ja nu tevi interesē, kas ir stāstā aprakstītie personāži (as if anyone cared, un as if tam būtu sakars ar šī posta sākotnējo topiku), tad tie ir: Bubļova susliks, Gāršas susuris, Dzeltenvēdera cālis un Ēzelītis. Savukārt, ar sviestu plastmasas pudelē, protams, tiek saprasta pašgatavota ļerga, bet ar pārgājienu - skābes trips.Tātad - aizvadītās brīvdienas.Sestdien - izbrauciens uz Suntažiem-Ogri, atrasts viens multislēpnis un apskatītas vairākas baznīcas. Tam seko Tron: Legacy kinoteātrī ar nelegāli iekšā ienestām siera bulkām. Pēc kino atradām Riga Plaza slēpni, noskatījāmies līdz galam 1000 jūdzes Indijā (apraksts vēl nav tapis) pie N.R. un ieēdām sīpolu krēmzupu. Svētdien - aizbraucām uz Valmieru, kur atradām veselu vienu slēpni, taču to kompensējām ar vēl četriem tās tuvumā + atceļā. Vakarā - sākām skatīties 1000 jūdzes Transilvānijā, plus nedaudz pakodēju.
2011-01-17 14:25:08

Īsti veči dzer tikai uz špalām

Aizvadītā nakts pilnīgi noteikti bija viena no skarbākajām, kas manā dzīvē ir bijušas, jo notika tas, ko es jau sen biju vēlējies - es piedalījos kādā no slavenajiem Mārtiņa pārgājieniem. Šī pasākuma mērķis, ja par tādu vispār varēja runāt, bija apmest loku apkārt Lilastes/Ādažu poligonam un paspēt atgriezties Lilastes stacijā uz pirmo rīta vilcienu. Liels paldies Ziņģim, kas man aizdeva zābakus, jo bez laba kāju aprīkojuma būtu pilnīgs vāks. Bet tā - es neteikšu, ka pārgājiens bija viegls, nebūt nē, bet es to izturēju, un par to vien esmu lepns, ka mani nevienam nenācās nest un ka es drūmi nevilkos visiem aiz muguras, bet lielu ceļa daļu, kad nācās brist pa pretīgu sērsnu, es biju tas visurgājējs, kas devās visiem pa priekšu ar saviem septiņjūdžu soļiem. Noteikti gribu vēl!
2010-12-31 16:16:13

Novērojums pēc 1000 jūdžu Urālos skatīšanās

Pirmajā sērijā varoņi nonāk kādā Krievijas sādžā un piedzīvo pamatīgu kultūršoku par tur redzēto. Ja viņi būtu pabijuši īstos Latvijas laukos, nekādu kultūršoku viņi Krievijā negūtu. Miesti, kur no 10 iedzīvotājiem 9 ir pensijas vecumā un pilnīgi visi ir alkoholiķi, nav tikai Krievijas ekskluzīvs izgudrojums.
2010-12-22 23:21:23

Mācība

Saukt par atklāsmi to nevar. Un tomēr - note to self:Ja slēpņa aprakstā ir teikts - not available in winter, tas nozīmē - not available in winter!Ja šādu kļūdu pieļaušu vēlreiz, lūdzu, norādi man uz šo ierakstu, lai varu nokaunēties un ielīst kaktā.
2010-12-04 23:45:14

Ar velosipēdu visu ziemu? Bez problēmām

Jau kopš nedēļas sākuma laika apstākļi ir tādi, kādos es normālos apstākļos uz divriteņa nesēžos. Vai vismaz - es nevienu gadu neesmu braukājis regulāri šādos apstākļos ar riteni. Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad īpašu apsvērumu dēļ izbraucu šur vai tur arī ziemas mēnešos, bet tagad pirmo reizi esmu izmēģinājis braukt ar riteni sistemātiski. Ok, nedēļa nav sistemātiski, bet tas kaut kas tomēr ir. Un pagaidām jāsaka - nekādu problēmu!Jā, ir pastāvīgi jātur prātā apstāklis, ka bremzēšanas ceļš ir milzīgs, ka pagriezieni jāiziet mazā ātrumā, lai neizlidotu no "trases". Bet vienlaikus ziemā braukt ir daudz patīkamāk nekā tad, kad ir +3...+7 un pretīgi lietains.Mazliet gan tracina smilšu un sāls daudzums, bet ar to jāmokās būtu arī kā kājāmgājējam. Pagājušo sestdien jau pārliecinājos, ka lai zābaki pārklātos ar sāli, Rīgā pietiek aiziet no mājas līdz mašīnai. Kas gan ir bijis šajās dienās neforši - aizvakar no rīta mani gaitenī pa ceļam uz biroju apturēja apkopēja un sāka gausties, ka manis dēļ viņai tagad katru dienu jāmazgā grīda, jo vietā, kur stāv ritenis, tek ūdens un dubļi. Lai arī es subjektīvi uzskatu, ka apkopējas darba pienākumos grīdas mazgāšana ir viens no pamatpunktiem, nestrīdējos, un tagad pats no rīta iespēju robežās visu no velosipēda nokratu.
2010-12-03 15:03:45

Reklāmas

Pēdējā laikā kaut kā ļoti bieži "iekrīt acīs" dažādas īpaši absurdas un idiotiskas reklāmas, vēl vairāk nekā iepriekš. Pat neskatoties tām muļķībām, kas bija redzamas uz katra reāla vai virtuāla plakāta priekšvēlēšanu laikā (cieti? viss būs labi? Dombrovskim jāturpina strādāt?), arī nepolitiskās reklāmas izceļas ar vienkārši šokējošu idiotismu.Žēl, ka beidzis pastāvēt badad.lv (nupat tikai ievēroju), līdz ar to man nav iespējas papildināt rakstu ar vizuālu materiālu. Bet tātad - daži mani favorīti:1. RIMI reklāmas ar tualetes papīru. Redzu plakātu katru rītu, braucot ar riteni uz darbu, bet neesmu samazinājis ātrumu, lai novērtētu to rūpīgāk. Cik saprotu, doma ir aptuveni šāda: RIMI svin savu dzimšanas dienu un piedāvā tāpēc lētāk tualetes papīru (vai arī, pērkot tualetes papīru, salvetes var saņemt bez maksas, kā jau minēju, neesmu izpētījis). Kas tas idiotismu? Par godu dzimšanas dienai - lētāks tualetes papīrs?! Vai tas nozīmē, ka no RIMI svētku ēdieniem rodas vēdera darbības problēmas?2. SMS Credit Interneta reklāmas, kas drīzāk atbilst intīmpakalpojumiem un nevis kredītiem. Vienīgā asociācija - aizņemies naudu seksam.3. Labdarības reklāmas "Tev tas ir burkāns, bet kādam citam - pārtika nedēļai." Idejiski viss būtu ok, vienīgi nav skaidrs - kas notiek, ja uz šo reklāmu paskatās cilvēks, kuram tiešām tas nav tikai burkāns? Vai tiek pieņemts, ka trūkumcietējs pat uz ielas nespēj iziet?Skaidrs ir viens - uz reklāmu šobrīd taupa. Un vienīgais, kas rullē, ir:
2010-11-03 20:58:49

Vai Gandrs un ZZK vienojušies par veloservisa cenām?

Apskaties divus dokumentus:Gandra veloservisa izcenojumiZZK servisa izcenojumiKas tajos ir aizdomīgi līdzīgs? Pakalpojumu cenas. Patiesībā tās ir ne tikai līdzīgas, bet pilnīgi identiskas (izņemot dažus pēdējos papildu punktus, kas pievienoti ZZK pakalpojumu sarakstā). Tā kā šeit sakrīt gan pakalpojumu cenas, gan secība, kādā tie tiek uzskaitīti, viens ir skaidrs - tā nav sakritība. Varianti ir 2: vai nu kāds no otra kopē, vai arī cenu tabulu firmas savā starpā ir saskaņojušas un vienojušās par vienādām cenām.Ko tu par to domā?
2010-10-25 14:33:00

Pateicība maniem skolotājiem

Es neesmu viens no tiem, kam pēc skolas beigšanas paliek par to vislabākās atmiņas. No tiem, kas iegriežas savā vecajā skolā arī tad, kad tas nav nepieciešams. No tiem, kas par visu vairāk vēlas apmeklēt katru salidojumu. No tiem, kas visus savas skolas beidzējus uzskata par "savējiem". Es esmu nejauks un spurains. Bet tas nenozīmē, ka man nebija skolotāju, kuriem man būtu jāsaka liels Paldies par laiku un pūliņiem, ko viņi ieguldījuši, lai no manis uztaisītu cilvēku (un kaut ko pie reizes arī iemācītu). Secība izvēlēta nejauši.1) Gunārs Tomass, pie kura mācījāmies Vācijas vēsturi. No visiem vāciskajiem priekšmetiem (tiem, kas nebija pati vācu valoda, bet tika mācīti vāciski) šis bija visjēdzīgākais. Bija gan diezgan daudz jāzubrās (no kā Ziņģis un es kaut kā veiksmīgi izvairījāmies), bet atšķirībā no visām pārējām vēsturēm šajā kaut ko tiešām iemācījos. Skolotājam Tomasam skolā gan bija visai diskutabla reputācija - viņa kontekstā tika lietots termins "svina apakšbikses", bet patiesībā tas, protams, bija tīrais sviests.2) Aina Vinčele - labākā vācu valodas skolotāja, kas man 11 gadu laikā skolā bija. Gados, ko mācījos pie Vinčeles, normālā līmenī "uztjūnēju" gramatiku, kas ļāva arī ģimnāzijas gadus pārdzīvot veiksmīgi. Visu gadu laikā droši vien man nomainījās ne mazāk kā 6-7 vācu valodas skolotājas, bet Vinčele neapšaubāmi bija labākā no tām, ar ko man bija darīšana.3) Maruta Jurģe - ar fiziku man sākumā gāja kā pa ciņiem, pirmajā 8.klases semestrī knapi dabūju 6nieku, bet vēlāk problēmu nebija. Jurģe bija no skolotājām, kas ticēja, ka man iekšā ir potenciāls un palīdzēja to vismaz kaut kādā mērā īstenot. Ne visiem skolēniem viņa patika, bet Jurģe bija ļoti principiāla skolotāja, kas darīja visu no sevis atkarīgo, lai mēs viņas priekšmetā patiešām kaut ko apgūtu. Kas gan nerullēja, bija mūsu skolas tehniskais aprīkojums - fizikas laboratoriju savādāk kā par parodiju nosaukt nevarēja, viss bija saglabājies droši vien no Brežņeva laikiem.4) Ģirts Paeglītis - viņš mums mācīja ģeogrāfiju pēdējā gadā, kad šis priekšmets bija apgūstams. Ja no pamatskolas laikiem man ģeogrāfija asociējās ar priekšmetu, kur katras stundas pirmās 10 minūtes bija jāstāv kājās, jo skolotāja uzskatīja, ka neesam pietiekoši mierīgi, un bieži viss beidzās ar to, ka viņa tika saraudināta un nāca mācību pārzine mūs lamāt, tad Paeglītis (kuram gan arī bija līdzīga reputācija kā Tomasam) mums beidzot kaut ko ģeogrāfijā arī mācīja. Plus viņš organizēja mūs pētnieciskajam darbam par Āgenskalnu, kas gan ne ar ko diži jēdzīgu nebeidzās, bet vismaz tas bija teju vienīgais skolotājs, kurš uzskatīja, ka mums vajadzēja darīt kaut ko, kas neietilpa skolas programmā - proti, attīstīt kaut kādas papildu iemaņas un spējas. Diezgan daudz tiku kritis Paeglītim uz nerviem ar savu noslieci pāri visai klasei sarunāties ar Mr.Iltneru, kā rezultātā bieži saņēmu aizrādījumus un vienreiz skolotājs man iesvieda ar zīmuli. Jāpiezīmē, ka sēdēju pirmajā solā, tādējādi mana runāšana bija īpaši traucējoša.5) Helga Lindenberga - Lindenberga bija mūsu skolas viena no ilggadīgākajām skolotājām, pie viņas mācījāmies matemātiku, kad beidzot bijām panākuši to, lai mums būtu tā saucamais "profilkurss" matemātikā. Protams, salīdzinoši ar citām skolām matemātika mums tika mācīta stipri švakā līmenī, bet pie Lindenbergas tā bija maksimālajā līmenī, kas šajā skolā bija iespējams. Tiesa, skolotāja Lindenberga nebija diez ko jauka, un man ar viņu spilgtākā atmiņā palikusī epizode ir pēc viena no pēdējiem kontroldarbiem ģeometrijā, kur biju ticis pie visai skumja četrinieka, kad Lindenberga tiešā tekstā man pateica, ka es nekad nespēšu iestāties nevienā augstskolā. Jā, esmu diezgan ļaunatminīgs.6) Ēriks Paups - no visiem fizkultūras skolotājiem Paups man atmiņā palicis vislabāk. Sports skolā man bija diezgan pamatīgs murgs, jo biju pagalam fiziski neattīstīts, un tikai ap 8.-9.klasi kaut kas sāka mainīties uz labo pusi. Ar Paupu pēdējā spilgtākā atmiņa man ir, ka pēc 100 metru skriešanas uz atzīmi (droši vien tā bija 9.klase), Paups man pateica, ka es esmu progresējis. Un tad vienā piektdienas vakara skolas diskotēkā tika paziņots, ka skolotājs Paups ir miris. Kā viens no šķiet diviem mūsu klases pārstāvjiem biju skolotāja Paupa bērēs.7) Mētra Lepeka - mana pirmā latviešu valodas skolotāja. Pie viņas mācījos tajos gados, kad diktātā labākā atzīme, uz ko varēju cerēt, bija "vāji". Bija pat gadījums, kad manam pirmo skolas gadu labākajam draugam Nikam diktātā bija atzīme "ļoti vāji", bet man - "ļoti, ļoti vāji". Nekādi nevarēju sevi saukt par skolotājas Lepekas mīluli, toties viņai bija kādas īpašas spējas organizēt autobusus visādiem izbraucieniem - visbiežāk gan tie bija uz Teātra muzeju, bet bija arī garāki braucieni. Kā šodien atceros pirmo šādu braucienu, kura noslēgumā muzejā aizmirsu savu zilo vējjaku, par ko vēlāk no vecākiem pamatīgi dabūju pa galvu, un tad man nācās pamatīgi skaidroties, lai dabūtu jaku atpakaļ. Sākumā man šī skolotāja ļoti nepatika (galvenokārt - mana snieguma viņas priekšmetos dēļ), bet 4.klasē (pamazām progresēja arī mana pareizrakstība) skolotāja Lepeka man jau patika itin labi. Un tad 5.klasē 1.septembrī uzzinājām, ka skolotāja Lepeka ir mirusi.8) Andris Sprūds - vēsture bija viens no tiem priekšmetiem, ko ĀĢ mācīja ļoti vāji, un vienīgais gads, kurā tā apguve bija produktīva, bija 5.klase pie skolotāja Sprūda. Viņš bija viens no tiem skolotājiem, kas lieliski mācēja motivēt skolēnus un līdz ar to Latvijas senvēsturi apguvu labāk nekā jebko, kas tika mācīts vēlāk. Sprūds izmantoja žetonu sistēmu, kur par aktivitāti stundās saņēmi žetonu, bet noteikts skaits žetonu vēlāk pārvērtās par labu atzīmi. Bija pie viņa iespējams arī vienā piegājienā uzreiz saņemt desmitnieku semestrī - vajadzēja tikai uzreiz uz sitiena pateikt Garlība Merķeļa "Latviešu" pilno nosaukumu. Ja kas - šis nosaukums ir "Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadusimteņa beigās". Neviens gan to, protams, nezināja, bet es, redz, atceros vēl šodien. Nomācījis mūs vienu gadu, Sprūds pārgāja strādāt augstskolā.9) Aina Britāne - skolotāja, kura pretendē uz to, ka ir teiciena "Es jūs piespiedīšu mīlēt Raini" oriģinālā radītāja. No tā, ko skolotāja Britāne mums deva, visaugstāk vērtēju to, ka skolas literārais žurnāls "Lai top!" mani motivēja uz jaunradi, proti, es sāku rakstīt. Skolotājai Britānei gan bija izteikti raksturīgs, ka klasē viņai bija mīluļi un nemīluļi, pirmajiem gandrīz viss tika piedots, kamēr otrajiem nācās visu laiku pierādīt, ka viņi nav konkrēti āmuri. Būdams viens no mīluļiem, es varēju atļauties domrakstos ignorēt uzdoto tēmu un rakstīt jebkādas muļķības, kas pašam nāca prātā. Kā īsts nekauņa, reizēm atļāvos rakstīt domrakstus mājās uz datora, numurēt daļas bināri un visādi citādi pārkāpt kopējos principus. Pāris reizes gan nedaudz iekritu - kad paviršības rezultātā vienā no datorizētajiem domrakstiem biju sapludinājis divu Jaunsudrabiņa romānu nosaukumus, radot jaunu literatūras klasiku "Jaunsaimnieks un Aija", kā arī tad, kad biju izvairījies doties klases "ekskursijā" uz Jāņa Poruka kapu un vēlāk rakstot savas "emocijas pie Jāņa Poruka kapa", aizmuldējos tik tālu, ka izteicu versiju, ka es pats esmu pārdzimis Poruks.10) Dace Celiņa, Valda Salaka, Sandra Zandersone - matemātikas skolotājas, ar kurām visām man bija gana labas attiecības. Nekādu super personīgu atmiņu par katru no viņām man nav, bet matemātika vienmēr bija tas priekšmets, kuru mācījos vairāk nekā citus.11) Inga Jasaite - labākā angļu valodas skolotāja, kas mums bija. Vienīgā angļu valodas skolotāja, kurai bija gan labas valodas zināšanas, gan perfekta izruna. Pie skolotājas Jasaites pat vienreiz bijām ciemos viņas mājās, aizņēmos no viņas tur grāmatu par Frediju Merkūriju (manu tā laika galveno elku). Angļu valoda ĀĢ gan nebija sevišķa prioritāte.12) Rūta Pīmane - pirmā klases audzinātāja, mācīja mums vācu valodu. Neko daudz neatceros, kāds bija mācību process pie viņas, bet atmiņā Pīmane palikusi kā laba klases audzinātāja, sākumskolas gadi kopumā bija ļoti forši.13) Irina Matvejeva - labākā (no 3) krievu valodas skolotājām, kas mums bija. Šis gan atkal nebija no tiem priekšmetiem, kur man kaut ko īpaši vajadzēja mācīties.14) Bernd Meisterfeld - labākais skolotājs no Vācijas, ar ko gadījās saskarties. Žēl gan, ka pie viņa mācījāmies tikai vācu literatūru, nevis valodu. Un vispār jau vācu literatūru viņš mums ne nieka neiemācīja, vērtīga bija tikai runāšanās ar pašu skolotāju vāciski, neviena cita skolotāja, ar ko varētu apspriest Vācijas 5.līmeņa futbola līgas, mums nebija.15) Baiba Siliniece - pēdējā skolas gadā Siliniece aizstāja Britāni latviešu valodā un literatūrā un pārmaiņas pēc lika mums pasvīst gramatikā, ko Britāne vidusskolā bija atstājusi izteikti novārtā. Salīdzinoši ar Britāni Siliniece izcēlās ar modernākām mācīšanas metodēm un cilvēcīgāku attieksmi pret skolēniem. Galvenā problēma - atbildot skolotājai, nelietot vārdu "nu", kam neizbēgami sekoja aizrādījums, ka skolotāja neesot zirgs.Vēl ir vairāki skolotāji, par kuriem man kopumā ir pozitīvas atmiņas, bet viņu pasniegtie priekšmeti man nekad nekļuva kaut nedaudz tuvi un arī tagad tajos nevaru lepoties ar kompetenci, te varētu minēt bioloģijas skolotājas Muižnieci un Maurīti, ķīmijas skolotāju Zeili, mūzikas skolotāju (un mūsu klases audzinātāju vidusskolā) Kārli Hammeru (daudziem, cik zinu, Hammers bija vispār mīļākais skolotājs ever).
2010-10-19 11:10:17

Vienkāršs uzdevums izpildīts: skūšanās

Normālos apstākļos mans skūšanās grafiks ir gaužām laisks - ūsām pievēršos atkarībā no noskaņojuma - no reizes divās nedēļās līdz reizei 2-3 dienās, bet bārdai atsevišķos gadījumos ļauju netraucēti augt vesela mēneša garumā. Taču disciplīnai būs būt, tā ir izdomāts, un kopš 6.septembra katru dienu "apregulēju" savu sejas apmatojumu. Varbūt ne pārāk rūpīgi, plus kaut kāda bārda man vienmēr ir, jo man netīk mana zoda paskats "plikā" veidā, bet tomēr - atšķirībai ir jābūt. Ne tādai atšķirībai, lai to kurš katrs varētu ievērot (kālab gan kādam būtu jāseko manai bārdai), bet tomēr.Ne katru dienu skuvos no paša rīta - vienu rītu (nedēļas nogalē) aizmirsu, tālab skuvos vakarā, tāpat tajās 3 dienās, ko biju slims/nevesels, skuvos kaut kad pēcpusdienā. Bet kopumā ievērot disciplīnu izdevās, un nācās secināt, ka pāris minūtes katru dienu šādai lietai noteikti varu atlicināt.Vienlaikus ar ikdienas skūšanos biju uzsācis vēl divas mēnesi ilgas apņemšanās - katru dienu kaut ko ierakstīt blogā (un konkrēti - kreisajā slejā, nevis faktoīdā) un skriet no rītiem, bet tās abas beidzās neveiksmīgi: vienu dienu blogā aizmirsu ierakstīt (un vispār, lai veidotu saturīgus ierakstus, nevis ķeksīša pēc, vajag vairāk piedomāt), bet skriešana aptrūka aptuveni 10 dienā jau minētās apslimšanas dēļ. Tas, starp citu, bija liels FAIL, jo man bija pieticis gribas izskriet tajā rītā, kad 5os devāmies pēc "Rot Front" slēpņa.
2010-10-06 17:02:18

Da shoez!

Līdz nesenam laikam es zināju 2 metodes, kā siet kurpju šnores - tradicionālo "krustiņu" un veikalos populāro taisno ar apakšas zigzagu. No vienas puses - it kā ar to ir pietiekami, no otras - nebūt nē. Vismaz ar to es saskāros, kad kedām tika nopirktas jaunas šņores, kas izrādījās īsākas par vecajām un nācās dažus caurumus atstāt neizmantotus.Bet tad caur Twitter uzzināju par Ian`s Sholace Site - resursu, kur vari tikt pie visas iespējamās informācijas par to, kā labāk siet kurpes.Sasēju kedām šņores ar "Bow tie lacing", un izrādījās, ka arī īsākās šņores bija pietiekamas:Tikām citām kurpēm konstatēju, ka šņores ir pārāk garas un bieži gadās tām uzkāpt un tās nejauši atsiet. Pamēģināju šādu variantu:un šņores vairs nav par garām.Tāpat Ian`s sholace site piedāvā dažādas variācijas, kā sasiet šņores mezglā.Ar pavisam vienkāršo Secure knot var panākt, ka šņores, arī tādas, kas ir no slidīga materiāla ar noslieci atsieties, turēsies kopā ciešāk.Un izskatās arī gana labi:
2010-10-15 07:57:33

One more option how to kill some precious time

Mūsu klavieru slēpņa iespaidā saņēmu ziņu no kāda cita slēpņotāja, ka viņš gribētu mazliet pārveidotu šo uzdevumu izmantot kādā citā spēlē. Parasti sveci zem pūra neturu, un arī šajā reizē neatteicu. Tā rezultātā uzzināju par spēli, kurā šis uzdevums tiks izmantots. Varbūt arī tev būs interesanti ar to iepazīties.Saucas šis pasākums igra.lv jeb spele.lv (kā redzams - mēģināts tiek piesaistīt gan "krieviski domājošos", gan "latviski domājošos", lai gan lapā atrodamie teksti liek domāt, ka oriģinālvaloda tiem ir krievu, bet latviskais variants ir tulkojums).Cik var saprast no aprakstiem, savā būtībā spēlei ir diezgan daudz līdzīga ar ģeomistērijām un/vai ģeopasākumiem. Organizētāji, kuri (cik saprotu) katrā pasākumā ir citi, un (cik saprotu) to dara brīvprātīgi, nevis ienākumu gūšanas labad, sagatavo uzdevumus, kuru risināšanā nepieciešams izmantot pelēko masu smadzeņu podā, kā arī tehnisku papildaprīkojumu - ieskaitot GPS, un spēlētāju komandas dodas trasē, meklēt norādes un iegūt vajadzīgās atbildes. Vairāk informācijas par spēles būtību var atrast tās about sadaļā.Lai gūtu kaut cik skaidrāku priekšstatu par pasākuma būtību, var apskatīt vienas spēles uzdevumus.Lūk, arī video no Krievijas televīzijas, ar precīzāku skaidrojumu:Iespējams, ka šī ir viena no atbildēm uz jautājumu - "Ko dara Latvijā tie krievu jaunieši, kam varētu patikt ģeoslēpņošana, bet kuri neslēpņo?"
2010-12-15 12:43:00

Nedēļas nogale Lietuvā

Divas nedēļas mums nebija sanācis doties kopīgos izbraucienos - vispirms es biju Berlīnē, bet pēc tam Liene - Itālijā. Tad nu aizvadītajās brīvdienās zaudēto ja ne gluži kompensējām, tad vismaz bišķi izbraukājāmies gan.Kuršu kāpa nav tas pats oriģinālākais ceļa mērķis. Parakājoties Lienes bloga arhīvā, uzgāju, ka iepriekš šajā zaļajā strēlē jau bijām bijuši trīs reizes: 2005., 2006. un 2008.gados. Plus es tur biju šķiet, 1995.gadā ar mammu. Taču jāatzīst, ka visas iepriekšējās reizēs mūsu viesošanās kāpā bija labākajā gadījumā strauja un pavirša. Tikai vienu reizi bija būts arī kaut kur citur, izņemot kāpas ziemeļu galu (Jūras muzejs un delfinārijs), un arī toreiz - psihā skrējienā praktiski bez apstāšanās. Šoreiz tikām kā normāli pieauguši cilvēki braucām uz divām dienām, iepriekš jau rezervējuši naktsmītni un saplānojuši visu sīkākajās detaļās.Yeah, right!Īsi sakot - šis bija normāls slēpņošanas izbrauciens ar tūrisma elementiem, sestdienā lielākais uzsvars bija tieši uz slēpņošanu, lai gan patiesībā lasījām vien to, "kas uz ceļa mētājās" (copyright Gatisk). Lietuvā mums diezko daudz atrastu slēpņu nebija, tālab ceļā aplasījām visai pamatīgu daudzumu ar leišiem tik raksturīgajiem filmiņu konteineriem. Vairums slēpņu bija no kategorijas "nav ne vainas, bet atmiņās nepaliks", un droši vien spilgtākās emocijas sagādāja kāda pavisam necila kaste vienā no Klaipēdas priekšpilsētām, kuru iepriekšējais meklētājs (jau minētais Gatisk) nebija atradis, bet Lienei to izdevās notvert. Vēl interesants bija Molotova līnijas bunkurs (tā bija aizsardzības līnija, ko PSRS sāka būvēt svaigi okupētajā Baltijā 1940.gadā, bet no kuras nekādas dižas jēgas nebija, jāatzīst, ka par tādas eksistenci uzzināju vien no slēpņa apraksta), pie kura nācās aizbrist pa labi dubļainu lauku un kurā līdzās slēpnim bija atrodams peļu midzenis (par laipni kārtējais filmiņu konteineris bija novietots tā, ka peles aiztikt nebija nepieciešams). Mazliet pastaigājām arī pa pašu Klaipēdu (kur iepriekš pat drusku slēpņots bija - astotajā gadā tur atradām vienu vai divas kastes), tur arī ieēdām vēlās pusdienas.Tā kā nemanot bija jau pienācis kas līdzīgs vakaram (daudzas īsas apstāšanās pie slēpņiem kaut kādu laiku tomēr prasa), devāmies uz prāmi, lai pāršautu pāri uz Kuršu kāpu (viesnīca mums bija rezervēta tās tālākajā galā - Nidā). Prāmis bija visai tukšs, lielākā daļa publikas bija "biezie" Kaļiņingradas krievi glaunos mobīļos.Brauciens pa kāpu sanāca diezgan stresains - sākumā nācās smagi spiest grīdā līkumotajā ceļa posmā, lai pārmērīgi neaizkaitinātu mājup braucošos kaļiņingradiešus, bet pēc tam - izvairoties no pašnāvnieciski noskaņotiem strazdiem, kas viens pēc otra mēģināja atsisties pret mūsu auto vējstiklu. Nāca jau tumsiņa, līdz ar to kastes uz Kuršu kāpas sevišķi intensīvi nemeklējām, paķērām vien tās, kas tuvāk ceļam, lai savlaicīgi (līdz astoņiem) ierastos viesnīcā. Dabā izrādījās, ka tā nebija gluži viesnīca, bet pavisam tradicionāls bed&breakfast (tiesa - bez breakfast) normālā vietējā mājā, man patiesībā mūsu numurs ļoti patika (lai arī gulējās tur slikti, bet nezinu, kas tieši tur bija pie vainas). Dabiski, ka nebijām apgādājušies ar skaidro naudu, bet privātie istabu izīrētāji parasti kartes pretī neņem, līdz ar to labi, ka Nidā ir bankomāts, kurā varējām tikt pie litiem. Pie reizes Nidas centrā atrodamajā krodziņā panašķojāmies ar dažādiem gardumiem, un tad jau visai savlaicīgi (ap desimtiem-vienpadsmitiem) gājām gulēt.No rīta ap pusastoņiem jau bijām mašīnā, jo bija paredzēts iespēju robežās "aplasīt" šīs pussalas slēpņus. Sākām ar dienvidu galu - tautiešu Pētera un Līvas izveidoto "Nida cache" (kā izrādās, vienīgo reizi Nidā mēs bijām bijuši tikai nedēļu pēc šī slēpņa publicēšanas, taču 2006.gadā mēs ar šo atkarību vēl nebijām pazīstami), un tad turpinājām arvien tālāk. Tagad varu teikt, ka (atšķirībā no iepriekšējām reizēm) Kuršu kāpu patiešam esam apskatījuši - redzējām gan divas bākas: Nidā un Juodkrantē,gan pārsteidzošus kāpu veidojumus (pat nenojautām, ka šeit ir tādi skati),gan atrast kāpās izskalotas fosīlijas:gan paviesojāmies Raganu kalnā, kur par mūsu izklaidi bija parūpējies slēpņa "The Final Boss" autors, sagatavojot mūs cīniņam ar velniem un viņu padotajiem.Lūk, Liene izpilda kārtīgu šķēlienu bosa pēdējam padotajam:Un, lūk, Raimis secinājis, ka patiesībā minētais boss ir foršs vecis, ar kuru var atrast kopīgu valodu aliņa sabiedrībā:(ja kas - pudeli atradām netālu no slēpņa, līdz ar to zināmā mērā var teikt, ka nodarbojāmies ar teritorijas uzkopšanu).Pabijām gan pirms vairākiem gadiem izdegušajā kāpas daļā (var redzēt, ka pamazām zeme atkopjas un daudz kur jau no zemes spraucas laukā jaunas priedītes un kadiķu krūmi), gan dzīvā mežā, gan pauguros, gan ielejās, un kopumā jāsaka - ļoti labi izstaigājāmies. Man par pārsteigumu izrādījās, ka Kuršu kāpā tomēr ir atrodami arī šādi tādi militāri objekti (tiesa, līdz piekrastes baterijām tā arī beigās netikām - vajadzēja tomēr braukt uz Rīgu), un īsi sakot - lieliski pavadījām lielu dienas daļu svaigā gaisā. Misija: iekarot visus Kuršu kāpas slēpņus gan izpildīta netika (divi DNFi un divi nemeklēti slēpņi).Tad atkal prāmis (šoreiz - piebāzts pilns), un caur Pluņģi-Mažeiķiem-Saldu uz Rīgu. Sanāca labi atpūsties no darbiem (kas šobrīd ir aktuāli), redzēt daudz iepriekš neredzēta, un visai produktīvi paslēpņot. Brīvdienas izdevušās!
2012-03-19 23:45:54

Vai patiešām baciļi eksistētu?

Nobruka mans plāns normāli sagatavoties Stipro skrējienam 2 - šodien vajadzēja būt 10.rītam pēc kārtas, kad no rīta dodos skriet "pa rajonu" un biju paredzējis šajā reizē veikt normālāku distanci - kādus 6 kilometrus. Taču pamodos ar sāpošu kaklu. Un tagad zem jautājuma zīmes ir tas, vai vispār varēšu piedalīties skrējienā kā tādā. Un tas ir diezgan pamatīgs FAIL. It kā jūtos daudzmaz normāli, bet noteikti ne tik labi, lai veiktu 6 kilometrus trasē, kur jālien pa dubļiem, jāpeld pāri dīķim, jārāpjas sienās un kalnos. Cerams, ka atlabšu. Ja nē - būs vien man jāatzīst, ka baciļi tomēr nav tikai man galvā, bet patiešām eksistē. Jo esmu drošs - man nebija ne mazāko bažu un baiļu, ka apkārt slimojošie varētu aplipināt arī mani.
2010-09-15 22:36:06

Rot Front!

Ceļoties 4:30, atgriezāmies mājās 23:45. Kājas šobrīd ir kā piestas, galva - kā kubls. Šoreiz gan iztikām bez peldēšanās Tosmares ezera kanālā, bet citādi - visai nopietnu dieniņu aizvadījām. Dienas nagla - S. izbrauciens kā stopētājam kādas automašīnas bagažniekā. Un cik ļoti man gribētos, lai ritdien kādā brīnumainā kārtā kalendāra būtu vēl viena svētdiena!
2010-09-12 23:51:36

Pēdējā laika aktualitātes: konspekts

- Čipis ir nobarojies, šim nepieciešams tievēt- esmu padarbojies ar Smarty. tehnoloģija - nekāda dižā, bet liekas zināšanas nekad nav liekas- tuvākajās dienās vajadzētu sasniegt 800 atrasto slēpņu robežu- mūsu auto kļūst arvien neciešamāks- gatavošanās "Stipro skrējienam 2" galīgi neiet pēc plāna - esmu pārāk slinks. vajadzētu vismaz vienu reizi noskriet no rīta kaut 5 kilometrus, bet nezinu, vai sanāks- no nākamās nedēļas esmu apņēmies intensīvāk mācīties franču valodu. un pa nopietnam atsākt Python. vasara ir more or less cauri - jāsāk mācīties!
2010-09-10 21:32:16

Gore (not Al)

Katls.be filmu forumā kāda meitene vaicāja nosaukumu dokumentālai filmai par austriešu briesmoni Jozefu Fritclu. Tā kā Gūgli lietot māku, atbildēju, un pie reidzes pavaicāju, kāpēc gan kādām varētu būt vēlme skatīties šādu filmu. Lūk, atbilde:"Kāpēc? Tāpēc ka gribas zināt kā viņam tas izdevies, ka cilvēks var tik nemanīti ko tādu pastrādāt un kāpēc tas bija vajadzīgs? Interesē tādas lietas, par kurām mums nestāsta un nenākas dzirdēt bieži."Jāatzīst, ka es gan negribētu zināt, "kā viņam tas izdevās".
2010-06-21 11:15:47

No Neo "Cietušie"

"Ja lietā ir apsūdzētais, jābūt arī cietušajam. Par cietušajiem Neo lietā varētu saukt cilvēkus, kuru atalgojums tika publiskots. Līdz šim publiski dzirdēts tikai Ilmāra Poikāna atbalstītāju teiktais. Bet kā viņa rīcību vērtē personas, kuru atalgojums tagad visiem redzams internetā. Vai Poikānam par šādu rīcību būtu jāsaņem kāds sods?"Šādu ziņu var izlasīt Apollo (nākusi tā no Panorāmas).Te man gribētos iebilst ar vienu lieluWTF?Pieņemu, ka Neo-Poikāna iegūto datu vidū ir arī informācija par mani un maniem ienākumiem. Tiesa, publiskota tā nav tikusi - neesmu saistīts ar valsts sektoru, un tomēr - dati viņam ir.Var strīdēties par to, vai Neo pie datiem tika likumīgā ceļā - no vienas puses, tiem varēja piekļūt klāt, neko "nelaužot", no otras - gluži publisku linku arī nebija.Bet par vienu šaubu nav - ja es sevi uzskatītu par cietušo, ne jau Neo es uzskatītu par vainīgo.Iedomāsimies situāciju līdzīgu tai, kādā pie datiem tika Neo. Proti, visas deklarācijas VID tiek iesniegtas papīra formātā. Tu kā godprātīgs pilsonis aiznes savu deklarāciju, un vairāk par to nedomā. Taču tad kādu dienu izrādās, ka tajā vietā, lai deklarācijas kaut kur uzglabātu, VID darbinieki tās vienkārši krauj kaudzēs uz ielas pie sava biroja. Un kādu dienu garām VID birojam iet Neo, kurš intereses pēc kaudzīti lapu no šīs lielās kaudzes paņem.Kurš, tavuprāt, šajā gadījumā būtu vainīgs - Neo, ka ņēma tavu deklarāciju, vai VID, kas to atstāja pieejamu jebkuram (un ne tikai Neo, un patiesībā neviens nevar galvot, ka Neo bija vienīgais, kas no VID pumpēja datus, tikpat labi tos varēja ievākt arī patiešām noziedzīgi grupējumi)? Manuprāt, tev kā nodokļu maksātājam būtu visas tiesības vērsties pie VID un prasīt kompensāciju par tev nodarīto kaitējumu - jo VIDam attiecībā pret tevi ir arī pienākumi (tu valstij maksā nodokļus, pretī saņemot valsts nodrošinātos pakalpojumus), kamēr ar Neo tev nekāda - nedz rakstiska, nedz mutiska līguma nav.
2010-05-18 15:29:58

Aizkaru sāgas noslēgums

Kā vienu no 101 punkta iekļāvu aizkarstangas savešanu kārtībā mūsu dzīvoklī.Par šo situāciju jau biju rakstījis, bet šeit atkārtošu problēmas būtību.Lielajā istabā mums ir divi logi - viens "mazais" un viens "lielais" - tāds, kurā ietilpst arī balkona durvis. Patiesībā arī mazais logs nav nemaz tik mazs, bet tas nebūtu būtiskākais.Problēma ir sekojoša - kad urbām caurumus sienā, lai piestiprinātu aizkarstangas, atklājās, ka divās vietās uztrāpījām uz armatūru. Rezultātā šajās vietās ir ieliktas īsākās (aplauztas) skrūves un īsāki (aplauzti) dībeļi. Un ja ņem vērā to, ka biezie aizkari ir diezgan smagi, nav sevišķs brīnums, ka stangas nepatīkami nokarājās.Neko īpaši komplicētu, kā uzlabot šo situāciju, es neizdomāju - izlēmu paņemt mazliet resnākus dībeļus un mazliet resnākas skrūves, jo faktiski problēma laikam visvairāk veidojās no tā, ka dībeļi vienkārši nebija pietiekami labi nofiksēti.Jau pirms pāris nedēļām šādā veidā nofiksēju "mazā" loga aizkarstangu - plus vēl dībeļa stabilākai pozīcijai tam pa sāniem sastumjot sērkociņu skalus. Un izskatījās, ka viss ir kārtībā.Pagājušās nedēļas otrajā pusē izlēmu, ka vajadzētu arī lielo logu savest kārtībā. Un sev par nelielu pārsteigumu konstatēju, ka no 3 stiprinājuma vietām neko labi neturējās divas - tieši tās, kurās nekādas armatūras nav, jo problemātiskā vieta jau iepriekš bija rūpīgāk piestiprināta. Rezultātā pietika nomainīt divus dībeļus un divas skrūves, un tagad skats jau ir daudz cerīgāks.Taču zināms, ka vienas problēmas vietā allaž rodas kāda cita - mūsu stūra dīvānam izlūza viens no sāniem skaidu plates tizluma rezultātā, tagad būs kaut kur jāiegādājas pareiza izmēra jauna plate un tā janomaina. Eh, būtu padomju laiki, būtu to nofenderējis no darbavietas ;)
2010-05-11 10:27:53

Talka

Kad sastādīju 101 uzdevuma sarakstu, man pat prātā nenāca, ka jau pāris nedēļas vēlāk man būs visas iespējas atzīmēt kā izpildītu punktu par piedalīšanos talkā.Tomēr nejūtos īsti tiesīgs tagad atzīmēt talkas uzdevumu kā pilnībā izpildītu, jo:1) nepiedalījos tur sevišķi ilgi2) tas nebija uz manis paša inicatīvu.Proti, talku ar mērķi sakopt teritoriju apkārt uzņēmumam - tuvējo mežiņu, rīkoja mana darbavieta. Kas savukārt nozīmē, ka nevis es izvēlējos piedalīties talkā, bet talka izvēlējās mani kā savu dalībnieku. Kas, savukārt, īsti neļauj man teikt, ka esmu izpildījis savu talkas uzdevumu. Jo uzdevuma doma (tajā gan neizteikta) bija - pilnīgi brīvprātīgi piedalīties talkā, kur neviens īpaši negaida manu līdzdalību. Un šoreiz tā nebija. Līdz ar to atzīmēšu uzdevumu kā puspildītu, lai gan būtu atzīmēts tas, ka patiesībā talkā jau esmu piedalījies, gan būtu skaidrs, ka mērķis - pārkāpt sev pāri - vēl nav gluži sasniegts.Kas attiecas uz vakardienas talku - vispār jau man patīk šāda prakse, ka uzņēmums rūpējas par apkārtējās vides uzkopšanu (lai arī, protams, ne pilnībā uz sava rēķina - kā nekā lielākā daļa talkas notika pēc darba laika beigām), bet varu tikai šausmināties par to, kādi gan cilvēki ir cūkas - lielās plastmasas alus pudeles, mazie 0.2 kroplīši, veci apavi, nozagti naudasmaki, autoriepas (arī kravas auto), dīvāni, simtiem metru kabeļu pārvālku (redz, kur krāsainā metāla zagļi atbrīvojas no nevajadzīgajiem pārpalikumiem), cigarešu paciņas, putuplasta gabali - tās ir tikai patīkamākās atkritumu formas, ko varēja atrast šajā mežiņā. Un skaidrs, ka jau pēc nedēļas mežs atkal jau būs diezgan pamatīgi piedrazots, jo diemžēl talkas nav īsti labākais risinājums, kā panākt sakārtotu vidi - daudz svarīgāk ir nodrošināt, lai cilvēki mazāk mēslotu, un nevis pēc tam cīnīties ar sekām.
2010-04-23 08:20:49

Nestāsti: Mans stāstu krājums

Jau kopš zēnības laikiem man ir bijis sapnis kādreiz izdot savu stāstu krājumu. Nekādas īpašas darbības, lai šis sapnis varētu īstenoties, veicis gan netiku. Un nesen man nāca atklāsme - kuram gan mūsdienās vajag stāstu krājumu izdot papīra formātā? Mēs dzīvojam ciparu laikmetā, un līdz ar to grāmatas izdošana PDF formātā šķiet daudz dabiskāka.Un tā tapa stāstu krājums Nestāsti.Tajā apkopoti 10 stāsti - pa vienam no katra no pēdējiem 10 gadiem. Ņem par labu!Lejuplādēt krājumu vari, spiežot uz lielās saites zemāk:Nestāsti
2010-04-01 16:47:00

Mans lidojuma biedrs

Jau pirms kāda laika uzrakstīts, bet domājams, ne visu redzēts - stāsts par manu ceļabiedru lidojumā no Vīnes uz Briseli.Zāles smēķētāja dzīves uzskati
2010-03-22 10:20:44

Kur te ir sāls?

Skat., diagramma no Wikipedia, kas rāda dažādu narkotisku vielu radīto fizisko kaitējumu un atkarības līmeni.Atbilstoši diagrammai, tabakas atkarības līmenis ir augstāks pat nekā bartiburātiem (protams, fiziskais kaitējums no tās ir ievērojami mazāks). Un tomēr - kāpēc tabaka un alkohols, kas nosacīti atbilst vidēji smago narkotiku kategorijai, ir legāli teju vai visās pasaules valstīs, kamēr "zāle", LSD un citas vielas, kuru potenciālais kaitējums ir zemāks nekā alkoholam un tabakai - aizliegti? Vai tam ir kāda cita loģika, kā vien tajā, ka tabakas un alkohola rūpniecības ir milzīgas industrijas, kas ienes naudu "pareizajiem ļaudīm"?Man personīgi nav ne mazākās vēlmes saistīties ne ar kādām atkarību izraisošām un apreibinošām vielām, un tomēr - man šķiet, ka kaut kas šajā sistēmā nav īsti kārtībā.Ja tevi interesē papildu dati - 2008.gadā, atbilstoši aptauju datiem, ik dienas smēķēja 45,0% Latvijas vīriešu un 15,6% sieviešu. Mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka sieviešu vidū šis procents reāli varētu būt augstāks, varbūt pat ievērojami, tā vismaz liek domāt personīgie novērojumi + sajūta, ka sieviete drīzāk neatzīs sevi par smēķētāju, nekā vīrietis (ar vienkāršu un trulu domu tam apakšā - "veča" smēķēšana ir pilnīgi "normāla" parādība, bet sievietei tik ļoti nepiedien būt smēķētājai).Ja kas - jāpiemin, ka līdzās tradicionālajai smēķēšanai pamatīgi izplatījusies arī ūdenspīpe, kura "ideālajā" variantā apvieno tabakas un alkohola patērēšanu vienlaicīgi. Un pret kuru pagaidām vismaz nekāda nopietnāka kritika vērsta netiek.Man ļoti patīk, ka "Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumā" tabaka tiek nošķirta no alkohola un narkotiskajām vielām, liekot it kā domāt, ka smēķēšana būtu salīdzinoši mazāka problēma.Attiecībā uz alkohola patēriņa daudzumiem, no šī pētījuma diez ko daudz informācijas izlobīt nevar. Parādās divi alkohola lietošanas līmeņi - "esmu lietojis alkoholu pēdējās nedēļas laikā" un "esmu lietojis alkoholu pēdējā gada laikā". Manuprāt, pozitīva atbilde nedz uz vienu, nedz uz otru jautājumu pozitīvi, neko daudz neliecina. Te būtisks jautājums ir - ko saprot ar alkohola lietošanu. Vai tas, ka es ieēdu šašliku, kuram cepšanas procesā ir uzliets drusku alus, ir skaitāms par alkohola lietošanu? Vai Ekselences saldējums ar kaut kādu 1% alkohola saturu? Ok, to varbūt par alkohola lietošanu uzskatītu tikai retais. Un tomēr - vai būtu pareizi kā regulārus alkohola lietotājus klasificēt visus zemāk minētos piemērus (jo nedēļas laikā šie ir dzēruši):A - izdzēris nedēļas nogalē pudeli alus, ejot pirtīB - katru dienu pie pusdienām iedzer glāzi vīnaC - četras reizes nedēļas laikā piedzēries līdz nemaņai, novēmis savu kaķi?DisclaimerEs neaģitēju, ka vajadzētu aizliegt alkoholu. Es neaģitēju, ka vajag atļaut marihuānu. Es nevēlos aizskart neviena cilvēka cieņu un godu, un nejūtos par kādu pārāks tikai tālab, ka nesmēķēju un nelietoju alkoholu.
2010-03-14 09:38:07

Zvolena: ierašanās un slēpņošana

Sniedzu atskaiti par sava komandējuma pirmo dienu.No Rīgas uz Berlīni aizlidojām bez starpgadījumiem, savlaicīgi un normāli. Berlīnes Tēgeles lidostā sākās pirmie piedzīvojumi. Vispirms izrādījās, ka šajā lidostā nepastāv tāda lieta kā transfers, proti, lai lidotu tālāk, tāpat ir jāatstāj slēgtā teritorija un jāiečekojas pa otram lāgam. Un šajā iečekošanās procesā kaut kā mana bagāža lidostas darbiniekiem šķita aizdomīga, tālab tiku aizvests uz pārbaužu telpu, kur bija jāizņem laukā laptops un fotoaparāts, lidostas darbinieks ar kaut kādu pelēku figņu pabraucīja abas šīs ierīces un ielika to figņu pārbaudīties detektorā (absolūti nezinu, kāds ir tā visa darbības princips). Neko ļaunu gan viņiem atklāt neizdevās. Ja kas - Rīgas lidostā pārbaude bija praktiski nekāda - šoreiz nevajadzēja svērt somu (kas man, cik zinu, bija tuvu atļautajai 8 kg robežai) un pat netika aizrādīts, ka nebiju izņēmis no somas maisiņu ar šķidrumiem, Berlīnē šajā ziņā viss bija nopietnāk.Tālāk uz Vīni lidojām ar Tirolean Airlines, kas nozīmēja ievērojami labāku servisu nekā Air Baltic lidmašīnā - saņēmām šokolādi, cepumus un dzeramo. Tā kā man bija pasācis sāpēt kakls, iedzēru tēju. Nepatīkama bija nolaišanās, kuras laikā man brutāli sāpēja ausis, tik brutāli, kā sen nebija sāpējušas. Dīvainā kārtā sāpes mitējās vēl pirms nolaišanās.Pie lidostas mūs sagaidīja taksometrs, ar ko bija jābrauc uz Zvolenu. Ja ievēro, ka šī distance ir 265 km, varēja sagatavoties uz visai ilgu braucienu. Tomēr šoferis bija īsts slovāks, un uz šosejas regulāri uzdzinās līdz 160-170, un ja ne daži posmi, kurus nācās braukt pa apvedceļiem šosejas remonta dēļ, domājams, viņš būtu varējis mūs galā nogādāt arī 2 stundu laikā, tomēr reāli sanāca ap 2,5 stundām.Nenoskaidrotu imemeslu dēļ man strauji pasliktinājās pašsajūta, un ar nepacietību gaidīju, kad beidzot būsim klāt. Kaut kur ceļa vidū man izdevās iemigt, bet miegu visai ātri pārtrauca telefona zvans. Un kas gan man zvanīja? Kas gan cits, ja ne mūsu mājas aktīvists Juris. Viņš man piestāstīja pilnas ausis par saviem piedzīvojumiem būvvaldē, par to, kā viņš rakstīs Dombrovskim un tā tālāk. Pēc kādām piecām minūtēm pavēstīju Jurim, ka neesmu Rīgā un ka nevēlos dārgi maksāt par iespēju uzzināt no viņa visādus labumus. Ja kas - Juris man pavēstīja, ka manu numuru viņam iedevusi Liene, tāpēc izteicu viņai vēlāk savu sašutumu par šo apstākli, bet izrādījās, ka Liene viņam to devusi nebija gan.Nonākuši Zvolenā (vai pareizāk - tās piepilsētā Bučinā, kurā atrodas Kronovision), uzreiz tikām nogādāti uz pusdienām. Un te notika kaut kas neticams - es nevarēju apēst ne pusi no pusdienu porcijas (kura bija milzīga), jo galvas sāpju iespaidā man nebija ēstgribas. Neatceros, kad pēdējo reizi būtu tik daudz atstājis neapēsta, tas nemaz nav manā dabā.Pēc ēšanas devāmies uz numuriņiem - kuri izrādījās visai plaši un patīkami (un ar gana labu skatu apkārt, jo tie atrodas 8.stāvā). Iepriekš biju domājis, ka uzreiz pēc ierašanās Zvolenā došos apskatīt pilsētu, bet no tā nekas nesanāca, jo jutos pārāk draņķīgi, tāpēc nolikos gulēt ar cerību, ka pamodīšos ar labāku pašsajūtu, un tad arī došos uz centru.Stundu nogulējis, pamodos juzdamies tikpat draņķīgi kā iepriekš. Tomēr, tā kā biju izlēmis iet uz pilsētu, kaut kā piespiedu sevi izrāpties no gultas un doties laukā no numuriņa. Kā nekā nebija zināms, vai vēl kādu dienu man būs iespēja aiziet uz pilsētu, jo IT sanāksmes dienās pilnīgi iespējams, ka pasākums ievilksies līdz vakaram un naktī taču uz pilsētu es nedošos. Ja kas - pagaidām izskatās, ka lēmums jau pirmajā dienā apskatīt pilsētu bija pareizs, jo šodien mītings paredzēts līdz septiņiem, kam sekos vakariņas un tālākas pārrunas.Lejā recepcijā painteresējos, vai ir kāds autobuss, ar ko varētu aizbraukt uz centru. Sieviete, kas ne pārāk labi runāja vāciski, teica, ka autobusam vajadzētu būt, bet viņa tā droši nezinot, bet īstajā brīdī parādījās vēl viena sieviete, kura pati grasījās tūliņ ar auto braukt uz centru. Un tā es tiku pasažiera statusā. Tā kā līdz centram ir kādi 3-4 kilometri, tad šāds auto brauciens man bija lieti noderīgs, it īpaši ņemot vērā manu pašsajūtu. Pilsētā pirmām kārtām devos meklēt tuvākos slēpņus. Vispirms aizgāju uz Zvolenas centrālo laukumu, kurš, manuprāt, ir ievērojami mazāk saistošs nekā analoģisks laukums Prešovā, kur biju pagājušovasar (salīdzināt to ar Košici vai Bardejovu pat nebūtu jēgas), bet vismaz atradu slēpni. Un kā tev šķiet, kur Zvolenas centrālajā laukumā ir izvietots slēpnis, kura hintā ir rakstīts "sit down"? Zem publiskās tualetes. Jā - pilnā nopietnībā - laukuma centrā ir liela publiskā tualete un tās sānos ir platofrma, zem kuras ir izvietots GC. Jāatzīst - ne pats stilīgākais slēpnis, ko man ir nācies redzēt. Pavisam netālu vajadzētu būt vēl vienam slēpnim Ludovita Štūra parkā. Štūrs, kā izlasīju, bija ievērojams 19.gadsimta slovāku dzejnieks, nacionālās atmodas dalībnieks, bija arī deputāts Zvolenā. Parkā viņam uzstādīts ne pārāk estētisks piemineklis, bet slēpnis, cik saprotu, atrodas kādā koka dobumā. Karte man precīzi norādīja vienu koku ar milzīgu dobumu, taču slēpni atrast es nespēju. Kālab tā? Pirmkārt, dobums atrodas tik augstu, ka pat mana auguma cilvēks (proti - teju divus metrus augsts un garām rokām) dobumu var aizsniegt ar grūtībām, bet tā saturu dziļumā aptaustīt - nekādi. Varētu jau mēģināt kaut kā pakāpties, bet demolēt vecu koku man negribējās, turklāt gaišā dienas laikā es kokā pilsētas centrā nekāpšu, nav tas gluži manā dabā. Samierinājos līdz ar to, ka slēpni atrast nespēju.Tālāk aizgāju nedaudz prom no centra uz dažiem nomales slēpņiem. Pirmo no tiem neatradu, iespējams, tādēļ, ka neizdevās iztulkot angļu valodā hintu - google tur ierakstīto vārdu nesaprata. Otro - atradu. Bet tas bija viens visai īpatnējs slēpnis. Kaut ko līdzīgu biju no apraksta sapratis, bet dabā tas izskatījās biedējoši. Proti, šis ir īstākais kapu slēpnis, ko jebkad esmu redzējis - kaps geokešošanai. Tur varbūt ir kaut kāds stāsts, kālab tāds tur ir izveidots, piem., kešotājs beidza karjeru vai kā tamlīdzīgi. Bet man pirmā problēma bija, ka vispirms es ieraudzīju kapu un tikai vēlāk sapratu, ka tas bija slēpnis. Labi vēl, ka konteineris bija izvietots bluķī, uz kura jāsēž, domājot par kešošanu, nevis kapā. Vismaz varēju te atstāt no Zviedrijas atvesto Travel Bug.Ap šo laiku sazvanījos ar Artjomu, kas arī devās uz pilsētu, sarunājām satikties pie Zvolenas pils. Man gan radās problēma, jo pa ceļam uz kapu kešu biju šaušalīgi nošmulējies - laužoties cauri krūmājiem, biju aplipinājis visu mēteli ar kaut kādiem idiotiskiem putekšņiem. Desmit minūtes pagāja, līdz dabūju mēteli puslīdz tīru un varēju rādīties pilsētā kā cilvēks, nevis kā bomzis.Mazliet paskatījos, kā pa pļavu dauzījās divi takši, un devos uz centru. Artjoms līdz pilij gan netika, jo atzina, ka tas ir par tālu, bet es vismaz pili no ārpuses daudz maz apskatīju, neatradu pie tās izvietoto slēpni (lai arī sevišķi cītīgi nemeklēju, jo arvien vairāk sāpēja galva un neko īpaši darīt negribējās). Pils Zvolenā ir iespaidīga, celta 14.gadsimtā. Ja kas - Zvolenas nomalē ir pilsētas vecās pils drupas (tā celta vēl ievērojami senāk), to tagad sauc par "Pušti hrad" jeb tukšo pili, pie tās arī ir slēpnis, bet šaubos, ka man izdosies līdz turienei aiziet - tas tomēr ir diezgan patālu.Beigās Artjomu satiku kādā benzīntankā, kopā aizgājām atpakaļ uz viesnīcu.Biju domājis vakaru izmantot kāda raksta sagatavošanai, bet jutos tik slikti, ka tas nebija iespējams. Faktiski sanāca tā, ka neko jēdzīgu šajā vakarā vairs neizdarīju, kaut kā noskatījos filmu, un tad pa pusei murgojot, pa pusei guļot sagaidīju rītu. Labi, ka šorīt jūtos kā cilvēks.Papildu bildes var apskatīt manā Flickr lapā.
2010-03-10 11:41:16

I'm off

Pēc stundas - lidmašīna uz Berlīni. No turienes - uz Vīni. No Vīnes - auto uz Zvolenu. 3 dienu IT meeting un back.
2010-03-09 06:04:16

Готов к труду и обороне!

2010-02-21 19:18:39

Jaunais telefons

Vakar beidzot saņēmos nomainīt savu mobilo telefonu. Pret veco Siemens CXV70 man bija tikai viens principiāls iebildums, bet ļoti principiāls. Proti, telefons, kurš visu laiku slēdzas ārā (neatkarīgi no baterijas uzlādēšanas pakāpes), sarunas laikā pazaudē skaņu un/vai izslēdzas, un kopumā nav īsti izmantojams, nav vairs saucams par telefonu.Sevišķu sašutumu par to gan paust nebūtu jēgas - tas nokalpoja četrarpus gadus, ne reizi vien piedzīvoja nopietnākus kritienus un vispār tā dzīve nebija no vieglajām. Cik telefonus šajā laikā nomainīja Ziņģis? To laikam labāk jautāt viņam pašam.Tā kā Ziņģis ir izslavēts telefonu mainītājs un bieži - neviļus crash testu veicējs - izmantoju to, ka viņš mani sestdien apciemoja, lai pavaicātu, kādu aparātu viņš man varētu rekomendēt. Manas prasības ir tradicionālās - izturīgs un lēts, vienīgais, kas obligāti nepieciešams - bluetooth, lai varētu tam slēgt klāt Holux. Ziņģis piedāvāja virkni variantu, no kuriem izvēle krita uz Nokia 3720. Jau pēc tam, kad biju telefonu pasūtījis iekš 220.lv, uzzināju, ka tāds pats aparāts ir arī Normundam. Ja es būtu sieviete un ja Normunds būtu sieviete, šāda situācija būtu visai draņķīga. Bet mani diemžēl īpaši neuztrauc, ka neesmu "oriģināls" tik principiālā jautājumā kā telefona iegāde. Līdz ar to - tagad man patiešām ir 3720. Tiesa - paņēmu to no Bites, nevis no Internetveikala - ātrāk un lētāk (ja, protams, Bitei nav piedurknē kādi nejauki triki noslēpti).
2010-02-01 12:00:06

Franču sīpolu zupa un turku zirņu biezenis

2010-01-18 21:24:27

2009.gads retrospektīvā

Nedaudz novēloti (kā nekā jau 4.janvāris iet uz beigām) publicēju īsu aizvadītā gada pārskatu manā dzīvē. Patiesībā gads sanāca diezgan raibs - ar vienu lielisku ārzemju ceļojumu, jauno dzīvokli, zaudētu (un no jauna atrastu) darbu un citiem piedzīvojumiem/pārdzīvojumiem. Vai ceru, ka šis gads būs mierīgāks un stabilāks? Grūti teikt - no vienas puses atkārtot tādu situāciju kā pagājušā gada maija otrajā pusē nekādi nevēlos, no otras puses - neesmu es arī tas cilvēks, kurš vēlas mierīgu, stabilu un pārtikušu dzīvi un neko vairāk.1) Jaungada naktī atradām savu 101.slēpni, kas atbilstoši māņticībai lika gaidīt, ka visu turpmāko gadu daudz slēpņosim. Apstiprinājās - 2009.gada laikā atradām 380 slēpņus. Mērķis sasniegt pustūkstoti sasniegts tomēr netika.2) Visu Janvāri neēdu saldumus - nekādas sevišķas ciešanas man tas nesagādāja.3) Aprīlī sāku eksperimentus ar seleriju, turpinājumu veģetārie joki īsti neguva.4) Tāpat aprīlī aizbraucām uz Spāniju, pavadījām tur lielisku atvaļinājumu.5) Maijā krīze man iesita personīgi - zaudēju darbu, divas nedēļas sabiju bezdarbnieka statusā. Sāku apgūt franču valodu.6) Ar 1.jūniju sāku strādāt jaunajā darba vietā, 3 nedēļas vasarā pavadīju apmācībās - 2 no tām Slovākijā, vienu - Vācijā.7) Tāpat jūnijā devāmies auto/velo/līgo izbraucienā uz Peipusa ezeru Igaunijā.8) Kamēr biju apmācībā, pārvācāmies uz jauno dzīvokli. Darba zaudēšanas dēļ bijām soļa attālumā no tā, lai viss ar dzīvokli saistītais sabruktu.9) Visu septembri neēdu gaļu.10) Septembra vidū vienatnē devos uz Geocaching/Couchsurfing.11) Oktobrī piedalījos erotisko stāstu konkursā, novembrī tajā saņēmu redakcijas simpātiju balvu.12) Novembrī (vai decembra sākumā, to grūti pateikt) pabeidzu darbu pie sludinājuma portāla.13) Tāpat novembrī sākās jaunā intensīvā galda spēļu sezona.14) Decembrī sāku katru rītu skriet15) Ziemassvētkos likvidēju mājas datorā Windows, aizstājos to ar Ubuntu.16) Gada laikā izlasīju 100 grāmatas, noskatījos 201 filmu (biju domājis, ka 200, taču izrādījās, ka "The Boat that Rocked" biju kļūdaini ierakstījis mūzikas ierakstu kategorijā).
2010-01-04 21:05:51

Tāda vārda nav manā vārdnīcā

Vakar pēc visai ilgas "Katanas" spēles ar "pilsētu un bruņinieku" papildinājumu izlēmām kārtējo reizi apciemot slēpni, ko dēvē par "Time is getting on". Iepriekšējo reizi tur bija būts teju pirms gada, bet bez panākumiem. Šoreiz šķita, ka 25.decembra vakarā ap pusvieniem tur īpaši daudz ļaudīm būt nevajadzētu un ka līdz ar to ar atrašanu grūtību nebūs. Marina gan izlēma avantūrā nepiedalīties - slidens, slapjš un vispār pretīgs laiks kā nekā. Uzreiz atrast neizdevās, bet pareizā ideja radās un pēc kādām 10-15 minūtēm konteineris rokā. Diemžēl zināms, ka ar to piedzīvojums vēl nebeidzas un ka priekšā vēl viens uzdevums. Ar sagatavošanos šī uzdevuma veikšanai sanāca tizlums, kā dēļ notērējām ne mazāk kā pusstundu. Negribu neko spoilēt, tikai pateikšu, ka telefonos trūkst vienas pavisam loģiskas funkcijas, kuras dēļ nedaudz ievārīju mēslus.Uzdevumu risinājām ilgi, un atkal kā uzvarētāja te izgāja Marina, kas atrisināja arī pirmo mīklu (kā zināms - pirms gada). Pakaļ konteinerim gan neaizbraucām, jo rajons tur nav tik elegants un smalks, ka gribētos ar vietējiem gopņikiem pavadīt romantisku Ziemassvētku vakaru.Bet viens bija drošs - šorīt man bija paredzēts izlaist skriešanu. Ja ej gulēt ap trijiem, plus vēl ārā ir absolūta slidotava, skriešana nešķiet iespējama.Un tomēr - tāda vārda nav manā vārdnīcā! Pamodos astoņos, un paskrēju. Jā, skriešana bija ļoti tizla - arī skrienot pavisam lēni pastāvīgi bija jauztraucās, ka tik ar seju neielidošu asfaltā, bet princips ir pāri visam - never back down. Un tā Džeka un Megas Vaitu pavadījumā es arī šodien nepadevos.Vai es neesmu kruts, ka šādi pašreklamējos?
2009-12-26 08:13:04

Apņemšanās?

Jau no šīs pirmdienas biju domājis sākt no rītiem skriet, bet iepriekš aizbildinājos, ka nav man pareiza apģērba, ārā pārāk auksts laiks un vispār man tas nav nepieciešams.Šorīt beidzot sevi piespiedu tomēr izskriet, kopā sanāca 1,4 km. Nekas izcils jau, protams, nav, skrējis neesmu droši vien no vidusskolas laikiem, bet uz paša iniciatīvu, ja nemaldos, apkārt Botāniskajam dārzam skraidīju vien devītajā klasē jeb pirms gadiem 12 (omg, cik sasodīti daudz laika pagājis).Skriet, protams, pagaidām ir visai grūti - nevaru normāli paelpot un arī pēc šīs nebūt ne lielās distances jūtu lielu devu noguruma. Tagad priekšā, protams, ir pats grūtākais - nepadoties jau tuvākajās dienās (un sestdiena-svētdiena varētu būt optimāls laiks, kad no rīta celties skriešanas labad būs slinkums).Protams, paldies Cojam par iedvesmu, redzēs, kas no šī visa sanāks.
2009-12-18 06:32:18

Baseins

Otro reizi trīs dienu laikā bijām uz Ķīpsalas peldbaseinu. Sestdien, kad bijām pirmo reizi, nācās secināt, ka daži gadi bez peldēšanas man pilnīgi noteikti nav nākuši par labu - bija grūti noturēt pareizu elpošanu, jau pēc simts metriem sāka sāpēt rokas un tad visai drīz arī kreisās kājas pēda. Nopeldētā distance šķita pieņemama pirmajai reizei - apmēram pusstundas laikā 1,1 kilometrs. Tā kā nekad neesmu mācējis peldēt diez ko ātri, 2 kilometri stundā faktiski arī ir tas līmenis, uz ko esmu spējīgs. Taču problēma šoreiz nebija laikā un ātrumā, bet gan pašsajūtā. Proti, nepieņemami bija tas, cik ļoti es pēc šīs distances biju izpumpējies un ar kādām pūlēm tā nāca.Vakar, otrajā reizē, peldēšana gāja jau daudz veiksmīgāk. Šoreiz sasniedzu 1,7 kilometru līmeni, turot apmēram to pašu ātrumu, ko pagājušajā reizē. Galvenais tomēr bija tas, ka bija vieglāk elpot un vieglāk peldēt. Vienīgais kreņķis bija pie 850 metriem iemeties krampis kājā, kas nebūt nebija patīkams. Jā, un salīdzinoši ar iepriekšējo reizi vakar bija izteikti vairāk cilvēku, kas sevišķi labi man nepatīk - daudz vairāk jāseko tam, lai netraucētu citiem peldētājiem. Bet uz beigām viens "gļuks" tomēr parādījās - pašam par lielu pārsteigumu tiku pārpūlējis kaklu. Nekad iepriekš nebiju zinājis, ka tā var atgadīties, bet vienā brīdī, peldot uz muguras (kā es parasti peldu), konstatēju, ka nespēju pacelt galvu. Un arī šorīt kakls ir vēl nedaudz stīvs. Protams, ir labāk nekā vakar, bet ne gluži tik labi, kā vajadzētu būt.Nākamā pelde ieplānota jau rītvakar, kad pēc idejas vajadzētu nopeldēt līdz divu kilometru atzīmei. Vai tas izdosies - ziņošu :)Visai nopietni apsveru domu sākt no rītiem skriet, bet pagaidām pietrūkst apņēmības sākt. Turklāt varu aizbildināties, ka pirmajai skriešanai patlaban ir pārāk auksts un ka man nav skriešanai piemērota apģērba. Pēdajais turklāt patiešām ir tiesa - apavi vēl kaut kādi atradīsies, bet džinsos skriet diez vai būs optimāli, bet nekādu citu bikšu man gluži vienkārši nav. Nez, vai MA treniņbikšu pirkumu dēvētu par nepieciešamu vai lieku?
2009-12-15 08:06:06

Tomēr esmu erotomāns

Nē, diemžēl Mango rīkotajā pie uzvaras es netiku, un pat desmitniekā manu veikumu neiebalsoja. Taču citēju:redakcijas simpātiju pārsteiguma balvu šoreiz saņems autors vārdā Kastrolis par savu stāstu Aizliegto jūtu PrometejsBiju vakar arī pēc balvas, neko tās sakarā nekomentēšu, bet vismaz kaut kāds prieks ir - kādiem cilvēkiem mans stāsts patika. Un tas, protams, ir jauki. Visvairāk gan mani interesētu paša profesora Bārzdiņa viedoklis par stāstu - vai viņš par to pasmietos, vai sašustu. Vienīgais, kas man netīk - stāstā ieviesusies kļūda, pirmajā teikumā nepreizi pierakstot profesora uzvārdu. Taču diez vai tas traucē uztvert stāsta domu.
2009-12-03 15:26:06

Par transportlīdzekļu nodevu

Tātad motociklisti savu panāca - viņiem nodeva tiek palielināta mazāk drakoniski, autovadītājiem - vairāk. Man personīgi šī situācija ne pārāk patīk, jo šaubu nav, ka vismaz noteikumu neievērotāju motobraucēju vidū ir vairāk nekā autovadītāju aprindās. Intereses pēc jautājums - vasaras sezonas laikā, braucot ar mašīnu, kas ir novērojams biežāk:a) tu apdzen motociklistub) motociklists apdzen teviTaču gribēju mazliet parunāt par ko citu. Proti, par nodevas paaugstināšanas pamatojumu un apstākļiem. Es, protams, saprotu, ka budžetam ir nepieciešams atrast papildu naudu un ka labākais veids, kā pie naudas tikt, ir palielināt nodokļus. Bet jautājums ir - vai tas vispār ir likumīgi?DELFI raksta, ka:Paredzēts, ka, iekasējot transportlīdzekļa nodevas, nākamā gada budžetā valsts iegūs 45 miljonus, kas ir par 18,86 miljoniem latu vairāk nekā pērn.Kopumā nodevas palielināšana ir tikai viens no veidiem, kā valsts veic iepriekš plānoto budžeta konsolidāciju par 500 miljoniem latu.Kas man te nešķiet īsti pareizi? Ieskatāmies likumā Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu:2.pants. Transportlīdzekļu ikgadējās nodevas mērķis Transportlīdzekļu ikgadējās nodevas (turpmāk — nodeva) mērķis ir veidot valsts autoceļu un pašvaldību ceļu un ielu uzturēšanas finansiālo pamatu.Tātad atbilstoši šim likumam palielinātajai nodevai vajadzētu nozīmēt ievērojamu līdzekļu pieplūdu autoceļu uzlabojumiem, vai ne tā? Un nevis papildu ieņēmumus valsts budžetā? Taču pieejamā informācija par nodevas palielināšanu nebūt neliek domāt, ka lielāka nodeva mums nozīmēs labākus ceļus, drīzāk otrādi.Protams, es nojaušu, ka manis minētā problēma tiks novērsta, izmainot transportlīdzekļu nodevas mērķi, lai gan īsti nevaru iedomāties, kāds varētu būt formulējums. Auto un moto transporta pasludināšana par luksusa preci? Atsaukšanās uz kaut kādām ES Direktīvām? Kopumā situācija ar šo nodevu labi raksturo to, kas man nepatīk mūsu valsts nodokļu politikas jaunumos: proti - palielinot maksājumus, pretī netiek piedāvāts labāks serviss (bieži - sliktāks) un vienīgais pamatojums jauniem nodokļiem ir "tā mēs varēsim iegūt vairāk naudas". Atbilstoši šādai loģikai tikpat labi varētu transporta novedu palielināt visiem līdz 200 latiem, sarēķināt, ka tādējādi valsts iegūs par 120 miljoniem latu vairāk un līksmot tālāk.Es, protams, nenomiršu no tā, ka būs tie papildu 24 lati jāmaksā (ja nu kas - mani interesē, cik procentuāli daudz ir auto ar pilnu masu zem 1500kg), bet man tomēr diezgan svarīgi ir saprast - par ko tieši es maksāju. Un auto nodevas gadījumā man patiktu apziņa, ka maksāju par labākiem ceļiem un nevis par to, ka valsts pārņēma "Parex" banku...
2009-12-01 13:54:49

Optimismam nav pamata

Sestdien neliela Rīgas slēpņošanas pasākuma ietvaros nokļuvām kādreizējā rūpnīcā "Sarkanā zvaigzne". Pirms gadiem divdesmit tā bija viena no lielākajām moto rūpnīcām visā PSRS, tagad - biedējošs grausts, kurā pat bomži nemitinās. Protams, skats uz pilsētu no ēkas jumta ir labs un diez vai tāds man būtu pieejams, ja rūpnīca turpinātu darboties, un tomēr - kārtējo reizi pārņēma dusmas un nevarības sajūta, redzot to, cik daudz tika nelietderīgi un bezjēdzīgi sagrauts, zaudēts un izlaupīts.VEF, RRR, Komutators, Alfa, RAF, Juglas manufaktūra, Boļševička, Rīgas manufaktūra, Zasulauka manufaktūra, Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca, Rīgas elektromašīnu rūpnīca, Rīgas dīzeļbūves rūpnīca, Rīgas elektromehāniskā rūpnīca, Rīgas stikls, Rīgas mēbeļu furnitūras rūpnīca, mēbeļu fabrika Teika, Rīgas filcs, gumijas izstrādājumu rūpnīca Sarkanais kvadrāts, apavu rūpnīcas Rekords un Ērglis, Rīgas juvelieru rūpnīca, velosipēdu un mopēdu rūpnīca Sarkanā zvaigzne, Elektrospuldžu rūpnīca, Apgaismes tehnikas rūpnīca, Tehnoloģisko rīku rūpnīca, Medicīnas instrumentu rūpnīca, Rīgas dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca, Rīgas porcelāna fabrika, Rīgas Robotu rūpnīca. (saraksts ņemts no kāda komentāra Apollo).Šur tur kaut kāda ražošana notiek (piem., RRR), biežāk - nekas nenotiek. Rezultātā mana darba vieta ir teju viens no lielākajiem Rīgas ražojošajiem uzņēmumiem. Cik cilvēku ir uzņēmumā? Zem trim simtiem. Cik cilvēku bija VEFā? Ap desmit tūkstošiem. Līdzīgs mērogs, vai ne?Varētu droši vien uztaisīt fotogrāfiju sēriju - Rīgas rūpnīcu grausti. Ne visur atradīsim vairs arī drupas, bet tas jau ir skaidrs. Par to foto sēriju es domāju pilnā nopietnībā.
2009-11-30 09:21:58

Rīga Staro

Pagājušogad sanāca tā, ka uz StaroRīga aiziet nesanāca - gaismas festivāla laikā bijām Beļģijā, kur prognozējamā kārtā festivāls nenotika. Šogad gan palaist garām iespēju novērtēt gaismas festivāla piedāvājumu negribēju. Pirmās dienas gan sanāca, ka vakaros bija citas lietas darāmas, bet 17.novembrī beidzot uz festivālu tikām.Nu, ko es varu jums teikt, mīlīši! Man ļoti, ļoti patika! Varu tikai priecāties, ka grūtajos krīzes laikos atrodas cilvēki, kuri spēj ieguldīt savus pūliņus un enerģiju šādas oriģinālas un neatkārtojamas mākslas radīšanā! Patika viss no redzētā, īpaši sajūsmā esmu par Ziemeļblāzmu Bastejkalnā un Dzelzceļa tilta izgaismojumu, arī Gaismas nesējs Līvu laukumā palika atmiņā. Bet arī viss cits manī raisīja lepnuma jūtas par to, ka esmu Latvietis (vai - Latvijas pilsonis, lai nevienu neaizvainotu). Arī sērās dienās mēs spējam iedegt sirsniņā svecīti, un tas ir tik skaisti.Prieku sagādāja arī daudzie cilvēki, ko redzējām ielās - sirsnīgi, smaidīgi un mīļi, tā ka vai kuru katru gribētos apkampt un samīļot. Nebija tā kā citās reizēs, kad Vecrīgā redzēti lielāki cilvēku pūļi - še nebija nedz piedzērušos tēviņu, nedz pārkrāšļotu sievišķu, tikai cilvēki, kurus vieno mīlestība pret gaismu.Diemžēl bildes man no šī vakara sanāca diezgan pašvakas - neesmu jau nekāds fotokursu absolvents.Vienīgais, kas man ne pārāk patika, ir festivāla nosaukums - kaut kāda atklāta pielīšana lielajam austrumu kaimiņam. SpīdRīga būtu, manuprāt, daudz labāks nosaukums.
2009-11-18 00:27:13

FAIL

Gribēju šodien Olympia e-talonu automātā nopirkt sev mēnešbiļeti vienam autobusa maršrutam darba dienām - gluži normāla vēlme, manuprāt. Diemžēl instrukcijas nedz uz automāta, nedz pašā automātā man neatklāja, kādā veidā šāda biļete ir iegādājama - paldies Rīgas Satiksmei par profesionālu informācijas nodrošināšanu.Mājās apskatījos, ka man nepieciešams nepersonalizētais e-talons, kuru automātos esot iespējams iegādāties. Īsi gan atkal nesaprotu - kā.Varbūt kādam ir pieredze, kurā varat dalīties?
2009-11-11 19:12:20

Air Baltic atkal zirgā

Nupat saņēmu newsletter, kas vēsta, ka turpmāk par reģistrāciju (check-in) lidostā Air Baltic prasīs 5 EUR no sejas. Vismaz par reģistrāciju netā jāmaksā papildus nebūs. Un tomēr - šī kompānija, kura jau tāpat neizceļas ar draudzīgu cenu politiku un labu servisu, turpina kļūt vēl mazāk pretīmnākoša.Ko lai saka - ar Air Baltic esmu gatavs lidot tikai tad, ja manu lidojumu apmaksā kāds cits.
2009-10-29 17:30:54

Par ciniskumu

Kā apgalvo iekšlietu ministre Linda Mūrniece, plašu rezonansi guvusī reklāmas akcija "metorīts", esot ciniska ņirgāšanās par cilvēkiem. Citēju DELFI:Ja notikušais ir reklāma, tad "par to nevar teikt, ka tā ir neētiska, tā ir ņirgāšanās un nožēlojama rīcība", sacīja Mūrniece.Viņa arī atzīmēja: gadījumā, ja meteorīta it kā nokrišanas laikā kaut kur citur Valmieras apkaimē būtu notikusi kāda nelaime, šādas viltus darbības dēļ varbūt tas varētu arī maksāt cilvēku dzīvību.Vai nu esmu cilvēks no laukiem, vai arī Mūrnieces argumenti ir baltiem diegiem šūti.Par ko te ir ņirgāšanās? Jā, daudzi cilvēki tika piečakarēti, taču kādas šai piečakarēšanai ir negatīvās sekas? Vai kāds tagad dzīvos sliktāk tālab? Joks varbūt ne gluži elegants, bet realizēts veiksmīgi. Cilvēkiem vismaz bija par ko pasmieties.Īpaši mani fascinē apgalvojums, ka šis joks varētu maksāt arī cilvēku dzīvības. Izklausās pēc sviesta. Nez, ja tur būtu bijis īsts meteorīts, cilvēku dzīvības (potenciālās) arī tiktu zaudētas un kas tad būtu vainīgs? Un cik operatīvajiem dienestiem ir cilvēku Valmieras rajonā, ja šī pasākuma dēļ bija apdraudēta pamatpienākumu veikšana?Un lai nu kam, bet Latvijas politiķi nebūtu tie cilvēki, kam vajadzētu žēloties, ka kāds ir pārāk cinisks.
2009-10-27 14:56:57

SiSiDra

Jauks vakars ar nelielu slēpņošanu - tā varētu īsumā raksturot šīs dienas novakari. Vispirms Liene pāris stundas nobūrās ar pildītiem pipariem, tad ap to laiku, kad šis nebūt ne veģetārais ēdiens bija gatavs, piekāpa Rustanoviču laulātais pāris. Aprunājāmies par šo un to - ar ko pēdējā laikā kopā redzēts Armands Šķēle un cik kuram kādas grupas dalībniekam garš, bet tad - izlēmām, ka vajadzētu atrast kādu slēpni.Diemžēl Rīgā pieejamo variantu ir diezgan maz, tā ka nācās padomāt.Atrisinājām vienu mystery, kura nosaukums sakrīt ar to, kas šim rakstam, skat. multeni:Pie reizes pirms "Sivēns sivēnam draugs" iegriezāmies arī pie Rock`n`Roll train, kur man bija visas iespējas sajusties kā ģimenes pavarda sargātājai - kamēr Liene un Normis līda pāri sētai un rakājās pa vilciena tualeti, es rātni ar Noru un Čipi stāvēju "na šuhere". Labi, ka slēpnis tika atrasts ļoti ātri, un varējām rullēt tālāk.Ar SiSiDra atrašanu gluži tik strauji negāja, jo sākumā meklējām pie nepareizas mājas (patiesībā naktī-lietu ne vienmēr slēpņot ir maksimāli komfortabli), bet arī tas tika atrasts.Un tā īsais izbrauciens beidzās.Nez, kad pēdējo reiz slēpņojām darba dienas vakarā?
2009-10-12 21:44:18

Arī Žakē piedalās

www.mango.lv rīkotajā erotisko stāstu konkursā ar savu veikumu:Aizliegto jūtu Prometejs.Vērīgāks novērotājs gan pateiks, ka tas ir nedaudz pārveidots (labskanīgāk pārrakstīts) tā paša Žakē stāsts "Ļoti minoritāra mīlestība". Žakē apzinās, ka viņa iespējas šajā konkursā vinnēt ievērojami samazina tas apstāklis, ka erotikas stāstā nav sevišķi daudz un tā pati ir cilvēka un portfeļa attiecību veidā. Bet - vai patiešām būtu jādiskriminē kāds cilvēks tikai tāpēc ka viņa seksualitātes izpausme ir mazizplatīta?
2009-10-08 16:01:30

The end of a saga

Beidzot pienāca noslēgums mūsu bezgalīgajam stāstam ar tvaika nosūcēju.Nedaudz atstāstīšu detaļas:1) augusta beigās mums uzstādīja virtuvi un atveda (uzlika, bet nepieslēdza) virtuves tehniku2) pāris dienas vēlāk kopā ar manu tēvu slēdzām klāt tvaiku nosūcēju. Tam izrādījās, ka bija vads ar aizdomīgu kontaktdakšu galā un prasības pēc 120 voltiem;3) pēdējo apstākli konstatējām jau pēc pieslēgšanas, kad nosūcēja apgaismojums mūs šokēja ar savu spilgtumu;4) par laimi nekas nosvilt nepaspēja, nosūcēju savlaicīgi izslēdzām5) nākamajā dienā zvanīju uz firmu A., kas mums visu piegādāja (pilnu firmas nosaukumu šeit nesaukšu, nevēlos taisīt pārmērīgu antireklāmu)6) kad teicu, ka man nešķiet pieņemami, ka mums piegādājuši preci, kas Latvijā nav izmantojama, sākumā saņēmu atbildi, ka tā nevarot būt un ka es kaut ko jaucot7) zvanīju vairākiem dažādiem cilvēkiem, izteicu savas sūdzības, kamēr beidzot pēc pāris dienām šie atzina, ka tiešām bijusi pienākusi nosūcēju partija, kas domāta 120 voltu strāvai - un ka man tiešām pienāktos, ka viņi mums to apmaina8) taču izrādījās, ka derīga (ne 120 voltu) nosūcēja uz vietas, protams, nebija un to vajadzēja gaidīt9) sākotnēji līdz 14.-18.septembra nedēļai10) tajā nedēļā tika solīts, ka man zvanīšot;11) neviens, protams, nezvanīja, tā ka zvanīju pats (daudzas reizes, bieži neviens necēla)12) nedēļu vēlāk pienāca vēl viena nederīga partija13) beidzot pagājušās nedēļas beigās (1.oktobrī) pienāca derīga veida nosūcējs14) nebiju gluži sajūsmā, ka jauno nosūcēju man neatveda, bet pašam bija jābrauc uz firmu (it kā tā būtu mana vaina, ka man tādu nejēdzīgu preci sākotnēji atveda);15) aizbraucām vakar uz firmu ar mūsu 120nieku nosūcēju16) uzreiz saņēmām kritiku, ka tam aizmugure (tā puse, ko liek pie sienas, ir noskrāpēta)17) nekas, ka jaunajam nosūcējam, ko mums izsniedza, aizmugure ir DAUDZ noskrāpētāka nekā tam, ko mēs aizvedām18) tomēr nosūcēju mums izsniedza19) vienīgais, kas nav īsti forši - TAS NAV TAS PATS NOSŪCĒJS!20) proti, tas nemaz neizskatās līdzīgs tam nosūcējam, kas mums bija iepriekš, tam ir cits darbības veids, citas pogas, cits uzstādīšanas variants (jauni caurumi jāurbj sienā) un tā tālāk21) protams, mēs varētu čakarēties tālāk22) bet cik ilgi un ar kādiem rezultātiem? kas to lai zina23) vismaz nosūcējs mums tagad ir.
2009-10-06 19:26:05

The last day

Šodien ir pēdējā diena manā "veģetārajā mēnesī". Proti, no rītdienas atkal likumīgi varēšu štaukāt iekšā gaļu un nedomāt par dzīvnieciņu mocībām.Vai šis mēnesis man ir kaut ko jaunu iemācījis? Patiesībā - ir gan. Pārliecinājos (kaut gan arī iepriekš biju tā domājis), ka īsti nepieciešama man gaļa uzturā nav - visnotaļ labi iztieku arī bez tās. Šī mēneša laikā ieēdu daudz un dažādus dārzeņus, un tas bija labi. Ko es šī mēneša laikā ēdu:- sviesta pupas (vienkārši vārītas, vārītas-apceptas, vārītas apceptas ķiploku-tomātu mērcē)- kabačus (gan sautētus, gan pankūku veidā)- standarta pupas - dažādos veidos- soju - iekš lazanjas, ar pupiņām veģetārā čilī veidā, vienkārši ceptu soju ar sīpoliem, utt.- vārītas kukurūzas vālītes (kuras, kā izskatās, nevienam, izņemot mani, negaršo)- baklažānu laiviņas ar sieru un tomātiem- vārītus-apceptus puķkāpostus- vistriviālākos makaronus ar sieru- selerijas pankūkasSākot ar rītdienu tomēr atsākšu ēst gaļu. Ne tādēļ, ka savādāk nevarētu izdzīvot, bet tādēļ, ka tā ir vieglāk dzīvot. Citiem cilvēkiem tad vairs nebūs jārēķinās ar to, ka "Raimonds to neēd", un tas būs vieglāk gan viņiem, gan man. Protams, tas nenozīmē, ka tā kā "senos laikos" mans uzturs sastāvēs tikai un vienīgi no gaļas, gaļas un vēl vairāk gaļas.Centīšos turpmāk gaļu ēst ar mēru - droši vien vidēji kādas 2-3 reizes nedēļā, ne biežāk. Proti, pārmērīgi negrimt slinkumā, bet vismaz nedaudz piedomāt pie tā, ko tieši es ēdu.Pēc viena mēneša bez gaļas droši vien ir pāragri spriest par to, vai šāda pieeja manai veselībai ir nākusi par labu vai par sliktu (it īpaši, ja ievēro, ka nekādas analīzes neveicu ne mēneša sākumā, ne beigās.Taču kopumā es pilnīgi noteikti šo pieredzi nenožēloju un neizslēdzu varbūtību kaut kad nākotnē šādu "ramadānu" atkārtot.
2009-09-30 14:17:36

Par Dobeli un okupantiem

Šodien Apollo viena no centrālajām ziņām ir: Dobelis kolēģim: «Okupant, turi muti ciet!»Ziņas tekstā pieminēts, ka vēlāk Dobelis nav aizmirsis pateikt arī spārnoto frāzi: "Nāvi okupantiem!"Protams, es zinu, ka pastāv tāda lieta kā diplomātiskā neaizskaramība, kurai pakļaujas, piemēram, Dobelis. Bet jautājums - vai šos divus ar nelielu intervālu izteiktos teikumus var interpretēt kā Dobeļa draudus nogalināt deputātu Golubovu?Primitīva loģika:Golubovs ir okupants. Okupanti ir jānogalina. => Golubovs ir jānogalina.Cik atceros, Andrim Jordānam (vienam neonacistu tirliņam) par viņa izteikumiem kādā publiskā sanāksmē piesprieda reālu cietumsodu (vai viņš to arī izcieta - neesmu interesējies).Dobelis tikām, cik saprotu, bargākais, ko var saņemt, ir aizrādījums no Saeimas priekšsēdētāja. Normaļno, kā teikt.Un piezīme - pievienotajā attēlā ir redzams deputāts Aleksandrs Golubovs. Izskatās, ka valsts maizē cilvēks diezgan labi paēdis.Piezīme: ar šo rakstu es nepaužu savu personīgo attieksmi nedz pret Dobeli, nedz pret Golubovu (ne ar vienu no šiem cilvēkiem neesmu pazīstams), ne pret okupāciju. Vienkārši sniedzu faktu pārskatu.
2009-09-17 11:41:14

You're no fun anymore

Šī viena no Monty Python "catchphrases" man ienāca prātā, vakar braucot mājās no pirmās (pēdējās?) hokeja spēles skatīšanās šosezon. Es nezinu, kas tieši ir mainījies, bet vakardien Rīgas Dinamo spēles laikā manas sajūtas bija tādas, ka labākajā gadījumā es sēdētu televizora priekšā, kā vecajos laikos, kopā ar Zin, un vienā brīdī konstatētu, ka mans blakussēdētājs ir aizmidzis. Vai ka es pats esmu aizmidzis. Nebija svētku sajūtas, nebija atmosfēras. Vai nu tur pie vainas bija tas, ka bija pārāk maz skatītāju vai kas cits, bet man neradās vēlme tuvākajā laikā atkal iet uz hokeju. Tāda, lūk, ir dzīve.
2009-09-15 06:35:55

Tāds ir mans avatars

Skaists, vai ne :)
2009-09-03 16:37:21

Let the feast begin!

Oficiāli - no šodienas līdz pat septembra beigām manā ēdienkartē nebūs gaļas, var teikt, ka kļūšu par īstermiņa veģetārieti.Vai tas būtu kaut kas īpašs? Manā gadījumā - pilnīgi noteikti, jo vispār jāatzīst, ka uzturā gaļu lietoju diezgan daudz. Ok, varbūt ne tik traki daudz kā agrāk, kad par mani bieži jokoja, ka es par piedevām gaļai izmantoju citu gaļu, bet līdz veģetārietim man ir tālu. Varētu būt, ka pilnībā bez gaļas es iztiku apmēram vienu reizi nedēļā, lai gan tur lielā mērā pie vainas ir darba ēdnīca, kurā bezgaļas ēdienu izvēle praktiski nepastāv. Bet nekas - ja jau esmu izlēmis veikt šādu eksperimentu pats uz sevis, tad nāksies vien atrast risinājumu, kā to praksē realizēt.Protams, kā to varētu gaidīt no manis, vakar, proti pēdējā dienā pirms pasākuma sākuma, taisījām steiku jaunajā plītī :)Bet tagad sākas veģetārās dienas. Ideālā variantā katru dienu vajadzētu ēst kaut ko atšķirīgu (izņemot, protams, jau minētās darba pusdienas, kur nāksies pārtikt no variantiem: rīsi + salāti, kartupeļi + salāti, griķi + salāti, makaroni + salāti).Vai man ir kāda īpaša doma, kālab tā daru? Protams, ka nē. Un tas ir labi, manuprāt.
2009-09-01 10:39:31

A Saturday geocaching trip

We got up at around eight in the morning and just before ten we were ready to go. The trip was undertaken in our regular squad - the s3ped team + Kazhe&Liencha team (including the most avid geocaching dog). We idea was simple - first go to the Engure lake nature park, rent a boat on the lake, then go further by the lake, see some wildlife, then - to Mērsrags and from there - back to Riga via Tukums. For some reason I`m too lazy to write anything more about it - I`ve already given the basic facts. I can only add that for a couple of times we got into heavy rain, looked for some really nasty shitcaches, we`re attacked by a wild cow and for a couple of hours dreamed about hotdogs. In the evening we went back to Riga, where most of the participants fell asleep during a Swedish film. That was one pleasant Saturday, so I would say, although you probably wouldn`t be able to understand that from this too brief description.
2009-08-17 08:14:06

Nerakstās

Nezinu, jau kuro reizi tā pastāvēšanas vēsturē, manā blogā iestājies ilgāks klusums. Kā parasti - saistīts ar dažādām rūpēm un lietām, un vēl ar vasaras slinkumu. Taču droši zinu, ka agrāk vai vēlāk atsākšu rakstīt, cerams, ka agrāk. Pagaidām labākais, ko varu iedot palasīt, ir mans svaigākais raksts DELFos - par Celtnieka futbolkomandu.Skumji, vai ne?
2009-08-12 12:24:14

Ar velo uz Bolderāju nav bīstami

Pēdējās dienās, lai brauciens ar velosipēdu uz Bolderāju nebūtu tik ļoti bīstams, drošības labad visu ceļu veicu nevis pa brauktuvi, bet gan pa taciņu / zemes ceļu, kas iet dažu metru attālumā no Daugavgrīvas šosejas. Protams, tā ir lēnāk, bet vienlaikus arī mierīgāk. Nepatīkami gan ir daži mīksto smilšu posmi, kuros braukšana ir apgrūtināta, toties sajūtas braucot ir pilnīgi citādas kā iepriekš. Ok, nelielu posmu (no Krēmeru pagrieziena līdz vietai, kur iegriežos rūpnīcas teritorijā) tomēr veicu pa šosejas malu - bet tie ir nieka 600 metri, tā ka tas vairs nav tik nopietni.
2009-08-06 13:25:37

Kā gandrīz iedzīvojos jaunā soda punktu krājumā

Jau kopš šī gada sākuma man īsti nav mierīgas dzīves - esmu apveltīts ar četriem soda punktiem par stulbo situāciju, kas radās geokešojot.Aizvakar bija tuvu tam, lai tiktu pie vēl kādas tiesas punktu, un šoreiz jau pavisam kretīniskā veidā.Braucu vakarā uz DEPO, to, kas Ulmaņa gatvē pa ceļam uz Jūrmalu. Pirms ielas, kurā man vajadzētu no gatves griest iekšā, izlikta zīme - bulta uz dzeltenā fona, kas rekomendē braukt taisni, lai apbrauktu ceļa remontu. Ok, zinu, ka tur nedaudz tālāk ceļš patiešām slēgts, bet uz Depo jau tas braukt neaizliedz, iepriekš taču biju braucis, turklāt šī zīme jau tev neliedz braukt pa labi, vienkārši informē, ka taisni braukt varētu būt labāk. Iegriežos, vēl viena mašīna aiz manis arī. Jau pabeidzis manevru, redzu, ka dažus metrus tālāk ir "ķieģelis" - braukt aizliegts. Atpakaļ īsti braukt nevaru, apgriezties - visai komplicēti, un aizmugurē - vēl viena mašīna. Izlemju - labi, braukšu zem ķieģeļa (īsti jau izvēles nav). Tieši tajā brīdī, kad tur braucu, dažu metru attālumā no manis garām aizbrauc policijas busiņš. Neapstājās.Vēlāk redzēju vēl dažas mašīnas iegriežamies turpat, kur es.Patiešām eleganti izvietotas ceļa zīmes, jāsaka tā.
2009-07-23 15:13:34

Neloģiski

Šodien ir lieliski skaists rīts, bet es pavisam sev neraksturīgā veidā uz darbu aizbraucu ar auto, nevis ar velosipēdu. Kaut kā šodien ir pavisam draņķīgi ar pašsajūtu, pa nakti galīgi negulējās, tagad sāp visas maliņas. Un rītdien jābrauc uz Varšavu. Tālab šovakar plānos ir nedarīt pilnīgi neko, lai vismaz kaut cik atgūtu enerģiju, kura laikam jau tika iztērēta, izklaidējot kaučsērferus.
2009-07-17 07:52:29

Esmu atpakaļ?

Jā, komandējumu mēnesis ir beidzies, un tagad esmu uz ilgāku laiku atpakaļ LV (patiesībā nekur nav teikts, ka komandējumi vispār vēl kādreiz būs). Pamatīgi noguris, iegrimis ar dzīvokli saistītās lietās.Tuvākās dienas solās būt gana intensīvas:1) jāturpina šādi tādi iekārtošanās darbi1.5) rītvakar jāveic Kuld.-20 kārtošana pirms manu vecāku atgriešanās no Vīnes2) piektdien mums uzstādīs skapi3) tāpat piektdien es došos uz instruktāžu pirms sestdien gaidāmajām kristībām, kurās uzņemšos Krusttēva pienākumus (protams, īsti morāli nobriedis es tam nejūtos, bet varbūt tas ir pareizi - ka tādam arī nav jājūtas)4) un vēl piektdien pie mums ierodas kaučsērferis no Itālijas5) sestdien ir pašas kristības6) un takšu tusiņš, uz kuru nebūšu, varbūt Liene tur aizbrauks7) tad ciemos, apskatīt dzīvokli, nāks mana māsa ar ģimeniun tā tālākkaut ko, protams, esmu piemirsis, bet tas jau pieder pie lietas.galvenais, ka kopš vakardienas mūsu jaunajā dzīvoklī ir Internets. Īsti gan nevaru saprast, kas mums ir par pieslēguma veidu, bet ātrums ir labs.
2009-07-07 12:35:24

Vācija

Vakar tātad izlidojām uz Vāciju, lai izietu otro Kronospan apmācības kārtu. Sākotnēji diezgan biedēja, ka Minhenes lidostā būs jāpavada veselas piecas stundas, gaidot lidmašīnu uz Paderbornu, tomēr patiesībā tik traki nebija. Pirmo stundu meklējām, kur mums bija jāiečekojas, lai tiktu pie biļetēm (jo Lufthansai, ar kuru lidojām uz Paderbornu, nav vienošanās ar Air Baltic), tad aizgājām paēst (Burgerkingā), iečekojāmies un tad atlika vairs tikai kādas 2.5h līdz reisam. Šo laiku Artjoms skatījās jauno "Star Trek", bet es sākumā spēlēju NHL, bet tad, kad kompis izlādējās, lasīju grāmatu. Bija tīri ok.Lidmašīna uz Paderbornu bija patiesībā diezgan biedējoša:50 pasažieru vietas, apkalpe no četriem cilvēkiem un ļoti baisi propelleri, blakus vienam no tiem mēs arī sēdējām.Taču lidojums bija ļoti jauks, un vispār visa saskarsme ar vāciešiem līdz šim bijusi superīga. Gan Minhenes lidostā, gan lidmašīnā, gan viesnīcā, gan Kronospanā visi ir ļoti laipni, pretīmnākoši un ieinteresēti. Ja kas - pavisam savādāk nekā tas ir Rīgas lidostā un Air Baltic lidmašīnās, kur kokainas sejas ir norma. Un jā - patiesībā jau tas ir nožēlojami, ka Air Baltic, kas sevi pozicionē kā "normālu" aviokompāniju pat sulu vai ūdeni bez papildu maksas nepiedāvā. Ja viņi atzītu oficiāli sevi par budžeta aviokompāniju kā Ryanair, tas būtu pilnīgi saprotami, bet zinot to, ka Air Baltic biļešu cenas visbiežāk ir tīri nopietnas, man nav īsti skaidrs, kālab viņi nevarētu tos pārdesmit santīmus uz pasažieri dzeramā nodrošināšanai ieguldīt. Augsburg Airways, kas mūs aizveda uz Paderbornu, ja kas arī alu bezmaksas piedāvāja (man gan par to, protams, nospļauties, bet tā jau cita lieta).
2009-06-29 09:41:36

Bardejova

Kā to jau principā varēja gaidīt, šodien uz Bardejovu aizbraucu vienatnē. Es tomēr esmu daudz vairāk radis pie garām (reizēm - bezjēdzīgām) pastaigām nekā mans līdzbraucējs. Šādam variantam, protams, ir gan savi plusi, gan mīnusi. Mīnuss - ka kompānijā tomēr jebkur braukt ir jautrāk. Pluss - nav jāpielāgojas otram cilvēkam, varu brīvi rīkoties ar laiku, iet kur gribu, darīt ko gribu, cik ilgi to gribu. Un ja ņem vērā manu noslieci uz geocaching, tas ir būtiski.Jāatzīst, ka aizbraukt uz Bardejovu ir grūti. Nekas, ka šī pilsēta ietilpst UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā - vilcieni uz turieni kursē apmēram reizi 3 stundās, autobusi ne biežāk (un patiesībā man ļoti negribējās braukt ar busu), tā ka lai paspētu uz vilcienu 7:48, celties nācās jau sešos (kā nekā līdz stacijai gandrīz stunda ko iet). Patiesībā gan pa nakti īsti negulēju - nezinu, kas bija noticis, bet vienkārši nevarēju aizmigt. Un dīvainākais ir tas, ka lai gan vispār šeit guļu maz - noteikti par 1-2 stundām mazāk diennaktī nekā Latvijā, un ļoti daudz staigāju, enerģijas tāpat man ir daudz un spēku trūkumu neizjūtu. Kaut kas mistisks, manuprāt.Labi, tātad aizgāju uz staciju, nopirku biļeti, sagaidīju, kamēr izziņo peronu, no kura būs mans vilciens, konstatēju, ka tas sastāv no nieka diviem vagoniem, un sēdos iekšā. Pa ceļam uz Bradejovu nedaudz palasīju līdzi paņemto "Smillas jaunkundzes sniega izjūtu", nedaudz vienkārši pagulēju (šonakt tomēr tiešām gulēju pārāk maz - kādas pāris stundas, ne vairāk), un biju klāt.Ko vispār varu pastāstīt par Bardejovu? Izmēros tā ir līdzīga Rēzeknei, taču jāatzīst, ka tūristiem tā varētu būt nesalīdzināmi interesantāka. Pirmkārt, Bardejova lepojas ar pilnībā saglabātu viduslaiku vecpilsētu un grandiozo 15.gadsimtā celto svētā Egīdija baznīcu. Otrkārt, pilsētai savulaik bija viena no nopietnākajām mūru sistēmām visā tuvējā reģionā un nu jau kopš pagājušā gadsimta vidus notiek šo mūru atjaunošana (jo daudz kas, loģiski, bija laika gaitā nopostīts). Tātad to es arī braucu skatīties.Ierašanās pilsētā gan sanāk stipri nekāda - kamēr no Košices dzelzceļa stacijas tu jau uzreiz iesoļo vecpilsētā, šeit vēl nākas iziet cauri pāris ne tik smukām vietām un pati stacija bija ļoti nepatīkama - ar ubagojošiem čigāniem, netīra, smirdīga, īsi sakot ne tāda, ko tu gaidītu no UNESCO sarakstā iekļautas kultūras pērles. Pa vienu no fortu tiltiem iegāju vecpilsētā, un tur uzreiz viss bija kārtībā, jo pilsēta ir tiešām apskates vērta. Kā jau relatīvi nelielā pilsētā, apskates objekti (izņemot jau minēto baznīcu) šeit lielākoties ir kompakti, nevis grandiozi, ēkas - ne vairāk kā divstāvīgas, taču viss ir sakopts, glīts un košs. Mana pastaiga pa pilsētu, protams, bija saistīta ar dažiem geocaching elementiem, kuri šoreiz atkal lieti noderēja. Pirmkārt, viens no slēpņiem ietvēra pilnu loku gar visiem pilsētas mūru bastioniem un nepieciešamību iepazīties ar plāksnītēm ar attiecīgo bastionu vēsturi. Otrkārt, cits slēpnis, kura uzdevumu atrisināju vakar vakarā, bija veltīts grupai The Beatles, jo dīvainā kārtā Bardejovā ir Džona Lenona iela, bet tai blakus - akmeņi, kuros izkalti visu Beatles dalībnieku vārdi, grupas albumu nosaukumi un veltījums grupai. Jauki, vienkārši un sirsnīgi. Vēl vienu slēpni atradu pie viena no blakus Sv. Egīdija baznīcai izstādītajiem vecajiem baznīcas zvaniem. Ar ceturto slēpni gan sanāca ļoti pretīgi - tas bija izvietots kalniņā, kur atrodas "Kalvārija" jeb kapeņu komplekss. Nepatīk man apmeklēt slēpņus šādās vietās, un arī šodien to nevajadzēja droši vien darīt. Saskaitīju visu saskaitāmo, aizgāju uz koordinātēm, ieliku roku dobumā, un izvilku no turienes beigtu putnu... Tas bija tik ļoti, ļoti, ļoti nepatīkams atgadījums, ka negribu šo tēmu izvērst. Katrā gadījumā ilgāk es tajā vietā nepaliku un nekad turpmāk vairs nemeklēšu slēpņus, kas jebkādi saistīti ar kapiem. Ja tu šo lasi un mēdz ar mani kopā slēpņot, lūdzu, turi mani pie vārda. Lai gan es nedomāju, ka pats par to aizmirsīšu.Arī turpinājums nebija nekāds dižais - aizgāju uz dzelzceļa staciju, lai noskaidrotu, kad varēšu doties atpakaļ uz Prešovu, un izrādījās, ka vilciens aizgājis pirms 10 minūtēm, bet nākamais būs pēc divām stundām. Varēju tikai kārtējo reizi pagausties, ka nav man šeit velosipēda, jo citādi es tos nieka 40 kilometrus, kas šķir šīs divas pilsētas, būtu veicis vēl pirms vilciena izbraukšanas no Bardejovas. Jā, un tad man vēl piesitās ubagojošie čigānēni, kurus tradicionālā stilā noraidīju, runājot latviešu valodā.Ja jau tik ilgi bija jāgaida, izlēmu aiziet paēst. Sākumā gan bija bažas, ka nekas nebūs vaļā, jo šajā svētdienas dienā Bardejova bija kā izslaucīta - šajā potenciālajā tūristu centrā nebija nedz tūristu, nedz vietējo. Uz dienas vidu gan kaut kādi cilvēki parādījās, bet tāpat - ja milzīgajā pilsētas centrālajā laukumā vienlaikus bija kādi 10 cilvēki, īsti no tukšuma sajūtas tas neatbrīvoja. Ēstuvi tomēr atradu - tīri jauku picēriju, kurā paēdu lēti un garšīgi (pirmo reizi mūžā ēdu picu ar zemenēm). Meitene, kas apkalpoja, protams, ne vārda nesaprata nevienā no man zināmajām valodām, bet pie tā esmu jau pieradis - slovāki, kā šķiet, ja arī runā kādās valodās, izņemot dzimto, tās ir vai nu čehu (to gan ir grūti iemācīties!) vai ungāru.Ar ēdienu viss gan bija kārtībā, bet kārtējo reizi pārliecinājos, ka tūrisma industrija šajā Slovākijas daļā nav vēl nonākusi. Es kopumā visu vecpilsētu izstaigāju ne mazāk kā trīs reizes, bet nekur un nekādi nemanīju pat ne mazāko norādi uz pašu sīkāko suvenīru zaņķi, pat ne uz tādu, kas šodien būtu slēgts. Nezinu, kas viņiem ir par problēmām ar suvenīriem, bet visdažādākos krāmu veikallus es redzēju, netālu no centrālā laukuma bija liela izkārtne "Second hand clothes", bet suvenīru bodīšu viņiem nav. Manuprāt - diezgan dīvaini.Paēdis nedaudz pasēdēju uz soliņa centrālajā laukumā, un tad gāju uz staciju. Nekā ievērības cienīga pēcāk nenotika, patlaban esmu atkal savā istabā un domāju, kādu filmu vēl šovakar skatīties.
2009-06-14 19:24:48

Slovākija: piektdiena un sestdiena

Vakardienas pēcpusdienā izlēmām aiziet līdz lielveikalam. Tā sanāca kārtīga ekspotīcija, jo ejamais gabals bija ne mazāk kā četri kilometri. Patiesībā nekādas konkrētas vajadzības turp iet nebija (ja nu vienīgi man beidzot vajadzēja nopirkt zobu pastu, bez kuras biju dzīvojis piecas dienas), bet nekā cita vērtīgāka, ko iesākt, arī nebija. Tad nu aizgājām.Ceļš bija ne pats jaukākais - pa šosejas malu, kur laikam jau iet nav atļauts, bet - kāda starpība? Veikalu komplekss milzīgs, noteikti pie mums Liepājā (kurai pēc izmēra Prešovu par pielīdzināt) tāda nav. Nav gan tā, ka mani ļoti interesētu veikalu kompleksi, bet tas jau ir cits stāsts. Tātad - Artjoms jau iepriekš bija izteicis vēlmi noskatīties uz lielā ekrāna "Terminator Salvation", es gan īsti šīs filmas fans neesmu, bet biju izlēmis - ja seanss būs mums ērtā laikā, varam arī noskatīties. Kad ieradāmies kompleksa kinoteātrī, izrādījās, ka filma sākas pēc piecām minūtēm. Tātad bija skaidrs - liktenis mums ieteica šo filmu skatīties. Noskatījāmies. Aprakstu faktoīdā kaut kad ierakstīšu, pagaidām tā tur vēl nav. Pēc filmas iegāju pārtikas veicī, nopirku zobu pastu. Diezgan aizdomīgu, ja kas (saucas "Odol", ražo laikam Čehijā), bet pagaidām šķiet, ka ir ok. Tad gājām atpakaļ. Ja kas - esam novērojuši, ka Prešovā un tās apkaimē vispār nav gājēju - pamatā visi brauc ar auto, ir arī velosipēdisti, bet gājēju nav nemaz - tā ka mēs varējām noiet 40 minūtes un nesatikt nevienu dzīvu dvēseli, vienīgi tikt aprieti no suņu puses.Šorīt tikām braucām uz Košici. Tā, ja kas, ir otrā lielākā Slovākijas pilsēta (ap 235tk iedzīvotāju), un viena no pilsētām, ko Čehoslovākija dabūja no Ungārijas pēc 1.pasaules kara. Nokļūšana Košicē gan bija diezgan sarežģīta - līdz dzelzceļa stacijai gājām veselu stundu (jo tā vienkārši atrodas ļoti tālu), tad nopirkām biļetes un - aiziet. Ja kas - vilcieni Slovākijā nav sevišķi ātri (izņemot dārgākos eksprešus), toties diezgan lēti - uz Košici (33km) biļete vienā viirzienā maksā 1.38 eiro - manuprāt, ļoti pieņemama cena.Ko varu teikt par pašu Košici? Man pilsēta ļoti patika - lieliska arhitektūra, droši vien skaistākā pilsēta Slovākijā, kurā esmu bijis. Ļoti skaists galvenais laukums, katedrāle (iegājām tajā iekšā un paklausījāmies orķestri + kori), daudz ļoti greznu ēku, tiešām ļoti patika. Artjoms gan sajūsmā nebija, un zinu kāpēc - vecpilsētā ir stipri daudz pretīgu krāmu božu - tādu kā humpalu veikalu un tamlīdzīgu mēslu. Taču mani tas, kā teikt, nekasa. Jā, mīnuss gan Prešovā, gan Košicē - pilnīgi nekādu iespēju iegādāties suvenīrus (nav tā, ka es būtu liels to cienītājs, bet vismaz kaut ko vajadzētu atvest). Košicē izrādījās, ka ir vesels 1 suvenīru veikals, bet tas brīvdienās nestrādā (ļoti interesanta stratēģija, manuprāt). Rezultātā pagaidām izskatās, ka no Slovākijas tuvajiem cilvēkiem varēšu atvest tikai to pašu labāko - sevi pašu - bet ar krāmiem būs problēmas. Bet vēl ir cerības (droši vien gan nepamatotas), ka Bardejovā rītdien būs labāk.Jā, stāstījumam par Košici klāt vajadzētu pielikt fotogrāfijas, bet man šeit ir ierobežots trafiks, tā ka tās droši vien ātrāk kā pirmdien neparādīsies. Bet atkārtošos - pilsēta ir ļoti skaista. Ā, jā - pilsētā arī paēdām, diezgan glaunā restorānā (bet ne diez ko dārgi), es ieēdu slovākiem maksimāli tradicionālo produktu - holuški (tās ir īpatnējas miltu klimpas) ar spinātiem un šķiņķi (arī ēdiena foto būs).Pēc atgriešanās noskatījāmies kopīgi filmu "Kukuška" (patika, apraksts arī taps), tagad dzeru pēdējos malkus "Kofolas" un rakstu šīs piezīmes. Rītdien - braucu uz Bradejovu, Artjoms vēl nav izlēmis, vai man piebiedrosies vai nē (galvenais, ka viņam negribas iet līdz dzelzceļa stacijai). Ja brauksim divatā - tad ap desmitiem, ja viens - tad ap astoņiem. Katrā gadījumā - ziņošu arī turpmāk par saviem jaunumiem.
2009-06-13 20:15:41

Prešova: lietus un geocaching

Vakar pēc mācībām (un standarta darba dienas beigām) bija iespēja aizbraukt uz peldbaseinu. Taču man šim nolūkam nav līdzi pareizā tērpa un tā kā peldbaseins atrodas skolā, cerēt tur iegādāties peldbikses nebūtu īsti pamatoti. Tālab vienojāmies, ka Tomāšs (viņš veda Artjomu uz baseinu) mani ar auto aizsviedīs līdz centram, lai es varētu vismaz kādu posmu no savas kājāmejamās distances ietaupīt.Vispār īsti labs laiks pastaigai nebija - jau mums izbraucot sākās lietus (tas gan ātri beidzās), bet visai drīz apkārt sāka zibeņot un bija tikai laika jautājums, kad es pamatīgi salīšu. Šoreiz pārmaiņas pēc bija laba diena slēpņošanai - atradu veselus piecus (iepriekšējās trīs dienās kopā - divus), bet salīt gan sanāca tīri labi. Biju sava maršruta tālakajā punktā, kad sāka gāzt, noslēpos zem basketbola halles jumta, kad mazliet pierima, turpināju savu pastaigu. Redzēju pāris glītas baznīcas, bet lietus dēļ no fotogrāfijām nekas labs nesanāca. Uzkāpu vienā kokā, bet slēpni tajā neatradu. Jā, kas attiecas uz slēpņiem - tie Prešovā lielākoties nav sevišķi saistoši. Vismaz pagaidām neesmu atradis nevienu tādu, par kuru būtu patiešām sajūsmā. Bija viens "multi", kurš mani noveda zem stipri smirdīga tilta, kur konteineris bija saldējuma kārba, ietīta melnajā miskastes maisā - viens no manis mazāk iecienītajiem slēpņu veidiem. Vienā kokā kastīte vienkārši piekārta striķīti no zara. Pārējie - magnētiskie mikro, reizēm noslēpti labāk, reizēm sliktāk. Turklāt vēl Prešovas slēpņotājiem ir riebīgs paradums izvietot slēpņus vietās, kur nav vispār nekā apskates vērta, tikai tāpēc vien, ka tur cauri iet 49. paralēle - proti, vienas koordinātes ir uz nulles. Jā, un logbukos nav neviena ieraksta angļu valodā - tā ka nākas vien izmantot google translate, lai saprastu, ar ko man vispār ir darīšana.Par citu tēmu:Jau pirmajā dienā Slovākijā man bija pamatīgs pārsteigums, ka viņi ir pārgājuši uz Eiro. Jā, pilnā nopietnībā - Slovākijā vairs nav kronu, un šeit viņi ir pat apsteiguši savus kaimiņus čehus - uz eiro no šī gada sākuma ir pārgājušas divas bijušā Austrumbloka valstis - Slovākija un Slovēnija.Ā, un vakar paņēmu pusdienas, kurās piedevas bija knedļiki. Tādējādi radīju pamatīgu jautrību Prešovas IT departamenta darbinieku vidū - šķiet, ka viņiem pašiem knēdeļi (tā tos laikam saukt būtu pareizāk) šķiet īpaši idiotisks un arhaisks ēdiens. Tiesa, īpaši garšīgi tie nebija, bet vismaz kuņģa problēmas neradīja, tā ka kopumā viss ir kārtībā.
2009-06-12 09:06:58

Prešova: uzmanīgāk ar ēdienu

Vakar man visai neveiksmīgi beidzās gājiens uz pilsētu. Dienas beigās atkal aizgājām "vakariņās" vai otrajās pusdienās, kā lai to nesauktu. Kaut kā man ne pārāk patika vista, ko ieēdu, bet pieņēmu, ka nekā slikta tajā būt nevajadzētu. Tā laikam nevajadzēja darīt. Pēc ēšanas gandrīz uzreiz aizgāju uz pilsētu (šoreiz - vienatnē), lai apskatītu 1. FC Tatran Prešov - vecākā Slovākijas futbola kluba - stadionu. Līdz stadionam bija tīri laba pastaiga (ilguma ziņā) pa ne pašu interesantāko Prešovas daļu (proti - guļamo rajonu). Stadionu atradu, nekā diža no tā, protams, nebija (manuprāt, pat "Skonto" stadions ir labāks), bet ne par to ir runa.Pēc stadiona aizgāju vēl mazliet tālāk, lai paņemtu vienu GC, kas atradās tādā kā parkā (īsti par parku gan to nesauktu - vienkāršs zaļums, bez kādām sevišķām iezīmēm). Slēpni atradu, bet tad man pilnīgi negaidīti iesāpējās vēders - tādā ziņā, kā ka vajag uz tualeti. Tas bija ļoti, ļoti nepatīkami. Tikt atpakaļ līdz viesnīcai bija vienkārši nereāli grūti - sen nebiju juties tik slikti. Plus vēl tveice (vakar bija vienkārši nereāli karsts, labi, ka pa nakti nolija, šodien izskatās, ka būs normālāk). Īsi sakot - biju vienkārši pārlaimīgs, kad sasniedzu benzīntanku, kurā taisnā ceļā, ne uz vienu nepaskatoties, ieskrēju tualetē.Pēcāk mans stāvoklis nedaudz uzlabojās, bet arī tagad es vārdu "lieliski" neizmantotu, lai raksturotu savu pašsajūtu.Galerijā dažas jaunas bildesMans vakardienas pastaigas maršruts (7.5 km): View Larger Map
2009-06-11 09:05:50

Prešov

Vakarpusē devāmies apskatīt pilsētas centru, līdz kuram izrādījās kādas 20-30 minūtes ceļa (it īpaši - ja iet ar līkumu, kā to izdarījām vakar). Prešovas vecpilsēta pamatā sastāv no vienas garas ielas, kura arī saucās Hlavna, uz kuras atrodas visi ievērojamākie pilsētas apskates objekti. Pie viena no tiem atradu savu pirmo slēpni Slovākijā. Vakarā noskatījos "Bamako" - filmu no Mali. Tagad visā drīzumā sāksies treinings (domājams - kādu 10-15 minūšu laikā).
2009-06-09 09:13:00

Prešova 2.daļa

Vakar mācības, kuras tika solīts, ka ilgšot veselas 12 stundas, beidzās kaut kur pirms četriem. Varētu tēmu izvērst, bet - laikam gan tas nebūtu gudri.Aizgājām paēst uz vietējo ēdnīcu un atkal bijām brīvi līdz nākamajam rītam. Jā - par ēdnīcu. Kā jau rūpnīcai piedienas, tā atrodas teritorijā un to var apmeklēt tikai uzņēmuma darbinieki. Viss ir diezgan izteikti organizēti - ejot pusdienās tu pie reizes automātā izvēlies no saraksta (5 varianti), ko ēdīsi nākamās dienas pusdienās un nākamajā dienā, kad pieliec pie aparāta savu autorizācijas karti, attiecīgo ēdiena veidu tu arī saņemsi. Jāpiezīmē, ka pusdienās (vismaz tā var spriest pēc vakardienas) obligāti ietilpst zupa, otrais un kaut kāds minimāls saldais. Mums gan kā "pastāvīgajiem iemītniekiem" pusdienas ēst sanāk divreiz - otro reizi jau tās tiek kvalificētas kā vakariņas un ēdam tās kopā ar otrās maiņas darbiniekiem. Nekas, ka šīs "vakariņas" ēdam četros (jo ēdnīca 16:30 taisās ciet). Jā, interesanta detaļa - atbilstoši Slovākijas likumdošanai darba devējam ir pienākums apmaksāt daļu no darbinieka pusdienu izmaksām (Kronospan gadījumā pats darbinieks apmaksā tikai 20% sava ēdiena - diezgan jauks risinājums, manuprāt).Jā, vēl mazliet par istabām, kurās mitināmies (kaut kā esmu aizmirsis to nofotografēt, ja vakarā būs internets, varbūt pievienošu bildi). Vienā no teritorijas ēkām ir iekārtota tāda kā mini viesnīca kompānijas iebraukušajiem darbiniekiem, lai gan īsti neesmu drošs - varbūt tur var apmesties arī vienkārši pilsētas viesi, to ir grūti pateikt. Ne visas telpas ēkā ir izremontētas, bet vismaz mūsu galā viss ir gatavs un lieliskā kārtībā. Numuriņš ir pielāgots ilgstošai dzīvošanai - ar televizoru, elektrisko tējkannu, mikroviļņu krāsni, ledusskapi un nepieciešamajiem traukiem. Brokastis (kas pamatā sastāv no maizītēm) mūs sagaida atstātas ledusskapī. Tā ka principā ar visu nepieciešamo esam apgādāti. Pagaidām 2 dienu laikā vienīgie tēriņi ir radušies, iepērkot benzīntankā divus lielos minerālūdeņus. Šovakar vajadzēs ūdens krājumu papildināt.Tātad - vakarā atkal aizgājām uz Prešovas centru, kur man bija doma uzmeklēt vēl kādu geocache. Neko gan patiesībā neatradu - tomēr mazliet neērti Artjoma klātbūtnē ložņāt zem tiltiem un gar notekcaurulēm. Toties tagad jau diezgan labi orientējamies pilsētā. Patiesībā nekā grūta gan tur nav - no daudzām vietām var redzēt pilsētas centrālās baznīcas torni, bet šī baznīca atrodas uz Hlavnā ielas, un tātad - pašā pilsētas sirdī. Ārpus šīs vienas ielas ir diezgan maz ko redzēt - apkārt tai gan vēl ir kaut kas līdzīgs vecpilsētai (vismaz pilsētas vārtu robežās vēl daži kvartāli ietilpst), bet nekā tik spektakulāra. Vecpilsētā tikām, cik saprotu, lielākoties dominē 15.-17.gadsimta ēkas - glītas un labi saglabātas, kopumā pilsēta ir sakopta un patīkama. Cita lieta, ka arī austrumbloka valstīm tipiskās arhitektūras šeit ir ļoti daudz.Foto galerija
2009-06-10 09:22:13

Slovākija: 1.ieraksts

Tātad, esam ieradušies Slovākijā, kur šo un nākamo nedēļu mani un Artjomu gaida intensīvas mācības. Šodien gan vēl neko nemācamies, bet brīvi sēžam internetā. Sola, ka sākot ar rītdienu prieki beigsies un šturmēsim intensīvi pa 12 stundām dienā, tā ka vakarā ne tikai geocaches, bet pat filmu skatīšanās būs par grūtu. Protams, par to gan spriest ir pāragri.Apskatījām istabiņas - īstenībā daudz labākas nekā biju gaidījis, kaut kad pievienošu arī foto, ja sanāks laiks un tikšu atkal netā. Tur gan šovakar man tīkla nebūs. Rītvakar gan būšot, tā ka šajā ziņā gaidāms arī uzlabojums. Kad (un vai vispār) sanāks apskatīt pilsētu - pagaidām neko nezinu.Jā, atrodamies mēs kādus 2 kilometrus no centra. Nav sevišķi tālu, bet skaidrs, ka 2*2 km pēc 12 stundu mācībām diez vai mērosim. Lai gan - redzēs.
2009-06-08 17:05:21

Off I go

Tātad - šodien uz Slovākiju uz apmācību. Kas īsti mani gaida - nezinu. Iespēju robežās sniegšu aktuālo informāciju arī no turienes.Jā - pašvaldību vēlēšanās nobalsoju par Sask. centru, bet eiroparlamentā - par Kristīgajiem demokrātiem. Par otrajiem - lai kaut nedaudz kompensētu pārāk "meinstrīmīgo" balsojumu pašvaldībā. Diemžēl manā vēlēšanu iecirknī bija vēl viens cilvēks, kas nobalsoja par KDS. Vajadzēja balsot par "Latvijas atdzimšanas partiju", kura palika pilnīgi tukšā.
2009-06-08 06:22:53

Ar velo uz Bolderāju? šķiet, ok

Kopš esmu nomainījis darba vietu, ceļš līdz darbam kļuvusi gandrīz divreiz garāks - vismaz atbilstoši Google Maps agrāko 4.6 kilometru vietā jābrauc 8.8 km. Un turklāt vēl liela daļa - pa nepavisam ne patīkamo Daugavgrīvas šoseju. Bet pagaidām šķiet, ka nemaz tik traki nav. No mājas līdz darbam (un tāpat - otrādi) tieku 25 minūtēs (no tām 22-23 minūtes - braukšana, pārējais - parkošanās), kas nav sevišķi daudz (uz veco darbu tiku labākajā gadījumā 18-20 minūtēs). Tā kā maršruts ir maksimāli vienkāršs, bez liela skaita pagriezienu un krustojumu, braukt var ātri un vidējais ātrums sanāk ap 25 km/h - ļoti labs rādītājs, manuprāt.Cita lieta ir ar automašīnām - Daugavgrīvas šoseja ir ļoti šaura un intensīvā satiksmē tā varētu nebūt patīkama. Taču pagaidām intensīvu satiksmi redzējis neesmu, tā ka arī tā nešķiet nopietna problēma. Un tomēr, protams, es būtu gatavs balsot par to Šleseru, kas man apsolītu izbūvēt veloceliņu gar šo ceļu. Nez, vai kāds to sola?View Larger Map
2009-06-03 11:49:44

First day at new work

Today is my first day at the new work. Basically that`s all that I can report it at this very moment - I am still awaiting instructions what my exact job will be. So far there hasn`t been a lot of action. However I remember that the first day at my previous work was very similar to this one. Next Monday I`m off to Slovakia for training. What`s good that despite the fact that the training lasts 2 weeks, I`ll be home for the weekend between those two weeks. That`s a nice touch.Cycling to work takes a bit more time than to the old place, but I still managed to get here within 25 minutes, so it`s ok. The nearby cafeteria is cheap, that`s a plus. It may not look too splendid, but that I don`t mind. Time goes very slowly as, like I said, I don`t have really anything to do.
2009-06-01 14:56:01

Klusums?

Ja esi ievērojis, ka šajā blogā iestājies klusums, un nezini, kā tas sanācis, vari izlasīt šo rakstu. Ja zini - vari nelasīt, par tevi neko sliktu tāpat te neteikšu.Īsi sakot, esmu palicis bez pastāvīga darba. Nepatīkami. Ja nu gadās, ka zini firmu, kurai vajag PHP programmētāju, tad es varētu būt tas PHP programmētājs, ko šai firmai vajag. Neko vairāk par šo tēmu šeit rakstīt negrasos.
2009-05-21 15:43:09

Top shop spameri

Atskan telefona zvans:- "Raimond, sveicu tevi vārda dienā. Šodien tev kā interneta veikala Top Shop klientam šodien ir iespēja uz atlaidi..."- "Paldies, neesmu ieinteresēts."- "Tad atvaino."Ja godīgi - sevi neuzskatu par "Top Shop" klientu, un biju pat pārliecināts, ka no šī kantora neko pircis neesmu. Bet izrādās - laikam viņi ir tas pats kantoris, kas tirgo "Dormeo" spilvenus (kuri ir diezgan pamatīgs mēsls, manuprāt), un tādus savulaik patiešām reiz esmu pircis. Bet tas nebūt nenozīmē, ka es vēlos tikt no šī interneta veikala sveikts ar spamu. Personīgi man vienkārši riebjas šādi pseido-apsveikumi. Es vēl varu saprast, ka uz Z-svētkiem atnāk apsveikums no zobārstniecības klīnikas, kurai esmu uzticīgs klients jau vismaz 10 gadus, bet cita lieta ir apsveikumi un regulāri SMS updeiti (no kuriem nav iespējams atrakstīties) no kurpju veikala, kurā man kādreiz ir izsniegta atlaižu karte (kuru ne reizi neesmu izmantojis un pat nezinu, kur tā palikusi). Un tomēr telefonspams man nepatīk visvairāk. Jā, no Euroshop.lv arī man pienāca e-pasts ar apsveikumu, bet tajā vismaz nebija nekādu piedāvājumu kaut ko iegādāties.
2009-04-29 10:38:18

The power of advertising

Patiesībā par reklāmas spēku nerakstīšu. Vienkārši šorīt pa ceļam uz darbu Daugavgrīvas ielā uz liela stenda ieraudzīju Jātnieku skolas reklāmu. Es, protams, neesmu eksperts šajos jautājumos, bet kaut kā man neticās, ka šobrīd pēc jāšanas skolām varētu būt liels pieprasījums, un neticu arī, ka vides reklāma te kaut ko varētu mainīt. Ir dzirdēts, ka ekonomiskie krīze nav tie tipiskākie apstākļi, kad daudz cilvēku nododas elitāriem sporta veidiem. Labi vēl, ka reklāmā bija tikai jāšanas skola, nevis zirgu polo nodarbības vai "kļūsti par profesionālu golferi".
2009-04-16 09:00:35

Skolotāju maršs

Braucu mierīgi pusdienu pārtraukumā ar velosipēdu, skatos - uz Brīvībenes visur satiksmi aiztur policisti, un pie tiesas (vai kas nu tur atrodas, nekad neatceros) daudz gan policijas mašīnu, gan pašu policistu:Par to biju jau pavisam aizmirsis, kad 40 minūtes vēlāk braucu atpakaļ. Un tad viss kļuva skaidrs - skolotāju protesta gājiens.Nedaudz arī nofilmēju:(tiesa Youtube vienkārši lieliski sadirš video kvalitāti, vajadzētu augšupielādēt kādā jēdzīgākā vietā).
2009-04-02 15:20:50

Cilvēku, kam ir pilnīgs po...

kļūst arvien vairāk.Vakar redzēju vienu mašīnu, kura pie luksofora uz sarkano gaismu piebrauca, tad gandrīz apstājās, bet tomēr pārbrauca pāri. Šodien - veselas divas (dažādās vietās). Visas - ne tādās situācijās, kur cilvēks ir "ieskrējies" un negrib šaut pa bremzēm. Vienkārši uz 20-30 kilometriem stundā pārbrauc uz sarkano. Jo ir vienalga. Tāpat brīvdienās kāds tips ar X5 eleganti izbrauca loku pretējā virzienā.Secinājumu nav.
2009-03-27 15:47:07

Pirmie iespaidi par Python

... ir labiValoda ir intuitīva, apveltīta ar lieliskiem iebūvētajiem datu tipiem, tutoriālis ir viegli lasāms un saprotams. Pagaidām, protams, neko dižu uzrakstīt nespēju - līdz šim nopietnākā "programma" ir skaitlisku izteiksmju konvertors no Infix uz Postfix un Postfix izteiksmes aprēķinātājs. Šobrīd gan atkal ir tā kritiskāk ar laiku, tā ka mācības ir nedaudz piebrezmējušās, bet ticu, ka tas ir tikai laika jautājums.
2009-03-26 16:25:20

Нэ хашу ушица, хашу жэница

Mācīties es patiešām nu jau teju divus gadus nekur nemācos un precējies es tiešām nu jau teju trīs gadus esmu. Taču patiesībā mācīties tomēr vēl kaut ko vajadzētu. Varbūt ne gluži akadēmiski (doktorantūrā iet intereses nav, un vispār nav jau arī tā, ka būtu tik daudz brīvā laika, lai varētu nopietni veltīties studijām - nemaz nerunājot par apņēmības trūkumu), tomēr kaut ko jaunu apgūt noteikti vajag. Un vakardienas viesošanās pie Aigara un Kristīnes rezultātā izlēmu, ka mācīšos jaunu svešvalodu. Konkrēti - Python.Protams, daudziem tā nav nekāda svešvaloda, bet teju vai dzimtā valoda, taču es līdz pat šodienai to vispār ne reizes darbībā nebiju redzējis, tā ka īsti pirmie soļi man vēl ir priekšā, bet jau apņemšanās kaut ko uzsākt nav maz, vai ne? Pagaidām ņemu priekšā tutoriāli un apgūstu pamatlietas - sintaksi, darbošanos ar mainīgajiem un funkcijām and shit like that. Domājams, ka pēc iepazīšanās ar tutoriāli sākšu sev pats gudrot uzdevumus - jo bez reāliem uzdevumiem nekādas jēgas no paņēmienu zināšanas, protams, nav. Pagaidām man nav nekādu konkrētu mērķu, kā tikai iemācīties kaut ko jaunu - un tas jau arī ir diezgan konkrēts mērķis.Rudenī, ja būs laiks/nauda/iespējas varētu mēģināt iet kādos spāņu valodas kursos, jo "cilvēku valodas" mācīšanās pašmācības veidā šķiet man nepaveicams uzdevums. Bet tas pagaidām ir tikai pārdomu līmenī. Tikām Python man vienkārši pēc statusa ir jāapgūst - kurai vēl programmēšanas valodai oficiālajā manuālī tu atradīsi šādu apgalvojumu:"Making references to Monty Python skits in documentation is not only allowed, it is encouraged!"
2009-03-23 14:17:34

Cik maksā laipnība krīzes apstākļos?

Katru rītu mans ceļš uz darbu ietver braucienu pār Vanšu tiltu. Centra pusē, lai tiktu pāri Citadeles ielai (jo es kā piesardzīgs cilvēks braucu pa trotuāru, nevis brauktuvi), ir divi varianti:1) sagaidīt, kamēr kāda no pa labi griezošajām mašīnām piestās (vai piebremzēs), lai tevi palaistu;2) sagaidīt, kamēr kāds autobuss no labās joslas gribēs pārkārtoties vidējā, tādējādi nostopējot griezošos mašīnu plūsmu.Tā kā es neesmu "pareiza dzimuma" persona, ar autovadītājiem - palaidējiem sevišķi labi man nav gājis nekad. Tomēr iepriekšējos gados parasti bija tā, ka vienu no trim-četriem braucieniem kāda mašīna mani palaiž. Šī gada 8 braucienos vēl ne reizi neviens mani palaidis nav. Un šodien tika uzstādīts personīgais rekords - nogaidīju 24 mašīnas, kamēr beidzās plūsma un varēju tikt pāri (iepriekšējos gados, cik atceros, 15 mani nepalaidušas mašīnas jau bija ļoti augsts rezultāts). Es jau patiesībā nekur nesteidzos - man allaž ir pāris minūtes rezervē, lai tāpat varētu ierasties darbā savlaicīgi.
2009-03-19 11:13:34

Latvijas Policijas atceres diena

No rīta, braucot ar velosipēdu uz darbu garām Brīvības piemineklim, aplūkoju sētu un milzīgu daudzumu policistu. Padomāju - te nu gan ir neadekvāti liela policijas gatavība, ko viņi tur visi dara. Otro reizi braucu gar pieminekli ap 14:00. Nekādus "aktīvistus" atkal jau manīt nevarēja, toties policijas bija vēl divas vai trīs reizes vairāk, ieskaitot lielu daudzumu manāmi garlaikojušos policistu 4 standarta Rīgas Satiksmes autobusos.Manuprāt, ļoti prātīgs policijas resursu pielietojums.
2009-03-16 18:14:15

Brīvdienu atskaite

Piektdien - kluss un mierīgs vakars ar "Lost".Sestdien - brauciens uz Saltavotu Siguldā pēc ūdens (paņēmām 75 litrus) un neliela geokešošana. Ne pārāk rezultatīva gan - atradām 1 no plānotajiem 4iem, un arī tas pats viens bija pamatīgi iesalis. Braucām četratā - Liene, Marina, Guna, es. Ā, nē, laikam piecatā - Čipis arī bija līdzi. Bija ļoti skaista diena, vienīgi varētu būt siltāks (ievērojami).Vakarā noskatījos "Ashes and Diamonds" - slavenāko Andžeja Vaidas filmu. Ā, un pašā vakarā - Latvijas Eirovīzija. Biju kaut kā piemirsis par šo pasākumu, rezultātā šogad nesanāca kolektīvais Eirovīzijas tusiņš. Skatījāmies ar Lieni divatā interneta tiešraidē - jāpiezīmē, ka tā kā translāciju nodrošināja Lattelecom un nets mums arī ir no šamējiem, ar strīmingu nekādu problēmu nebija (man par pārsteigumu), gan attēls, gan skaņa bija normālā kvalitātē. Paralēlā logā bija atvērts čats uz S3ped mītni, tā ka vismaz nosacīts Eirovīzijas tuss tomēr bija, lai arī virtuāls.Tā kā neredzējām sākumu, par visām dziesmām īsti spriest nevaru, bet jāpiezīmē, ka viena "superfināliste" - "Dynamite" Natālijas Tumševicas izpildījumā bija tāds otstoy, ka pretīgi kļuva. Arī liriskās meitenes ar Freimaņa dziesmu man ne visai gāja pie sirds, tā ka labi vien, ka uzvarēja Busulis.Jā, kas nu ir jāatzīst - šoreiz Intaram un viņa komandai bija perfekti nostrādāta stratēģija. Proti - dziedāt Latvijas Eirovīzijā latviski un tikai vēlāk plašākām masām darot zināmu, ka lielajā pasākumā dziesma būs krieviski. Eleganti nostrādāts, manuprāt. Tādā ziņā, ka skaidrs, ka vietējā publika par dziesmu krievu valodā nebalsotu (nekas, ka tajā tā skan labāk), par ko Busulis jau pārliecinājās pirms 2 gadiem ar "Gonki" (jā, Sergejam bija taisnība, ka tas nebija pagājušogad). Vienīgi interesanti, cik daudz "nacionaļno ozabočenniju" cilvēku tagad ir Intaru dusmīgi. Bet viņam jau, protams, tas pie kājas.Svētdien - no rīta auto uzkopšana, tad līdz pusdienlaikam slaistīšanās; Liene aizbrauca uz lidostu pēc S.B., tad trijatā uz Sauriešiem - tur pusdienas, tad viens geokešs pie Dailes teātra (satikām tur 3 iepriekš neredzētus slēpņotājus), tad Katana (zaudēju! jap, vakar nebija mana diena), bet vakarā - noskatījos Irānas filmu "Ofside" (rekomendēju; apraksts taps vēlāk).Šorīt savukārt - pirmais brauciens ar velo uz darbu šogad.
2009-03-02 09:35:11

Brīnišķīga prakse, SEB

Atgadījās man nozaudēt savu Mastercard (iespējams, ka izsēju to kāda geocaching tripa ietvaros). Aizgāju pirmdien uz banku pieteikt jaunas kartes izgatavošanu. Jāgaida līdz piektdienai, lai nu būtu. Šodien eju uz filiāli pēc jaunās kartes, un SEB kārtējo reizi man sagādāja brīnišķas emocijas gaidīšanas ilguma ziņā.Taču visvairāk man patīk viens piegājiens, ko šodien novēroju vairākkārt.Tātad:Pie lodziņa tiek apkalpots klients, klients dodas prom. Paiet kāda minūte pirms sieviete pie lodziņa paaicina nākamo numuru. Ok, saprotu, bišķi atpūtas vajag ikvienam. Nākošais cilvēks neparādās, jo viņam laikam apnicis gaidīt (kā novēroju, apmēram 50% numuriņu netiek sagaidīti). Ja jau neviens nenāk, sieviete desmit sekundes pagaida un aiziet kaut kādās darīšanās. No kā var saprast, ka SEB politikā svarīgāks ir nevis apkalpoto cilvēku, bet gan NUMURIŅU skaits, un līdz ar to, ja jau cilvēks neparādās, tu savu darbu esi padarījis un vari doties projām, kamēr tas, ka pārējiem no tā gaidīšanas laiks nesamazinās, tā jau ir cita lieta. Ja kas - bija situācija, kad ne pie viena no lodziņiem nebija neviena cilvēka, jo neviens netika izsaukts, un tas manā izpratnē ir jau īpaši glīti.Jāatzīst gan, ka beigās man noveicās - pirms manis veseli divi numuri bija tukšie, bet meitene tomēr arī trešo reizi pārcēla numuru uz priekšu, nekur nepazuzdama.Secinājums: SEB pagaidām nav novērojamas tādas pārmaiņas kā "Depo", kur vēl nesen tev vajadzēja skraidīt pa pusi veikala, kamēr atradi pārdevēju, kurš tevi pasūtīja tāpat trīs mājas tālāk; kamēr tagad pārdevēji tev pienāk paši klāt un ir tik izpalīdzīgi ka vai prieks.
2009-02-20 15:21:57

I'm declaring war on stress!

Šis ir viens no atmiņā paliekošajiem citātiem no IT Crowd. Bet patiesībā es mēģinu pieteikt karu nevis stresam, bet gan vārdam "nu" (un tam komplektā - vārdam "neuzrunā"). Esmu konstatējis, ka šo vārdu lietoju tik nesamērīgi bieži, ka pašam metas šķebīgi. Un, kā izskatās, nebūt neesmu vienīgais cilvēks LV, kas ar šo kaiti sirgst. Līdz ar to aicinu arī TEVI pievienoties anonīmajiem "nu"-holiķiem. Kopā mēs varam atbrīvoties no šīs zirga skubināšanas paražas!
2009-02-19 13:54:34

Sabiedriskais transports - kārtējo reizi

Tā, protams, ir nodrāzta tēma līdz bezgalībai, bet kārtējo reizi gribas nedaudz izkliegt savu sāpi. Šodien biju paredzējis veikt vienu izbraucienu pusdienu pārtraukumā ar 40. autobusu (ap pus 2iem, tātad - ne pašā satiksmes ziņā spraigākajā stundā). Pēc saraksta autobusam vajadzēja ieraksties 13:36. Biju pieturā 32ās. Pirms mana autobusa, kurš ieradās ar 3-4 minūšu nokavēšanu, paspēja atnākt virkne dažādu transporta līdzekļu (Ģertrūdes ielas pieturā pienākt daudz dažādu tr-ta līdzekļu), no kuriem praktiski visi ieradās neatbilstoši grafikam - cits par piecām minūtēm kavēja, cits par tikpat ieradās par ātru. Protams, attiecībā uz transporta līdzekļiem, kuru kursēšanas biežums ir līdz 15 minūtēm, šādas fluktuācijas šķiet daudz maz pieņemamas, bet, ieraugot par 5 minūtēm steidzamies autobusu, kurš nāk reizi stundā, sevišķi pozitīva attieksme pret mūsu sab. transporta sistēmu neveidojas. Kas vēl mani priecē, ir fakts, ka Rīgas Satiksmes lapā saskarnē kaut kā nemanu agrāk manis iecienītu "tūli" - maršrutu interaktīvo karti, bet links, kas uz to ved Rīgas pašvaldības lapā, rezultē tukšā lapā (kas liek domāt, ka attiecīgais resurss ir nobrucis). Ievērojot to, ka standarta maršrutu pārlūkošanas sistēmā noskaidrot, kur tieši atrodas kāda pietura, nav iespējams, un arī pieturās mums nav tradicionāli izvietot sabiedriskā tr-ta kustības shēmas, neērtību ir pilnīgi pietiekoši. Visu to rezumējot: ar nepacietību gaidu 1.martu, kad neatkarīgi no laika apstākļiem pārsēdīšos atkal uz velosipēda.
2009-02-18 15:47:17

Police Truck*

Today was the day when I finally went tot the police to have the exact fine for my offence of traffic laws done on January 09 determined. The sum had to be between 20 and 100 Lats, and I somehow would have preferred it being closer to the lower than to the higher number.Was was my offence? We were geocaching one Saturday evening (already after dark) and we had to get to Čiekurkalsns. We drove by Kr.Valdemāra street and had to make a right turn into Zirņu str. As we drove to the crossing, the traffic light was in the red. I stopped, waited for the lights to turn green and made the right turn. Not a hundred meters further I was stopped by the police.- Good evening, I`m inspector Bērziņš (I don`t even try to remember the exact name of the officer here), give me please your driving licence and car registration documents. You do know why we`ve stopped you, don`t you?- I seriously have no idea.- You drove through the crossing over a red light.- I did not.- We have a video.And indeed they did - not one of us four sitting in the car had noticed that to make a right turn on that crossing there should be a green light in the extra section of the traffic lights (man, do I hate Latvian anti-right turn policy) which was not on when we crossed the street. And bam - this means 4 disciplinary points and a fine of 20-i100 Lats.Personally I found it neat that a policeman was standing on this exact crossing with a camera on. It certainly seems that just his being there with a camera meant that the traffic rules in this crossing suck big time and that I was not the first or the last person to make this mistake here. I could have argued that the law was wrong and that visibility was bad and that by my manouvre I didn`t interfere with anybody else`s rights or interests, but I know how it is. And so I accepted the punishment.Actually I meant to write about my visit to the police office today morning. The procedure after being given such a fine is the following - within 30 days after the offence I should go to the central police headquarters and there I will talk with an officer who will determine the amount I have to pay. There are a couple of problems involved:1) the police headquarters are quite far from the center of Riga (and my work for that matter);2) the work times there are not very friendly to a working lad like myself - they never start before 10 AM and don`t work too late in the afternoons (and as far as I know have a tendency of being overcrowded, so coming there 30 minutes before closing is probably not a very good idea).So I took my best shot - on Fridays they work from 10AM, so I went there at 9 hoping that I could be at work at 10:30-11:00 which would mean less than 2 hours later than usual. If I were to go to the police in the middle of the day it would take more time - 30 minutes to get there, at least an hour of waiting and 30 more minutes back.I had some trouble finding where I should go as the biggest sign on the police building read "Security Police". Personally I`m not too keen to go to the Security police. Not that I have dark secrets and work for foreign countries` spy agencies, but I just don`t trust such organizations too much. Anyway that was the right door, I got inside and the waiting could start.At 9:45 began giving out of numbers for the queue. I was not too happy about a woman (one of us - offenders) claiming that there was no importance to at what time each of us had arrived and that we shouldn`t take numbers in that order but the first ones should go the ones with the strongest elbows, so she went in the queue as number two (although she had arrived quite late). Luckily other people were more conventional and followed the expected order, so I got there as number four.The man in the queue before me was not too lucky though - the papers for his offence hadn`t arrived yet and that meant that he could return some other day. He tried complaining as he said that he worked in Kuldīga which isn`t exactly near Riga, but nobody listened to him, of course (that confirmed my suspicion that it was a good decision not going there too soon after the incident). As he was rejected, I got the starting number 3 and at approximately 10:01 entered THE ROOM. I can`t say that the officer let me even explain the circumstances of the case, he just wanted me to confirm that it was dark when the incident occurred, and gave me a fine of 25 Lats. And that was it.So I left and arrived at work before 10:30.Mission accomplished.* by Dead Kennedys
2009-02-06 11:15:04

How do I look?

Gatis from www.karikaturas.lv offered to draw pictures of his blog`s readers. I applied, and here`s what he made of me:Thank you, Gatis, I really like the drawing!
2009-02-02 23:28:52

Pusdienas par 50 santīmiem jeb skopuļa pārdomas

Tuvojas beigām mans eksperimentālais mēnesis bez čipsiem, popkorna, cepumiem, bulciņām, šokolādes un citiem saldumiem (un nē - es nemēģinu notievēt). Patiesībā tas izrādījās grūtāks nekā biju gaidījis. Lai arī sevi nenosaukšu par sevišķu saldumu fanātiķi, reizēm gribas ieēst kādu garšīgu pie-darba Elvi iegādātu bulciņu, nograuzt kādus Selgas cepumus ar šokolādi vai barankas, arī pret kādu trifeli vai šokolādes gabaliņu iebildumu man nav. Taču principi paliek principi, un "aizliegtos" produktus patiešām neēdu. Toties šādā veidā esmu pārliecinājies, ka pusdienām darbā man pilnībā pietiek ar vidēji 50 santīmiem dienā, neatkarīgi no visām inflācijām, PVN paaugstinājumiem un citiem patīkamiem pārsteigumiem no mūsu brīnišķīgās valdības.Pagājušā gada otrajā pusē mana uztura darbā tradicionālākais variants (normāli vienmēr ēdu vakarā, darba "lunch" ir izteikti sekundāra ēdienreize) bija 5 bulciņas no Elvi: viena ar karupeļu pildījumu, viena - ar burkānu, viena - ar gaļu un sieru, viena - ar kāpostu, un viena - saldā, kas katru dienu mainījās. 5*20 santīmi jeb lats dienā. Tas, protams, nav nekāds augstais pusdienu tēriņš un domājams, ka nav daudz cilvēku, kuri pusdienām tērē mazāk par mani (te jāpiezīmē, ka pamatīgs ietaupījums man ir uz tā rēķina, ka nemēdzu pirkt saldos gāzētos dzērienu a.k.a. kokakolu utml., bet godīgi darbā dzeru Venden ūdeni un tēju). Reizēm iespējamas arī variācijas - cepumi + pāris banānu, Marseļas maize ar sieru no Rimi + dzeramais jogurts. Jāatzīst, ka šādi ēšanas ieradumi noteikti nav diez ko veselīgi, turklāt vēl parasti bulciņas ēdu tieši darba vietā, proti, pat neatejot no datora.Šomēnes, kad bulciņas man ir liegtas, nākas variēt biežāk. Pamatā tas nozīmē sekojošus variantus:- griķi ar sviestu- saldētu dārzeņu zupa + buljona kubiciņš- pelmeņi- kartupeļi ar gaļas pildījumu (kartupeļu pelmeņi vai kā citādi šādu veidojumu lai sauc?).Visiem šiem variantiem ir viena kopīga iezīme - tie ir sasodīti lēti. Ja pērku dārzeņu maisījumu vai pelmeņus, ar tiem pietiek divām dienām. Viena paciņa griķu arī ir maksimāli lēts pusdienu variants. Turklāt līdzās absolūtam lētumam šāds ēdienreizes variants ir tomēr vismaz relatīvi veselīgāks par manu tradicionālo pieeju (kaut vai tādā ziņā, ka ēdu siltu ēdienu, nevis graužu sausas bulkas) un arī zupu es gluži pie datora neēdīšu.Protams, šāds variants ir iespējams tikai gadījumā, ja darbavietā ir normāla virtuve.
2009-01-29 11:09:52

Everyday signs of a crisis or just coincidences?

Fact number one: in the barbershop (hair stylist saloon or any other name you can give it) on the other side of the street from my work there were no customers when I came for a haircut yesterday, and none arrived while I had the hair cut. Normally the place isn`t crowded, but I had never seen it THAT deserted.After the work we went for lunch/dinner at the "Vērmanītis" LIDO, which had not more than 50% of people you were likely to see in this establishment a couple of months ago.And one more observation - two out of the last three times when I went to the central Riga library (on Brīvības str.) due to technical failures it wasn`t possible to check out any books. Today when I was told at the library that all I could do was leave the books that I had read and take no new books, I expressed my observation that they`ve been having such problems often lately (based upon just two observations), and got a reply that this truly is the case (so probably there were more instances of these problems).I`m not making any conclusions, just writing down my observations.
2009-01-15 15:01:18

Par griķiem

Pēdējās nedēļās par tradicionālāko ēdienu pusdienu pārtraukuma laikā darbavietā man ir kļuvusi griķu biezputra. Nē, vēl nav sasniegts tas līmenis, kad šāds uzturs liecinātu par maksātnespēju un nepieciešamību mesties zem vilciena sliedēm, bet man gluži vienkārši garšo griķi, un apstākļos, kad cenšos izvairīties no junk produkcijas, tas šķiet visai labs risinājums.Skolas laikos griķu putra bija viens no populārākajiem variantiem, ko nācās ēst brokastīs pirms mācībām un likumsakarīgi tolaik mana attieksme pret griķiem bija izteikti negatīva. Taču pēdējos gados, kad "ar varu" man griķus neviens nepiedāvā, uz paša vēlēšanos tie man ir kļuvuši daudz simpātiskāki.Ja kas, kā izlasīju iekš Wikipedia, ārpus Eiropas ziemeļiem un austrumiem griķus neviens īpaši uzturā nelieto, lai gan pirms 1.Pasaules kara tie Amerikā bijuši ļoti izplatīti, taču vēlākajās desmitgadēs tos izspiedušas citas līdzīgu augu kultūras. Un mūsdienās Amerikā tos pat lielākoties neesot iespējams iegādāties lielveikalos, bet gan tikai veselīgas pārtikas veikalos un krievu preču bodēs. Šajā ziņā varu tikai priecāties, ka mītu Latvijā, kur vismaz griķi ir pieejami.Protams, griķu putru (ar sviestu vai bez tā) uzskatīt par pamatēdienu noteikti nevar, taču tā kā atbilstoši manai izpratnei nopietnākā dienas ēdienreize ir tā, kas mājās pēc darba (šķiet, ka agrās pusdienas jeb lenčs kā galvenā ēdienreize ir iedomājamas vien postpadomju zemēs un arī tur - bez jebkāda racionāla pamata, jo ar normētu darba laiku tās īsti savietojamas nav), līdz ar to tā sauktās "pusdienas" darba dienas vidū man allaž tāpat ir pamatā nozīmējušas bulciņu, cepumu vai baranku graušanu, un šādu pieeju par sevišķi veselīgu laikam nenosauksi.Tas apmēram arī viss šai reizei.
2009-01-13 16:35:35

Pirmais Cinamon apmeklējums

Vakar beidzot bijām dabā apskatīt, kāds tad īsti ir kino komplekss Cinamon iekš Alfas. Iepriekš blogos bija lasīts daudz negatīva, bet zināms jau, ka daudz jēdzīgāk ir pašam pārliecināties dabā nekā paļauties uz nepazīstamu cilvēku izteikumiem. Gājām uz Vicky Cristina Barcelona (filmas apraksts sekos). Pirmās atrakcijas radās, pasūtot biļetes Internetā. Tās gan radās Sergejam, nevis man, jo viņš bija tas, kas pasūtīja biļetes.Kur tad bija problēma? Jau pēc sēdvietu izvēlēšanās, bet pirms maksājuma veikšanas lietotājs aizvēra pasūtījuma logu, jo bija norādījis kaut kur nepareizus datus. Loģiski būtu, ka šādā gadījumā pāris minūšu laikā atbrīvotos vietas, kuras viņš bija paredzējis izvēlēties, bet tā nenotika - tās kā bija atzīmētas kā rezervētas, tā tādas palika. Sergejs līdz ar to piezvanīja uz Cinamon, lai noskaidrotu, kā viņš tomēr varētu nopirkt biļetes uz attiecīgajām vietām, jo zināms, ka tajā kinoteātrī vēlams ir sēdēt iespējami tālāk no ekrāna. Sākumā sieviete bija šokēta, kad viņš pavēstīja, ka rezervējis biļetes Internetā, jo šāda pakalpojuma viņiem nemaz neesot. Tikai precizējums vārda "nopircis" veidā daudz maz noskaidroja situāciju. Taču neko līdzēt tāpat sieviete nevarēja, jo esot kaut kāda kļūda sistēmā vai tamlīdzīgi. Rezultātā nopirktas tika biļetes ceturtajā un nevis piektajā rindā.Arī pašā kinoteātrī neiztika bez piedzīvojumiem. Interesanta ir pieeja ar to, ka biļešu kontrolieris ir viens uz visām zālēm un ka pārāk ātri pirms filmas sākuma (laikam - vairāk kā 15 min.) tevi nekur iekšā nelaiž un lūdz uzgaidīt. Tā kā mums bija šāda gaidīšana priekšā, Marina aizgāja nopirkt kaut kādus saldumus, taču arī tur bija ekstra - uzkārās kases dators, un tā restartēšanās dēļ viņa pazuda uz ilgāku laiku.Beidzot varējām iet iekšā, bet izrādījās, ka mūsu izdruktājai biļetei nelasās svītru kods, un nelīdz arī tā simbolu satura ievadīšana sistēmā - džeki nočakarējās vairākas minūtes, līdz beigās paziņoja, ka vajadzēs vien kādam no mums aiziet un izņemt papīra formāta biļetes pie kases. Rezultātā kino zālē iegājām jau pēc uz biļetes norādītā sākuma laika, lai arī bijām ieradušies ļoti savlaicīgi.Kas attiecas uz pašu zāli - tā patiešām ir šokējoši maza, vecajā labajā Kinogalerijā bija vairāk vietas. Un es varu tikai priecāties, ka mēs nesēdējām 1. vai 2. rindā - ekrāns no to skatu punkta ir acīmredzami izvietots pārāk augstu un skatīšanās varētu būt ļoti apgrūtināta.Vēl var pieminēt, ka treileru laikā pirms filmas sākuma pamatīgi traucēja griestu apgaismojums, kā rezultātā uz ekrāna notiekošo saskatīt bija pagrūti.Par dīvainajiem krēsliem neko sliktu neteikšu - mazliet dīvaini jau ir, ka tie šūpojas, bet mani tas vismaz netraumēja. Ā, un tas, ka attēls nebija diez ko labs, ar to es biju rēķinājies.Ko var kopumā teikt? Cinamon ir tikai viena priekšrocība attiecībā pret Parex Plaza - bezmaksas autostāvvieta. Viss pārējais diezgan izteikti sako.
2008-12-19 12:46:15

Mac = Gay?

Nē, patiesībā es neuzskatu, ka pastāv kāda korelācija starp seksuālo orientāciju un Mac lietošanu vai nelietošanu, bet līdzība šo abu sabiedrības grupu uzvedībā bieži ir novērojama. Uzreiz precizēju - man nav iebildumu nedz pret gejiem, nedz pret Maciem (gejs neesmu, bet viens Macbook mums ģimenē ir).Un tātad:1) skaitliski viņi ir mazākumā, bet ar tendenci uz procentuālu pieaugumu;2) lielākoties pārstāv sabiedrības turīgāko daļu (kas arī ir loģiski - strādniekam fabrikā varētu būt grūtības būt atklāti homoseksuālam, tāpat diez vai viņš pirks dārgāku datoru)3) biežāk atbalsta liberālas nekā konservatīvas idejas (geji - neizbēgami, bet Džobss arī apgalvo, ka viņaprāt vairāk ir demokrātu nekā republikāņu viņu sekotāju vidū);4) cieš no homo-appl-fobiskiem uzbrukumiem (starp citu - šķiet ticami, ka cilvēki, kas lien geju forumos, lai par viņiem ņirgātos un fleimo apple forumos, ir vieni un tie paši);5) pastāv līdzība starp stereotipisku mac lietotāju un stereotipisku geju. Ja kas, arī "I`m a Mac" Džastins Longs patlaban redzams filmā "Zack and Miri Make a Porno" atveidojam geju - pornozvaigzni;6) nosliece uz aģitēšanu;7) raksturīgās "pazīmes" nozīmīguma pārspīlēšana; tādā ziņā, ka izdala "savējos" atbilstoši strikti ņemot diezgan nebūtiskam kritērijam;8) filmās gan geji, gan mac lietotāji visbiežāk tiek rādīti kā progresīvie (labie) varoņi.Vienīgā patiešām būtiskā atšķirība ir tajā, ka geji vismaz pagaidām neuzdrošinās publiski apgalvot, ka viņi ir pārāki par tiem, kas nav geji.Atkārtošos: man nav iebildumu pret gejiem un es atzīstu, ka Mac vs PC strīdā pirmajam ir ne mazāk argumentu kā otrajam. BET es nekad nepiekritīšu, ka iegādājoties kādu Apple produktu, tu automātiski kļūsti par progresīvu cilvēku, kas dzīvo līdzi laikam un ir pārāks par "parasto tautu", kas vēl dzīvo uz PC mašīnām. Un ka līdz ar to tu nokļūsti kādā elitārā grupā.
2008-12-16 15:24:04

Viva la Slakteris!

Droši vien tagad jau visi ir dzirdējuši par slaveno Slaktera interviju Bloomberg. Smieties par cilvēka svešvalodu zināšanām, protams, nav labi un īstenībā man šķiet, ka tas, vai LV finanšu ministrs labi vai slikti runā angliski, nav īpaši būtiski. Taču vienu no finanšu ministra tomēr gribētos sagaidīt - kompetenci savā pārziņā nodotajā sfērā. Un šī intervija man vismaz radīja sajūtu, ka Slakterim skaidrība par to - ko tagad darīt un kas tagad būs - ir ne lielāka kā man. Tas, protams, būtu ļoti labi, ja es būtu kāds finanšu analītiķis vai tamlīdzīgs kēkss. Bet nē - es esmu gluži vienkāršs lauku puika, kas gana govis un raksta blogu. Ok, iepriekšējais teikums nebija gluži patiess, bet man nav grūti atzīt, ka par reālo situāciju Latvijas ekonomikā un tās tuvākajām/tālākajām perspektīvām es zinu visai maz.Tikām Slakteris man visvairāk atgādināja kādu Monty Python skeču un tur intervējamo futbolistu:Un, protams, paliek eksistenciāls jautājums - kas vispār iedomājās šim vīram ļaut sniegt šo interviju angļu valodā (vēl jo vairāk, ja tā tika translēta tiešraidē un nebija cerību, ka sliktākie momenti tiks izgriezti)? Vai ir kāds pienākums Latvijas politiķiem sniegt intervijas svešvalodās? Un vai nākotnē varam cerēt redzēt Al-Džaziras kanālā Godmani runājam arābu valodā?Ar šo ierakstu es nekādi nevēlos graut Latvijas ekonomiku, izplatīt par to kādas baumas vai tamlīdzīgi. Varu teikt tikai vienu: "My answer will be. But I will not tell."
2008-12-08 12:08:01

Ja man būtu balss ASV prezidenta vēlēšanās...

...es to atdotu Tomam Veitsam vai Bobam Dilanam.No pieejamajiem kandidātiem - Obamam.Dilans esot par Obamu. Veitss diez vai kādam būs atklājis savu attieksmi.Nē vēl vienam Bušam!
2008-11-04 17:12:29

Mushroom-mushroom

Tonight I had a dream that the horrendous mushrooms of last year had returned. For some reason I hadn`t written about it here but the situation was following:our garden was totally full of creepy looking mushrooms of which we collected (I``m not exaggerating) some 500 liters. I hated those mushrooms!And today when I came home from work the first thing I saw were my parents gathering the godforsaken mushrooms. So my dream was visionary. I wish it were not. Now it means that every day after work I`ll need to try to keep the mushrooms from taking over the world. My only hope is that it would get colder soon.
2008-10-20 19:42:51

Dīvaiņi Skaipā

Šodien darba skaipā man izleca vēstījums no tipa vārdā Iraklijs Gabrihidze, kas vēlējās noskaidrot, cik man ir gadu. Pēc šī jautājuma es viņu nobanoju no turpmākas komunkācijas ar sevi. Jautājums - kam (for Elvis` sake) varētu būt vēlme caur skype iepazīties ar mani? Es noteikti neietilpstu nevienā no standarta mērķauditorijām interneta pervertiķiem un es nemēdzu savu statusu uzstādīt par "skype me".
2008-10-13 13:45:13

Deadlock in Cluedo is possible

Yesterday when we played Cluedo and all almost simultaneously came to the final conclusion (if I got it correctly, me, Zingis and Marina got the solution first, while Liene and Sergejs at least partly came to it from our behaviour), the game turned into a run for the room where you should make the accusation and win the game (as it is the room where the murder was committed). However each of us was too far to reach the room in one turn, so when anyone would come closer to the entrance of THE MURDER ROOM some other player would simply call the fastest runner to some other room. So nobody could win the game and we decided to end it in a draw. Actually I had never thought before that an outcome like this could be possible in this game.
2008-09-29 12:26:13

Es šodien nenopirku iPhone

Patiešām, es neesmu nopircis iPhone un diez vai tuvākajā laikā to pirkšu.Taču apskatījis tā reklāmu LMT lapā, atradu tur lielisko apgalvojumu: "Tas apvieno 3 produktus vienā – revolucionāru telefonu, platekrāna iPod un reālu internetu ar 3G ātrumu. "Par tām 3 ierīcēm vienā, manuprāt, ļoti trāpīgi izteicās interneta klasiķis Maddox (kuru, kā visiem zināms, kopē Benis no nemirst.lv):It`s not three devices in one any more than my laptop is you morons. Using Jobs` loose definition of what constitutes a separate device, technically my laptop can be considered 8 devices in one: # A clock # A calculator # An "Internet communications device" # A phone (I can make voice calls with my modem) # A pornographic media storage device # A video player # A word processor # And an "iPod" (see below) There`s no such thing as an iPod. The word "iPod" is a marketing tool for a hard drive with software that plays mp3s. Yeah, doesn`t sound so sexy now, does it you chimps? And an "internet communications device" is officially the douchebaggiest way of saying "it has a browser." So actually it`s just a phone that plays mp3s and has a browser. SNORE.The Nokia E70 not only plays mp3s, video, has a full browser and Wi-Fi, IMAP and POP3 email, and Google Maps, but you can even run terminal software to telnet or SSH into remote servers. What that means in non-geek is that my phone is invincible. I can literally do anything. I can reboot my web server if I want, and sometimes I do just because I canProtams, viņš to teica vēl par veco iPhone, bet par three-in-one pārspīlējumu viņam joprojām ir taisnība.
2008-09-26 14:44:20

How a Mac nearly destroyed my weekend

I know, I know - macs don`t crash, only PCs do. However over the past few days if you happened to say something like this to me, you`d probably hear me cuss and curse a lot.It all started like this. I have this colleague who is always very nervous about anything happening to his PC and who can`t sleep well if his bluetooth device unexpectedly doesn`t connect to his laptop. And last Wednesday he writes me - hey, pal, could you do me a favour and install MS Office on my girlfriend`s MacBook. I`m not a Mac dude my any means, however I thought - installing anything on a Mac is usually easy as pie and why shouldn`t I help this dude. Of course, as you probably know, MS Office for Mac is not the cheapest program in the world, so I got myself a "black" copy of installation (as I`ve already deleted it and you can`t prove that I ever actually had it, you can`t sue me for that Mr.Gates).Now you`re probably thinking - "What did you expect, dude! You installed some illegal software on a Mac and now are wondering how come it didn`t work properly? Apple is not responsible for your criminal actions!" But I say - hold your horses, I did not install no malfunctioning illegal software anywhere!I did run the installation, that`s true and it said to me: You need to update your OS - at least 10.4.8 is required, you only have a 10.4.6. So I`m like - ok, let`s update what this Mac says needs to updated. I run the Software Update tool and it says that it would update the OS from 10.4.6 to 10.4.11. I`m like - ok, let`s do it. And I let the OS connect to the web and download the updates. They go on for some thirty minutes, and then suddenly - a restart and a black screen with the friendly message "kernel panic! Unable to find driver for this platform: ACPI". Then I`m like - holy shit! I don`t like it!I asked N.R. and I asked Google and the best both of them could come up with was that I needed to run the computer from the Mac OS X installation disk and try to either repair the system or reinstall it. First I needed to explain to my colleague that there was some shit. He was like - I don`t care for the system, just don`t let the files get lost, they are very important and I don`t have a backup. So I`m like... oh, shit - how can I guarantee that the files are safe? I know nothing of this shit and I really hope that all ends well, but naturally I didn`t say any of that to my colleague.So I went home and started the Mac from my Leopard installation disk. Straight after choosing the language of the installation it informed me that this OS could not be installed on this machine. But at least through the terminal I could access the data from the hard drive and transfer those to an external hard that I had luckily bought a couple of days ago. Then I tried to upgrade the dead Tiger to a living Leopard by using an upgrade DVD I had borrowed from one of my friends. The upgrade took 2 hours (on the night from Friday to Saturday) and finally resulted in... nothing. That is, I did not get the ACPI message any more but the system didn`t start either. Then I thought - maybe this machine just doesn`t support Leopard, so I borrowed from the same friend two other installation versions (10.4.8 and 10.4.10 - which came together with his MacBook and iMac respectively). Both of those gave me the same error - can not be installed on this machine (and when I ran the hardware test, it said to me that the hardware test could not run on this hardware).By this time I was scared shitless, as I had no any what to do further. Ok, all the data was safe but the MacBook was a brick. So I called my colleague and asked him - maybe you still have the original discs that came with the MacBook when your girlfriend bought it. At first he said that most likely there are no discs as she had brought the Mac from the States where she had lived before. Then he called me again that they had looked for the CDs but those had probably got lost when they moved to a different apartment. And then finally he called me again after several hours to inform me that he had found the discs and he would bring me those the very next morning.To cut the very long story short - the correct installation discs (version 10.4.6) worked fine and the MacBook is functional now again. BUT - I spent lots of hours with this crappy problem, it tested the nerves of at least three people and I still don`t know why on earth this MacBook didn`t support a newer version of Tiger. But I`m pretty sure about one thing now - Macs do crash and when they do it is as unpleasant as when a PC crashes.
2008-09-22 09:39:12

Hā!

Skat, skat, raksts par Ļeņiniem. Vienīgi nepareizi rakstīts, ka foto ir R.Žakē taisītas, tās ir Lienčas bildes, nevis manējās. Manas fotogrāfijas veido vārdi, nevis pikseļi.
2008-09-19 11:54:24

Is Latvia going down the drainpipe?

According to the latest news from today 305 intercity bus rans are closed from today thus making intercity public transportation system in Latvia even more miserable than it was before. The closing of bus routes is because of lack of money (as you probably can guess anyhow). Personally I understand that the times are tough and that they will probably get even tougher, yet what I feel at the moment is the return of the shaky 1990s, and I`m not particularly fond about that. The new millenium came with a hope in Latvia, a hope that the future would be more stable than the past, that by joining the EU and NATO we will be on a never ending road to progress (not being a fan of either of these organizations I was sceptical enough, but that`s another issue), but at the moment it seems that it all has been mostly promises and words and that at the moment there`s not much in Latvia to cheer for (unless you`re a hockey fan).I may have gone a little overboard with this blog entry, as all I really wanted to write about was the closing of the bus lines, but I just couldn`t stop myself.Anyway in most lines the cuts probably won`t be too painful, but there are a few exceptions (from what I have found during a brief research, and if I`m not mistaken):instead of 3 buses per day from Alūksne to Jēkabpils there will be only one from now onThe will be no early (5:30) bus from Riga to Valka (in total the reduction on this line is from 5 to 3)Probably there will some more important line reductions, I don`t know but the sheer number - 305 sounds tough enough to me.
2008-09-15 12:40:05

Geocaching goals for this weekend

Currently we have 19 logged caches. By the end of the week I want the number to be at least 25. 30 would be perfect, yet probably unlikely to achieve.
2008-09-12 17:08:07

Kas tika izdarīts ar Latvijas ļeņinekļiem

Atbilstoši informācijai, ko ievācām pēdējās dienās, veidoju apkopojumu par Ļeņina pieminekļu atrašanās vietām Latvijā. Man patiesībā ir vienalga, vai Ļeņina piemineklim mūsdienu Latvijā vieta ir garāžā, laukumā vai tikt pārstrādātam zvaniņos, bet vienkārši interesanti - kādi dažādi "likteņi" piemeklējuši šīs statujas.1) Alūksnes Ļeņina galva (ap 3 metri augstums varētu būt) - atrodas Zeltiņu kara bāzes teritorijā, diezgan labā stāvoklī, bez sarežģījumiem to var apskatīt jebkurš bāzes apmeklētājs2) Cēsu Ļeņins - guļ kastē Cēsu pils parkā. Augums - varētu būt 4-5 metri, pilnā augumā veidots, apskatīt var pils apmeklētāji. Lai arī cilvēki tam kāpj uz galvas - labā stāvoklī3) Jēkabpils Ļeņins - savulaik tie bijuši divi, bet viens esot ticis nozagts, otrs, kā mums teica - strādā gaterī, atrodas kokapstrādes uzņēmuma teritorijā, nav gluži ērti pieejams apmeklētājiem, bet (cik var saprast) noliegta pieeja tam arī nav. Stāvoklis ne visai labs - nozāģēti vairāki pirksti, nedaudz apskādēts. izmēros diezgan iespaidīgs4) Kuldīgas Ļeņins - sadalīts daļās, bet nav salikts kopā, atrodas Kuldīgas rajona Īvandes pagasta "Pilskalnos", kur vietējais uzņēmējs Mētelis veido padomju atlieku parku, līdzīgu kā Lietuvā. Apskati nepieciešams saskaņot ar Mēteļa kungu. Ļeņins - ļoti bēdīgā stāvoklī, nolauzts deguns, plus nav ticis salikts kopā, vidēji liela sēdoša statuja5) Bauskas Ļeņins - arī "Pilskalnos", vēl pirms dažiem gadiem tas bija Bauskā, kur laika gaitā tika pamatīgs apskādēts - pamatā ar krāsu, lai arī kopumā diezgan labā stāvoklī6) nezināmas izcelsmes 1.5 metrus augsta Ļeņina galva. Pagaidām neuzzinājām tās izcelsmi, bet arī atrodas "Pilskalnos"7) Jelgavas Ļeņins - kā izlasīju Internetā, esot jau deviņdesmito sākumā aizvests uz Dāniju8) Liepājas Ļeņins - pārkausēts zvaniņos9) Valkas Ļeņins - 2001.gadā tas vēl kaut kur Valkā atradās, tālāks liktenis man nav zināms, mēģināšu noskaidrotPrincipiālākais jautājums tomēr ir un paliek viens: vai Rīgas Ļeņinu, kas atradās iepretim viesnīcai Latvija, deviņdesmito gadu sākumā pārkausēja vai arī nē? P.S. Šim ierakstam nav politiskas nokrāsas, vienīgā dziņa, kas mani mudina "rakt" informāciju par Ļeņina pieminekļiem, ir ziņkāre.
2008-09-09 23:12:49

I don't hate art

It seems that my descriptions of our Italian travels have led some people to believe that I`m one of those people who would rather die than enter a museum and that I would prefer a carrot over a Modigliani. Although I am really not much of an art buff, this statement is very far from truth. Several times over our Italian trip I planned: we will visit an art gallery in that city, but when we arrived there and there were crowds of people waiting in endless lines my enthusiasm faded.In my days I have been in some exhibitions and museums that I find amazing to this day - including the British Museum in London (I still can`t believe that the entrance there was free), Tate gallery in London as well, the Guggenheim museum (there was an exhibition of early Picasso when I was there) in New York and even Natural history museum in New York (yes, I have been to the location of the Hollywood comedy "Night at the museum" which I personally didn`t find too thrilling).There are painters (and to some lesser extent - sculptors) whose works I admire, and there are the ones who I don`t care about. But the thing with museums is a bit complicated as I kinda believe that for most people visiting... I don`t know... the Louvre or Tretyakov gallery is not about enjoying the art but about showing off - I have been there, I have seen the Mona Liza, the giraffes and elefants and the Sunflowers. And that`s something I don`t really like too much, and I`m not willing to wait for several hours just to be able to tell my friends and colleagues: "I saw the Last Supper - it`s really nothing special, every CGI animator could come up with something better." I`m willing to give up time for something that I`m really crazy about but for not just for an entry in the photo album.That in short would be my life philosophy on museums.
2008-09-02 21:30:43

How I nearly got hit in the face

Yesterday like always I`m cycling home from work on Kr.Valdemara street. The weather is quite unpleasant - wet, raining and rather cold. There`s a crossing with a street of a lower priority, I`m riding on the street, and not on the pavement, so I consider myself in the same priority as a car (like I theoretically should). On the lower priority street there`s a car that wants to make the right turn. I cross the street without giving the way to it, as I consider to be right according to traffic rules. Some creep from the car yells at me: "You faggot! Where do you think you`re going?" I`m offended and show him the finger and drive on. The dude in the car (and his pal next to him) gets angry, but I ride on. When I`m on the middle of the Vanšu bridge, they drive by me slowly yelling something from the car about my behaviour, and as they are in way of other cars, several other drivers start honking my "pals".On the end of the bridge I see them driving into Ķīpsala and stopping on the bus stop, getting out of the car and waiting for me. So I don`t go into Ķīpsala and drive around. I see them waiving for me to come over to talk to them, but for some reason I`m not in the mood to get to know them better. So they get back into the car and drive in my direction, so that we would eventually meet in the middle of Kalnciema street. So we meet and they get out of the car again and go at me: "What are you thinking by showing the finger like that?" - "And why did you call me a faggot then?" - "But you rode like a faggot!" - "I rode according to the rules." - "But you be careful when showing people the finger." (of course, everything was spoken in Russian and not in English)So they got back into the car and the conversation was over. What was I to learn from that?1) Maybe it`s better when someone insults you not to do anything back as people who insult you are usually very sensitive people and don`t like to be insulted themselves.2) If you do reply to such insults, think of a plan on how to evade meeting your "friends" again (as it could very well happen that these people could come again with baseball bats and that would be painful).
2008-08-26 09:57:53

A regular weekend

Like I wrote in the previous blog entry, on Friday afternoon we still had no specific plans for the weekend. And, as it could had been expected, we didn`t spend the entire time on our lazy asses watching TV (especially - considering that we don`t own a TV set). The main attraction of our weekend was geocaching - looking for hidden caches according to their GPS coordinates. In some ways it may be kinda childish, yet it is also a lot of fun.Over Saturday night and Sunday morning we found 6 caches and did not find four more. The one on Kalnciema bridge is probably the most spectacular one that we didn`t find. I don`t know for how long we will remain interested in this kind of thing, yet so far it has been amusing enough.
2008-08-25 09:27:00

Plans for the weekend? None

It`s strange that it is already (more or less) Friday afternoon and we don`t have any too specific plans for the weekend yet. Tonight we`re probably going to see Liene`s parents in Jurmala and maybe tomorrow we will go to Valmiera, but nothing is certain yet. Considering the specific plans of the past weeks - including weddings, travels, work to be done at home it is kinda strange.
2008-08-22 13:00:43

Vacation

The blog is going on a two weeks vacation due to a trip to Italy. We will be back on the 29th. In the meantime probably some short status updates will be published, but just as likely - not. See ya!
2008-07-15 07:46:56

Let it rain, let it rain

Lately it`s been raining way too often for my humble taste and almost every day either on my way to work or on the way back from work I get wet. On the other hand - if it were hot and dry I probably wouldn`t be too happy either. In some ways rain is even better - at least that is good for the nature, quite unlike the dry periods of time when you must put lots of effort in at least keeping the grass green in your garden.Why do I write about the weather? Because currently I should be going on my lunch break but because of rain I prefer staying indoors a little while longer.
2008-07-08 13:42:37

Bicycle trouble

Yesterday when I went out from work from my lunch brake I noticed that the rear tyre on my bicycle had gone flat. I wasn`t too happy about it as it meant that I would be walking and not riding on my way home. That wouldn`t be that bad, of course, as even walking it takes me less than an hour to get home, so I shouldn`t be complaining. However just as I left the office it started pouring. And walking in rain is less pleasant than walking when there`s no rain. As closer I got to my home, the stronger got the rain, so I got home 100% wet. And what happened afterwards? Just as soon as I had entered the front door, it stopped raining. Now isn`t it one heck of a coincidence?Anyway, later in the evening I decided to change the inner tube, so I could use the bicycle tomorrow (today). I knew that I had a spare tube at home, so it should have been a task of 10-15 minutes. But then I noticed a problem - the old tube`s valve was in the bicycle standard, while the new one - in the car standard (that is - significantly wider). And the hole where the valve should go on the rim of the wheel was also in the bicycle standard, so my new inner tube just didn`t fit in. What options did I have? I decided to repair the old tube, yet it proved to be impossible as its problems (so it appears at least) were not because of a hole but because of a malfunctioning valve, and there`s no way for me to repair a valve. So I could either buy a new matching inner tube the next day or make the valve hole bigger. As I hate going to work by public transportation in summer, I chose the first option. With the help of a big screwdriver and a hand-drill over 20 minutes I managed to make the hole big enough for the valve to fit in. So now I have a car standard inner tube on the rear wheel of my bike, and I`m happy about it.
2008-07-01 08:58:02

A long weekend

Because of national holidays we had a 4 days long "weekend". On Saturday we went to the wedding of Scs and Za.Then from 22nd to 24th we went to the islands Hiiumaa and Saaremaa in Estonia. These 3 days were full of fun and laughter and now I`m tired like hell and back at work. A more detailed description will follow. In Latvian. When I have gathered my strength.
2008-06-25 09:49:29

A round number reached

I`ve just finished covering my disc number 50 on the factoid part of this page, thus I`ve officially mastered around 40 percent of my music collection. The perspective of listening to several more Meat Loaf records in the upcoming weeks isn`t too bright, but at least the number 50 has been accomplished.
2008-06-20 13:50:44

Visit from Bangladesh cancelled

From today we should had hosted a young man from Bangladesh via CouchSurfing (ok, actually he studies in Sweden, but he IS from Bangladesh). Yet he informed us a couple of hours ago that he`d be staying at some professor`s place the next two nights. But hopefully we`ll meet him anyway tomorrow. The good thing is that we didn`t decide to buy an expensive floor lamp for his visit yesterday. That way we can buy an expensive lamp some other time.
2008-06-18 16:17:15

Back to the Madona part X

Today we got up much earlier than usual as we had decided to take the semi-annual trip to Madona. What have we lost there? We are not fans of this city but as we are in a life-long and devastating process of having two pieces of land put into the Land Register and as most of the tasks should be done in person and in Madona (around 160 km from Riga) going to Madona isn`t an unusual business for us at all (and, off course, we need to go there on work days because otherwise everything will be closed). So far our experiences with state institutions there hasn`t been exactly brilliantly pleasant. One occasion was especially thrilling, when upon returning to Riga I wrote this entry - The reasons why I love this country, I`ve also written down my speculations on the rapidity of the land registration procedure. Actually today wasn`t as bad as it could had been expected (with the exception of unplanned expenses for some bureaucratic crap) and if there had been less road works I might had come to work before 12:00, but so approximately 30 minutes were lost waiting. If all goes well the next trip to Madona (most likely to be taken in August) will be the last for some time. * I am aware that it should be written "back to Madona" instead of "back to the Madona" but I don`t give a damn about being grammatically correct. Or polite for that matter.
2008-06-09 14:00:52

Vilcienā Rīga-Skulte

Es iekāpju vilcienāSmaržo pēc zeķēmUz sēdekļiem dāvanas -Maisiņš, maizīšu kasteIerodas tīņiViņi ir brīviAr savvaļas matiemTie tamburā pīpēUn atceras laikusKad Tiesto bij OgrēUn tad arī urlasKā nu bez tiemБлядь меня вырветПередай ещё пиваMobilais tālrunisMūziku raidaPār vagona soliemDJ ты бля пьяныйMobilais tā tik ir mantaKas mākslu nes tautāsAizripo pudeleTajā bij džinsTagad vairs navTagad tā svabadaUn tā - katru piektdienuUrlas uz PabažiemTīņi uz VecāķiemBet es - moralizēju....Pieceļos kājāsIešu uz durvīmPaskatos LejāZem krēsla ir zeķe============Nope, es nepretendēju, ka kaut ko jēgtu no dzejošanas. On the contrary - I don`t know shit about poetry. Un vēl jo vairāk es neapgalvoju, ka augstāk redzamais teksts būtu dzejolis. Bet attiecīgajā vietā, attiecīgajā laikā un noskaņojumā citādāk izteikties nevarēju. Pasaule mani nesaprastu.
2008-06-05 13:40:52

Latest news on the Latvian web and in my life

1) Finally someone has REALLY tried to perform the salad washing experiment (for those who were kept in a box - to test whether it is practically possible to wash old salad and present it as new salad). Unlike my "toilet made" money washing experiment, the one performed at TV3 was done professionally and with good results. Thus I consider it officially proven that if you want to you CAN wash and sell as new all kinds of salad (except for cheese salad), and now I officially declare that I will not be buying salad in Latvian supermarkets in near future. Not that I was much of a salad buyer before.2) There`s been quite a lot of database stealing events on the web recently - first it was the boot.lv users database, then - from Mozaīka (the gay and lesbians support group) and now - from hacker.lv. As a person that doesn`t have anything to do with any of these groups I`m not among the ones who have suffered yet I dare saying that this is turning to be quite a problem. The biggest sh*t is, off course, with the Mozaīka database as those fellas for some reason asked their users submitting lots of sensitive data - including the home address, UID, info about their employment etc. Personally if I were one of the people in this database I`d sue Mozaīka for careless attitude towards my private data. So they`re lucky that I`m not gay.3) The past few weeks I`ve been almost non-stop working on banners, banners and more banners. This does get quite overwhelming, I say.4) I still have no exact plans for the upcoming weekend. Staying at home is out of question but I need some ideas ASAP.
2008-06-05 12:07:43

We're back online

After website outages which kept us off-line the entire weekend we`re back and kicking. As N.R. told me the sites were down because of a fire in the servers building. Scary, isn`t it?Actually, there`s not much news since the last update. Our Belarus trip (about which I hadn`t even written yet) was cancelled due to lack of enthusiastic participants. Currently it seems possible that we will go to Belarus nevertheless (just me and Liencha). If anyone else is interested in going to Belarus from 22nd to 24th of June we`re open for offers. Anyhow I`m determined not to have the 4th Midsummer night fest in a row in Krastciems (no offence intended but it is slightly too monotonous for my taste), so - let`s see what happens.
2008-06-02 12:51:54

Thank you, dear Mr. Rudaks!

Last Saturday it was an unpleasant surprise for me when I noticed that I had misplaced the front panel of our car stereo. We looked for it everywhere but it was not to be found. We tried asking all our friends whether they had seen this missing panel at their place - as I do have a strong tendency to lose my stuff it wouldn`t be a surprise - but it was nowhere.By today morning I was almost sure that the panel was gone and I was already thinking about placing an ad for selling the old panel-less stereo on the web when I suddenly saw the panel lying peacefully on the table next to the PC. How could it have got here? - I wondered.The answer was rather simple - the panel had been pressed between the huge book by Uldis Rudaks - "Roccupation" and the wall and it seemed that there was no place between the wall and the book and only by picking the book up the panel would have been revealed (as it`s naturally rather thin) and when I put the book on the shelf where it belonged some minutes earlier I didn`t notice the missing panel.Anyhow all is well that ends well and now we once again will be able to listen to crappy radio music when driving around.
2008-05-13 15:35:45

Passport disappointment

When I went to the office of citizenship and migration affairs this morning I somehow expected not to wait in a queue for too long. After all when I went there approximately a month ago and I arrived one hour before the opening of the office there were 7 people in front of me and out of those only one was there to receive the new passport. Today I arrived as early as the last time, only there were 20 people in front of me already and 7 - to receive passports and not to submit documents. And when the office doors were finally opened I was unpleasantly surprised that in the room where passports are given out only one person gets let in at a time (in comparison to three persons let in for document submitting).Still I didn`t have to wait especially long - as it takes on average 2 minutes per person after 15 minutes I was the proud owner of a new passport. What disappointed me about it - is its colour. Many people are complaining that it`s similar to the Soviet passport but in reality it is in the colour of the Latvian flag - dark red and not bright Soviet red! What`s unpatriotic about having a passport in the colour of your flag? The quality of my photo in the passport (or better - the lack of it) is a different issue. Also I don`t have a nationality written in the passport (Latvian would be too obvious, Jewish - too risky, Elf - I`m not sure that it`s allowed), only the height which of course nobody measured and I could have easily been classified as 2.10 meters tall. But for now - 1.93 will do (although I`m pretty sure that I`m taller than that, I just don`t want to be classified as a giant - an elf would be a different issue, no doubt).
2008-05-09 10:03:13

We advise you NOT to use our services

This morning I went to the bank (Hansbanka) in order to pay for my new passport (I need a copy of the receipt to show tomorrow in the passport department, thus simple paying through Internet will not do). As it was quite early there weren`t any people in the bank. But the bank employee strongly advised me not to transfer money through their bank. Money transfer will cost you 3.8 lats which is way too much for such an operation (from one bank to another), especially as the sum is relatively low - 15 lats. So you can pay in the internet bank, print out the receipt and have it stamped in your bank." At first I tried to persuade the woman that I`m willing to pay those extra lats in order to save effort but as she repeatedly advised me to use the internet bank, I gave in.I certainly like the aproach of encouraging people to use internet banks, but it still was kinda weird.
2008-05-08 15:52:34

A great weekend over, now - back to work

The last weekend was really good. On Saturday we had some friends over for veggies and weenies in the garden, meanwhile yesterday we made a trip to the dune amphitheatre of Garciems (of course, the name is much more promising than the actual "amphitheatre" but that`s a different sory) and in the evening we headed for N.R&Nora`s place to watch some photos from his and Sergejs` work trip to India.I would like to thank everyone for sharing these two days with us, that would be:Zin & Jenny.N.R. & Nora.!!! & ZaAgris & InnaMA & AntaSergejs & MarinaBtw., isn`t this a very nice picture with the blanket?
2008-04-28 09:20:28

The night of cinema

On May 04 there will be a maraton of Latvian films at "Cinema Riga" - all day long there will be shown Latvian "alternative" films for free. Personally I may be going to see the two folllowing programs:1) "Films in the yard" - a selection of short films from 21:30 to 24:00 in the front yard of Cinema Riga;2) "Sex uz bruģa" (Sex on cobblestone) - a selection of "naughty" animation films by Signe Baumane (starting at thirty past midnight).As usual I`m not sure that I`m going anywhere yet.
2008-04-25 09:38:48

Kā mēs uz Jūrmalu sestdien braucām

Ja es būtu iepriekš redzējis šo TVNET ziņu, diez vai mēs būtu uz Jūrmalu sestdien braukuši. Bet Interneta mums mājās joprojām nav, turklāt TVNET es iegriežos stipri reti, bet Delfi par šo tēmu uzrakstīt neuzskatīja par vajadzīgu.Īsi sakot - braucam mierīgi no centra puses uz Jūrmaleni un jau kādu gabaliņu pirms Rīgas lielajiem burtiem labajā ceļa pusē ievērojam dīvainu parādību - pa nomali pretējā braukšanas virzienā plūsmai braucošas mašīnas, diezgan lielā daudzumā. Ir arī tādas, kas pa šo nomali brauc atpakaļgaitā. Un tad sākas korķis. Tāds, ka maz neliekas. Turklāt nekur nekādas norādes par to, kas varētu būt pie vainas - avārija, remonts, vēl kas cits, un cik ilgi šis korķis varētu vilkties. Tad pēc kāda laika ir zīmes par ceļa sašaurinājumu (nav īsti skaidrs - uz vienu joslām vai divām). Bet faktiski visi turpina braukt pa trim joslām, jo nav skaidrs, kāpēc tad vajadzētu braukt vienā joslā. Braukt gan šeit nebūtu īstais vārds, jo no ātruma tur nav ne miņas, knapa vilkšanās labākajā gadījumā. Un tā mēs droši vien savas divas stundas nostāvējām, tikai pēc laba laika kļuva skaidrs, ka notiek kaut kādi Babītes viadukta remontdarbi, tad izbraukšana uz apvedceļa (kurš arī stipri interesantā veidā bija nobloķēts) un rezultātā brauciens no Rīgas līdz Kauguriem ilga gandrīz trīs stundas. Ar velosipēdu varētu tikt galā mazliet vairāk kā vienas stundas laikā.Pēc visa šī pasākuma galvenais secinājums ir - apsveicu atbildīgās institūcijas (Satiksmes ministriju?) ar veiksmīgi tizli realizētu pasākumu. Kas viņiem būtu liedzis SAVLAICĪGI par šo pasākumu dabūt informāciju lielākajos LV ziņu portālos (publikācija sestdienas pusdienlaikā TVNETā, ka jau kopš paša rīta ir izveidojusies šī korķa situācija, nav īsti labākais variants) + pašā šosejas sākumā izlikt kaut kādus jēdzīgus (vai vismaz nejēdzīgus) paziņojumus par to, kas tevi gaida priekšā. Atceroties, kā Austrijā katra ceļa remonta gadījumā tev ik pēc pāris kilometriem ir izvietots liels smailijs ar norādi, cik ilgi vēl šis remonts ilgs, gribas teikt, ka mūsu satiksmes džekiem ir vēl daudz, kur augt.Jā, un starp citu, lieliskajā LETA/TVNET ziņā taču arī varētu būt vairāk saturīgas informācijas nekā:Šī posma apbraukšana notiek saskaņā ar satiksmes organizācijas shēmu apkārt Babītes viaduktam.
2008-04-21 09:38:15

Texas chainsaw massacre

Patiesībā jau gluži massacre nesanāca, bet zāģi no Tapeks Nomas vakar paņēmu gan un bišķi pa dārzu ar to padarbojos. Ievērojamākie elementi: 1) nomā man līgumā ierakstīja kļūdas pēc 93.dzimšanas gadu. Interesanti, vai tu 14 gadīgam tīnim dotu motorzāģi? es - nē.2) izrādās, ka lai paņemtu nomā zāģi un to pēcāk nodotu, jādrukā kaudze visādu papīru;3) zāģim nenāca līdzi degviela, bet tikai eļļa, ko pieliet benzīnam. Benzīna mājās (ārpus mašīnas) man nebija, no mašīnas atsūknēt neizdevās, rezultātā nopirku Statoilā mazu benzīna kanniņu un iekačāju pāris litru bendžas. Turklāt tā kā uz tanku aizbraucu tādās drēbēs, kādās biju grasījies ņemties ar zāģi pa dārzu, tur mani acīmredzami noturēja par bomzi, kas mēģina nospert kādu degvielu (lai arī - cik praktiski tas būtu - vispirms par 5Ls nopirkt 5 litru kannu un tad nospert tajā benzīnu teiksim par 3 latiem? normāls bomzis nepirktu kanniņu)
2008-04-17 09:29:22

Bedres, manas bedres

Bedres asfaltā Kuldīgas ielā (t.i., ielā, kur dzīvoju) ar katru dienu kļūst arvien burvīgākas - platākas, dziļākas un grūtāk apbraucamas. Patiesībā es brīnos, kā tāda bedrainība vispār ir iespējama. Nu jau ir sasniegta situācija, ka bez īpašas nepieciešamības virzienā uz Vīlipa ielu no mājas nebraucu, jo līdz Slokas ielai posms tomēr ir daudz maz ciešamāks un mazāk saistīts ar iespēju atsist kādu daļu mašīnas apakšā. Pamazām sāku domāt par vēstules rakstīšanu uz Rīgas Domi (nez - kam tieši ko tādu adresēt) ar sūdzību, ka šāds ceļa segums būtu kauns un negods jebkurai zaņķiskai mazpilsētai. Pietiek atcerēties, kā mēs sīkā Slovākijas ciematiņā redzējām, kā vienas dienas pirmajā cēlienā operatīvi tika uzklāts jauns asfalts visās ciemata centrālajās ielās, kā pārņem skaudība.
2008-04-14 14:23:23

Kā es pasi mainīju

Tā kā PMLP šorīt darbu sāk 8:30, par labu ierašanās laiku pie tās durvīm atzinu 7:30, pieņemot, ka uz to laiku pārmērīga rinda saveidojusies vēl nebūs. Un patiesi - priekšā vien 7 cilvēki, kas laikam ir labs rezultāts, zinot, ka ierodoties vēlāk, rindā var nogaidīt arī četras un vairākas stundas. Protams, rīts šodien nebija īpaši patīkams - vēss un mitrs, bet tā būtu mazākā problēma. Būdams tālredzīgs, biju paņēmis grāmatu, ko gaidot lasīt (nesaprotu, kā var izturēt šādā rindā vairākas stundas bez jebkāda laika kavēkļa). Ap astoņiem un desmit tika atvērtas pirmās durvis, lai ātrākie nācēji tiktu priekšnamā (tā vēl nav uzgaidāmā telpa). Vēl desmit minūtes vēlāk rinda jau ieplūda īstajā gaidīšanas telpā. Nu jau cilvēku bija īsteni pamatīgs bars, tā ka mani visu laiku māca bažas, vai vienā brīdī rinda nepajuks un man garām neaizspruks desmitiem cilvēku. 8:35 pirmie trīs tika ielaisti iekšā. Man vēl kādu laiciņu nācās uzgaidīt, bet ap 9:00 biju veco pasi iesniedzis (un saņēmis atpakaļ), nofotografējies, vairākas reizes parakstījies un tagad līdz 7.maijam varu par pasu padarīšanu nelikties ne zinis.Dabiski, ka nevaru mazliet nepakritizēt sistēmu kā tādu - vismaz manām PMLP nodaļā (Kurzemes priekšpilsētā) nav nekādas numuriņu sistēmas, visu nosaka dzīvā rinda, tas nav sevišķi ērti. Varētu padomāt arī par to, ka labs risinājums būtu iepriekšējs pieraksts - man nebūtu iebildumu gaidīt vairākas nedēļas uz dienu, kad varēšu atnākt nestāvot pamatīgā rindā. Tomēr vienu es nesaprotu - kas ir tie bari pacietīgo cilvēku, kas atnāk uz PMLP teiksim uz deviņiem, lai tad četras stundas gaidītu savu kārtu? Ja tie būtu tikai pensionāri, vēl varētu saprast - bet nē, daudz ir cilvēku uz 30-40 gadiem, kam pēc idejas šajā laikā noteikti būtu kas jēdzīgāks iesākams kā šāda laika nosišana. Es darbā šorīt ierados 15 minūtes vēlāk kā parasti, līdz ar to man nekādas mega neērtības pases maiņa neradīja. Bet iedomāties, ka es varētu, piemēram, paņemt pusdienu atvaļinājuma iespējas pasēdēt rindā dēļ - no way!
2008-04-11 09:39:35

Zilums zem acs

Varētu pastāstīt, kā man vakar uz ielas uzbruka vairāki bruņoti urlas, ar kuriem pamatīgi sakāvos un vairākus no viņiem pat nositu, bet īstenība ir daudz muļķīgāka. Proti, gāju pa nakti uz tualeti un kaut kur atsitu aci. Absolūti nesaprotu, kā tas man izdevās un atgādina šī situācija stulbas anekdotes vai arī alkoliķu melu stāstu no kategorijas "ieskrēju stenderē", "atsitos pret durvju kliņķi" un tamlīdzīgi, bet fakts paliek fakts - ieskrienot pa miegam stenderē, patiešām iespējams uzdauzīt zilu aci. Ja netici, apskaties bildē.
2008-04-07 11:54:55

Atkarīgā dienasgrāmata: 6.diena

Jau kopš pagājušās trešdienas rīta mums mājās nav interneta. Esmu bezgalīgas reizes zvanījis provaiderim, kas skaidro, ka esot problēmas ar Lattelecom, kas tur kaut ko pārveidojot un nekādi nevarot pabeigt, bet man no tā vieglāk nekļūst. Iepriekš patiesībā nebiju apjautis, par cik organisku manas dzīves sastāvdaļu internets ir pārvērties. Katru vakaru vairākas reizes rodas situācija, kad vajadzētu tā kā kaut ko noskaidrot, apskatīties, bet neta ta nav... Gandrīz katru vakaru tagad apciemojam kādus no saviem laimīgākajiem - ar internetu apveltītajiem - draugiem, tādējādi veidojot sev arvien spēcīgāku narkānu imidžu. Patiešām ceru, ka kaut kad tuvākajās dienās kaut kas mainīsies, pretējā gadījumā nāksies vien ievilkt Lattelecom internetu. Kā apskatījos, izmaksas no šī prieka man kā cilvēkam, kam nav telefona līnijas, varētu būt bišķi virs 50 latiem (pieņemot, ka modēmu pirkšu, nevis īrēšu). Protams, mēneša maksa tam būs lielāka un ātrums - tāds pats, kādam teorētiski vajadzētu būt no mana tagadējā pieslēguma, bet arvien vairāk izskatās, ka nekādu alternatīvu variantu tāpat man nav.
2008-04-01 11:44:16

Par Dance Pad

Pagājuši apmēram trīs mēneši, kopš mūsmājās parādījās DancePad ietaise. Jāatzīst, ka (kā arī reālistiski spriežot biju prognozējis), augstu popularitātes līmeni šajos mēnešos tai saglabāt nav izdevies - pēdējā laikā droši vien tā tiek likta lietā vidēji 1-2 reizes nedēļā. Interesanti, kā ir citiem DancePad īpašniekiem - atšķirīga situācija no mūsējās vai līdzīga?
2008-03-10 15:19:45

Pa kuru laiku nosirmoja jūra

Nē, patiesībā mani nemaz tik ļoti jūras nosirmošanas apstākļi neinteresē, bet mani moka viens jautājums: kādā veidā es palaidu garām, ka no Rīgas centra izzuda gandrīz visi datorveikali?Vakar konstatēju, ka esmu nozaudējis savu 2Gb USB zibatmiņu, tad nu izlēmu kaut kur netālu no darba iegādāties jaunu. Aizgāju uz Barona ielas 636, tur kaut kā mani nepatīkami pārsteidza cenas - nez kāpēc tās izrādījās divreiz augstākas kā interneta veikalos. Labi, nekas, atliku uz šodienu.Šodien pusdienas pārtraukumā devos pastaigāt pa "rajonu". Vispirms, atklāju, ka MA-1 vairs Lāčplēša ielā nav (jau kopš 2005.gada), tas pārcēlies prom no centra. Vēl savulaik zināju vienu veikalu Baznīcas ielā, tur arī no datoriem vairs ne miņas. Kopumā izstaigāju diezgan daudzus kvartālus un tā arī nevienam datorveikalam nejauši neuzdūros virsū.Es saprotu, ka droši vien datortehnika Rīgas centru ir pametusi jau pirms vismaz pāris gadiem, bet tāpat jūtos nepatīkami pārsteigts. Nāksies tomēr atkal interneta veikalā pirkt.
2008-03-06 16:00:29

Laipni cilvēki

Stāvu vakar tramvaja pieturā Grēcinieku ielā. Mazliet smidzina lietus. Lasu grāmatu zem nojumes. Zvana telefons. Izeju no nojumes laukā, lai nerunātu pārāk tuvu citiem cilvēkiem stāvot. Parunāju. Nolieku klausuli. Paņemu atkal grāmatu, ieeju zem nojumes. Pēkšņi kāds man iebaksa krūtīs. "Pavācies laukā!" saka vīrietis ap 35 gadu vecumā. Pieklājīga izskata, latvietis. Jautāju - kas par lietu? Nekas neesot. Tikai tāds dusmīgs skatiens. Man jau principā vienalga, varu arī lietū stāvēt, ja jau viņam tik ļoti traucēju.
2008-02-07 13:39:09

LNB periodikas glabātuve

Kamēr Lienča vakar vakarā devās uz Les Miserables Ķīpsalā, es aizgāju uz kaut ko gluži pretēju skaļam un skaistam publiskam pasākumam - uz bibliotēku. Jā, es piektdienas vakarā biju bibliotēkā. Līdz 20:40, kad mani palūdza aiziet, jo bibliotēkai jāveras ciet.Ko es tur darīju? Varbūt labāk pat nestāstīt, bet stāstīšu tāpat. Proti, es gāju Nacionālas bibliotēkas periodikas arhīvā skatīties vecas avīzes "Sports", lai noskaidrotu šādas tādas detaļas par Latvijas futbola čempionātiem. Protams, neko daudz prātīgu es tur neatradu, bet tas jau ir cits jautājums. Vispār var secināt, ka Latvijā futbols vismaz līdz pēdējam laikam ir bijis tādā kā sporta pabērna statusā - nerunāsim par 70.gadu avīzēm, kur pat vārtu guvējus Latvijas čempionāta spēlēm laikrakstā bija pagrūti atrast, bet pat pirmajā neatkarīgas Latvijas čempionātā pirms sezonas vienīgais valsts sporta laikraksts nepaziņoja komandu sastāvus.Kādi vēl novērojumi? Mani bibliotekāre "apbēdināja", ka kopētava esot jau slēgta, tā ka nevarēšu neko nokopēt. Es pateicu, ka saprotu, lai gan patiesībā man uz kopētavu bija dziļi nospļauties. Ne jau tāpat vien man fotoaparāts bija līdzi :)Vispār man jau patīk pa šādām lietām rakāties, ceru, ka dienās nekļūšu pavisam maniakāls tādu muļķību cienītājs. Patlaban gan esmu pārliecināts, ka tuvākajā laikā turpinājums vakardienas pasākumam nesekos.
2008-01-26 11:02:52

par krūzēm

jau otro reizi pēdējo mēnešu laikā (droši vien, pateicoties apkopējai) esmu cietis krūžu jautājumā. mana iepriekšējā krūze pazuda (pēcāk - atradās, bet jau cita cilvēka īpašumā), bet tagadējā krūze šorīt mani sagaidīja diezgan bēdīgā paskatā - tās priekšpusē esošā stikla bumba ar datoru tajā ir pazudusi - pēc visa kā spriežot - saplīsusi. Un tagad tā izskatās kaut kāda
2008-01-21 15:44:05

Pēdējā darbadiena 2007ajā

Viss. Šogad vairāk nestrādāšu. Pietiek.Proti - nākamās nedēļas nebrīvdienas paņemšu brīvas. Lai maz neliekas. Nopirku šodien grāmatu Latvijas futbola vēsture. Vai tu zināji, ka 1983.gadā Rīgas Daugava piecas reizes spēlēja ar Birmas izlasi? Nedomāju, ka kāds gribēs no manis šo grāmatu aizņemties, bet mani pašu vienmēr visāda statistika ir interesējusi un tikai caur šo grāmatu man radusies iespēja uzzināt, kas 1967.gadā uzvarēja Latvijas čempionāta 1.līgā (ja tāda tolaik bija). Wīkends jau daudzmaz saplānots, nākamā nedēļa un Z-svētku pasākumi pagaidām bez konkrētām idejām.
2007-12-21 16:44:32

Nodedzināsim tos dvieļagalvas!

Ok, tik radikāli es joprojām nedomāju, bet... mans irāņu "pen pal", šķiet, patiešām ir gejs, kas turklāt vēl manī ieķēries. Yuck! Man nav nekādu iebildumu pret gejiem, tāpat kā man nav nekādu iebildumu pret jebkādiem citiem cilvēkiem (izņemot tevi! tevi es patiešām ienīstu, jo tu esi izvirtis Putina zombēts mankurts!). Bet ar vienu nosacījumu - lai viņi neizrāda "interesi" par mani un man tuvajiem cilvēkiem.Vispār tas ir diezgan šokējoši - Lienčas "itālis", kas viņu uzgāja, ieraudzījis profila bildi Skaipā (tipisks pervertiķu iepazīšanās veids - ne velti pagājušonedēļ Lienča saņēma Skaipā piedāvājumu no kāda latviešu "profesionāla foto amatiera" taisīt fotogrāfijas apakšveļā un topless), izrādījās pilnīgi normāls džeks (varbūt mazliet kluss un kautrīgs priekš itāļa, bet citādi - ne vainas), bet mans irāņu čoms, kas sākumā šķita ļoti gudrs un sakarīgs (nu, varbūt mazliet dīvains, kā jau musulmanis)...Vajadzēja man droši vien nojaust, ka kaut kas nav kārtībā, kad viņš atzinās, ka fano par Britniju un Kristinu Agileru.
2007-12-18 10:19:38

Viens stāsts no miljona

Stāvu vakar piemājas veikalā, kur vēlos nopirkt tomātu mērci un krējumu. Ienāk noraudājusies tante, pienāk pie kasieres un sāk vaimanājot lamāties - kak vi mogli menja sdatj? ja vedj vash pokupatelj. a vi menja sdalji, što ja segodņa u vas dve butilki vina vzjala. A menja teperj iz doma vignaļi.Pārdevēja liedzas, ka tā sieviete vispār tajā dienā veikalā nav bijusi, un jautā - kam tieši viņa tikusi nodota.Tante atbild: moim detjam, konečno.Beidzās tas viss ar neko. Tante, turpinot šņukstēt aizgāja. Es nopirku krējumu un kečupu un arī aizgāju. Pārdevēja palika. Morāli vari sameklēt pats, ja spēj.
2007-12-17 15:56:54

Par interneta veikaliem

To Latvijā ir vienkārši tonnām, bet man pagaidām nav izdevies atrast tādu, kurā vienmēr varētu iztikt bez brīnumiem un (nepatīkamiem) pārsteigumiem. Apskatīsim uz piemēra pamata: pagājušās nedēļas beigās izlēmu, ka mans Braun elektriskais skuveklis savu mūžu ir nodzīvojis (proti, sācis skūt pārāk švaki), tāpēc izlēmu iegādāties vietā jaunu (apmēram tādu pašu). Pirmdien apskatīju i-veikalu piedāvājumu un secināju, ka mans parasti iecienītais 24.lv skuvekļus piedāvā ievērojami dārgāk kā daudzi citi veikali. Beigās izvēlējos neoshop.lv piedāvājumu, kas bija par 8 latiem ekonomiskāks par 24.lv variantu, tiesa - pašam jābrauc pakaļ, lai nebūtu jāmaksā 3 Ls par piegādi. Tā kā veikals atrodas netālu no manas dzīvesvietas, problēmas tas man neradīja. Bet citas lietas radīja gan. Sākumā viss bija lieliski - piezvana tips no veikala, paziņo, ka noliktavā viņiem šis modelis ir, ka varēšu tajā pašā dienā pēc sešiem braukt pakaļ. Pēc pāris stundām šis zvana - izrādās, ka noliktavā esot bijis tikai viens skuvekļa eksemplārs un tas pats apskādēts, ka man būs jāņem par pāris latiem dārgāks modelis. Nu, ok, ietaupījums pret 24.lv gan no 8Ls atlicis 5,5, bet tas vēl būtu ok. Tips man arī paskaidro, ka nav nekur baigi jāskrien - viņi strādājot vakarā līdz desmitiem. Aizvakar tā arī nesaņēmos aizbraukt skuveklim pakaļ, devos turp vakar pēc darba.Liels bija mans pārsteigums, kad izrādījās, ka "strādā līdz 10iem" patiesībā nozīmē, ka līdz desmitiem tur ir naktssargs, kurš preci atdot gan var, bet kuram nav pieejas kasei, kā rezultātā jāmaksā skaidrā un precīzā naudā, kas man nozīmēja papildu skrējienu uz tuvāko Narvesenu un daudz lieki patērēta laika. Plus pirkuma čekā man parādās tas skuvekļa modelis, kuru es pasūtīju, nevis tas, kuru es dabūju.
2007-12-13 11:05:05

Dīvainas sagadīšanās

Taisnība tiem ļaudīm, ka viss dzīvē plūst tādās kā strīpās. Un ne tādā ziņā, ka ir veiksmīgie un neveiksmīgie posmi - tieši tas nebūtu nekas pārsteidzošs. Bet sērijās notiek arī pilnīgi nebūtiski un nekādi nevērtējami notikumi. Piemēram, kad pirms apmēram divām nedēļām četru dienu laikā pieredzēju trīs gandrīz identiskas tramvaja-mašīnas sadursmes. Vai pēdējo dienu mistiskā pasen neredzētu cilvēku sastapšana/ieraudzīšana. Vispār es no dabas nepavisam neesmu vērīgs un uzmanīgs, līdz ar to droši vien es vairumam paziņu centrā paeju garām, viņus nemaz nepamanījis. Jā, man patīk iegrimt sevī un droši vien tā rezultātā daudzi mani uzskata par neaudzinātu cūku. So be it. Līdz ar to, ja es kādu pamanu, tad parasti tas ir tā otra cilvēka nopelns, bet faktiski tas atgadās ne biežāk kā reizi mēnesī.Tikām pēdējās dienās:Svētdien Spicē redzēju vienu programmētāju, kas vēl pirms pāris mēnešiem bija mans kolēģis (viņš mani neredzēja)vakar pie LU sastapu vienu meiču, kuru pazīstu no Čehu valodas lekcijām universitātē (viņa ievēroja mani, es steidzos un apkārt neskatījos)pēc darba Maximā sastapu Latvijas Ārstu tenisa savienības vadītāju, kurš arī ievēroja mani, nevis es viņušorīt pa ceļam uz darbu redzēju vienu bijušo klasesbiedreni, ko pēdējo reizi biju redzējis vēl laikā, kad gāju autoskolā (pirms 2,5 gadiem) (viņa mani neredzēja)krustojumā blakus darbam mani atpazina kāds Austrālijas latvietis, kas bija mans kolēģis pāris mēnešus pirms apmēram gada (atkal jau es būtu steigā pagājis garām).Nekādas loģikas tajā visā droši vien nav, bet varbūt tomēr?
2007-11-27 16:30:16

Jauna mode?

Aizvakar rakstīju par to, kā Slokas ielā posmā starp Āgenskalna un Mārtiņa ielu, tramvajs, kurā es braucu, apskrāpēja blakus braucošu/stāvošu mašīnu. Šorīt tas pats atkārtojās, tikai tramvajam vadītājs bija nevis vecs vīrietis, bet jauna sieviete, bet sarkana Audi vietā apskrāpēts tika zaļš mikroautobuss. Divi šādi atgadījumi trīs braucienos, manuprāt, ir gluži augsts rādītājs. Vai varu cerēt, ka nākamās nedēļas sākumā būs arī trešais?
2007-11-15 09:41:11

Kas nogalināja Rīgas salmiņus

Jau labi, labi sen kā pēdējo reizi veikalu plauktos redzēti "Rīgas salmiņi", kuru cienītājs es kādreiz biju. Jautājums: vai kādam nav zināms, kas kalpoja par iemeslu šī savulaik ļoti populārā brenda nāvei?
2007-11-14 16:02:27

Tram crash! Live!

Šīrīta brauciens tramvajā uz darbu man sanāca diezgan piedzīvojumiem piesātināts. Kā parasti iekāpu pie Baldones ielas 4.tramvajā virzienā uz centru. Bija pilns, bet man vajadzēja nopirkt biļeti. Rezultātā tramvajam uzsākot braukšanu mana mugursoma tika iespiesta durvīs un es pats tā kā pienaglots pie sienas. Nu, ok, nopirku biļeti, palūdzu, lai kāds brīvāks cilvēks man to izkompostrē.Šajā tramvaja maršrutā viens no čakarīgākajiem posmiem ir pirms Mārtiņa ielas, kurā parasti ir liels daudzums pa kreisi griezošos mašīnu (lai varētu vēlāk izbraukt uz Kalnciema ielas Vanšu tilta virzienā). Mašīnas tramvajam blakus labajā pusē pēc idejas pirms Mārtiņa ielas pieturas brauc divās rindās (pēc noteikumiem tā gan tur laikam ir viena), taču kaut kāds viens tautietis sarkanā Audi piespiedās bišķi par tuvu kreisajai malai, tā ka tramvajs tam garām braucot diezgan smuki apskrāpēja sānu (bildē redzams, kā tas izskatījās). Es patiesībā nezinu, kurš šajā situācijā skaitās vainīgs. No vienas puses - kāda vella pēc tam Audi vajadzēja līst pārāk tuvu sliedēm, to es nesaprotu. No otras puses, tramvaja vadītājs jau arī varētu būt ievērojis, ka viņš tai mašīnai ir pārāk tuvu. Turklāt Audi šoferis tramvaja vadītājam skaidroja, ka viņš taču esot taurējis, ka viņam brauc virsū (iespējams gan, ka šamam vienkārši vajadzēja piespiesties bišķi tuvāk labajai malai, jo tramvajs savu trajektoriju diži labi izmanīt nevar.Kā lai arī nebūtu, Audi`ks piebrauca tramvajam priekšā uz sliedēm un kaut ko runāja ar vadītāju par policijas saukšanu. Pasažieriem laipni tika pavēstīts, ka tramvajs tālāk nebraukšot. Kas, savukārt, nozīmēja, ka citi tramvaji arī nebrauks, jo diez vai tie varētu mūsējam tikt garām. Realitātē gan nogāju tikai vienu pieturu, kad tramvajs mani jau tomēr noķēra. Nezinu, kādā veidā vadītāji bija vienojušies, bet vismaz satiksme bija atjaunota.Ko no tā var mācīties? Absolūti neko.
2007-11-13 13:34:33

Par principu trūkumu

Cik pārliecinoši un sparīgi es lai arī pirms nedēļas nebūtu nolicis gar zemi Pirmo Heroes sezonu, protams, ka atsakoties no jebkādas konsekvences tomēr noskatījāmies arī visas pieejamās Otrās sezonas sērijas. Joprojām palieku pie viedokļa, ka seriāls nav izcils, taču kā izklaide, kad negribas skatīties iekrātās Bergmana filmas, nav ne vainas.* Bilde no http://commedioretardio.files.wordpress.com
2007-11-12 17:16:03

Par maniem anonīmajiem draugiem

Es jau labi sen esmu tāda servisa friends4days.com lietotājs, kurā tev periodiski tiek nejaušā veidā piešķirti jauni "draugi", ar kuriem tu vari iepazīties. Vispār kā tāda šī ideja man ļoti labi patīk, tikai pēdējā laikā saits viņiem ir kaut kā panīcis, arī aktivitāte ir zema, tas ir bēdīgi. Man šis saits galvenokārt ir atnesis manu irāņu "draugu", kurš gan man jau pāris nedēļas neko nav rakstījis, tikai atsūtījis SMS ar atvainošanos, ka esot baisi aizņemts un ka viņš nekādi negribot mani zaudēt :), bet šodien man parādījies tik aizdomīgs "draugs", ka lielāku aizdomīgumu iedomāties grūti. Cik ticami tev šķiet, ka šādā portālā aktīvs lietotājs varētu būt sekojošam aprakstam atbilstošs:74 gadus vecsholandietispensionēts kuģa kapteiniskas ir vairākas reizes bijis Rīgas ostā un daudz dzirdējis par pilsētas naktsdzīvikas raksta tīņu slengāEs neesmu aizdomīgs no dabas, bet man vismaz šķiet, ka mani āzē. Es pats arī vienreiz tur izlikos, ka esmu pēc profesijas santehniķis, bet saņemot atbildi uz šādu savu apgalvojumu jautājumu: "Do you plumb anus?" izlēmu vairāk tā nedarīt.
2007-11-07 15:22:59

Dīvains rīts

Šodien man nav brīvdiena, lai arī vairumam ir. No vienas puses tas, protams, nav nekas jautrs - kamēr citi var laiskoties, es esmu darbā. No otras puses - brauciens uz darbu šādā rītā ir daudza vērts. Pilsētas centrā gandrīz nav cilvēku. Skaņas ir individuālas, katra par sevi, nevis kopīgs un vienots troksnis. Retas mašīnas, retas sarunas. Tramvajs, kurā var dabūt sēdvietu. Ja vēl nevajadzētu pēc tam 8 stundas pavadīt darbā...
2007-11-19 11:01:18

Bet man - nospļauties

Vanšu tilts šorīt izskatījās visai nepatīkami - korķi atkal savā tradicionālajā līmenī, Ķīpsala pārbāzta ar mašīnām, daudzi cilvēki, izkāpuši no sab.transporta sparīgi soļoja pāri tiltam. Bet man kā velosipēdistam - tāds pats rīts kā visas iepriekšējās nedēļas. Un šodien pat ir salīdzinoši siltāks nekā bija pagājušonedēļ.
2007-09-03 11:25:41

Saskarsme

PastsKad iegāju pirms darba pastā, lai izņemtu sev pienākušu ierakstītu vēstuli, atklāju:1) ka pasta iecirknī ir tikai viens lodziņš, pie kura strādā ļoti lēna pasta darbiniece2) ka sīkpakas aplīmēšanai ar izoleni un papīru noformēšanai tās nosūtīšanai nepieciešama apmēram pusstunda3) ka pasts ir pilns ar tantēm, kas grib apmaksāt rēķinus un kas vēl ievērojami palēnina procesu.NotārsLai sastādītu Nostiprinājuma lūgumu, kā izrādās, ir nepieciešamas vesela diena, jo tur taču viena blanka jāaizpilda. Pēc likuma par notāru taksi rodas varianti, ka šis pakalpojums maksā vai nu 5 lati vai 50 (bez skaidrības, kurš ir pareizais). Praksē izrādās 17,50 un es tā īsti nesapratu, kāpēc tieši tik.Pagastu padomesTikai katru dienu zvanot un atgādinot, ka viņi tev ir apsolījušies atsūtīt papīrus, kāds patiešām saņemas aiziet līdz pastam.Visas iestādes kopumāParasti tev vai nu apsolās, ka viņi tev pazvanīs (lai varētu to nedarīt) vai paziņo, ka viņi ir tev teikuši, lai piezvani vakar (ko viņi, protams, nav teikuši, jo ir solījušies piezvanīt tev paši). Ja tu paskaidro, ka tev papīrus gribas, lai atsūta pa pastu, nevis pašam būtu jābrauc pakaļ, neviens tevī neklausās (kamēr tu nesāc viņiem krist uz nerviem). Neviena iestāde nekad nezina, ar ko nodarbojas citas iestādes (ar kurām šī pirmā iestāde ir saistīta). Izņēmums ir gadījums, kad tev pasaka, ka tajā iestāde tev jau nu noteikti palīdzēt nevarēs, tomēr iesaka kārtības labad uz to aiziet. Neviena iestāde dabiski nezina, aptuveni cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai tā varētu veikt jebkādu darbību. Vienīgais variants ir apskatīties, cik ilgā laikā tai pēc likuma šī darbība ir jāveic, un pēc tam regulāri zvanīt uz iestādi un atgādināt, ka termiņš ir jau iztecējis.Nobeigumā pastāstīšu, ka rītdien rīta pusē ar Lieni dodamies uz Madonu, cerams, pēdējo reizi. It kā mums obligāti jāaiziet tikai uz Zemesgrāmatu, bet paredzēt, kā tas izvērtīsies praksē, ir grūti
2006-11-02 16:45:45

Retrospective of the Daily Llama

Jāatzīst, ka vismaz pagaidām mani pienākumi darbā nav nosaucami par izaicinošiem un diez ko sarežģītiem, bet pirmajā laikā tas, droši vien, tā arī ir vislabāk, jo kaut kāds laiks, lai piešautos, vienmēr ir nepieciešams. Kā nekā Delfos es vispār pirmos 9 mēnešus tikai ar komentāru cenzēšanu vien ņēmos, bet arī tas nebija slikts darbs.Pēc darba ar Lieni vakar sataisījām lielu daudzumu tā saucamā "čilī", vienu burciņu ar to šodien paņēmu arī līdzi uz darbu (patiesībā taisīja gan Liene). Vēlāk ķēros pie griestu slīpēšanas bēniņos, nevar teikt, ka tur ātri virzītos uz priekšu, bet vismaz putekļi saceļas labum labie.
2006-10-04 01:31:33

Ikdienas murgi

1) par jaunumiem iz zāģa - ir tak zināms, ka gandrīz viss ir nozāģēts;2) toties šodien bija MURGS. vienkārši murgs. stāstu sižetu:8:00 esmu pie CSDD tehapskates stacijas, lai izietu tehapskati8:02 konstatēju, ka šamiem nestrādā bankomāts, kurā noņemt naudu; ar kartēm CSDD maksāt nevar8:07 pie galvenās CSDD ēkas bankomātā noņēmu naudu8:17 biju izstāvējis rindu pie kases8:30 mani sāka pārbaudīt8:45 pārbaude beidzās, izrādījās, ka viss ir ok, izņemot tuvās gaismas, kas ir pārāk augstu uzregulētas. inspektors ieteica braukt uz servisu un piebraukt pēc tam pie inspektora no "melnās puses", lai nebūtu par atkārtotu apskati jāmaksā9:10 biju savā parastajā servisā Jūrmalas gatvē.9:12 uzzināju, ka ātrāk kā rītdien viņi manu auto neapskatīs, sāku drudžaini apzvanīt visādus cilvēkus, kas kaut ko varētu man ieteikt9:30 biju paspējis iebraukt vēl divos sev pazīstamos servisos, kur man vienā pateica, ka viņiem vispār meistaru neesot, bet otrā pateica, ka kaut kad šodien - varbūtTikām Noras brālis bija ieteicis kaut kādus pāris servisus, kur varētu cerēt tikt šodien + ieteicis braukt servisos, kas patrāpās pa ceļam. Es jau biju diezgan sanervozējies.9:40 iebraucu mājās paņemt laptopu, lai varētu pēc tam uz darbu braukt, piezvanīja Bubļiks, ka viņam zināmā servisā VIenības gatvē man varēšot uzreiz gaismas saregulēt10:20 biju tajā servisā, paspējis pa ceļam vairākas reizes aizbraukt ĻOTI nepareizā virzienā. meistars, kas izskatījās visai aizdomīgi neattīstīts, kādas 10 minūtes ņēmās, līdz paziņoja, ka lieta darīta.11:00 biju atkal CSDD. pagaidīju, kamēr atbrīvojas "mans" inspektors. šis apskatās un saka - a jums nemaz tuvās gaismas nestrādā! un patiešām nestrādā11:20 atpakaļ servisā. meistars neko nesaprot, what the hell. plāta rokas. līdz 11:40 neko neizdara, līdz pasaka - viņš nemākot līdzēt, elektriķi aizņemti, lai es braucu uz citu servisu. Iesaka man citu servisu, kas turpat netālu vien esot. Es to servisu neatradu. Aizbraucu uz CSDD pateikt - man piegriezies, gribu mēneša atļauju braukāt un doties uz darbu. A tur cits inspektors saka - nē, aizbrauc vēl uz vienu servisu, vismaz pamēģini. Es totāli ilgi vazājos pa visādām čuhņām, jo Rīgā kā zināms, neorientējos + stresā orientējos sliktāk kā parasti. beigu beigās ap vieniem biju servisā. tur izrādījās, ka man kaut kas visā gaismu mehānismā noplīsis. 30 lati. Pusstunda gaidīšanas. Brauciens uz CSDD. Darbā - pāri par pustrijiem.Tik lietderīga diena, ka vai baisi paliek.
2006-09-19 07:18:56

Latnet mājas drošības sistēma

Raksturīgs tas, ka ejot uz lekcijām ir jāuzrāda kartona kartiņa, kas pilda caurlaides funkcijas. Šodien (otro reizi sešos mēnešos) biju caurlaidi aizmirsis. Sargs, kas mani pēc izskata kā studentu atpazina, mani negribēja laist iekšā, piekodinot, lai trešās reizes nebūtu, turklāt tādā itin nelaipnā formā.Varētu padomāt, ka šādā gadījumā:a) es, izmantojot, ka man nav caurlaides, nozagšu projektoru, piečurāšu gaiteni un ieziedīšu tāfeli ar cūkas taukiemb) mani apturēs šīs ēkas patruļa, lai es uzrādu caurlaidi, man tās nebūs - rezultātā sargam būs problēmas.Uzticība cilvēkiem un labvēlīga attieksme, kā sacīt jāsaka...
2006-03-03 09:28:00

Gada pārskats

"Another year overAnd a new one just begun"Šis gads atnesa pāris lielāku pārmaiņu manā dzīvē - pastāvīgu darbu, studijas maģistrantūrā utt., bet par to šoreiz nerunāšu. Tā kā saitā aktīvi turpinu papildināt savu faktoīdu, pastāstīšu par dažiem šī gada iespaidiem (gada galīgie skaitļi tiks pierakstīti klāt pēc gada beigām, taču diez vai varētu gaidīt, ka šajās dienās noskatīšos/izlasīšu/noklausīšos kaut ko pilnīgi negaidītu). Filmu ziņā jāatzīst, ka virkne labāko vērtējumu ziņā filmu bija jau redzētas: tādas kā "Braiena dzīve", "Amēlija". No svaigākajiem darbiem neapšaubāmi jāizceļ Kusturicas "Dzīve ir brīnums", pingvīnu filma, kā arī "Čārlijs un Šokolādes fabrika". Īpaša vieta - Amenabara "Jūrai iekšā".No klasiskākiem darbiem - noskatījos šogad "Kasablanku" un "Tramvaju vārdā Iekāre": abas itin labas savam laikam, pāris citi vecāki gabali (piemēram, "M") nekādu dižu iespaidu neatstāja, taču katastrofāli arī neizrādījās.Filmas sniedza arī vairākus šausmīgus pārdzīvojumus (tādā ziņā, ka izrādījās neciešamas). Te jāizceļ "Maskas dēls" - viena no absolūti sliktākajām filmām, ko jebkad esmu redzējis. Tāpat lejas pieciniekā atrodamas trīs filmas, par kurām rakstīju "Delfos" recenzijas: "Hērbijs", "11 baušļi" un "Hazardas brašuļi". Cik tomēr patīkami, ka nākošgad ar šādām lietām nebūs jāsaskaras. Gada nogalē noskatījos divas augstākās raudzes mutlfilmas "Līgavu-līķi" un "Vollesu un Gromitu" - neapšaubāmi labākie 2005. gadā izbaudītie animācijas darbi.Grāmatas, ak grāmatas! Atkal jau gluži kā pagājušogad šajā kategorijā izlasīto vienību skaits ir tuvs simtam, taču gluži šo simtu šķiet atkal sasniegt nebūs izdevies. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, neatklāju šogad neko, kas būtu vērtējuma 9.5 vērts. Turpināju iepazīt Ēriku-Emanuēlu Šmitu, trīs no kura darbiem iedevu devītniekus. Atklāju divus mistifikatorus - Jirži Grošeku (kurš nav čehs) un Johanu Korinu (kurš ir anonīms latvietis). Izlasīju Rušdi "Sātaniskās vārsmas", patika, bet traks pēc tām nekļuvu. Lielākās vilšanās laikam gan arī nebija - viszemāk novērtētas tādas grāmatas, no kurām arī principā neko negaidīju. Nobelētie autori Steinbeks un Saramogo uz mani atstāja visai pablāvu iespaidu, patiesībā tas pats sakāms par vēl vienu Nobela laureātu - Kendzaburo Oe. Izlasīju veselu čupu vācu grāmatu, turpinot cītīgi apmeklēt Gētes institūta bibliotēku. Neviens vācu autors mani tā arī nepiesaistīja. No vācvalodīgajiem - tikai Dirrenmats, taču to iepazinu jau 2004. gadā. Izlasīju vairākus Viljama Folknera romānus, taču tikai pirmais izlasītais - "Savrupmāja" man tā īsti iepatikās. Gadam beidzoties, lasu Umberto Eko "Vakardienas salu", rindā stāv jaunais Peļevina romāns - kopumā, domāju būs interesanti.Mūzikā es jau labi pasen uzskatu, ka nekas jauns vairs pateikts netiks (vai vismaz nekas tāds, kas nepārspētu neko iepriekš eksistējušu). Pietiekoši grūti pateikt, pēc kādiem kritērijiem es izvēlos to, par ko ierakstīt šajā faktoīdā, taču šogad šādu ierakstu sakrājies visai daudz. No 2005. gada albūmiem visvairāk "iekačāja" jaunais White Stripes, Madrugadas "The Deep End" un jaunais Čumbavambas akustiskais ripulis. Virstonē vērtējumiem, protams, klasika - Kinks ar "Arthur" un pāris Sparks albūmu. Par vilšanos parūpējās "The Darkness", kuru "One way Ticket to hell and back" izrādījās visai bāls, tāpat vismaz kaut ko jēdzīgāku gaidīju no "Bloodhound gang". Gada sliktākais ieraksts faktoīdā - Ufo "Spēka dziesmas". Tur gan nekā pārsteidzoša, izņemot to, ka šādu lietu noklausījos.Visubeidzot, skaitļi. Bez tiem jau nu es nekādi nevaru iztikt.Summārais gada ierakstu skaits faktoīdā: 373Aktīvākais mēnesis: jūlijs (36)Mazāk aktīvais mēnesis: novembris (23)No 373 ierakstiem:x 94 grāmatas;x 159 filmas;x 102 mūzikas ieraksti;x 5 izstādes;x 3 teātra apmeklējumi;x 10 cita veida ieraksti.Vidējie vērtējumi:x summārais: 6.67x filmām: 6.57x grāmatām: 6.69x mūzikai: 6.8Valstis, no kurām nākuši darbi:30 dažādas valstis, no tām intensīvākās:1. ASV - 1492. Lielbritānija - 783. Vācija - 314. Francija - 225. Latvija - 186. Krievija - 137. Šveice - 88. Austrija - 79. Austrālija - 59. Spānija - 5
2006-01-01 12:46:22

Shit happens

Viena no pēdējā laika unikālākajām dienām.Vispirms man bija jādodas uz vienu audita kompānijas KPMG preses konferenci. Pa ceļam vēl ieskatījos kompī, kur tā notiks un pie reizes konstatēju, ka esmu aizmirsis mājās mapi ar šodien nododamo mājasdarbu sistēmu modelēšanā, kuru biju glīti krāsaini izdrukājis, nāksies izprintēt darbā melnbaltu un kaut kad aizstiept uz LU. Izkāpis centrā no tramvaja, konstatēju, ka laika knapi pietiks, būs jāskrien. Taču tad sajutu tādu "pļekš" un uz mugursomas un jakas piedurknes bija nokļuvis kaut kas zaļgani brūns. Pēc apjoma tas bija kas lielāks par balodi, varbūt kaija. Sapratu, ka šādā stāvoklī uz preses konferenci nevaru iet, bet jāiet uz darbu notīrīt TO. Pa ceļam izrādījās, ka pirmie divi kioski bija slēgti n tajos pat salvetes nevarēja dabūt, lai "lielumu" notīrītu. Trešajā beidzot salvetes dabūju, bet uz to laiku bija jau pietiekami piekaltis. Tāds nu es ierados darbā: nebijis presenē, nokakāts, bez mājasdarba. Ko gan vairāk var no dzīves vēlēties?
2005-12-07 12:59:18

Priecīgāka un bēdīgāka informācija

1) Tā kā maniem senčiem nobrucis tuvākajā wīkendā paredzētais brauciens uz Helsinkiem (tiesa, vēl bez garantijas, bet laikam nobrucis), sanāk, ka būs jādomā kaut kāds rīcības plāns tamam2) Zināmus variantus varētu sniegt šis punkts - otrdien paredzama viena konkrēta Ziņģa atgriešanās. Nav gan zināms, vai praktiski tas nozīmē, ka viņš būs sastopams rīt vai parīt, bet viens no šiem variantiem noteikti ir patiess.3) Šorīt viesojos VID Akcīzes preču pārvaldē. Diemžēl pieļāvu diezgan nopietnu kļūdu, parakstoties uz raksta veidošanu par kaut kādiem Ministru kabineta noteikumiem Latvijas Ekonomistam. Centīšos citkārt tā vairs nedarīt.4) Lai varētu ērtāk nokļūt 3. punktā minētajā vietā (Jeruzalemes ielā), pēc ilgāka laika braucu ar velosipēdu. Vienkārši perfekti, salīdzinoši ar sabiedrisko transportu.5) Vakar vakarā noskatījos "Magnoliju". Pirmās minūtes lika domāt, ka tā ir vislabākā filma, kādu jebkad esmu skatījies. Vēlāk mazliet vilšanās. 8.0 manā skalā. Pietiekoši interesanti, taču daļa personāžu mani garlaikoja + visā aprakstītajā nebija īpaši daudz tā, kas sākumā solīts.Bija vēl kaut kas, ko gribēju pastāstīt, bet kaut kā nevaru atcerēties.
2005-11-07 10:32:59

Tomēr mēģināšu?

Esmu tomēr pēc ilgām pārdomām izlēmis mēģināt kaut kur un kaut kā bīdīt domu, ka varētu publicēt kādus savus stāstus grāmatas formātā. Droši vien izmantošu klasisko pieeju ar tipu 35-45 gadu vecumā pārāk īsās biksēs un pārāk šaurā žaketē, kas vazājas apkārt ar čupiņu aprakstītu lapu, ko izvelk no nospeķota kofera. Taču pirmām kārtām jāatlasa, kas varētu būt tas materiāls, ko vispār varētu mēģināt kaut kur grūzt. Summārais stāstu daudzums manā folderītī ir ap 150, bet es pats apzinos, ka ĻOTI liela daļa no tiem ir personības kompleksu mocīta skolnieka murgi; pastāsti par mūsu ikdienu, kas nevienu, izņemot apmēram 10-15 cilvēkus nevarētu interesēt ne mazākajā mērā; pārāk pretenciozi savam nīkulīgajam saturam utt. Tālabad no potenciālā kaut kur bīdāmo stāstu saraksta izņemu laukā vairumu tā, kas atbilst šim kritērijam (saitā sadaļā Stories tagad pagaidām būs tikai šajā grupā ietilpstošie teksti). Ko es gribētu sagaidīt no tevis? Būtu iespējami labi, ja tu varētu pa laikam uzmest aci kādam no šiem tekstiem un pēc acs uzmešanas iemest kādā no lapām komentāros, piem.,"Stāsts par zilo dirsu" + vai"Kas apēda zobupastu?" -Jo vairāk tu izteiksies, jo vairāk tu man palīdzēsi un jo vairāk es tevi godāšu un uzrunāšu uz Jūs :)Ja tu izrādīsies spējīgs sameklēt vēl kādu, kas piedalītos šajā unikālajā vērtēšanas maratonā (kas, visticamākais, ilgs pāris mēnešus, līdz man beigsies semestris LU un būs vairāk brīva laika kaut kā nopietnāka domāšanai), jo lielākas cerības, ka beigu beigās atlasītais materiāls būs tā vērts, lai ar to kaut ko patiešām iesāktu (ja, protams, pieņem, ka vismaz kaut kas no visa šajā kopumā atrodamā ir kaut nedaudz saturīgs).
2005-10-30 22:58:03

Jauna nozīme vārdam kretīns

Kāds jauks atgadījums: šodien man bija iekš "Saules pulksteņa" jāintervē kāds Stephen Young, kas vada tādu firmu kā "KPMG Baltics". Pēc intervijas braucu lejā ar liftu, tas kaut kā pēkšņi sāka bez maz vai krist un mani izlaida laukā -1. stāvā. Izrādījās, ka visi, lai tiktu ārā, kaut kādam aparātam pārlaižas speciālas kartes. A man tādas, protams, nav. Jautāju apsargam, ko darīt. Šis, Latvijas apsargu stilā, pateica, lai velkos atpakaļ uz augšu un sarunāju, ka KMPG pārstāvis mani pavada uz leju. Lifts, protams, nestrādāja. Nācās vien vilkties uz 14. stāvu ar kājām. Tur man kāda darbiniece pateica, ka 1. stāvā gan jau tāpat tikšu laukā. Ar kājām atpakaļ uz 1. stāvu, tur, kamēr neviens man nepievērsa uzmanību, izšmaucu laukā.Attieksme pret cilvēku?!
2005-10-04 18:22:28

Pirmo reizi bez M

Šodien par godu tam, ka nule man tas ir ļauts, un tam, ka jūtos daudz maz normāli, sēdos pie automašīnas stūres bez neviena blakussēdētāja, kas pildītu oficiālā instruktora funkcijas. (ja, protams, ignorē to, ka Lienča uzvedās kā riktīgs instruktors, tikai viņai nebija pedāļu). Tā kā vajadzēja viņu aizgādāt uz mājām, bet man vajadzēja atgriezties vakarā Rīgā (turpināt klepot vienatnē, nevis baciļot Lienču), paķērām līdzi arī manus vecākus. Brauciens izvērtās salīdzinoši mierīgs, man pat neviens ne reizes neuzpīpināja, bet es - nenoslāpu, neslīdēju atpakaļ, nestāvēju pusstundu, mēģinot pārkārtoties uz citu joslu. Protams, vēl ilgs laiks paies, līdz es braukšu patiešām labi, taču vismaz man pašam ar sevi braukt nav bail. Un tas jau arī nav tik maz :)
2005-09-30 20:48:43

Aktualitaates

Kā dažs varbūt to jau ir ievērojis, parādījusies zināma aktivitāte no tā cilvēka puses, kuru sadzīvē mēdz saukt par Ziņģi. Sniegšu nelielu atskaiti par informāciju, ko no šamējā izdevies saņemt:1) šis ar visu kuģi atrodas kaut kur Ukrainā pie Melnās jūras (tātad - Krimas pussalā)2) Ziņģim esot itin daudz darba, kā pats izsakās "strādā kā Duracell zaķis"3) iebraucot ostā, kuģis esot ticis mazliet apskādēts, to saspiežot4) 3. punkts noticis, Ziņģim esot pie stūres :) (nē, nopietni)5) Ziņģis nav bijis vainīgs pie 3. un 4. punkta, tiesa, neizdevās saprast, kas ir bijis vainīgs6) šajā brīdī pārtrūka telefona saruna.
2005-09-13 09:41:23

London`s Burning (The Clash)

Ja nu gluži jauns 9/11 tas nav, tad jautri arī nav. Turklāt līdzās visām runām, ka pasaulē līdz ar talību un Huseina gāšanu ir kļuvis drošāk dzīvot, tas šķiet nejautri.Tiesa, tālibi bija pietiekami kretīni, lai tos patiešām izcepinātu. Par Huseinu tā grūti teikt, jo par to, ka Irākai tiešām no tā kaut kāds ieguvums radies, ir grūti spriest (jo Huseins varbūt ir/bija maita, bet ne patalogisks fundamentālists).Tagad tiek prognozēts, ka nākamais pretterorisma tārgets būs Irāna (ne jau Z-Koreja). Un Delfu komentētāji spriež, ka šoreiz amīšiem viegli neies.A es saku: bullšits! Jenķi, kas varbūt man nav diez ko tuvi, ir praktiski neuzvarami, un arī pirms Afganistānas un Irākas tika prognozēts, ka viegli viņiem neies. Tiesa, viņiem viegli tur neiet, bet tikai pēc oficiālās karadarbibas beigām, jo fundamentālisti partizāņi ir daudz bīstamāki par fundamentālistu armiju.
2005-07-07 13:45:04

Opera sako!

varbuut ne vienmeer, un visur. bet opera "Jenufa" muusu operaa sako. un tur neko nevaru padariit. varbuut es neuztveru paaraak augstu maakslu, bet man personiigi nepatiik, ka muuzika izklausaas peec instrumentu skanjoshanas un dziedaashana nav nekaadi saistiita ar muuziku. tad jau labaak klausiities grupu "Sveshie"....
2005-02-25 22:46:00