Kazhes pierakstu burtnīca

Šorīt pa ceļam uz universitāti nāca apgaismība :)

My favourite Duerrenmatt! These two plays are meant not being shown to the spectators but a practice for the actors. The first one is a reworking of a play that I don`t know. Basically it`s a balaganic work about the family life, where Edward and Alice live together for 25 years for no clear reasons and have been hating each other for the same 25 years. When Kurt, a relative of theirs arrives, they first try to play a perfect couple but as a matter of fact they happen to be perfect monsters. The other one is a story about the first people of the earth, or not. It`s a story where weird things happen and where Biblical characters happen to be living in non-biblical circumstances, where you can`t really tell what Vietnam war people are fighting and what`s going on. It`s very sharp, of course, but for F.D. it goes without saying.

A dictator/tyrant is on his dying bed but neither his closest people nor his worst enemies want him to die too quickly - therefore a lot of doctors is working with him trying to keep the dictator alive for at least a few more years. The MP is the most important of the fellows around the dictator, and he is the most likely one to become the new number one in the country. Still there are two duchesses who also want to claim there part (their husbands are complete loonies that care about nothing but football). There`s also a jewish doctor that has come out of a concentration camp alive, has received after that two Nobel prizes but who doesnt even remember the nazi crazyasses he met at the camp and that now are among the most important men of the small country where the doctor resides. As almost all other works by F.D. this play is a combination of satire and drama, with a few mystic elements - including a peasant that`s only visible to the MP, and including a group of very old women that seem to immortal just because they hate men more than they hate death or something like that (they all die in the end though).

Ja nu gluži jauns 9/11 tas nav, tad jautri arī nav. Turklāt līdzās visām runām, ka pasaulē līdz ar talību un Huseina gāšanu ir kļuvis drošāk dzīvot, tas šķiet nejautri.

Sniedzu citaatu no nupat izlasiita albuuma apskata. Btw, recenzeets jauns Stiivena Malkmusa (who`s that?) albuums, kuraa M.Dzheksons, protams, neparaadaas. Negribu rasiit taalaaku diskusiju par sho teemu, vienkaarshi Prindls ir tik ekselents, ka nevaru to nokluseet.

Paskaidrojums: Visi šajā stāstā iesaistītie personāži (skaitā viens) un notikumi (skaitā nulle) ir pilnīgi un galīgi izdomāti. Iespējamās sakritības ar reālo dzīvi lūdzu uzskatīt par nejaušām.

Fakts pirmais: Sestdien, 2005. gada 4. jūnijā pulksten 11:00 Ķīpsalā tika gaidīts starts projektam “Rīgu redzi? Pt.1.” Gaidāmie dalībnieki skaitā 8 plus divi organizētāji. Stādāmies priekšā:

"If you think that a kiss is all in the lips

Šīs nedēļas sākums iezīmējās visai sportisks. Pirmdien bija nu jau tradicionālā futbola spēle, kas gan iezīmējās ar to, ka pirmo stundu spēlējām 2 pret 2 (par godu lietum dalībnieku skaits bija visai neliels). Savukārt vakar pirmo reizi mūžā sēdos pie karta stūres (paldies Samsungam!), norinķoju pa trasi 15 minūtes, vienu reizi nostopējos, ka vajadzēja, lai personāls mani izgrūž no stūra laukā (jo atpakaļgaitas šitādam verķim nava). Tiesa sacensību daļā ne ar ko neizcēlos, taču vispār totālākais kaifs. Ja tas prieks būtu bišķi lētāks, vajadzētu tā ik pa laikam izbraukt. P.S. Bildē, protams, nēsmu es, jo fočs vakar nebija pieejams, bet tas laikam nav tik būtiski.

“Vakardienas pusdienu” izcelsme nevienam nav droši zināma. Pats Jānis Godiņš apgalvo, ka šo tekstu viņam esot dāvājusi ezera lēdija, pasniedzot senu pergamentu, kura tekstu Jānis Godiņš pārdrukājis uz datora, bet oriģinālu kopā ar Godiņa dēla Jāņa Pāvila mājasdarbu matemātikā esot apēdis suns. No profesoram Maigonim Sudmalim tuvu stāvošiem avotiem (viņa brāļasievas) tapis zināms, ka “Vakardienas pusdienas” esot atklāts Maigoņa Sudmaļa monogrāfijas “Šopenhauera seksuālās fantāzijas un mana ikdiena” plaģiāts. Kā precīzi atzīmē Sudmalis, 97% monogrāfijā izmantoto vārdu parādās arī “Vakardienas pusdienās”. Ārzemju literatūrzinātniekiem tāpat trūkst vienota viedokļa par teksta izcelsmi – vieni apgalvo, ka viņi to neesot lasījuši, kamēr citi izliekas nezinām, kas ir “Vakardienas pusdienas”.