Kazhes pierakstu burtnīca

Tā, protams, ir nodrāzta tēma līdz bezgalībai, bet kārtējo reizi gribas nedaudz izkliegt savu sāpi. Šodien biju paredzējis veikt vienu izbraucienu pusdienu pārtraukumā ar 40. autobusu (ap pus 2iem, tātad - ne pašā satiksmes ziņā spraigākajā stundā). Pēc saraksta autobusam vajadzēja ieraksties 13:36. Biju pieturā 32ās. Pirms mana autobusa, kurš ieradās ar 3-4 minūšu nokavēšanu, paspēja atnākt virkne dažādu transporta līdzekļu (Ģertrūdes ielas pieturā pienākt daudz dažādu tr-ta līdzekļu), no kuriem praktiski visi ieradās neatbilstoši grafikam - cits par piecām minūtēm kavēja, cits par tikpat ieradās par ātru. Protams, attiecībā uz transporta līdzekļiem, kuru kursēšanas biežums ir līdz 15 minūtēm, šādas fluktuācijas šķiet daudz maz pieņemamas, bet, ieraugot par 5 minūtēm steidzamies autobusu, kurš nāk reizi stundā, sevišķi pozitīva attieksme pret mūsu sab. transporta sistēmu neveidojas. Kas vēl mani priecē, ir fakts, ka Rīgas Satiksmes lapā saskarnē kaut kā nemanu agrāk manis iecienītu "tūli" - maršrutu interaktīvo karti, bet links, kas uz to ved Rīgas pašvaldības lapā, rezultē tukšā lapā (kas liek domāt, ka attiecīgais resurss ir nobrucis). Ievērojot to, ka standarta maršrutu pārlūkošanas sistēmā noskaidrot, kur tieši atrodas kāda pietura, nav iespējams, un arī pieturās mums nav tradicionāli izvietot sabiedriskā tr-ta kustības shēmas, neērtību ir pilnīgi pietiekoši. Visu to rezumējot: ar nepacietību gaidu 1.martu, kad neatkarīgi no laika apstākļiem pārsēdīšos atkal uz velosipēda.

Šo piektdien, kā zināms, valsts un pašvaldību iestādes nestrādās, jo 2.janvāra darbadiena tiek pārcelta uz nākamās nedēļas sestdienu. Es, protams, saprotu, ka daudziem cilvēkiem strādāt nākamajā dienā pēc 1.janvāra varētu būt grūti, utt. No otras puses, tam sekojošā sešu darbadienu nedēļa droši vien arī retam sagādās daudz pozitīvu emociju. Man par to gan personīgi ne silts, ne auksts, jo 2.janvāris man būs darbadiena.

Rīgas Satiksme informēja par būtiskām izmaiņām sabiedriskā transporta autobusu kustībā un maršrutos. Lielākā daļa tur atrodamās informācijas, protams, ir diezgan nebūtiska - slēgtie busu maršruti tiešām nebija nekas centrāls (Abrenes iela - Lido utml.), arī izmaiņas autobusu sarakstos nav nekādas grandiozās.

According to DELFI, in July the Latvian drivers will get a pleasant present in the form of photo radars. I can`t say that I`m very thrilled about it but - that`s life. I`m not much of a Speedy Gonzalez anyway, yet I`m sure that from now on I will need to drive slightly more carefully, as I`m not a huge fan of speeding tickets.

Ja es būtu iepriekš redzējis šo TVNET ziņu, diez vai mēs būtu uz Jūrmalu sestdien braukuši. Bet Interneta mums mājās joprojām nav, turklāt TVNET es iegriežos stipri reti, bet Delfi par šo tēmu uzrakstīt neuzskatīja par vajadzīgu.

Pie iepriekšējā raksta komentāros radās jautājums, kāda ir sistēma ar sabiedrisko transportu un tā biļetēm mūsu kaimiņzemē Igaunijā. Tālab paskatījos, ko var uzzināt par sabiedrisko transportu Tallinā. Un tātad:

Tātad apkopojums:

Aizvakar rakstīju par to, kā Slokas ielā posmā starp Āgenskalna un Mārtiņa ielu, tramvajs, kurā es braucu, apskrāpēja blakus braucošu/stāvošu mašīnu. Šorīt tas pats atkārtojās, tikai tramvajam vadītājs bija nevis vecs vīrietis, bet jauna sieviete, bet sarkana Audi vietā apskrāpēts tika zaļš mikroautobuss. Divi šādi atgadījumi trīs braucienos, manuprāt, ir gluži augsts rādītājs. Vai varu cerēt, ka nākamās nedēļas sākumā būs arī trešais?

Šīrīta brauciens tramvajā uz darbu man sanāca diezgan piedzīvojumiem piesātināts. Kā parasti iekāpu pie Baldones ielas 4.tramvajā virzienā uz centru. Bija pilns, bet man vajadzēja nopirkt biļeti. Rezultātā tramvajam uzsākot braukšanu mana mugursoma tika iespiesta durvīs un es pats tā kā pienaglots pie sienas. Nu, ok, nopirku biļeti, palūdzu, lai kāds brīvāks cilvēks man to izkompostrē.

Šodien man nav brīvdiena, lai arī vairumam ir. No vienas puses tas, protams, nav nekas jautrs - kamēr citi var laiskoties, es esmu darbā. No otras puses - brauciens uz darbu šādā rītā ir daudza vērts. Pilsētas centrā gandrīz nav cilvēku. Skaņas ir individuālas, katra par sevi, nevis kopīgs un vienots troksnis. Retas mašīnas, retas sarunas. Tramvajs, kurā var dabūt sēdvietu. Ja vēl nevajadzētu pēc tam 8 stundas pavadīt darbā...