Kazhes pierakstu burtnīca

Pagājušogad mums sanāca itin daudz vizīšu teātrī. Tas pat varbūt būtu mazliet par maigu teikts. Sākotnējais plāns bija paviesoties 10 dažādos teātros, bet tikai dabiski, ka šur tur bijām uz vairāk kā vienu izrādi, un beigās arī pašu dažādo teātru sanāca vairāk. Tad nu gada nogalē neatkarīgi viens no otra Marina un es sastādījām savu 2015.gada 23 skatīto izrāžu reitingu.

Jāņem vērā, ka nekādu diži objektīvu kritēriju šim reitingam nav, vairāk tāds "gut feeling", un visai būtisks aspekts tajā ir - cik labi izrāde nosēžas atmiņā, jo sākotnējais iespaids, izejot no teātra zāles, bieži vien it nemaz nesakrīt ar to, kāds tas ir nedēļu, mēnesi un pusgadu vēlāk. Protams, no vienas puses līdz ar to nesenāk skatītajām izrādēm ir mazliet handikaps, bet arī uz tām zināmā mērā var skatīties caur "un ko es par to domāšu pēc 3 mēnešiem" prizmu.

Zemāk es sniegšu savu topu tam tipiskā secībā - sākot ar pēdējo vietu un mazliet paskaidrojot savu viedokli, kālab konkrētā izrāde ir tieši šajā pozīcijā. Un tad - grafisks salīdzinājums manām un Marinas piešķirtajām vietām. Ja nu kas - atšķirību patiesībā tajos nav diži daudz, lai gan viens otra vērtējumus iepriekš neredzējām. Sākšu visu, protams, ar tabloīdu cienīgu virsrakstu:

23 izrādes, ko tev vajadzēja redzēt 2015.gadā. Numur 12 mani totāli pārsteidza!

23. You Are Not Alone - performance Homo Novus ietvaros Mūzikas namā Daile

Tā nebūt nebija, ka šī dīvainā britu vīra uzstāšanās būtu galīgi nepatikusi vai aizvainojusi, un savus mērķus kolorītais kungs ar to noteikti sasniedza. Pēdējā vietā to ierindoju gluži vienkārši tāpēc, ka īsti nespēju to uzskatīt par teātri, kā nekā priekšnesuma lielākā daļa risinās uz ekrāna. Proti, ja ir vietā jautājums, vai tas vispār ir teātris, tad to klasificiēt pa vidu starp tradicionālām izrādēm man kaut kā nešķiet korekti.
⇛

22. Āda - Ģertrūdes ielas teātris

Jau izrādi skatoties, šis Ādama un Ievas stāsts kaut kā nespēja līdz galam pārliecināt par savu dzīvotspēju, bet tagad atskatoties, nekas vairāk kā pa skatuvi izmētātas drēbes atmiņā nav nosēdies. Iespējams - mazliet pārspīlēts ar stāsta simbolisko pusi, neparūpējoties par gana aizraujošu izrādi.
⇛

21. Prezentācija - Dailes teātris

Zinot sevi, līdzīgas kvalitātes izklaidi es varētu gūt, apmeklējot reālu kaut kādu tiešās pārdošanas figņas prezentāciju. Tiesa, no tāda pasākuma varētu gadīties risks, ka mani arī izraidītu ārā, jo tur man varētu būt daudz reālākā vēlme vadītāju iesaistīt improvizācijas spēlē. Kopumā - lēts tas humoriņš. Pierakstām: Timrota kungam mīnus viens.
⇛

20. Benzīnsvīrs - Dirty Deal Teatro

Izslavēts kā teju labākais DDT pieejamais iestudējums, "Benzīnvīrs" lika vilties. Ok, stāsts par garīgi ne gluži pieskaitāmu bomzi, kurš bērnībā seksuāli izmantots. Bet ko tas reāli pasaka un kāpēc tas to vispār dara? Šis tas atmiņā paliek, bet gala iespaids diezgan nekāds.
⇛

19. Klibais no Inišmānas - Liepājas teātris

Ja vienas un tās pašas lugas iestudējums, ko esi skatījis amatieru un profesionālā teātrī, atšķiras tik vien kā ar dekorāciju un tērpu kvalitāti, laikam jau profesionālajam teātrim tā nav izcila veiksme. Pagaidām radies secinājums, ka no latviešu aktieriem nesāk pārliecinoši īru laucinieki. Un izrāde nebija gluži slikta, drīzāk - nevajadzīga.
⇛

18. Tumšās alejas - Daugavpils teātris

Ne tuvu ne tāda katastrofa kā "Kā tā otrā puse mīl", tomēr Daugavpils teātrim mani joprojām nav izdevies pārliecināt, ka uz Latvijas otro lielāko pilsētu ir vērts doties ekskluzīvi teātra izrāžu dēļ. Labs izejas materiāls, viena veiksmīga aktrise, kvalitatīvs klavieru pavadījums - ar to gluži nepietiek, lai apslēptu daudzos trūkumus.
⇛

17. Vasarnieki - Krievu Drāmas teātris

Ar šo mirkli pārejam no "izrādēm, kas drīzāk nepatika" pie "izrādēm, kas drīzāk patika". Skaisti tērpi, ticama "bezjēdzīgo cilvēku" atmosfēra, noskaņai atbilstoša Edgara Mākena mūzika. Kopumā gan manai gaumei mazliet pārmērīgi "posh" viss tas pasākums, un par stieptu (kas gan daļēji bija izrādes doma).
⇛

16. Migla - Nacionālais teātris

Te es, iespējams, esmu pārāk pielaidīgs - man pārmērīgi patīk Unamuno teksts, kas ir pamatā šai izrādei. Tomēr bija jau plusi arī iestudējumam - scenogrāfijas ziņā tā bija viena no iespaidīgākajām pērn redzētajām izrādēm. Suņa un papagaiļa atveidojums arī bija labs.
⇛

15. Stāsti no abām kabatām - Ģertrūdes ielas teātris

Faktiski jau tā nav ĢIT izrāde, bet neskaldīsim matus. Gana izklaidējošs jauno aktieru priekšnesums, salīmējot kopā vairākus Čapeka detektīvstāstus. Nenoliedzams bonuss par interaktīvo elementu. Ļoti patika aktieru-skatītāju novietojuma risinājums.
⇛

14. Raiņa sapņi - Nacionālais teātris

Viens no vērienīgākajiem Raiņa gada projektiem raka itin dziļi, bet ne vienmēr saprotami. Viens no tiem teātra piedzīvojumiem, kurus vajadzēja apmeklēt, neatkarīgi no tā, vai gaidīji, ka tas tev patiks vai nē. Vizuāli un idejiski baudāmi, lai arī tas negarantē ne sevišķu izrādes pēcgaršu, ne atklāsmes par Raiņa personību. Patika piemineklis.
⇛

13. Padegs un Padegs - Peldošā darbnīca Noass

Neatkarīgā izrāde par vienu no spilgtākajiem 20.gadsimta Latvijas māksliniekiem. Ne gluži savstarpēji saistītas ainas no Padega dzīves un nāves. Minimālismā un askētismā atveidots dendijs, kura dzīvē un daiļradē gan bija tik daudz pretrunu, ka pārsteidzoši, kā tās satilpa tik īsā mūžā.
⇛

12. Meistars un Margarita - Valmieras drāmas teātris

Šo izrādi sākotnēji biju novietojis par dažām vietām augstāk, bet arvien vairāk saprotu - ejot laikam uz priekšu, viedoklis par šo priekšnesumu tikai izbalēs. Daudz veiksmīgu detaļu. Manuprāt, ļoti labs Volands. Sakarīgi atainots Ješua stāsts. Bet līdz šedevram kaut kā pietrūka.
⇛

11. Brodskis/Barišņikovs - JRT

Viena no gada gaidītākajām izrādēm, bet vienlaikus - ne tāda, kurai paredzētu pirmo vietu topos. Tas tomēr ir vairāk notikums, ko atcerēties esam pieredzējušam, nevis neatkārtojams aktierspēles un scenārija baudījums. Meistars lasa Meistaru. Iespaidīgākās sekas - 3 Brodska sējumi, kas parādījūšies mūsu dzīvoklī.
⇛

10. Vēstule draugam - Mūzikas nams Daile

Gada pēdējā dienā mums Vilis Daudziņš un Kaspars Znotiņš lasīja dzeju. Atklāju, ka Ziedonim piemita humora izjūta. Ļoti kvalitatīvs teksta materiāls un aktieri, kuri spētu izvilkt arī sliktākas kvalitātes materiālu. Es pat gandrīz apsveru izlasīt kaut ko no Vācieša dzejas - tas kaut ko pasaka par uz mani atstāto iespaidu.
⇛

9. 1984 - Liepājas teātris

Šī izrāde man vienmēr ir patikusi, no pirmās dienas. Divi plus divi ir tik, cik vēlas partija. Ja nopietni - jo vairāk laika paiet, jo labāk man šī izrāde patīk (no zāles iznācu, gandrīz spļaudīdamies). Tiesa, TV šova daļa joprojām man šķiet pārgara, bet arvien labāk saprotu, ka savus mērķus izrāde sasniedz. Un atmiņā paliek. Slava!
⇛

8. Aspazija. Personīgi - JRT

Patiešām - daudz personīgāka par "Raiņa sapņiem". Broka Aspazijas lomā, protams, ir ģeniāla (kur gan viņa tāda nav?), bet izrādes spēks ir arī pretstatos starp Brokas Aspaziju un Janas Čivželes atveidoto Raiņa māsu Doru. Ļoti cilvēcīgs stāsts.
⇛

7. Trīs stāsti - Zirgu pasts

Pasākums ievērojams ar izcili atlasīto publiku. Igauņu rakstnieka stāsti, protams, nav bagāti ar dzilām domām un zemtekstiem, bet ļoti izklaidējošs un aizraujošs pasākums. Šī nav viena no gada vērtīgākajām izrādēm, bet tā sarūpēja ļoti daudz positīvu emociju, un tas man šķiet svarīgi. Tā ieviesa mūsu ikdienā Svētā grāla jēdzienu. Un arī uz štriceli es vairs neskatos tā, kā iepriekš.
⇛

6. Rondo - Ģertrūdes ielas teātris

O, jā! Šis stāsts par mīlestības riņķa danci tika parādīts, manuprāt, perfektā veidā. Ar brīžiem ļoti interesantu simbolismu, bez vulgarizācijas un bez izskaistināšanas. Vienkārši pēc principā "tādi nu tie cilvēki ir". Aktieru pāris teicami pāriet no lomas lomā, veidojot stāstījuma ķēdīti.
⇛

5. Trauki - Dirty Deal Teatro

Meitene. Sieva. Mīļākā. Māte. Feministe. Ko sabiedrība sagaida no sievietes (un līdz ar to - no vīrieša) un kāpēc tas nav pareizi? Sociāli viena no nozīmīgākajām izrādēm, ko jebkad esmu redzējis. Taču tu zini, ka sociālajam nozīmīgumam nav nekāda sevišķa svara. Galvenais ir tas, ka tu esi notievējusi!
⇛

4. 12 krēsli - JRT

Ebreju anekdote? Nacionālkonservatīvais Alvis Hermanis iestudē žīdu dzejnieku Brodski un pārvērš 12 krēslus par Odesas ebreju anekdošu pastāstu. Tikām homoseksuālais Juris Millers iestudē mūziklu par Herbertu Cukuru. Ja tomēr par izrādi - Keišs ir sapņu Ostaps, izrāde ļoti atšķirīga no parasti JRT pieņemtā. Tikai pozitīvas emocijas.
⇛

3. Vecene - Nacionālais teātris

No Vecenes esmu paņēmis ne tikai tīksmināšanos par Harmsa literārajām anekdotēm, bet arī atmiņas par tās laikā pieredzētajām bailēm. Šoka moments nav tik spēcīgs, kā pēcāk paliekošā sajūsma. Kareļina kunga acis man vienmēr paliks atmiņā.
⇛

2. Peldošie, ceļojošie - JRT

Tik radošu flīģeļu risinājumu noteikti teātrī neesmu redzējis. Tāpat nebiju pazīstams ar jēdzienu "izkāpt no flīģeļa". Pat Ivetas Poles suns ir mini flīģelis. Šajā reizē mani noteikti vairāk savaldzināja izrādes forma, nevis tās saturs, kurš gan arī ir interesants.
⇛

1. Cerību ezers - JRT

Par jēdzienu "gada izrāde" nebija ne mazāko šaubu. Viss tik pazīstams, tik saprotams, un vienlaikus tu apzinies - tik bezcerīgs no mainīšanās viedokļa. Tu patiešām jūti, cik ļoti visiem iesaistītajiem tas sāp. Cik ļoti personīga ir šī izrāde, nevis tikai abstrakcija. Mazliet jau mani mulsina, ka manas gada Top 3 izrādes visas ir režisējis Nastavševs. No otras puses - vai būtu vērts kaut ko pārbīdīt, lai neizskatās tendenciozi?
⇛