Kazhes pierakstu burtnīca

Savulaik man šķita, ka šis "Queen" albums ir kaut cik jēdzīgs tikai tāpēc ka tajā atrodami divi skaļākie šīs grupas hiti - "We will rock you" un "We are the champions". Protams, arī tagad es nenoliedzu, ka abas šīs dziesmas ir vienkārši biedējoši populāras. Stadionu roka ietvaros šīs ir droši vien divas pasaulē populārākās dziesmas. Kamēr bez "Champions" joprojām grūti iedomāties jebkāda sporta pasākuma noslēgumu, "We will rock you" ir neizbēgama sastāvdaļa jebkādā sportiskā notikumā, kur skaļruņos skan uzmundrinoša mūzika. Un joprojām pirmstīņu vecuma bērni Latvijā bieži dzirdami skandējam "Vī vel - Vī vel fak jū!"
Bet ja tā uzliek roku uz sirds - vai šīs būtu labas dziesmas? Vai tās būtu melodiski interesantas, mākslinieciski radošas vai jebkādi citādi vērtīgas? Diez vai. Jā, šīs dziesmas ir no tās kategorijas, ko nav iespējams aizmirst, ko nav iespējams nezināt no galvas un par nav iespējams nedomāt. Bet tās ir un paliek komerciāli produkti ar vienu vienīgu mērķi - pārdoties tev kā klausītājam. Lai "iefanotu" par "We will rock you" no tevis netiek prasīta ne mazākā izpratne par mūziku, par skaistumu vai par dajebko. Tev tikai jāmāk sist ar kāju pa zemi un plaukšķināt tik primitīvu ritmu, ka primitīvāk vairs nevar.
Tā nu sanāk, ka līdz ar to labākā dziesma šai ierakstā ir no Dīkona repertuāra - "Spread your wings" ir spēcīga balāde ar ļoti veiksmīgu piedziedājumu, bet tā nav tik ļoti piederīga stadionu rokam kā citi šī ieraksta hiti. Pietiekoši labus vārdus var veltīt arī "It`s late", kura gan ir bišķi par garu, lai nekļūtu apnicīga, bet tāpat tā kicks the shit out of most songs on this record. Rodžera Teilora pienesums "Sheer heart attack" ir labāks par vairumu viņa radīto kompozīciju, droši vien galvenokārt tāpēc, ka dzied to Merkūrijs un nevis pats Teilors. Vismaz paša Teilora dziedātā "Fight from the inside" ir kārtējais album filler no viņa apcirkņiem (kuras grūvu, šķiet, vēlāk Dīkons izmantoja, rakstot desmit reizes par šo labāko "Another one bites the dust"). Mejs sarūpējis patīkamu klavieru balādi "All dead, all dead", kura gan droši vien būtu ieguvusi daudz, ja to arī dziedātu Fredijs, bet... viņš nedzied. Merkūrijs tikām sacerējis vienu no skandalozākajām (nosacīti, protams) grupas dziesmām - "Get down, make love", kas varētu būt mačo roka himna, ja vien to izpildītu cita grupa un nevis "Queen". Jo te nu gan ir jābūt stulbākam par stulbu, lai šo dziesmu uztvertu nopietni. Nesaukšu sevi par šīs dziesmas fanu, bet tā vismaz atšķiras no visiem citiem šī ieraksta skaņdarbiem, un tā aizdomīgi izklausās pēc tā, ka tajā "Queen" tomēr izmantotu sintezatorus, lai arī skaitās, ka septiņdesmitajos gados viņi tos lietā nelika.
Kopumā tomēr šis ir stipri nīkulīgs ieraksts, kuru es bez vajadzības neklausos.