Kazhes pierakstu burtnīca

Šogad esmu palaidies gan visu veloaktivitāšu ievadīšanā Endomondo, gan arī aktivitāšu daudzumā kopumā, taču vienlaikus sacenties, manuprāt, esmu vairāk kā citus gadus. Proti, treniņu vietā šogad bieži bija mači. Cik tas ir labi vai slikti, tas, protams, ir cits jautājums, un nākamgad noteikti šo to plānoju piekoriģēt (par to, iespējams, ieraksta nobeigumā, ja nebūs slinkums tik daudz rakstīt).

Rogainingi:

3.marts - Embūtes rogainings
Šķiet, vissmagākais un rezultāta ziņā neveiksmīgākais sportiskais pasākums šogad - sniegotajā un visnotaļ reljefainajā Embūtes rogainingā es izrādījos negatavs skriet astoņu stundu garumā. Startā uzņemtais temps bija labs, mana gatavība ne tik laba, un tuvāk laika vidum es sapratu, ka man nebūs lemts finišēt - pat iešanas režīmā pulss bija uz 160-170, kas galīgi nešķita ok, līdz ar to nācās Vilni apbēdināt, ka pēc pusdistances es stāšos ārā. Vilnis, protams, noskrēja vēl atlikušās četras stundas, bet es biju priecīgs, ka tur nebiju. Jāņem vērā, ka pat ar visu manu vilkšanos trešajā-ceturtajā stundas, ja mēs būtu startējuši 4 stundu distancē, tad punktu ziņā būtu bijuši trešie. Tiesa, ja Vilnim būtu ieskaitīts solo rezultāts, tad arī 8 stundu disciplinā viņš būtu trešais. Realitātē tikām - nekā. Secinājums - lai skrietu astoņas stundas pa kalniem un lejām ziemā, ir daudz vairāk jāgatavojas. Nākamgad Embūtē būšu gatavs startēt tikai vai nu daudz labāk gatavojies (neticu, ka tā notiks) vai ja Vilnis piekritīs četrām stundām (arī šaubos, ka tā notiks, un četru stundu dēļ arī tādu gabalu ar auto trenkties slinkums). Distance: 21.75km, laiks 04:03:40


24.marts - Rīgas pavasara rogainings
Mana pirmā nosacītā dalība Rīgas rogainingā bija 2017.gada rudenī, kad pastaigā ar ratiem novērojām pa mūsu rajonu skraidām bariņu orientieristu, no vieniem aizņēmāmies nobildēt karti un tad ar no mājām paņemto identu pāris punktos atzīmējos (lieki teikt, ka šādi "dalībnieki" rezultātu tabulā nenonāk), bet šajā pavasarī piedalījos jau "pa īstam". Anita meklēja komandas biedru, es varbūt nebiju pirmais variants, ar ko viņai startēt kopā, bet beigās viņa noriskēja, ka varbūt tomēr tik traki viņu nenokausēšu. Distance veda pa Rīgas tālāko galu (un daļēji - pierīgu) - Jugla, Berģi un tā tālāk. Starts izdevās gandrīz labs, ja neskaita tādu muļķīgu detaļu kā ielūšana Juglas ezerā aptuveni līdz krūtīm, ar ko atzīmējos. Bijām mazliet neveiksmīgi izvēlējušies trajektoriju, kur to šķērsot, dodoties prom no Brīvdabas muzeja. Gala rezultātā visu komandu ieskaitē bijām divdesmit ceturtie, bet MIXā - sestie. Ja ne ledū (un pēc tam - atpakaļ skrienot) pazaudētais laiks, droši vien varētu būt ceturtie. Bija arī viena kļūda, kad uz vienu punktu nepareizi aizskrējām, tur arī savas piecas-desmit minūtes atstājām. Uz beigām Anita bija diezgan nokausēta, bet es - mazliet nosalis pēc paviesošanās ūdenī. Distance: 31.69km, laiks 03:59:10

12.maijs - Olaines rogainings
Olainē bija skaidrs, ka skriešana būs drīzāk līdzīga Rīgai, nevis Embūtei - reljefa tajā pusē nav nekāda, pasākums vairāk sanāk uz kāju ātrumu kā uz prātu. Pilsēta, ceļi, pļavas, viss diezgan vienkārši. Tā kā šogad vasara sākās ļoti agri, tad jau 12. maijā bija pamatīgi silts, atvēsinājos gan ar lakata mērcēšanu dažādos ūdeņos, gan arī ar vienu brīvprātīgu peldi. Skrējās labi, finišējām ar trešo vietu visu komandu konkurencē un - kā otrie MO grupā. Kopvērtējuma otrā vieta bija tikai punkta attālumā, bet ceturtā - turpat kur mēs, tikai laika ziņā apsteidzām Uģi Inku un Kārli Ieleju. Pirmā vieta MO gan bija neaizsniedzama - tandēms Bindons / Edgars Jurjāns ir drusku par ātriem, lai mēs ar viņiem varētu konkurēt godīgā cīņā. Un negodīgā droši vien arī nē. Karstums, ja kas, bija tāds, ka pie viena punkta kādu laiku arī Jurjāns esot atdusējies ēnā (mums gan tas nelīdzēja). Distance: 44.61km, laiks 05:52:16


4.augusts - Bauskas rogainings
Bauskā skrēju arī pērn, bet toreiz - solo režīmā (un ar maksimālo punktu skaitu no visiem dalībniekiem, taču bez jebkāda pačota nobeigumā, jo solo skrējēji iet ārpus jebkādas ieskaites), šoreiz tikām duetā ar Vilni. Bija krimināli karsts, un mani kaut cik glāba vienīgi tādā pat karstumā skrietie treniņi ar Maksimu, līdz ar to man pat varbūt nebija tik traki. Ātrums gan nebija gluži tāds kā septiņpadsmitajā gadā, jo mega tveicē turēt ļoti augstu tempu nebija iespējams (pirms gada pirmos 20 kilometrus biju noskrējis ar tempu pusmaratons 2h un tikai 21ajā kilometrā, iemaldījies privātīpašumā ar niknu suni, no grafika sāku atpalikt). Virziens no Bauskas bija pilnīgi cits kā pirms gada, līdz ar to nekādas atkārtošanās nebija, pasākums bija gana interesants, bet ne no vieglajiem. Mērķtiecīgi ieplānojām vairākas reizes šķērsot upes, lai varētu atvēsināties. Tiesa, vienā no šīm šķērsošanas reizēm ieņurkoju un manas sporta brilles aizpeldēja. Atkal jau jāgaida nākamais Dekatlona apmeklējums, lai tikt pie jaunām. Dalībnieku sastāvs rogainingā nebija nekāds skarbais, līdz ar to otro vietu sasniedzām, piekāpjoties vienīgi komandai no Lietuvas, kas acīmredzami bija atbraukusi tikai ar domu par uzvaru. Distance: 44.41km, laiks 5:39:10


28.septembris - Vislatvijas rogainingu nakts Vecumniekos
Pirmo reizi rogainingā startēju kopā ar žanra klasiķi - Ediju. Apskatoties dalībnieku sastāvu startam Vecumniekos, šķita - mums te konkurences nebūs. Rezultātā gan pašu kļūdu dēļ bijām ļoti tuvu tam, lai it kā pienākošos pirmo vietu pazaudētu. Pirmo punktu meklējām mežonīgi ilgi, un vēl arī beigu posmā nočakarējāmies pārtērējām laiku un visādi citādi starts nebija optimāls (ja neskaita fizisko, ar to viss bija labi). Bet nu tā ir - tumsā vienmēr iespējas kaut ko sajaukt ir ļoti labas. Un vienlaikus - uzvara paliek uzvara, lai vai kāda bijusi konkurence. Lai gan, protams, gandarījums būtu pilnīgi cits, ja mēs patiešām būtu distanci veikuši optimāli. Pirmo (un pagaidām vienīgo) reizi rogainingā startēju zem "Darba rezervju", nevis "Auces aerokluba" karoga. Distance: 23.75km, laiks 03:04:07

27.oktobris - Jūrmalas rogainings
Jūrmalā skrēju pirmo reizi, vai skriešu atkal - nezinu, pilsēta tomēr ļoti vienkārša savā plānojumā un nav arī īsti variantu, kur citur laist dalībniekus (ja startu nākamreiz neiezīmēs, piemēram, Slokā). Te bija tā, ka bija no centra jāskrien viens loks uz Austrumiem un viens uz Rietumiem, loģiski bija sākt ar Austrumu gala nolasīšanu un tad Rietumu pusē izvēlēties tik garu posmu, cik būs jaudas un laika. Taču sanāca tā, ka optimāls plānojums mums nebija, jo Rietumos vajadzēja skriet reāli tālāk, nekā mēs to izdarījām, bet nebija skaidrs - varēs vai nevarēs paspēt, līdz ar to bijām pārāk piesardzīgi un rezultātā atlika daudz laika, viena "lētā" punkta dēļ pat izskrējām kādu pusotru kilometru līkuma, bet tāpat finišējām vairāk kā 20 minūtes pirms kontrollaika beigām. Līdz ar to finišējām kā piektie kopvērtējumā un ceturtie MO grupā. Vēl viens paņemts punkts tālajā galā (laika būtu atliektiem galiem pieticis), un būtu trijniekā. Bet - neko darīt. Faktors, kas lika neaizrauties ar pārāk ambiciozu distanci - pirms tam faktiski mēnesi nebiju skrējis, trīs nedēļas pazaudējot ar savu sejas traumu un vienu - ar stulbu apaukstēšanos, līdz ar to pēc šī pasākuma manas kājas bija vairāk nekā vienkārši lupatās. Jā, atkal jau skrēju ar Vilni. Distance: 50.04km, laiks: 05:38:45

10.novembris - Rīgas rudens rogainings
Šis bija kārtējais eksperiments - distancei pieteicos komandā ar savu kolēģi Maksimu, kuram šogad ir ļoti daudz noskrieto kilometru, bet nebija vispār nekādas pieredzes orientēšanās sportā. Tiesa, šis bija no tiem rogainingiem, kur tam nebija sevišķas nozīmes, jo jāskrien bija gandrīz tikai un vienīgi pa Rīgas "civilizēto" daļu, mežos neviesojāmies. Tomēr izrādījās, ka Maksima sportiskā gatavība vairāk ir paredzēta plānveida maršrutiem bez domāšanas, līdz ar to viņam distancē negāja viegli un temps tās otrajā daļā nebija tāds, lai mēs varētu pilnībā īstenot iecerēto maršrutu. Smagu kļūdu nebija, bet bija pauzes. Līdz ar to jāsaka, ka 22. vieta kopvērtējumā un 11. MO grupā bija teju optimālais, ko varēja šādā veidā sasniegt. Iespējams, vajadzēja tāpat kā pavasarī pieteikties uz četru stundu distanci, tur droši vien varētu pacīnīties par kaut ko vairāk. Vispār jau man arī ir nepierasti būt komandas vilcējam, nevis enkuram, nojaušu, ka Vilnis no manis būtu izspiedis pat vairāk nekā mans sākotnēji sazīmētais maršruts, kas dotu 13. vietu. Vismaz uz beigām sanāca saraut, lai iekļautos kontrollaikā, un tas arī izdevās. Distance: 46.93km, laiks: 05:59:03

26.decembris - Rogainings Ziemassvētku izvēle
Komandai "Auces aeroklubs" nepiedalīties rogainingā Lielaucē būtu grēks, un es tik liels grēcinieks neesmu, tad nu braucām otrajos Ziemassvētkos uz Auci. Protams, gribējās jau mājas trasē (kas gan, protams, nav nekāda reāla mājas trase, jo ne es, ne Vilnis neesam no Auces) parādīt savu spēju maksimumu, bet būtu pārspīlēti teikt, ka tas izdevās. Man galīgi nebija ātruma, it kā nekas konkrēts nekaitēja, bet vienkārši nebija jaudas. Iespējams, pie vainas bija nepietiekama pārtikas uzņemšana iepriekšējā vakarā un sacensību rītā, kas noveda pie enerģijas trūkuma, bet nudien nevarēju paskriet. Ja tev sacensībās pa sniegu un dubļiem vidējais pulss ir 136, tad skaidrs, ka jaudas pietrūcis kājās. Tā nu sanāca, ka vieta bija pieticīga - septiņpadsmitā kopā un piektā MO grupā, un pie vainas bija tas, ka pēdējos kilometros nevarēju uzskriet tā, kā vajadzēja. Sanāca, ka dabūjām piecus soda punktus par pārtērētu laiku, būtu mēs par trīs minūtēm ātrāk ieskrējuši finišā, būtu grupā trešie. Bet nebijām. Bija, protams, arī kļūdiņas, kur summā kādas 15 minūtes atstājām, bet ar drusku naskākām kājām to varētu labot, taču šī bija tā reize, kad nasko kāju nebija. (startēju ar Vilni) Distance: 27.41km, laiks: 04:04:45

28.decembris - Studentu budēļi
Gluži kā pērn, arī šogad gada pēdējā darbadienā notika rogainings "Studentu budēļi" - trīs stundas rikšošanas pa Rīgu. Pērn distance bija tīri pa Labo krastu, aizskrienot līdz pat Mežaparkam, šoreiz sanāca paviesoties arī Pārdaugavā un mūsu dzīvesvietu rajonā (atkal jau skrēju ar Vilni). Kontrolpunkti atkal bija QR kodi, kas jāskenē aplikācijā, un ar to atrašanu reizēm negāja gludi. Nočakarējāmies jau uz otro punktu, kur neievērojām nolocījušos QR kodu pie koka blakus Saules akmenim, ļaujot mūs pie tā noķert vairākām konkurentu komandām. Turpinājumā kāds posms gāja gludi, taču pie Stradiņa universitātes skvēra punktu vispār neatradām (ne mēs, ne brāļu Tamužu komanda), kas rezultējās iztērētā laikā un paziņojumā organizētājiem (punkts bija pazudis). Turpinājumā bija arī daži punkti, kas bija atlikti nepareizā vietā attiecībā pret karti (vienu no tiem neatradām, bet mums tika ieskaitīts apmeklējums, jo punkts patiešām pareizajā vietā neatradās, pāris citus šķībos tomēr atradām). Bija kļūdas, kuru dēļ tika zaudēts laiks - Pārdaugavā rupjākās bija divas - nepareizi ievedu Vilni strupceļā zem Kalnciema tilta, bet Vilnis pēc tam uz to pašu punktu ņemot aizveda mūs pa nepareiza leņķa ielu. Un centrā bija super smaga kļūda manā izpildījumā - nenogriezāmies no Klusā dārza Daugavpils ielā, bet aizskrējām taisni pa Kalna ielu, līdz ar to neizdevīgā vietā šķērsojām dzelzceļu, tur droši vien vismaz kilometrs līkuma sanāca. Beigās līdz ar to vienu ieplānoto punktu nepaņēmām, lai iekļautos kontrollaikā, bet patiesībā tas neko īpaši nemainīja. Proti, ar visu potenciāli paņemto punktu un labāku finiša laiku mēs tāpat augstāk par ceturto vietu kopvērtējumā un trešo Open grupā netiktu, jo pirmās trīs komandas bija paņēmušas pilnīgi visus punktus, arī vienu, ko mēs jau Pārdaugavā izlaidām. Skrienot bez kļūdām jau Pārdaugavas posmā, mēs arī būtu to punktu iekļāvuši, bet - neskrējām mēs bez kļūdām. Bet kā lai arī nebūtu - vismaz trešā vieta mums bija, un otro gadu pēc kārtas gada pēdējā rogainingā esam trešie, tiekot pie Studentu budēļu krūzēm. Distance: 29.08km, laiks: 02:56:02

Ārpus publisko sacensību kalendāra 9. jūnijs: Siguļu mūžameža pusslēgtais rogainings
Veideru jubileju pusslēgtā tipa sacensībās startējām ratiņu klasē, nesot ratus pa azimutu pāri pauguriem un cauri mežam. Tas bija ļoti jautrs un izklaidējošs pasākums, kur gan sportiskā puse noteikti nebija tik prioritāra kā citās šī gada sacensībās. Detalizētāks apraksts atrodams šeit. Distance: 10.57km, laiks: 01:57:48

Tas nozīmē, ka ieskaitot pusslēgto, šogad bija veseli 10 rogainingi ar manu līdzdalību - noteikti, tas ir personīgais rekords. Un oficiālajos pasākumos sanāca viena pirmā, viena otrā un divas trešās vietas - nebūt ne peļami!

Orientēšanās

Magnēts
Kā jau pēdējos gados raksturīgi, tieši Magnētā bija lielākā daļa gada startu. Šoreiz: 30 vasaras un 1 ziemas posms (galīgi nevaru sevi nosaukt par aktīvu ziemas magnēta apmeklētāju). Pirmo gadu skaitos veterāns - skrēju M35A grupā. Rezultāti gan no tā sevišķi nemainās - nekāds dižais orientierists es neesmu un ar 35gadnieku vidū konkurence ir nopietna. Pērn vēl M21AL grupā savācu 16310 punktus, šogad M35A - 18476. Piecas reizes tiku virs 800 punktiem, 5 virs 700, baisākajā startā - zem 500. Salīdzinoši pagājušogad bija viena reize virs 800, 2 virs 700 un viena pat zem 400. Punktu skaitu gan ietekmē tas, ka pērn standrta ieskaitē man gāja 28 posmi, šogad - 27 (pagājušogad izskrēju divus nakts magnētus, šogad - 3 B distancē, tai skaitā vienu - jau pēc traumas ar vēl neoperētu seju pastaigas režīmā). Kaut kāds minimāls progress no gada uz gadu ir, bet liels tas noteikti nav, neviena tāda starta, pēc kura būtu sajūta "šodien nostartēju optimāli", nebija.

Rīgas kausi
Šajās divu dienu sacensībās piedalījos pirmo reizi un ceru, ka ja startēšu vēl citreiz, tad labāk par šo. Pirmajā dienā biju 24. no 31 dalībnieka, tas vēl būtu pieņemami. Bet otrajā - 32. no 34, par 23 minūtēm atpaliekot no uzvarētāja laika. Tas jau bija pagalam skumji. Īsti vairs neatceros, kur un kāpēc dramatiski nomaldījos, bet tas nekādi nebija cienījāms rezultāts.

Telpu orientēšanās
Rudenī no sešiem Rīgas TO posmiem piedalījos četros: VEF kultūras pilī, LU Materiālu mehānikas institūtā, Sporta akadēmijā un LU Biznesa un ekonomikas fakultātē. Apmierināts biju tikai ar savu sniegumu Materiālu mehānikas institūtā, kur biju divpadsmitais, lai arī nebiju paņēmis līdzi lukturīti un pirmajā distancē vismaz pusminūti pazaudēju, mēģinot atrast punktu pilnīgi tumšā telpā, spīdinoties ar zaļo lampiņu no rokaspulksteņa. VEF kultūras pilī sniegums bija normāls, jo īpaši, ja ņem vērā, ka todien bija diezgan samocītas kājas pēc Rīgas rogaininga. Divi pēdējie posmi gan nebija labi. Un nepavisam labs nebija gada pēdējais TO starts - orientēšanās Daugavas stadionā, kur man galīgi karte negribēja ielocīties smadzenēs un kur es ne tikai izcili daudz čakarējos distancē, bet arī tiku pie MP abaās distancēs - nepaņemot pēdējo punktu pie paša finiša.


Orientēšanās Mančesterā
Par šo jau rakstīju Mančesteras izbrauciena aprakstā, bet īsais vērtējums: vietējā orientēšanās seriāla vakara distancē ļoti stulbi nostartēju plānošanas ziņā, ar punktu meklēšanu gāja normāli. Sprintā pirmo distanci veicu labi, otrajā salūzu psiholoģiski. City race noskrēju savu spēju robežās - bez sevišķi lielām kļūdām, bet ne tuvu ne optimālā ātrumā. Kopumā pasākums patika, varētu nākamgad kādā citā pilsētā atkārtot.


Jukola
Oho! Izrādās es neesmu vispār uzrakstījis ne rindiņas par šīsvasaras braucienu uz Somiju! Nu, nekas - vēl divas dienas līdz gada beigām ir atlikušas, gan tiks labots (tiesa - ne tik izvērsti kā citkārt), bet par Jukolu varu pastāstīt jau šeit. Tātad - Jukola ir pasaulē lielākā orientēšanās stafete, kur piedalās pāris tūkstoši komandu, galvenokārt no Ziemeļvalstīm, un arī Latvija tur ir labi pārstāvēta. Šogad biju saņēmis uzaicinājumu tur piedalīties Surikatu komandas sastāvā, un šis pasākums kļuva par ievadu nedēļai, ko pavadījām Somijā. Stafetes komandā piedalās septiņi dalībnieki, dzimumu noteikumu nekādu īsti nav - ja ir sportiskas meitenes, tās ņem komandā, ja tādu nav - tad iztiek tīri veču sastāvā. Man bija atvēlēts stafetes priekšpēdējais posms, skrienams jau rīta stundā (ja komanda nav tik ātra, lai būtu vēl pa nakti, un naktis Somijā jau nav nekādas garās jūnijā). Jau pirms starta bija skaidrs, ka mūsu komandas pēdējam dalībniekam - ātrākajam tās pārstāvim Pēterim Grīviņam būs jāskrien masu startā, jo iekļauties kontrollaikā bez masu starta mums nespīdēja (ja nekļūdos, es startēju 40 minūtes pirms masu starta un pa azimutu mana distance bija virs 10 kilometriem). Iesāku neveiksmīgi, pirmajā farstā aizšaujot līdzi nepareizajam vilcienam, bet pamazām ieskrējos un kopumā starts bija manām spējām atbilstošs. Pirms skriešanas bija sajūta "nu i nafig, vienu reizi noskriešu un nekad vairs", bet jau nedēļu vēlāk akceptēju, ka labprāt piebiedrošos Surikatiem arī nākamgad.

29.06-01.07: Kāpa 2018
Trešo gadu pēc kārtas piedalījos Kāpā, šogad tā notika Pāvilostas pusē. Pirmo divu dienu starti (sevišķi otrās) bija diezgan labi (proti, labi pēc maniem standartiem, nevis nopietnāka orientierista), bet trešajā atkal viss bija slikti, un gala emocijas atkal bija sačakarētas. Tradicionāli bija dažas totālas nomaldīšanās, un pēdējā dienā patiešām viss salikās galīgi garām. Piedalījāmies arī stafetēs, kur šoreiz startēju Darba rezerju otrajā komandā kopā ar Gustavu un Gunu. Mērķis mums bija viens - pārspēt Surikatu otro komandu, ko arī veiksmīgi izdarījām. Es gan pēc sava posma mazliet iepaliku no Sanda, kas pirmo posmu veica Surikatiem, bet nebija tā, ka pavisam slikti būtu noskrējis (un Sandis jau arī nav tas vārgākais skrējējs un orientierists pasaulē), bet tad Gustavs un Guna izdarīja savu darbiņu. Uz nākamā gada Kāpu esmu jau pieteicies.

Riteņbraukšana

15.jūlijs: SEB MTB Kuldīgā
Savā pirmajā MTB startā izvēlējos uzreiz startēt sporta klasē, jo - kālab gan lai tā nedarītu? Trenējies nebiju gandrīz nemaz, velo pedāļu man nebija, braucās ļoti smagi, it īpaši - tuvāk distances beigām. Jau no starta gan biju tuvu grupas beigām, bet finišēju kā 131. no 139 dalībniekiem, vairāk kā stundu aiz uzvarētāja. Tas gan kopumā nebija nekas pārsteidzošs - ļoti lēnām un piesardzīgi braucu nobraucienos, pietrūka jaudas pret kalnu un uz beigām vispār pietrūka jaudas. Nākamgad noteikti arī plānoju kādu MTB posmu izbraukt, bet tad gan - ar nopietnāku gatavošanos.

Neoficiālais Vienības brauciens
Šis bija pasākums, kuru pats gan (nosacīti) organizēju, gan arī tajā piedalījos. Braucu maršrutu Rēzekne-Rīga ar svaigi iegādātu šosejas riteni, ar kuru tā arī neesmu īsti iemācījies braukt. Uzstādīju personīgo dienas rekordu (virs 250km), ar pašsajūtu pēc brauciena biju pilnībā apmierināts. Plānā ir līdzīgu pasākumu organizēt arī nākamgad un, protams, pašam atkal braukt kādu pietiekami izaicinošu distanci. Detalizētāks apraksts šeit.

2.septembris: Vienības brauciena retro brauciens
Otro gadu pēc kārtas oficiālā Vienības brauciena ietvaros bija pieejama retro distance, un otro gadu es tajā piedalījos. Šogad - pilnīgā solo režīmā (ļoti ceru, ka nākamgad to brauksim trijatā!), un diezgan cienījamā tempā - ja mans pilsētas ritenis var 36 km veikt ar vidējo ātrumu mazliet virs 20km/h, pat sevišķi neiespringstot uz diži ātru braukšanu, tur nebūtu par ko sūdzēties. Pasākums patīk gan organizācijas, gan attieksmes ziņā - kamēr tautas distancē diez vai vēl kādu reizi startēšu, retro grupā jūtos lieliski. Vienīgi uz nākamo gadu vajadzēs kaut ko jaunu izdomāt sava imidža uzlabošanai, jo šogad jau es uz citu dalībnieku fona biju drīzāk bāls, nekā košs personāžs.

Skriešana

20.maijs: Pusmaratons Rīgas maratona ietvaros
Šogad mani uz dalību bija saaģitējis Maksims, bet vispār jau mani nav grūti pierunāt uz visādām sportiskām aktivitātēm. Laiks bija diezgan silts, bet forma principā arī bija laba. Priecēja, ka bija piekoriģēts maršruts, variants ar trīs tiltiem patika labāk par agrāko risinājumu. Uz beigām temps mazliet pasliktinājās - kamēr pirmo desmitnieku lielākoties skrēju zem 4:30, otrā puse sanāca mazliet ap 4:35 uz kilometru. Atbilstoši oficiālajam protokolam, čipa laiks bija 01:36:25 ar tempu 4:34 uz kilometru.

2.jūnijs: Salaspils pusmaratons
Marina ierosināja, ka es varētu kārtējā treniņa vietā noskriet Salaspilī pusmaratonu. Sacīts - darīts. Mazliet apbēdināja distance: tas jau ir tipiski, ka mazajās sacensībās pusmaratonā ir jāskrien četri apļi, bet šeit maršruts bija tāds, ka aplis bija cilpa, līdz ar to pa vienām un tām pašām ielām bija jāskrien astoņas reizes, kas ir diezgan garlaicīgi. Bija psihi karsts, tāpēc biju apņēmies nepārcensties un skriet uz aptuveni 1:45:00 grafiku, beigās tomēr mazliet vairāk uzspiedu un sanāca sanāca 01:40:39. Nekā izcila, bet mežonīgai tveicei gluži pieņemams rezultāts.

8.septembris: Gaiziņkalna Stirnu buks
Atkal jau uz Stirnu buku aizbraucu, neko izcili nesagatavojies - pēc ne sevišķi aktīvas sportiskā ziņā vasaras, un atkal jau visai distancei man jaudas nepietika. Protams, tas gan nav nekas pārsteidzošs, jo vairākas reizes labā tempā uzskriet Gaiziņā nav tādam tipāžam kā es no vieglajiem uzdevumiem. Žēl, ka absolūti pietrūka jaudas pēdējam kalnam, kur man daudzi konkurenti aizgāja garām. Tomēr ar gala rezultātu esmu itin apmierināts: 78. vieta 405 Stirnu buku konkurencē nav tas sliktākais rezultāts. Būtu pēdējos piecos kilometros saglabājies temps un būtu izdevies piecas minūtes ievinnēt, būtu pavisam labi, bet tā - ir mērķis nākamajam gadam, kam nopirkts abonements, kādu reizi iekļūt piecdesmitniekā.

Plāni nākamajam, 2019.gadam:

- Atkal jau 30 Magnēta posmi
- Kāpa
- Jukola
- Visi Stirnu buki
- 500 km ar šosejas riteni
- 1-2 MTB posmi (un pirms tiem - kārtīgi treniņi)
- Organizēt Neoficiālo Vienības braucienu 2019
- Kāds pārītis pusmaratonu vietās, kur iepriekš nav skriets
- City race (iespējams, Grācā)
- Kilometrāžas plāni: skriešana + orientēšanās = 2000 kilometru (tas nebūs viegli, šogad sanāca mazliet virs 1700)