Kad pagājušas jau piecas dienas kopš koncerta, man vajadzētu mazliet padomāt par to, kādas dziesmas skanēja koncertā. Noteikti bija "Recepte", "Tumanine", "Esimantā" (manuprāt, viena no izcilākajām dziesmām, kas vispār jebkādā koncertā var skanēt, skaidras naudas trūkuma dēļ nevarēju koncertā apgādāties ar T-kreklu ar šīs dziesmas vēstījumu), "Pūt vējiņi", "Mīļākā grupa" un "Iļģuciema metālists". Taču patiesībā pats būtiskākais kritērijs, kālab šis bija, manuprāt, labākais DJ Krankenwagen koncerts, kādā līdz šim esmu bijis, tā bija publikas atsaucība. Protams, līdz šim galvenokārt es biju šo grupu redzējis spēlējam nestandarta apstākļos (piemēram, publiskā mēģinājumā vai Zentas Ozolas 5. vidusskolas salidojumā), kur gaidīt lēkājošu publiku būtu nevietā, taču arī fon Stricka villas pagalmā auditorija bija gaužām kūtra, un man jau radās bažas, vai tik nav tā, ka šo enerģijas pārpilno mūziku ir paredzēts baudīt akadēmiskā mierā, bet nē - šis koncerts manas bažas kliedēja, un par spīti tā akustiskajai un it kā ļoti rāmajai dabai, publika bija dzīva, aktīvi iesaistījās darbībās, kuras no tās prasīja mūziķi un acīmredzami labi pavadīja laiku. Un tas, manuprāt, ir koncerta izdošanās viens no galvenajiem stūrakmeņiem - lai tu nejustos kā anomālija, būdams vienīgais, kas dzied līdzi. Un, kas nav mazsvarīgi - "DJ Krankenwagen" koncerti ir viens no otra atšķirīgi ne tikai tajā, kā skan dziesmas, bet arī tajā, ko mūziķi runā no skatuves, un viņi ir vieni no tiem vietējās scēnas pārstāvjiem, kam šis aspekts padodas labi. Secinājums standarta: ja tu vēl neesi bijis DJ Krankenwagen koncertā, tad ir pēdējais laiks uz kādu aiziet. Ja esi bijis - ej vēl!