Turn Off The Radio
Tik daudz, lai mani pārliecinātu, nemaz nevajag. Noklausījies Reel Big Fish debijas albumu, es biju ļoti skeptisks attiecībā pret šo grupu un manu sākotnējo ieceri apmeklēt tās koncertu. Tagad, kad esmu noklausījies tās otro plati, biļete uz koncertu ir jau manā kabatā (t.i., e-pastā) un ar nepacietību gaidu Reel Big Fish uzstāšanos Palladium 22.martā.
Ar vienu gadu, kas šķir Reel Big Fish pirmās divas plates, pietika tam, lai grupa no sava repertuāra izslēgtu draņķīgākās dziesmas un to vietā radītu labākas, par jaunu ierakstītu jēdzīgākās pirmā albuma kompozīcijas un, to visu saliekot kopā, iegūtu pārsteidzoši baudāmu ierakstu.
Nav tā, ka grupa pēkšņi būtu kļuvusi daudz viedāka, tās tekstos būtu parādījušās atsauces uz Vitgenšteinu un Alanu Tjūringu, bet vienlaikus dziesmu saturā ir jūtams kaut kas ja ne gluži briedumam līdzīgs, tad vismaz drusku sakarīgāks kā iepriekš. Lielākos panākumus grupai atnesa singls "Sell Out", bet, manuprāt, tā ne tuvu nav šī albuma lipīgākā dziesma. Šis gods tikām neapšaubāmi pienākas citam singlam - "She Has a Girlfriend Now" (kur kā vokaliste piedalās Monika Pauela no vēl kādas Kalifornijas ska grupas).
Vēl viens absolūts veiksmes stāsts ir dziesma "Everything Sucks", kura pārsteidzošā kārtā nav atlieka no albuma "Everything Sucks", bet gan pilnīgi jauns skaņdarbs, droši vien pozitīvākais skaņdarbs, ko es esmu dzirdējis, ar vadmotīvu, ka dzīve ir sūds un ka nav vērts mēģināt kaut ko tajā lāpīt. Nē, pilnā nopietnībā šī ir optimisma pilna dziesma par to, ka viss ir slikti. Un kaut kādā ziņā man šāda pieeja šķiet simpātiska.
Tāpat pienākums mani spiež uzslavēt dziesmu "Say Ten" (uzmini, kā šo vēl var pierakstīt!), kuras saturs gan ir drīzāk Weird Al Yankovic nekā jebkura puslīdz nopietna rokmūziķa gaumē - himna gaļas ēšanai, žēlojoties par to, ka brokolis, ko ēd veģetārietis, ir miris, un šajā dziesmā tiek izteikts apgalvojums: "Maybe I&39;m a murderer, but am hungry and they&39;re better off dead." Un vēl: "I&39;d eat people if it was legal." Ceru, ka ar šīs dziesmas klausīšanos es nebūšu izsaucis mūžīgu naidu no man pazīstamo veģetāriešu puses, jo zināms taču ir tas, ka man patīk par visu pasmieties. Un zināms ir tas, ka tie laiki, kad es ēdu karbonādi un tai uzkodu vistas kāju, ir vai nu tālā pagātnē vai jau sākotnēji izdomāti.
Galvenais, ko šim ierakstam perfekti izdodas sasniegt, ir jautrības un ballītes atmosfēra, kā platē "Everything Sucks" totāli pietrūka, jo tur jau tieši ir ska galvenā vērtība un galvenais spēks.
Patiesībā interesanti - cik maz šai grupai bija sevī jāizmaina, lai tā mani spētu pārliecināt par savu klasi. Dažas sīkas pārmaiņas, un esmu gandrīz fans.
Ar vienu gadu, kas šķir Reel Big Fish pirmās divas plates, pietika tam, lai grupa no sava repertuāra izslēgtu draņķīgākās dziesmas un to vietā radītu labākas, par jaunu ierakstītu jēdzīgākās pirmā albuma kompozīcijas un, to visu saliekot kopā, iegūtu pārsteidzoši baudāmu ierakstu.
Nav tā, ka grupa pēkšņi būtu kļuvusi daudz viedāka, tās tekstos būtu parādījušās atsauces uz Vitgenšteinu un Alanu Tjūringu, bet vienlaikus dziesmu saturā ir jūtams kaut kas ja ne gluži briedumam līdzīgs, tad vismaz drusku sakarīgāks kā iepriekš. Lielākos panākumus grupai atnesa singls "Sell Out", bet, manuprāt, tā ne tuvu nav šī albuma lipīgākā dziesma. Šis gods tikām neapšaubāmi pienākas citam singlam - "She Has a Girlfriend Now" (kur kā vokaliste piedalās Monika Pauela no vēl kādas Kalifornijas ska grupas).
Vēl viens absolūts veiksmes stāsts ir dziesma "Everything Sucks", kura pārsteidzošā kārtā nav atlieka no albuma "Everything Sucks", bet gan pilnīgi jauns skaņdarbs, droši vien pozitīvākais skaņdarbs, ko es esmu dzirdējis, ar vadmotīvu, ka dzīve ir sūds un ka nav vērts mēģināt kaut ko tajā lāpīt. Nē, pilnā nopietnībā šī ir optimisma pilna dziesma par to, ka viss ir slikti. Un kaut kādā ziņā man šāda pieeja šķiet simpātiska.
Tāpat pienākums mani spiež uzslavēt dziesmu "Say Ten" (uzmini, kā šo vēl var pierakstīt!), kuras saturs gan ir drīzāk Weird Al Yankovic nekā jebkura puslīdz nopietna rokmūziķa gaumē - himna gaļas ēšanai, žēlojoties par to, ka brokolis, ko ēd veģetārietis, ir miris, un šajā dziesmā tiek izteikts apgalvojums: "Maybe I&39;m a murderer, but am hungry and they&39;re better off dead." Un vēl: "I&39;d eat people if it was legal." Ceru, ka ar šīs dziesmas klausīšanos es nebūšu izsaucis mūžīgu naidu no man pazīstamo veģetāriešu puses, jo zināms taču ir tas, ka man patīk par visu pasmieties. Un zināms ir tas, ka tie laiki, kad es ēdu karbonādi un tai uzkodu vistas kāju, ir vai nu tālā pagātnē vai jau sākotnēji izdomāti.
Galvenais, ko šim ierakstam perfekti izdodas sasniegt, ir jautrības un ballītes atmosfēra, kā platē "Everything Sucks" totāli pietrūka, jo tur jau tieši ir ska galvenā vērtība un galvenais spēks.
Patiesībā interesanti - cik maz šai grupai bija sevī jāizmaina, lai tā mani spētu pārliecināt par savu klasi. Dažas sīkas pārmaiņas, un esmu gandrīz fans.
2013-02-18
comments powered by Disqus