Kazhes pierakstu burtnīca

Es pamanījos palaist garām to apstākli, ka "Ween" ir pārstājuši eksistēt un ka līdz ar to "La Cucaracha" vismaz uz šo brīdi ir grupas pēdējais ieraksts. Kaut kāda mērā tas ir skumji - šis ansamblis tomēr vienmēr izcēlās ar ļoti radošu un daudzveidīgu pieeju un te pēkšņi izrādās, ka tā vairs nav.
Pirms kādiem gadiem šo ierakstu jau tiku klausījies un pāris dziesmas visai spilgti bija palikušas atmiņā līdz šai pat dienai. Pirmkārt, tā ir romantiskā balāde "Object", kas dziedāta no maniaka skatu punkta ar tik brīnišķīgām liriskām frāzēm kā:
"You&39;re just a piece of meat
and I am a butcher."

Otra ir gandrīz tikpat nepieņemama saturiski atskaņošanai labi audzinātu cilvēku sabiedrībā - teju vai "Spinal Tap" manierē izpildītā "With My Own Bare Hands" - lipīga, inčīga dziesma ar teju ikonisku "cock rock" stila liriku.

Taču Ween nebūtu Ween, ja viņiem ierakstā būtu tik vien kā divas labas dziesmas. Te ir atrodama arī desmit minūtes ilgā "Woman and Man", kura laikam būtu uzskatāma par ekskursiju progroka pasaulē, līdz absurdam spēlējoties ar progrokeru aizraušanos kā nopietnu mākslu pasniegt faktiski visai banālus tekstus. Un kantrī un indīroka krustojums "Shamemaker".
Vispār ieraksts kopumā ir ļoti dzīvespriecīgs un piemērots tādām ballītēm, kuru apmeklētāji nebaidās no tādas mūzikas kā Ween spēlētā, tradicionāli daudzveidīgs un asprātīgs. Patiešām žēl, ja man nekad neradīsies iespēja šo ansambli skatīt vaigā. Kā nekā "Ween" varētu uzskatīt par teju vai sviestroka praviešiem.