Kazhes pierakstu burtnīca

A comedy about work. Not designer for a person of my lifestyle but nevertheless quite a lot of fun. Most of the characters are really good (although I don`t like Jennifer Aniston, to be quite honest). Peter isn`t happy with his work at some huge corporation where all he does is sitting in a box and filling some silly reports. Nor is he happy with his love life for his girl friend cheats on him big time. A visit to a psychotherapist changes his life upside down. Also in the crazy pot of work twist and tangle the lives of Samir Na... and Michael Bolton (not portrayed by Michael Bolton, thanks god!). There`s also a crazy dude named Milton who does nothing but worry about his stapler. Well, never mind the plot. Good as the film may be it is certainly far from great.

Sākot skatīties šo filmu, principā jau diezgan daudz par tās iespējamo saturu zināju, līdz ar to par pārsteigumu tā nekļuva, tomēr par vairākām lietām filma jāuzteic. Pirmkārt, vizuāli tā neapšaubāmi ir meistardarbs, šādi realizētu nākotnes pasauli man vēl nekad un nekur nebija nācies realizēt - protams, pat debīliķis redzētu, ka tas viss ir mākslīgs, bet, iespējams, tieši tajā ir skaistums - tajā, ka viss izskatās kā izgriezts no 50 gadus veciem komiksiem. Ideja ir pavisam vienkārša - vidēji statistiskie amerikāņi no mūsdienām tiek iesaldēti un pamostas pēc 500 gadiem, kad pasaule ir pārstulbojusies līdz tādam līmenim, kādu neviens pat nav varējis iepriekš iedomāties, kad ASV prezidents ir melnādainais - porno zvaigzne un restleris vienā personā un kad par visgudrāko cilvēku pasaulē kļūst ierindnieks Džo Bauerss, kādreizējā absolūtā viduvējība, un tagad no viņa gaida risinājumus visām pasaules problēmām (protams, kā gandrīz jebkurā filmā ar vārdu pasaule tiek apzīmētas Amerikas Savienotās valstis un par to, vai eksistē arī kādas citas valstis, visi klusē). Tad nu Džo, kurš gan mašīnu un cilvēku stulbuma dēļ ir ticis pārsaukts par Not Sure. No vienas puses, jāatzīst, ka šajā filmā Amerika lieliski pasmejas par sevi, no otras, es uzskatu, ka visa tur aprakstītā situācija nav iespējama. Nē, es neuzskatu, ka cilvēce nevarētu degradēties, par to tieši es nešaubos un ļoti daudzi zinātniskās fantastikas autori ir aprakstījuši šādas nākotnes deģenerētās pasaules, tomēr es uzskatu, ka vienmēr saglabāsies kāda gudro cirpēju klase - ka tā nebūs, ka visi būs debīli, bet valstī būs demokrātija. Allaž atrodas kāds, kas ir gana gudrs, lai valdītu pār stulbu pūli, bet "Idiocracy" šeit neko nepiedāvā - pat tas prezidents savā būtībā ir labs cilvēks, tikai ļoti stulbs, bet neviena viltīga "ļaunā", pret ko cīnīties, nekur nemana. Patiesībā šai filmai ir šis tas kopīgs ar Boratu, tikai, manuprāt, gaumīgāk realizēts. Protams, filma ir arī naiva un bērnišķīga un fona stāstījums šeit ir veco filmu labākajās tradīcijās, kā tas, protams, ir arī iecerēts. Gluzi oskaru kvalitātē šis darbs nav, tomēr man vismaz filma patika.

Ja esi redzējis divas iepriekšējās Mike Judge filmas - "Office Space" un "Idiocracy", diez vai "Extract" tevi spēs pārsteigt, jo filma stāsta par divām tēmām - darba ikdienu un cilvēku stulbumu. Galvenajā lomā šeit ir Džeisons Beitmens, kas atveido Džoelu, ekstraktu rūpnīcas dibinātāju un īpašnieku. Līdz šim viņa profesionālā karjera ir bijusi viens vienīgs veiksmes, stāsts, bet kādā mirklī viss sāk pamatīgi drupt gabalos - viņa attiecības ar sievu ir atdzisušas kā fondjū uz "ploškas", rūpnīcā notiek nelaimes gadījums, kura rezultātā kāds darbinieks kļūst par vienu sēklinieku trūcīgāks, kāda seksīga afēriste (Mila Kunis) mēģina panākt, lai šis cietušais darbinieks piedzītu no rūpnīcas milzu kompensāciju, vienlaikus viņa savaldzina Džoelu, kurš nespēj sākt krāpt savu sievu, bet nejauši ieēdis zirgu trankvilizatoru (ko viņam iebarojis labs draugs bārmenis, kuru atveido Bens Afleks) viņš sarunā kādu male gigolo, lai tas pamēģina pavest viņa sievu, un tas šim puisim izdodas tik labi, ka skaidrā prātā Džoels spiest darīt visu iespējamo, lai tiktu no jaunā jākļa vaļā. Ā, un vēl viņam ir neizturami kaitinošs kaimiņš, kurā šķiet apvienotas sliktākās Homēra Simpsona un Neda Flendersa raksturu iezīmes.

Filmu "Office Space" (kura, starp citu, nav iekļauta slavenajā grāmatā) es biju jau skatījies, taču nelaikā. Ko tas nozīmē - nelaikā? 2004. gadā man itin izteikti trūka pieredzes, lai es varētu šo darbu saprast pilnībā, jo tā tomēr vēsta par to, kāda ir biroja planktona ikdiena un tolaik es vēl īsti par šādu plaktonu nebiju kļuvis - strādāju gadījuma darbus / gabaldarbus, līdz ar to mana pieredze, strādājot pie Lamberga, bija diezgan precīzi vienāda ar nulli, un lai arī atsevišķi filmas elementi man šķita komiski, filma kopumā mani toreiz nepārliecināja. Tagad, skatoties šo filmu ar pilnīgi citādu profesionālo pieredzi, arī iespaidi bija labāki.

Manas spējas skatīties seriālus nekad nav bijušas satriecoši augstas un arī šobrīd nav tā, ka es pēkšņi varētu un gribētu tiem atvēlēt daudz laika. Turklāt ir zināms, ka šajā jomā mani arī nav īpaši viegli pārliecināt, ka kaut kas ir obligāti jāskatās. Par "Silicon Valley" es biju labus vārdus dzirdējis vairāku gadu garumā, jo (prognozējami) daudziem maniem kolēģiem šī tēma ir ļoti labi pazīstama un arī es itin labi atbilstu tā mērķauditorijai. Tomēr apstāklis, kas beidzot mani pārliecināja dot šim seriālam iespēju, bija ļoti netieša rekomendācija - pērnā gada nogalē izlasīju Disrupted un uzzināju, ka grāmatas autors ir rakstījis arī šim seriālam. Un, tā kā es augsti cienu un pat mīlu nesaudzīgu cinismu, šķita - jāapskatās, kas tad īsti ir izslavētais seriāls par Silīcija ieleju. Neplānots bonuss bija tāds, ka aizvadītajā rudenī seriāls noslēdzies, un man galīgi nepatīk skatīties kaut ko tādu, kas vēl ir procesā un kam ir visas iespējas ar laiku pārvērsties par pilnīgu sūdu. Protams, cita lieta, ka sākot skatīties arī jau noslēgušos seriālu, tev nevar būt pārliecības, ka sākot ar trešo sezonu tas nekļūs par bezzobaibu situāciju komēdiju, kur katram varonim ir kāda "firmas frāze" kā: "Tā tas ir uztaisīts!" vai "Ньет!"

Progress ir acīmredzams - nu jau esam noskatījušies otro Silīcija ielejas sēriju un pienācis laiks raksturot, ko tad tajā esam saskatījuši. Būtiskākais, ko uzreiz uzsvēršu - vismaz pirmo divu sezonu garumā seriāla kvalitāte nešķiet kritusies. Iesaistījušies jauni eksotiski personāži, kuru vidū noteikti jāizceļ teicamais investors Rass Henamans, cilvēks, kurš "ielika radio Internetā". Interesanti, ka diezgan skaidri varēja just ietekmi, ka seriāla scenāristu komandai bija pievienojies grāmatas Disrupted autors Dens Laionss - teksti par to, ka kompānijām galvenais ir izaugsme un vienalga, vai tās kaut ko pelna, bet pat labāk, ne nepelna vispār, ļoti sasaucas ar to, ko viņš rakstījis savā grāmatā.

Turpinām ceļojumu pa Silīcija ielejas seriālu, sasniedzot tā ekvatoru. Šajā sezonā Pied Piper palaiž savu produktu tirgū un saskaras ar problēmām, kas pazīstamas katrai reālās pasaules kompānijai - cīņu par daily active users uzlabošanu, jo kāda jēga no daudz reģistrētiem lietotājiem, ja viņi nekad tavā platformā neatgriežas. Otra tēma - Ričarda nespēja samierināties ar to, ka viņš vairs nav Pied Piper izpilddirektors (un sekojoša atgriešanās šajā amatā) - atkal pilnīgi skaidra tēma.

Silīcija ielejā esam pārvarējuši ekvatoru un ieejam fāzē, kad Pied Piper sāk kļūt par tādu uzņēmumu, kas tam ar laiku ļautu iegūt vienradža statusu. Protams, ceļš uz turieni ir garš un līkumots, līdz ar to ceturtās sezonas sākumā tiek iziets cauri versijai "Ja nu mēs taisītu video čata aplikāciju", kas visai ātri pārtop par kaut ko tādu, ko labāk nesaukt vārdā, jo kas zina, vai tā piesaukšana vien man nevarētu kādreiz atmaksāties vissliktākajā veidā (īsais raksturojums: tas ir video čats, kurā netiek pārbaudīts, vai tā lietotāji ir pilngadīgi). Līdz ar to Dinešs kā uzņēmuma CEO savas gaitas izbeidz tikpat strauji kā tās uzsācis. Tad vēl te parādās cita brīnišķīga aplikācija, kas ļauj noskaidrot, vai attēlā redzamais objekts ir vai nav hotdogs. Diemžēl Latvijas tirgū es tam potenciālu nesaskatu - ja vēl ar to varētu identificēt kartupeli, būtu cita lieta.

Piektās sezonas laikā Silicon Valley kļūst atkal diezgan kaitinošs, taču mazliet citādā veidā kā iepriekš. Seriāls ir ticis vaļā no sava līdz šim kaitinošākā personāža (TJ Millera atveidotā Ērliha), bet tā vietā kaitinošuma procents pamatīgi uzkāpis citiem varoņiem. Tas īsti nenāk par labu kopējai kvalitātei, jo kādreiz kaut cik cilvēkiem līdzīgi tēli pārvēršas par karikatūrām. Ja jau Ērlihs nebija čalis ar augstu ticamības momentu, bieži pildot "comic relief" personāža funkcijas, tad tas, par kādu ākstu piektajā sezonā pārtop Dinešs, jau ir pilnīgi cits līmenis. Pretešķība Dinešs pret Gilfoilu jau gandrīz no sākta gala bija diezgan vienpusēja, jo rasistiskais sātanists Gilfoils jau no pirmās sezonas bija sakarīgāks par uz ārišķībām tendēto kolēģi, bet jo tālāk progresē seriāls, jo Gilfoils kļūst jēdzīgāks un Dinešs idiotiskāks. Es arī neteiktu, ka manī raisītu sajūsmu tas, ka vairāk ekrāna laika iegūst Džin-Jengs.

Tas nu ir noticis - esam noskatījušies Silicon Valley līdz galam, un jāatzīst - līdz pat beigām seriāla veidotāji latiņu noturēja diezgan augstu, izvairoties no tipiskākajām klišejām un neizdarot neko tādu, ko es nosauktu par "selling out".