Bija manā dzīvē tāds interesants periods, kad strādāju visnotaļ interesantā Forex kompānijā ar Šveicē mītošu īpašnieku no Krievijas. Pavadīju tur apmēram pusotru gadu, līdz ekonomiskās krīzes laikos tiku "saīsināts", taču šis periods bija pilns ar dažādiem kolorītiem atgadījumiem, kā rezultātā vēl ilgus gadus dažādās sadzīviskās situācijās esmu atsaucies uz tur pieredzēto. Viss nav gluži publiskojams, bet interesantākie notikumi garantēti bija tajā vienā mēnesī, ko tur strādādams pavadīju Šveicē, konkrēti Ženēvā.
Tas nekādi nebija ceļojums, taču tur pavadītā komandējuma mēneša ietvaros ne tikai biju liecinieks dažādiem jautriem atgadījumiem saistībā ar maniem kolēģiem un alkoholu (un tādu tur nudien netrūka!), bet arī apskatīju gan Ženēvu, gan vairākas citas pilsētas. Par to daļēji esmu dokumentējis blogā, vismaz galvenie pieturas punkti tur nudien parādās. Tagad, vairāk kā 15 gadus vēlāk, sajūtas ir tādas, ka vajadzēja noteikti izmantot vēl kādu iespēju paviesoties Ženēvā (tādas tolaik bija), bet pagātnes Raimondam tas diez vai būtu paticis. Visādi stāstiņi no kategorijas "Kāpēc prostitūcijas pakalpojumu kvalitāte Latvijā ir zemāka kā Vācijā" tā laika man nepavisam nešķita ok (ar visu to, ka neviens mani nespieda pašam šos pakalpojumus ievērtēt), bet brīvdienu bija pārāk maz, lai tās kompensētu darba dienu depresīvumu. Ok, te jāpiebilst, ka birojā sēdējām sasodīti ilgi (par ko arī vairākas reizes sūdzos "nodaļās", līdz ar to nekāda medusmaize tas brauciens nebija. Toties - ēdināšana trīs reizes dienā (un laba ēdināšana turklāt!), firmas uzsaukta degviela nedēļas nogales izbraucieniem pa tuvējo un ne tik ļoti tuvējo apkārtni, un, protams, Šveices skaistums.
Vēl no tiem laikiem man ir palicis viens parāds, kuru ceru, ka kādreiz nokārtošu - iecerētais velobrauciens apkārt Ženēvas ezeram. Kilometrāžas ziņā nekā liela tur nav - ap 160-170km, tik vien kā jāatrod dzīves situācija, kad šo lietu nodarīt.