Augusts Brēdersons

Viens no labākajiem ASK uzbrucējiem laikā, kad šī komanda kļuva par nopietnu spēku Latvijas futbolā. Kā lielākā daļa tā laika Rīgā spēlējušo futbolistu, spēlēt sāka JKS zēnu komandās, bet 18 gadu vecumā pievienojās ASK un turpmākos desmit gadus bija uzticīgs šai komandai. 1931. gadā ar ASK uzvarēja Latvijas olimpiādē, gadu vēlāk - izcīnīja Virslīgas meistara titulu, bet 1933. gadā uzvarēja Rīgas kausā. Bija lielisks vārtu guvējs, ASK meistartitula gadā - komandas labākais snaiperis ar 13 precīziem sitieniem vārtos. Spēlēt beidza laikā, kad ASK rindās arvien skaļāk sevi pieteica jaunākas paaudzes bombardieri Vaclavs Borduško un Aleksandrs Vanags.

Latvijas izlasē Brēdersona karjera bija pieticīga - divas spēles laikā no 1931. līdz 1933. gadam. Pēc 1931. gada jūlijā smagi zaudētās draudzības spēles ar Zviedriju Stokholmā Brēdersons, kurš bija šajā spēlē nācis uz maiņu, bija viens no Latvijas izlases futbolistiem, kas tika sodīti par disciplīnas pārkāpumiem, par ko Latvijas futbola savienība viņam piesprieda diskvalifikāciju uz vienu nedēļu (kas bija daudz mazāk smags sods, kā tas, ko saņēma Alfons Novickis un Arnolds Tauriņš, kuri tika diskvalificēti uz gadu). Otrā spēle izlasē Brēdersonam sanāca sekmīgāka - atkal spēlējot pret Zviedriju, šajā reizē Latvija nospēlēja neizšķirti 1:1, turklāt izlīdzinošos vārtus Ēriks Pētersons guva tieši pēc Brēdersona piespēles.

Citos sporta veidos

Spēlēja ASK bendija komandā, 1930. gadā tās sastāvā izcīnīja otro vietu Latvijas meistarsacīkstēs.

Biogrāfija

Pilnā vārdā **Augusts Jūliuss Brēdersons. Dzimis Jelgavā krāsotāja Konstantīna Bredersons (1875-1934) un viņa sievas Katrīnas (1872-?, dz. Neimane) ģimenē. Augustam bija divi vecākie brāļi: Gotfrīds (1901-?) un Ēriks (1903-?).

Guvis pamatskolas izglītību. Obligātajā karadienestā 1927. - 1928.g. Pēc tam virsdienestā, no 1931. gada - Rīgas 6. kājnieku pulkā. Amats: mantzinis dižkareivis, vēlāk - kaprālis, rotas mantzinis. 1940. gada septembrī pārvietots uz 195. strēlnieku pulku. 1926. gadā apprecēja Annu Segliņu (1907-1927), kura jau nākamajā gadā nomira. 1930. gadā apprecējies ar Lizeti Mildu Zalkovski (1905-1980), meita Irēne (dz. 1930).

1946. gada janvārī apcietināts kā policists, vāciešu atbalstītājs. Tālākais liktenis meklējams čekas arhīvos.

Izmantotie avoti

• Andris Zeļenkovs. Rīgas "ASK" snaiperis - Augusts Brēdersons
• Augusta Brēdersona iekšzemes pase, LVVA 2996-2-40138
• Latvis, 1927-04-26. "JKS komandas Brēdersons tagad spēlē kā aizsargs ASK komandā. Viņš labs spēks, vērtīgs ieguvums ASK komandai."
• Annas Segliņas iekšzemes pase, LVVA 2996-2-40147.