Džastins Timberleiks! Iedomājies - šajā filmā piedalās Džastins Timberleiks, taču filma nav tik slikta kā Britnijas Crossroads (kuru gan nemaz neesmu redzējis). Kā tas ir iespējams? Filmas veidotāji, par laimi, ir bijuši gana saprātīgi, lai Džastins uz ekrāna pārāk bieži redzams nebūtu, bet dziedāt vispār nedziedātu. Yippie!

Kaut kā man šodien sāp galva un klausīties Kraftwerk nedodas īpaši labi. Citkārt tas sanāk labāk. Un tomēr - parunāsim mazliet par Datorpasauli (ne to, kas kādreiz bija žurnāls).

Uztaisīju pirmo variantu septembra otrajā pusē plānotā brauciena uz Čehiju-Vāciju-Austriju-Slovākiju posmam Slovākijā.

Diggā atrasts links a lapas iphone.com versiju 1999.gadā ilgi pirms Apple izdomāja savu iTelefonu). Lapas pamatdoma vienkārša: ja visi zvanīsies caur internetu, kas būs lētāk nekā izmantot parasto telefonu, cietīs nabadzīgie cilvēki, kuriem nav datoru (brilliant logic, vai ne?).

Braucot pa Tallinas šoseju posmā līdz Saulkrastiem vairākas reizes saskāros ar pietiekami kaitinošu parādību. Onka (vai tante) ārpus apdzīvotām vietām brauc tā vidēji uz 65-70 km/h. Pretī mašīnas nāk pietiekami regulāri, taču ceļam, kā zināms, labajā pusē ir plata nomale, kurā atļauts iebraukt, lai palaistu garām citus autovadītājus. Taču onka to, protams, nedara, bet droši vien pamatīgi kurn, ka visādi draņķi šim aizmugurē nekādīgi neietur distanci. Rezultātā, lai šādiem tipāžiem tiktu garām, nākas riskēt vairāk, nekā šajā situācijā būtu nepieciešams. Tomēr formāli onkam ir visas tiesības darīt kā viņš grib - ceļu satiksmes noteikumi nevis nosaka, ka gadījumā, ja tu kavē satiksmi (braucot acīmredzami lēnām, nevis teiksim uz 110km/h un traucējot tādiem, kas brauc uz 150km/h), tev nepieciešams "normāli" braucošos laist garām, bet gan tev ir "atļauts" to darīt.

Kā vairums mana saita regulāro lasītāju ir dzirdējuši (un biežāk, nekā viņi to vēlētos), jau labu laiku sarakstos ar vienu tipu no Irānas. Patiesību sakot, nekādus globālus politiskos jautājumus ar viņu apspriedis neesmu, un tomēr par vienu man šaubu nav - situācija ar Irānu nav tik vienkārša, kā varētu likties, raugoties ar noteiktas krāsas brillēm.

Džimijs Neils nudien nebeidz mani pārsteigt! Protams, strikti ņemot, būtu jāsaka: Džimijam Neilam ir izdevies mani pārsteigt, jo iepriekš viņš mani pārsteidzis nebija, bet šādā formulējumā, manuprāt, skan iespaidīgāk.

Nez, vai es esmu kādam nepieciešams, lai atklātu, ka Green Day debijas ieraksts izklausās tāpat kā visi citi Green Day ieraksti, tikai mazliet sliktāk, jo ir ierakstīts sliktākos apstākļos?

Peļevina romāns "Čapajevs un Tukšums" bija viens no pirmajiem viņa darbiem, ko man gadījās lasīt, un noteikti arī viens no viņa labākajiem darbiem (lai arī patiesībā manā uztverē gandrīz visi viņa darbi varētu pretendēt uz saukšanos par labākajiem). Šis romāns tomēr ir īpašs ar to, ka tas vienlaikus ir ļoti dziļš un ļoti sekls.

Vai katrā Latvijas blogā pēdējā laikā var redzēt kādu statistiku par to, cik katram garš... apmeklējums, turklāt, kas ir zīmīgi, visbiežāk salīdzināšanu neveic lielāko apmeklējumu īpašnieki. Izlēmu, ka arī man ir jāiegulda sava artava kopīgajā darbā.