Kazhes pierakstu burtnīca

Fanot par Goo Goo Dolls, cik es nojaušu, nav labs stils. Tāpēc es arī nefanoju. Vai arī es nefanoju par šo grupu neatkarīgi no tā, labs vai slikts stils tas būtu.

Rakstīt par filmu, kurā piedalās Lara Krofta, bez zināma smīna sejā laikam gan nav iespējams. Tu nezini, kas ir Lara Krofta? Paskaties šito!

Piedzīvojumu filmas par bibliotekāru Flinnu Kārsenu, kuram dzīvē nav lielāka prieka kā trenkāties pa dažādiem pasaules nostūriem, dzenoties pakaļ antīkās pasaules dārgumiem (kuri viņam personīgi nav vajadzīgi) šķiet mēģina kļūt par mūsdienu alternatīvu Indianam Džonsam. Tiesa, ievērojot to, ka šīs filmas top mazpazīstamās studijās un tiek izlaistas tikai DVD formātā, bet uz lielajiem ekrāniem nemaz neparādās, liek domāt, ka gluži līdz Harisona Forda līmenim tām ir tālu.

Jāatzīst, ka manā ierakstu kolekcijā noteikti ir ievērojami vairāk Green Day albūmu, nekā būtu nepieciešams, un šis ir viens no tiem ierakstiem, kuru tur varētu arī nebūt.

"Atvadu valsis", cik es saprotu, bija pēdējā grāmata, kuru Kundera uzrakstīja pirms aizbraukšanas no Čehoslovākijas, līdz ar to šis darbs iegūst savu simbolismu.

Lately I`ve been into Jan Svankmajer, and this here is the first full-feature film by him I`ve seen. It`s an adaptation of `Alice in Wonderland` by Lewis Carroll. And it is a strange adaptation indeed - all the characters except for Alice herself are animated and they don`t look really pretty. And the action doesn`t take place in some magic forest - on the contrary everything happens in some ugly house. From the aesthetical point of view it`s a masterpiece - never before have I seen something like this. For example, the catterpillar that is in fact a sock with false teeth sitting on a mushroom that is being used to patch socks is quite impressive and so is the teaparty featuring the Mad Hatter and the March Hare both of whom are not only insane but also quite unlike Carroll might have thought them to be. On the negative side the film is not very much entertaining, especially in the beginning.

One of the latest works of Jan Svankmajer. This film here althogh seems to be in czech is understandable for everybody - because it features absolutely no dialogue (and no monologue, either). It`s about six people with a bit strange forms of fetishism - one man with a chicken suit, another one who`s in love with a news girl from TV and uses her for his sexual fantasies, the third man (who is the husband of the news girl) specialises in erotic brushes; a woman who works at the post makes balls from bread; a second woman (who lives next to the first man) is a sadistic person, while the news girl has fun with them fishes. Overall it`s a bit crazy. And therefore I like it. The ending is also nice.

Cik daudzas ķīniešu/honkongiešu kauju filmas esi redzējis tu? Un cik es? Nevienu. Vai tas nozīmē, ka parodija par šādām filmām mani nevarētu ieintersēt? Ne gluži.

"Trusīši un žņaudzējčūskas" bija viens no pirmajiem ne-bērniem domātajiem literārajiem darbiem, ar kuriem mani iepazīstināja mani vecāki. Mājās tas bija pieejams kaut kādā samizdata stila formātā - ja pareizi atceros, tā bija kaut kāda ļoti aizdomīgas kvalitātes kopija, kuras lapas nebija sastiķētas kopā. Varbūt, ka tā bija kopija no kaut kāda literatūras almanaha, kādi padomju laikos bija ļoti izplatīti, bet šajā situācijā tas nav svarīgi. Tāpat nav svarīgi tas, ka pārvērstu par teātra iestudējumu tajos pašos sen-senajos laikos to skatījos neatkarīgajā teātrī "Kabata" (ja atmiņa neviļ, žņaudzējčūskas tur bija zeķbiksēs tērptas sievieties).

Brīdinājums! Šis raksts nav paredzēts mērķauditorijai vecumā zem 18 gadiem!