Kazhes pierakstu burtnīca

Klausoties kārtējo "Kino" albūmu, varu saskatīt vienu izteiktu šīs grupas plusu un mīnusu. Pluss ir tās diezgan lipīgās melodijas. Mīnuss ir šausmīgā vienveidība. Šķiet, ka Viktora Coja balss tembrs un dziedāšanas maniere varētu būt pie vainas - viņš visas dziesmas izpilda gandrīz vienādi.

Droši vien, šī nav visu laiku patiesākā un/vai precīzākā filma par slavenā Kazanovas dzīvi. Protams, mākslas filmas vispār nav gluži tas veids, kā iegūt faktoloģisku informāciju, bet šī filma pat kino žanrā nebūtu uzskatāma par diez ko biogrāfisku.

Ierakstu, kas būtu līdzīgi vienīgajam Sida Višesa solo albūmam, noteikti pasaulē ir daudz. Tikai parasti tādi ir ļoti zemas kvalitātes underground grupām un netiek oficiāli izdoti. Pat, ja tavas grupas nosaukums ir, teiksim "Pankiem desu", tu oficiāli parasti izdod albūmu, kura dziesmas ierakstītas vai nu studijā vai koncertā ar kaut cik normālu aprīkojumu, tu arī padomā par to, lai šis ieraksts neizklausītos pēc zemākās kvalitātes pirātu ieraksta.

Es tā īsti nevaru saprast - cik daudz ir vēlams par filmu uzzināt, pirms to skatīties? No vienas puses, pārmērīgi daudz informācijas var tev traucēt filmu izbaudīt, no otras puses - neliela papētīšana un es, iespējams, nebūtu izlēmis skatīties "The Celestine Prophecy", kas būtu noteikti bijis prātīgs lēmums.

Romāns par pinbolu bija viens no pirmajiem Murakami darbiem, ar kuriem es iepazinos, taču kaut kāda iemesla dēļ mūsu iepriekšējā iepazīšanās sanāca sasteigta un nepabeigta, līdz ar to šī lasīšanas reize bija pirmā tāda, kurā sasniedzu romāna beigas.

I had heard a lot about this film without actually knowing what to expect from it. First, you see that there are almost no props used in this film - everything looks like were was supposed to be computer graphics that wasn`t created. Anyway the lack of insignificant objects helps to concentrate on the characters. Grace (Nicole Kidman) flees one night from gangsters into the quiet little town of Dogville and is given shelter there. As time goes by one can see that Dogville is not such a nice place after all. Tom, a young philosopher, does his best to help Grace under the hard circumstances but his best isn`t good enough. And in the end the world gets a bit better. At the moment when Grace entered the car in the end it was clear to me what the ending would be like but until when - I had not a single clue about that. A very powerful film by Lars Van Trier - a Danish dude who doesn`t like America although has never visited the country. And the film is quite hard to watch.

Lai gan man patīk strīdēties, vienu faktu es neapstrīdēšu - Haruki Murakami ir ģēnijs. Tāpat viņš ir vienīgais japāņu rakstnieks, kuram ir pa īstam izdevies mani aizkustināt. Nav gan arī tā, ka es šausmīgi daudz būtu šīs valsts literatūrā iedziļinājies, bet Murakami manā iedomātajā zelta grāmatu plauktā pelnīti ieņem vienu no centrālajām vietām līdzās Umberto Eko, Milanam Kunderam, Kurtam Vonnegūtam, Frīdriham Dirrenmatam, Maksam Frišam, Ērikam Emanuēlam Šmitam, Viktoram Peļevinam un... laikam tas arī ir viss.

Uzskatījis par MSP cienītāju sevi nekad neesmu, kādreiz par šo grupu fanoja Ziņģis, bet vai viņš ir tās cienītājs vēl joprojām, es absolūti nezinu.

Šī albūma pirmā dziesma bija tā, kas mani iepazīstināja ar AC/DC. Tālajā 95-ajā vai 96-ajā gadā es uzskatīju, ka AC/DC un Guns`n`Roses ir divas pasaulē lielākās un labākās metāla grupas, tādas, kuras klausās visi tie krutie ādās tērptie veči, kas braukā ar motocikliem un krustcelēs pusnaktī nogalina melnus kaķus.

Fanot par Goo Goo Dolls, cik es nojaušu, nav labs stils. Tāpēc es arī nefanoju. Vai arī es nefanoju par šo grupu neatkarīgi no tā, labs vai slikts stils tas būtu.