Milan Kundera - The Book of laughter and forgetting

Patiesībā šī grāmata nav gluži par smiekliem, par aizmirstību gan. Viss sākas ar gluži ikdienišķu epizodi - kad Čehoslovākija iekāpa komunisma upē (vai peļķē), tās vadītājs teica runu no tribīnes, bet bija auksts un kāds partijas biedrs šim aizdeva savu cepuri. Tapa klasiska propogandas fotogrāfija ar šo tribīni. Vēlāk biedrs tika apsūdzēts noziegumos un pakārts, bet no fotogrāfijas izdzēsts, pāri palika tikai viņa cepure līdera galvā.

Medieval Lives

Es apzinos, ka Terija Džonsa dokumentālu raidījumu par vēsturi skatīšanās ir slima. Šis vīrs IR zināms kā kādreizējs Džona Klīza (komiskā Mesijas) kolēģis, kas neizbēgami nozīmē, ka viss, ko viņš savā dzīvē var izdarīt, ir tikai parodija par beigtā papagaiļa skeču (kurā Džonss gan nepiedalījās).

Green Day - Kerplunk!

Kad tālajā 1992. gadā Kalifornijas poppanku trio "Green Day" izdeva savu otro albūmu, droši vien reti kurš gaidīja, ka šis ieraksts iezīmē vienas no 90-to gadu skaļākajām grupām īstenu parādīšanos savā istajā gaismā. Bet, kā teiktu šajā situācijā Jēzus, Tēti - viņi nezina, ko viņi dara.

Rage Against The Machine - Renegades

Lai arī es nebeidzu atkārtot, ka ņūmetāls nav mans mūzikas stils, disku kolekcija bez kaut viena RATM albūma, manuprāt, nevar būt pilnīga. Protams, šis gan nav tas ieraksts, kurš būtu nepieciešams, bet cita man gluži vienkārši nav.

Pirates of the Caribbean: At World`s End

Pēc ilgāka pārtraukuma bijām kinoteātrī. Mī un žē, cik sen tur bijām pēdējo reizi. Varētu jau apskatīties šeit pat faktoīdā, kad tas bija, bet slinkums.

Haruki Murakami - The Elephant Vanishes

Šo Murakami stāstu krājumu aizņēmos no N.R., kurš ir kļuvis par, iespējams, lielāku šī japāņu autora cienītāju nekā es jebkad esmu bijis (un te varu pat justies "kruts" - kā nekā "Aitas medīšanas piedzīvojumus" viņam uzdāvinājām mēs ar Lienču).

U2 - Achtung Baby

Universālajā U2 albūmu hierarhijā "Achtung Baby" laikam gan ieņem godpilno otro vietu aiz "The Joshua Tree" . Tā 1998. gadā žurnāla "Q" lasītāji to iebalsoja par 15. izcilāko visu laiku albūmu, bet citā reizē tas pats "Q" dziesmu "One" no šī ieraksta nodēvēja par vispār visos laikos labāko dziesmu. Vispārīgais atzinums līdz ar to ir tāds, ka vismaz visu laiku labāko albūmu simtniekā "Achtung Baby" ir obligāti jāatrodas.

That Obscure Object of Desire

A film by Luis Bunuel, director of `The Discrete Charme of (..)` features two actors from the already mentioned film. A man who`s on a train from Seville to Madrid explains to a few other people why he spilled a bucketful of water over a pretty young Spaniard. Basically it`s a very strange love story about a man who knows what he desires but doesn`t really know that he desires only the desire (or something like that). An interesting thing about the film is that the leading female role Conchita is played by two women, and the change of those women every time shows also a change in her behaviour. It`s sad and it`s funny, it`s cynical and it`s romantic. It`s everything I want from a film.

Mystic River

It is very highly praised, not only because it`s directed by Clint Eastwood but mainly because of the leading actors - Sean Penn, Tim Robbins and Kevin Bacon. To be frank the film is not much more than a Crime movie (a detective so to say) although to some people it seems to be more than just that. As three kids play in the streets one of them gets abducted by pedophiles and his life never becomes the same. As a matter of fact, he`s not the only one affected by that. Many years later one of them who by that time is a retired criminal loses his daughter who`s shot under strange (not really) circumstances. One of the two former boys is a cop who works on the case, while the other one is the prime suspect. I`d lie if I would say that the film was no good, but one thing ruined it from becoming a long-time favourite of mine - and it was the ending which I found to meaningless and a bit dull.

Alice Cooper - School`s Out

Domājams, ne tikai man agrīnais Eliss Kūpers asociējas tieši ar šī albūma tituldziesmu. Un tāpat domājams ne tikai man skolas gados šī dziesma īpaši labi gāja pie sirds. Taču ne tikai antiizglītojošais tās teksts, bet arī primitīvi lipīgais rifs, kas ideāli piemērots galvas kratīšanai, pofigoniskā attieksme un riktīgi pārtijojošais piedziedājumus padarīja "Schools Out" par vienu no izcilākājām Kūpera grupas rokdziesmām.