Koksnes apstrādes komandējumi (2009)

Slovākija Vācija

Bija manā dzīvē tāds īpatnējs periods - kad 2008.-2009. gada krīzes apstākļos paliku bez darba un man steidzami vajadzēja iekārtoties strādāt kaut kur citur (lai varētu tikt pie hipotekārā kredīta un nevis pazaudēt 10% iemaksu par dzīvokli), ātrā veidā kļuvu par kokapstrādes kombināta ar izcili nosaukumu "SIA Bolderaja Ltd" darbinieku. Kombināts tolaik bija pārmaiņu procesā, jo to relatīvi nesen bija iegādājies koncerns "Kronospan", notika radikālas kadru maiņas, procesu pārkārtošana un tā tālāk. Manas gaidas Bolderājā ilga nepilnu pusotru gadu, tām bija sava deva pozitīvas ietekmes uz manām kompetencēm un prasmēm (programmēšanā, nevis kokapstrādē), un vēl tur bija tāds bonuss kā dažas nedēļas pavadītas apmācībās Kronospan filiālēs Prešovā (Slovākijā) un Zandebekā (Vācijā) - faktiski tā ir daļa no mazpilsētas Šteinhaimas, kā arī pēc tam IT sanāksme Zvolenā (Slovākijā). Līdzīgi kā iepriekšējā pieredze Šveicē, šis īsti neatbilst kategorijai "ceļojumi", bet vienlaikus es allaž esmu mācējis apvienot pienākumus ar hobijiem, tālab kaut kas par šiem pasākumiem stāstāms man ir bijis.

Atsevišķie bloga ieraksti reizēm bija gaužām lakoniski, citkārt plašāki, bet kaut kādu ieskatu par to, kā man gāja šajos pasākumos, tiem vajadzētu sniegt. Šokējošā daļa ir ievads - kas itin labi raksturo to, cik ļoti tā laika Raimonds bija pelnījis palikt bez darba un piezemēties rabotjagu vidū - nupat aktuālajās vēlēšanās pašvaldībās atbalstījis Ušakovu, bet eiroparlamentu uzskatījis par nenopietnu un uz dullo atdevis savu balsi kristīgajiem demokrātiem...

Par pašiem mācību komandējumiem: Slovākijā tā šķita, ka tas čalis, kura pienākums bija apmācīt jaunos IT darbiniekus, to uzskatīja par pilnīgu fufeli, viņam nebija īsti nekādu plānu, ko ar mani (un manu priekšnieku) iesākt, līdz ar to lielāko daļu tur pavadītā laika mēs gluži vienkārši garlaikojāmies. Vācijā situācija bija maķenīt labāka, arī tur gan nekas mega intensīvs nenotika, bet vismaz kaut kādas zināšanas varēja iegūt. Vairāk gan atmiņā palika pāris vācu kolēģu, kas bija vācieši, kas bija bērnībā repatriējušies no Kazahstānas, līdz ar to vāciski viņi runāja ar šausmīgu krievu akcentu, bet krievu valodā - vienkārši ļoti slikti. Pirmajā piegājienā biju divas nedēļas Slovākijā un vienu Vācijā. Otrajā - tikai trīs dienas Slovākijā.

Nodaļas