Kazhes pierakstu burtnīca

Pirms pāris gadiem iegādājāmies tādu lietu kā "dance pads". Taču kopš pirms aptuveni gada uz mājas datora tika uzlikts Ubuntu šie paliktņi bija praktiski palikuši bez lietošanas. Es gan kaut kad biju uzlicis Step Mania (uz kuras dziņa ir veidots komerciālais In The Groove), bet mani ātri nokaitināja apstāklis, ka šajā programmā automātiski nenāk līdzi neviena dziesma, bet materiāls, ko varēja lejuplādēt, lielākoties bija visai draņķīgas kvalitātes un bieži pat neatbilda ritmam. Līdz ar to tomēr bija nepieciešams kaut kā iedzīvināt In The Groove.

"I am the god of hellfire and I bring you..."

Par šādas filmas eksistenci uzzināju jau gandrīz uzreiz pēc tam, kad sākām skatīties tāda paša nosaukuma seriālu. Taču noskatījāmies to tikai pēc tam, kad to bija redzējis arī N.R. un rekomendējis kā vieglu vakara filmu. Patiešām - nekas vairāk kā viegla vakara filma "Outsourced" nav, bet savā kategorijā, it īpaši, ja ņem vērā, ka tā ir labākajā gadījumā saucama par B kategorijas filmu, nemaz nav peļama. Atšķirībā no seriāla, filma patiešām ir uzņemta Indijā un tajā piedalās diezgan daudz aktieru ar Bolivudas pieredzi. Kas gan vienlaikus nozīmē, ka vairums šīs filmas indiešu rietumu cilvēkam neizskatīsies tik "cmuki" kā seriāla varoņi. Taču kur filmai pietrūkst naudas, tur to tā atgūst ar balls. Filma ir daudz drosmīgāka, nekā seriāls, un te tu neredzēsi skaistus indiešus strādājam super glaunā birojā, par kādu daudzi amerikāņi viņus varētu apskaust. Šeit tev "Western Novelties" birojs atradisies šķūnim līdzīgā būdā, nebūs ne miņas no LCD monitoriem un galvenā varoņa romantic interest seriālā nevarētu cerēt pat uz otrā plāna lomu. Sižets it kā ir ļoti līdzīgs - call center vadība izlemj ieekonomēt līdzekļus un savu biroju outsourc`ēt uz Indiju, un nosūta turp savu džeku. Vienīgā atšķirība - filmā Tods turp dodas tikai tādēļ, lai sagatavotu savu aizvietotāju, nevis permanenti kļūtu par uzņēmuma vadītāju (jo arī indiešu menedžeris, protams, būs lētāks). Un ar tādu atšķirību, ka corporate management filmā ir normāli dirsas, nevis salīdzinoši labie zēni, kā tas ir seriālā. Līdz ar to tas, kā filma rāda outsourcingu varbūt joprojām ir ļoti tālu no reālā skatījuma uz lietām, bet vismaz nav tāda zinātniskā fantastika kā seriālā redzamais.

Šī filma šķita drošs variants, ar ko sākt jauno, 2011.gadu. Viegla komēdija, par kuru visas iespējamās atsauksmes ir pozitīvas. Filma, kas sevi pozicionē kā gudru komēdiju pretstatā banāliem uz tīņu auditoriju mērķētiem mēsliem. Bet faktiski viss izrādījās tik slikti, cik vien iespējams.

Attēlā redzams nakts pārgājiena maršruts. Kopējā distance (atbilstoši elektroniskajām kartēm) - aptuveni 24-25 kilometri. Starts: 30.decembrī 19:15 no Lilastes stacijas. Finišs: 31.decembrī 4:15 Lilastes stacijā.

Šajā koncertierakstā patiesībā piedalās ievērojami vairāk mūziķu, nekā virsrakstā uzskaitītie. No neminētajiem noteikti ievērības vērti ir Robert Wyatt, Mike Oldfield, Ollie Halsall (viņš spēlēja The Rutles ierakstos, bet neparādījās filmā) un virkne mazāk zināmu britu alternatīvās estrādes darboņu. Ieraksta pirmajā pusē visvairāk uzdarbojas Braiens Īno, ar kura divām dziesmām sākas šis ieraksts. Domājams, ka tev vajadzētu būt pazīstamam gan ar "Driving Me Backwards", gan it īpaši ar "Baby`s on Fire" (ja vien tu neesi no tiem ļaudīm, kuriem īstais Īno sākas līdz ar viņa ieiešanu ambient lauciņā).

Brīnumainais privātdetektīvs Dirks Džentlijs ļoti ilgi gaidīja, līdz par viņu tika uzņemta filma. Kaut kādu nenoskaidrojamu iemeslu dēļ Duglasa Adamsa darbu ekranizācija nekad (izņemot BBC teleseriālu) nav izvērsusies panākumiem bagāta, un arī šī TV filma neizskatās, ka varētu kļūt par ievadu veselam seriālam par Dirka Džentlija piedzīvojumiem.

Pasaulē ir tūkstošiem visdažādāko sporta veidu un tūkstošiem visdažādāko spēļu. Līdzās spēļu aparātam "vienrocim" man visbezjēdzīgākā spēle šķiet krievu rulete. Un tieši par to ir šī filma. Kāds jauns vīrietis, kurš nelegāli piepelnās par elektriķi un kura ģimene bijusi spiesta pārdot ilgus gadus kredītā izmaksāto māju, jo viņa tēvs bija cietis kaut kur un līdz ar to viņam bija nepieciešama ārstēšana, kļūst par aculiecinieku kāda klienta pārdozēšanai pēc tam, kad viņš bija noklausījies tā sarunu par to, ka viņam jāveic kāds darbiņš, kas ienesīs milzīgu naudu. Un tā jaunais puisis uzņemas veikt šo darbiņu pats. Saņēmis norādījumus tādā veidā, ko būtu novērtējis ikviens slēpņotājs, vīrietis nonāk kādā namā, kur bagātnieki praktizē vienu izcili kretīnisku sporta veidu - organizē krievu ruleti, kurā paši nepiedalās, un liek likmes uz uzvarētājiem. Visi "dalībnieki" tiek sastādināti aplī, katram iedots revolveris ar vienu lodi aptverē un pēc komandas visiem ir jāizšauj. Izdzīvojušie turpina nākamajā raundā ar divām patronām aptverē, un tā tālāk. Galvenajam varonim tiek numurs 13. Viņa pretinieku vidū ir no Meksikas cietuma izpestīts laupītājs, kuru atveido Mikijs Rūrks, no traķa izvilkts tipāžs (Rejs Vinstons), kuru "spēlei" pieteicis viņa brālis (Džeisons Stetems), un virkne personāžu, par kuriem mēs neuzzinām neko. Man ir diezgan grūti saprast, cik liela loma šajā "spēlē" ir spēlētāja kvalifikācijai. Ok, pēdējā raundā aci pret aci tam, kuram ir labāka reakcija, ir priekšrocības. Bet iepriekšējos? Labi, arī tramplīnlēkšanā ar slēpēm man nav skaidrs, kas dod kādam pārsvaru. Nemaz nerunājot par "vienroci".

Urālu kalnu ekspedīcija, salīdzinoši ar Āfrikas 1000 jūdzēm, man patika labāk galvenokārt tādēļ, ka tajā bija veiksmīgā izvēlēta braucēju komanda, un tādēļ, ka labāk bija piestrādājuši tie ļaudis, kas atbildēja par režisūru un montāžu. Ekipāžā līdzās Silam un Zaķim šoreiz brauca:

01.01 - Jaunā gada sagaidīšana pie sevis mājās