Kazhes pierakstu burtnīca

Šajā nedēļas nogalē mēs devāmies ceļojumā uz Dienvidiem. Turklāt nevis vienkārši uz Dienvidiem, bet uz Ārzemēm! Par sava ceļojuma gala mērķi izvēlējāmies kādu pilsētu, kuras vēsture sniedzas līdz pat 13.gadsimtam. Tiesa, tā vienā vakarā tik tālu ceļu mērot šķita pārspīlēti, tāpēc nakšņot izvēlējāmies kādā pilsētā pa ceļam (bet arī jau ārzemēs), turklāt arī otrā pilsēta ir gaužām ievērojama - tajā dzimis viens no izcilākajiem kāda pasaulē ļoti populāra sporta veida pārstāvjiem, slavenākais savas valsts šī sporta veida pārstāvis. Ja tev vēl nav skaidrs, par kurām pilsētām ir runa, lūk arī atbilde: braucām mēs uz Šauļiem, bet nakšņojām Jonišķī.

Ketonu kausa pusjubilejas piektajā reizē "Brīvo radikāļu" komanda (kura gan tajā bija startējusi tikai vienreiz un no tās reizes šoreiz klāt biju tikai es) apvienojās ar kādu īpaši leģendāru vienību - "Topogrāfisko idiotu klubiņu" (Raita personā), un kopā mēs bijām gatavi gāzt kalnus.

Otro gadu pēc kārtas piedalījāmies lībiešu virsietim Ako veltītajos nedēļas nogales pasākumos Salaspils novadā. Ja pērn startējām ar Marinu divatā kā "Brīvie radikāļi", šoreiz nosaukumu mums piešķīra organizētāji, un saucāmies "Alo". Patiesībā itin labs nosaukums, ja to interpretē kā darbības vārda "alot" (proti - dzert alu) formu. Sastāvs arī bija plašāks: visas dienas ar mums kopā startēja Zoļika pilsoņi Raitis un Anita, bet atsevišķos posmos iesaistījās arī Avotu apkaimes triecienbrigāde: Aivars ar jaunās paaudzes cīnītājiem Gustavu un Kārli.

Ja slēpņotāju aprindās būtu pieņemts prezentēt sevi EHR stilā, tad šobrīd būtu šādi:

Šajā nedēļas nogalē bija gaidāms ziemas karstākais ģeopasākums - "Ar mani pat pingvīni vairs nerunā" nakts tusiņš mežos Rūjienas apkārtnē. Sarunājām sev par līdzbrucējiem MA un Antu, un vienojāmies izbraukt jau rīta pusē, lai varētu dienas gaitā paviesoties Viljandi - pilsētā, kurā teju-teju bijām iebraukuši pirms pieciem gadiem, taču atzinuši to par pretīgu padomisku šeņķi (apskatot piepilsētas rūpniecisko rajonu) un aizbraukuši tālāk.

Jau kādu laiku tradicionālā cacherstats.com vietā, lai varētu sekot savam slēpņošanas rezultātu progresam, izmantojam Knaģa taisīto geostats.miga.lv - slēpņošanas statistikas krājumu ar teju visu informāciju, ko iespējams izzvejot no geolapas laukā.

Šodien teju visi ziņu portāli pārpublicējuši stāstu par slēpņojot gandrīz nositušos mazdēlu. Kā cilvēks ar tomēr zināmu slēpņošanas stāžu, mazliet dalīšos savās pārdomās.

Nezinu, vai tam bija kāda saistība ar#lodzising, bet šonakt visas nakts garumā redzēju apjomīgu sapni par došanos ekskursijā-ekspedīcijā, kuru vadīja Lodzis un kurā viņš vai nu mācīja, kā jāizvieto slēpņi vai arī vispār - kā jāizzina vietas. Pēc pamošanās atmiņā palikušie elementi:

Vairāk kā 15 slēpņi uz Rubikju ezera salām, kas publicēti aizvadītajā nedēļas nogalē, gaida pirmos atradējus. Nieka 200km no Rīgas. Varbūt kādam ir interese doties tos aplasīt šajā nedēļas nogalē pēc CITO eventa? Nez tikai, kā ir ar laivu nomām pie šī ezera. Idejiski šķiet, ka būtu forši braukt četratā (t.i., ar divām laivām) un tā kārtīgi izslēpņoties.

Kas, manuprāt, būtu jāpaveic slēpņotājam, lai viņš būtu saucams par super-duper-puper Latvijas slēpņotāju:

Tā kā novērots, ka teju katram, kas sāk veidot Whereigo slēpņa uzdevumu, rodas virkne sarežģījumu, izlēmu īsi apkopot pieredzēto, taisot Kazhe_team & normis slēpni "Hagensberg".

Patlaban Geocaching lapā uzrādās, ka Latvijā ir izvietots 1691 slēpnis. No tiem 480 izveidoti 2011.gadā, 529 - 2010.gadā, 422 - 2009.gadā, 193 - 2008.gadā, pārējie 67 - senāk. No šī gada vēl nav aizvadītas ir ne divas trešdaļas, bet jau publicēts gandrīz tipat daudz slēpņu kā pagājušogad. Ja līdz gada beigām jaunu slēpņu rašanās intensitāte nemainīsies, tad prognozējams, ka šogad būs izveidoti aptuveni 800 slēpņi - gandrīz divtik, cik 2009.gadā.

Radās doma - ja jau sūdslēpņus parasti saīsināti raksturo kā SC (shit cache), varbūt būtu vērts labos slēpņus arī raksturot ar kādu populāru burtu savienojumu, piem., PLL (jo forši slēpņi taču dara Latviju labāku, ne?). Turpinot politiskās asociācijas, "tēvzemiešiem" būtu jāuztraucas, ka tik viņiem nenākas mainīt nosaukumu, jo Travelbug (TB) ir reģistrēta preču zīme. Zaļie zemnieki un Vienotība šķiet salīdzinošā drošībā, nekādu slēpņošanas pielietojumu tām atrast nevaru.

Domājams, šī varētu būt visātrāk atklātā peldēšanas sezona - vakar, lai tiktu pie nullpunkta slēpnim, nācās iemēģināt ūdeni kādā pierīgas dīķi. Dīvainā kārtā auksts nebija, lai gan jāatzīst, ka taisnība ir Lienei - mans superpower ir peldēties krepāļos.

Ir jau 14.janvāris, bet līdz šim šogad atrasti nožēlojami divi slēpņi, un atrasto/neatrasto bilance ir dramatiski slikta. Rītdien centīsimies kaut nedaudz šo situāciju labot. Cerams - izdosies. Citādi tie 122 slēpņi, kas mūs šķir no tūkstoša sasniegšanas, no dienas uz dienu kļūst arvien smagāki un smagāki. Un tas man netīk.

Līdzās "Bruņurupučiem" ar to datorīgo knifu, kuri pagaidām diemžēl ir diseibloti līdz tiem tiks iekārtots jauns konteineris, publicēts jauns mūsu visai specializēts slēpnis - Christmas Special.

Saukt par atklāsmi to nevar. Un tomēr - note to self:

Divas nedēļas mums nebija sanācis doties kopīgos izbraucienos - vispirms es biju Berlīnē, bet pēc tam Liene - Itālijā. Tad nu aizvadītajās brīvdienās zaudēto ja ne gluži kompensējām, tad vismaz bišķi izbraukājāmies gan.

Šķiet, ka katram slēpņotājam ir sava izpratne par to, kāds slēpšanas veids atbilst katram terrain un difficulty sarežģītības līmenim. Izskaidrošu, kāda ir mana filosofija:

Slēpņojot ar man pieejamo "budžeta" komplektu, nopietna problēma, ņemot Lodža slēpņus, ir saistīta ar nepieciešamību vadīties no viena punkta uz citu punktu, norādot attālumu un azimutu nākamajam punktam. Problēma ir tajā, ka TrekBuddy gluži vienkārši nepiedāvā iespēju pateikt, ka no šejienes vēlos doties 632 metrus 125 grādu leņķī. Tā faktiski ir vienīgā nopietnā problēma, kas būtu atrisināma ar labāka aparāta iegādi.

Jau labu laiku manī jundīja vēlme piedalīties kādā kolektīvā slēpņotāju pasākumā un šīs piektdienas vakarā beidzot iecere tika realizētas. Pasākums saucās "Mežoņparka nakts veloevents", notika tas Mežaparkā, dalībnieku skaitu tagad precīzi nepateikšu, pieteikušies bija 76 cilvēki, bet pilnīgi iespējams, ka patiesibā bija vairāk. Katrā ziņā velosipēdistu trūkuma vēlās piektdienas vakara stundās Mežaparkā nebija. Un tas - par spīti apstāklim, ka daudziem sestdien bija jāiet uz darbu (man nē, jo biju godīgi strādājis 3.maijā).

I love geocaching, there`s no doubt about it. And geocaching.com is one of my most visited websites. At the same time there`s one thing that I just can`t deny - in many ways this website blows.

Apskatīju dažas lapas Tīklā, apkopoju pazīmes pēc kurām varot atpazīt īstu slēpņotāju:

Sniedzu atskaiti par sava komandējuma pirmo dienu.

Vakar pēc visai ilgas "Katanas" spēles ar "pilsētu un bruņinieku" papildinājumu izlēmām kārtējo reizi apciemot slēpni, ko dēvē par "Time is getting on". Iepriekšējo reizi tur bija būts teju pirms gada, bet bez panākumiem. Šoreiz šķita, ka 25.decembra vakarā ap pusvieniem tur īpaši daudz ļaudīm būt nevajadzētu un ka līdz ar to ar atrašanu grūtību nebūs. Marina gan izlēma avantūrā nepiedalīties - slidens, slapjš un vispār pretīgs laiks kā nekā. Uzreiz atrast neizdevās, bet pareizā ideja radās un pēc kādām 10-15 minūtēm konteineris rokā. Diemžēl zināms, ka ar to piedzīvojums vēl nebeidzas un ka priekšā vēl viens uzdevums. Ar sagatavošanos šī uzdevuma veikšanai sanāca tizlums, kā dēļ notērējām ne mazāk kā pusstundu. Negribu neko spoilēt, tikai pateikšu, ka telefonos trūkst vienas pavisam loģiskas funkcijas, kuras dēļ nedaudz ievārīju mēslus.

No, it is a geocacher in action!

It`s already past six months from the day we found our first geocache. As of today we`ve found 167 caches, out of those 132 are traditional caches, 13 - multicaches and 22 mystery caches. Together we`ve s3ped we`ve created 3 caches (one of those could be currently lost, we will check upon it some time), we also`ve left to travel 1 geocoin and 1 travelbug. We have plans of creating several more caches and if all goes well one of them could be published by the end of this week. So far we`ve found geocaches in 3 countries - Latvia, Lithuania and Belgium. According to plans at least 2 more countries will be added to this list this year - Estonia and Spain.

Last weekend we finally found our 100th geocache and later on hid the first cache of our own. Its name is "Waterloo Sunset" - after on of the best songs by the Kins, mostly because you could gaze at the sunset where the cache is hidden. Actually we also hid another cache, and both of these caches were hidden together by the team "kazhe" and the team "s3ped", but one of them is officially owned by us while the other one - by s3ped, plus the second cache isn`t published on the website yet, therefore it is too early to write about it. Let`s see if our cache will be found in the next few months at least once :)

I wanted to check, which countries have the highest number of geocaches (thereotically one could use such information in order to choose the best vacation country - although such an approach would be crazy without a doubt). I simply searched the total number of caches in a country, without taking into account that some of the caches are disabled now.

Here`s a short encoded message with coordinates for a geocache. I have not placed a cache at this location and I don`t intend to. This is just to check if you can crack the code. If you can, please enter the coordinates in the comments section. I will eventually replace your coordinates with a notice whether you`ve cracked the code correctly. Anyway this is pretty basic, so you probably will have no problem whatsoever figuring it all out.