Kazhes pierakstu burtnīca

"Sekretāre" ir viena no visdīvainākajām filmām, ko pēdējā laikā esmu redzējis. Un es skatos ĻOTI dīvainas filmas. Dīvainuma ziņā vienīgais, kam to varētu pielīdzināt, ir "Taksidermija", taču šī filma nebija ne tuvu tik pretīga. Patiesībā tā vispār nebija pretīga. Ja neņem vērā, ka šī filma ir par jaunu sievieti, kura kopš septītās klases regulāri sev nodara miesas bojājumus, jo viņai patīk izjust sāpes.

"Big Bad Voodoo Daddy" ir viena no daudzajām jaunās paaudzes svinga grupām, kas uzplauka Amerikā divdesmitā gadsimta pēdējā desmitgadē. Katrai no šīm grupām bija sava īpaša odziņa - tā, piemēram, "Cherry Poppin` Daddies" svingam piejauca klāt modernākus mūzikas stilus, Braiens Secers bija vairāk vienkāršs retro mūzikas izpildītājs, bet "Squirrel Nut Zippers" lielu uzsvaru lika uz Bilijas Holidejas stila liriskajām dziesmām. Big Bad Voodoo Daddy tikām no visām šīm grupām vislielāko uzsvaru liek uz pūšamajiem instrumentiem - tieši tie vada šīs grupas mūziku, un rezultātā "Americana Deluxe" ir viens no dzīvespriecīgākajiem ierakstiem manā kolekcijā.

One of the most fascistic plans ever to appear in my head is to make reproduction a privilege instead of a right.

Kā jau rakstīju 1.daļas beigās, ap 9.-10.klases laiku manas muzikālās prioritātes sāka mainīties un no tīņu popsas sāku pāriet arī pie jēdzīgākas mūzikas klausīšanās.

- I had two serious girlfriends... and then some other smattering of other women.

Somehow I never had thought about it previously but now I`ve begun to wonder - why is it usually implied that the best approximation to a number ending with .5 is up and not down? (of course, there are exceptions when the rounding is performed to marks in school/university, but I`m talking about the mathematical and not "emotional" rounding)

"Auswärtsspiel" ir pēdējais Die Toten Hosen ieraksts, kas iznāca laikā, kad manā rīcībā vēl bija mūzikas kanāls VIVA un kad es ar prieku to skatījos. Līdz ar to vismaz četrām šī ieraksta dziesmām esmu redzējis arī klipus - tās ir "Steh auf, wenn du am Boden bist", "Kein Alkohol", "Nur zu Besuch" un "Was zaehlt". Tāpēc sākšu ar pievēršanos tieši singliem (ievērojot to, ka runāt par kaut kādu kopīgu albuma struktūru un centrālo tēmu Toten Hosen gadījumā varētu būt lieki).

Frederika Pola un Sirila Kornlata "Kosmosa tirgoņi" ir īsteni vizionārs zinātniskās fantastikas romāns. Nē, tas neapraksta to, ka pasaulē pār visu valdīs Internets un cilvēki spēs sazināties, izmantojot IP telefoniju, bet visi stilīgākie ļaudis lietos "Apple" ražojumus, bet citādi tas ir patiešām ļoti precīzs romāns.

Kad biju mazs, man mūzika nepatika. Tagad grūti pamatot, kāpēc tas tā varētu būt bijis, bet tas ir neapstrīdams fakts. Un vēl vairāk - neesmu pārliecināts, ka mūsmājās mūzika vispār sevišķi bieži skanēja. Mans tētīs gan kopš laika gala ir bijis izteikts mūzikas cienītājs un kolekcionārs, bet mammas attieksme pret mūziku vislabāk raksturojama ar vārdu "atturīga".

Dīvaini, ka par šo multfilmu neierakstīju šeit tad, kad to skatījos. Patiešām dīvaini. Turklāt es pat īsti neatceros, kad tas bija. Bet, iespējams, patlaban tam nav nozīmes.