Kā tas sagadījās, ka manā ierakstu krājumā ir veseli divi šīs grupas ieraksti, ir grūti izskaidrot, ievērojot to, ka patiesībā Džodža Beikera spēlētā mūzika visvairāk līdzinās šlāgermūzikai. Nē, es nekautrēšos teikt - tā ir šlāgermūzika. Turklāt, ja pāris citos šīs "blices" ierakstos vismaz ir atrodamas kādas labi zināmas dziesmas ("Paloma Blanca", "Little Green Bag"), tad "A Song for You" nevar lepoties pat ar to. Iespējams, ka zaļumballē kaut kur Vidrižos 1982.gadā šāda mūzika iederējās gluži labi un pusmūža šīberētāji tās pavadījumā varēja ļauties savām ne pārāk svaigajām un ne pārāk skaistajām kaislībām, bet tad jau viņi varēja veltīties arī dievišķajām skaņām no Žorža Siksnas mutes. Vispār George Baker Selection ir vistipiskākais "vokāli instrumentālais ansamblis", ko vien es varu iedomāties - precīzi atbilstošs tam, ko es saprotu ar vārdu savienojumu "estrādes mūzika". Meklēt šeit kādas sevišķas pērles būtu naivi, lai arī dažas dziesmas patiesībā ir "quite catchy", droši vien jēdzīgākā šeit ir tituldziesma. Šī albūma vadošais singls "Morning Sky", protams, ir absolūts "Paloma Blanca" plaģiāts, turklāt Beikera dziedāšanas maniere ir tāda stulbi šlāgeriski uzspēlēta kā kaut kādam Fredijam Kvinnam vai Heino, kas vismaz mani diezgan izteikti atbiedē un nevis piesaista. Patiesībāizņemot jau minēto "A Song for You" šajā albūmā neko īpaši izcelt nav iespējams - šī mūzika ir tik paredzama kā lubu romāns, tikpat enerģiska kā sprādzis bebrs un tikpat aizraujoša kā kurpju šņores. Patiesībā skumji novērot, kā George Baker Selection bija paspējuši piecos gados degradēties - "Little Green Bag" tomēr bija par divām klasēm augstāks ieraksts gan kā albūms, gan it īpaši kā dziesma (protams, tās popularitāte mūsdienās iespējama galvenokārt pateicoties tam, ka Tarantino to iekļāva "Reservoir dogs" skaņu celiņā, bet gluži katru sūdu jau viņš tur iekļāvis nebūtu). Iedomāties kādā Tarantino filmā kaut ko līdzīgu šī albūma dziesmām "Superstar" vai "As long as the sun will shine" diez via kāds varētu, jo šajā ierakstā ir ne vairāk rokenrola kā vidēji statistiskajā Engelberta Humperdinka platē. Man nav nekādu iebildumu pret Nīderlandi, "Ajax" futbola skola ir viena no labākajām kontinentā, viņiem ir bijis daudz izcilu mākslinieku un viņu attieksme pret marihuānu mani nepavisam nešokē, bet par šādu ierakstu laišanu plašā apgrozībā viņiem vajadzētu uzlikt kādu embargo. Kā tas iespējams, ka Džordžs Beikers savas karjeras laikā ir pārdevis pāri par 20 miljoniem ierakstu ir vienkārši beyond me.

Kā jau aizvakar rakstīju, kopš pagājušās trešdienas dzīvojam bez interneta pieslēguma mājās, kas ir diezgan apgrūtinoši un nesimpātiski. Šodien beidzot no provaidera dabūju skaidru atbildi, ka tuvākajās nedēļās uz interneta atdzīvošanos varot īpaši necerēt, jo viņiem esot nopietnas problēmas un ka labāk man būtu meklēt citu provaideri. Esmu jau pieteicis, lai nākamo trešdien nāk ievilkt līniju Lattelecom tehniķi. Tomēr, ja nu nejauši šo rakstu izlasa kāda attiecīgajā rajonā specializējošās provaidera darbinieks, varu pavēstīt, ka Kuldīgas ielā ap 20. - 22.-24. numuru vesela čupiņa cilvēku ir palikusi bez interneta pieslēguma un varbūt tieši Jūs varētu kļūt par mūsu jauno provaideri :) Vai varbūt Jūs jau tagad varat man piedāvāt internetu?

Šī ir viena no grupām, par kuru es interesējos laikā, kad mani bija pārņēmis swing revival. Eh, kas tie bija par jaukiem laikiem. Tādā ziņā, ka svings tomēr ir viens no dzīvīgākajiem populārās mūzikas novirzieniem. Pat pirmais disks, ko ierakstīju Lienčai, bija tieši dažādu neo-svinga izpildītāju dziesmu izlase, un arī no šī ieraksta dažas dziesmas tajā ietilpa.

"Penelope" ir romantiska komēdija par kādu sievieti, kurai atgadījies piedzimt ar cūkas šņukuru deguna vietā. Labi, ka viņas vecāki ir zilasiņu bagātnieki un spēj meiteni pasargāt no sabiedrības un sabiedrību no meitenes. Taču tā kā meitenē ir realizējies dzimtas lāsts, ka pirmā dzimusī meitene būs ar cūkas ģīmi līdz brīdim, kamēr viņu iemīlēs kāds viņas līdzvērtīgais, viņas māte ir pilna apņēmības meiteni izprecināt un lāstu laust.

Visu cieņu veikala servisam. Pasūtījām Polaroid kaseti, vakar man zvana, esot pienākusi (tā kā tas nav īsti veikals, uz vietas viņiem nav praktiski nekā). Šodien Lienča ar jauno velosipēdu brauca pakaļ, bet ar riteni jau iekšā iet nevar. Piezvanīju uz veikalu, pastāstīju, ka man sieva atbraukusi pēc kasetes, bet nevar ieiet iekšā, tad nu pārdevēja iznāca laukā, viss nokārtojās, attieksme maksimāli laipna. Kopumā: ļoti pozitīvi vērtējams veikals, kurā var pasūtīt citur nepieejamas preces + laipna attieksme. Ko vairāk var vēlēties?

Klausīties Doniju Osmondu, varu tev atklāt, nav stilīgi. Ja es būtu 13 gadīga meitene 1973.gadā, tad es varētu viņu klausīties. Ja man tolaik būtu bijis 10 gadi, tad arī. Bet 2008.gadā 24 gadus vecam vīrietim Donijs Osmonds diez vai būtu ieteicams lielos daudzumos.

Atceros, kādu skandālu šī zviedru dokumentālista filma sacēla Latvijā 2001.gadā, kad katrs, kam nebija slinkums komentēja to, cik liels maitas gabals ir šis zviedru izvirtulis. Kā pirms brīža izlasīju internetā, vairums šo kritizētāju filmu redzējuši, protams, nebija, bet zināja, ka tā ir slikta un nepatiesa.

Čingizs Aitmatovs, protams, ir kulta rakstnieks, kas nozīmīgs ne vien bijušās PSRS teritorijā, bet arī ārpus tās. Tomēr man nākas atzīt, ka vismaz pēdējie divi viņa darbi, ko esmu izlasījis, mani pārāk nesaistīja. Savulaik, kad lasīju "Un garāka par mūžu diena ilgst", tas šķita labs, bet jāņem vērā, ka es no šī romāna neko neatceros, līdz ar to paļauties uz manu atmiņu nebūtu tas gudrākais pasākums.

Jau kopš pagājušās trešdienas rīta mums mājās nav interneta. Esmu bezgalīgas reizes zvanījis provaiderim, kas skaidro, ka esot problēmas ar Lattelecom, kas tur kaut ko pārveidojot un nekādi nevarot pabeigt, bet man no tā vieglāk nekļūst. Iepriekš patiesībā nebiju apjautis, par cik organisku manas dzīves sastāvdaļu internets ir pārvērties. Katru vakaru vairākas reizes rodas situācija, kad vajadzētu tā kā kaut ko noskaidrot, apskatīties, bet neta ta nav... Gandrīz katru vakaru tagad apciemojam kādus no saviem laimīgākajiem - ar internetu apveltītajiem - draugiem, tādējādi veidojot sev arvien spēcīgāku narkānu imidžu. Patiešām ceru, ka kaut kad tuvākajās dienās kaut kas mainīsies, pretējā gadījumā nāksies vien ievilkt Lattelecom internetu. Kā apskatījos, izmaksas no šī prieka man kā cilvēkam, kam nav telefona līnijas, varētu būt bišķi virs 50 latiem (pieņemot, ka modēmu pirkšu, nevis īrēšu). Protams, mēneša maksa tam būs lielāka un ātrums - tāds pats, kādam teorētiski vajadzētu būt no mana tagadējā pieslēguma, bet arvien vairāk izskatās, ka nekādu alternatīvu variantu tāpat man nav.

Schade, dass Antonio Vivaldi so jung starb und es nicht erleben konnte, wie Donna Summer seine Idee über vier Jahreszeiten verbesserte. Wenn der Italiener wenigstens für 300 Jahre langer gelebt hätte, könnte er dann ruhig sterben - sein Werk lag in guten Händen.