Kazhes pierakstu burtnīca

Otrajā grupas albūmā "Alice Cooper" ir atteikušies no daļas savas mūzikas pagalam eksperimentālo aspektu un nav šaubu, ka "Easy Action" pielīdzināt Captain Beefheart daiļradei varētu vien ļoti savdabīga muzikāla skatījuma īpašnieks. Līdz ar to desmit šī ieraksta kompozīcijas patiešām ir dziesmas ar lielākoties tradicionāliem garumiem, bez pārmērīgām atkāpēm no populārās mūzikas standartiem un psihodēliskiem eksperimentiem.

The pairing of the 2008 UEFA Champions league final now is complete - the opponents of Manchester United will be Chelsea F.C. This is officially the first English CL final in the league history. But you know how it is in modern football - English club doesn`t always stand for "club with English footballers". Of course neither of these clubs is as "English-free" as Arsenal for which only Theo Walcott plays more or less regularly while the rest are players from other countries.

1986.gadā, ierakstot albūmu "Constrictor", Alice Cooper apliecināja vienu no nepatīkamākajām patiesībām rokmūzikā - atteikšanās no narkotikām un alkohola ļoti bieži ir saistīta ar radošā potenciāla katastrofisku kritumu. Jo tieši tas viņu bija piemeklējis - kamēr viņa vairāki iepriekšējie ieraksti bija drosmīgi eksperimentāli veikumi, kuros viņš bija atkāpies no sava "klasiskā" šausmeņu varoņa tēla, bet pievērsies citiem izteiksmes līdzekļiem, tad ar "Constrictor" Kūpers atdzīvināja savu septiņdesmito gadu šovbiznesa šausmoņa tēlu, vienīgi atbilstoši laikmeta modei viņa mūzika diezgan nedaudz atšķīrās no tā, ko radīja citi tā laika skaļie rokeri - vai tie būtu Bon Jovi vai Quiet Riot.

body{voice-family: female;}

Kad es šo ierakstu izdzirdēju pirmo reizi, man radās sajūta, ka drīzāk man ir darīšana ar kādu iepriekš nedzirdētu Sida Bareta ēras "Pink Floyd" krājumu, nekā ar trakā Brodvejas šokrokera Alice Cooper karjeru. Tagad, kad esmu klausījies arī daudzus citus mūziķus, varu piekrist, ka līdzās PF pie šī ieraksta ietekmēm un influencēm vajadzētu pieminēt gan Frenku Zapu (kura paspārnē ieraksts tapa), gan "The Pretty Things", gan "The Who", gan pat bītli. Un tomēr joprojām apgalvoju, ka tu šeit nedzirdēsi diez ko daudz norāžu uz vēlāko Kūpera karjeru.

Kas mani motivēja ņemt un lasīt vēsturisku romānu par Romas imperatoru Neronu, tas ir labs jautājums, uz kuru es pats diemžēl atbildēt nevaru. Varbūt - stulbums. Varbūt - zinātkāre. Katrā ziņā tuvākajā laikā, ja man rastos nepieciešamība izrādīt savas zināšanas par Senās Romas vēsturi, es varētu ar tām paspīdēt (vismaz kaut kādā mērā). Vienlaikus apzinos, ka visai drīz to visu atkal aizmirsīšu, jo nekā fenomenāli interesanta tur jau patiesībā nav. Romāna galvenās īpašības ir tādas, ka tajā salīdzinoši neitrālā stilā atstāstīti daži gadu desmiti no Romas vēstures - iekļaujot Tibērija, Kaligulas, Klaudija un Nērona valdīšanas laikus. Teikt, ka Nerons šeit iegūtu pilnīgi skaidru portretu, es laikam tomēr nevaru - jā, viņš netiek totāli demonizēts vai glorificēts, bet vismaz man saprast, kādā tad veidā funkcionē viņa galva, laikam jau neizdodas, un nezinu, vai es to vispār gribētu uzzināt. Protams, atstāstīt sižetu šeit būtu lieki - vari mierīgi apskatīties Wikipedia rakstu par attiecīgu Romas vēstures posmu un gūsi pietiekami pilnīgu priekšstatu.

"Viltotāji" ir viena no tām filmām, par kurām dod Oskarus, proti, filma par Holokaustu. Šķiet, ka nav otras tik pateicīgas tēmas, lai filma tiktu pie kādas zeltītās statuetes, turklāt der pieminēt, ka tas nebūt negarantē, ka šī filma saņems vēl jekbo, izņemot Oskaru. Tā arī "Viltotāji", kas gan tikuši atzīti par gada labāko filmu svešvalodā atbilstoši ASV Kinoakadēmijas viedoklim, šepat Eiropā ar grandioziem panākumiem lepoties nevar. Jā, filma tika nominēta Berlīnes kinofestivālā "Zelta lācim", bet tā to neieguva, turklāt nominantu sarakstā tomēr ir 22 vietas, kas nebūt nav maz. Arī Vācu kino balvās no septiņām nominācijām filma tika tikai pie vienas uzvaras (par labāko otrā plāna vīriešu lomu), tas arī viss. Bet Oskars, protams, kabatā.

Latvijas valsts portālā www.latvija.lv, kā konstatēju, nule jau pieejami jau veseli 2 e-pakalpojumi. Protams, tas ir nedaudz mazāk nekā 26, kuriem pēc pēdējā Inas Gudeles solījuma vajadzēja būt pieejamiem šī gada martā, bet tas ir par vienu vairāk nekā februārī, kad iegriezos šajā lapā iepriekšējo reizi.

Es nezinu, es tiešām nezinu, no kurienes nāk tie stāsti par naudas (at)mazgāšanu. Kaut kāda mistiska kaimiņpaziņu mitoloģija. Paņēmu divas banknotes un mēģināju pats to naudu mazgāt. Nekas nesanāca. Katrā ziņā nekas tāds, par ko pēcāk būtu iespējams kaut ko veikalā nopirkt. Kaut vai Maximas salātus. Nezinu. Pamēģiniet arī Jūs. Vabūt izdodas. Es gan atļaušos būt kategorisks - ja tos latus ir iespējams sakarīgi nomazgāt, tad Centis Ūbele ir gatavs apēst savu cepuri un vēl bez sāls (neba nu es solīšu, ka savu cepuri ēdīšu. kam tad Centis domāts?).

No trim ierakstiem, kurus King Crimson radīja laikā, kad par grupas vokālistu bija Džons Vetons, "Starless and Bible Black" ir vismazāk ievērojamais un vismazāk populārais. Ja gan par "Larks` Tongues in Aspic", gan par "Red" ir nācies dzirdēt ļoti daudz labu vārdu, tad šis ieraksts sevišķi bieži pārmērīgi slavēts netiek. Un nākas atzīt, ka pārmērīgi satriecošs tas patiešām nav, lai arī tas piedāvā pietiekoši daudz interesantu mirkļu.