Kazhes pierakstu burtnīca

"The Carpenters" nav mežonīgu Zviedrijas galdnieku grupa, kas uzstājas, tērpusies vikingu kostīmos un kas izmanto savās dziesmās āmura, ēveles un finiera zāģīša skaņas. Nē, tas ir amerikāņu brāļa un māsas duets, kas pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem bija nežēlīgs populārs un kas vienmēr izcēlās ar diezgan orķestrētu un ļoti vieglos toņos ieturētu mūziku.

Rītdien ir starptautiskā nekā nepirkšanas diena Eiropā (šodien - Amerikā).

Hurrah! Once again I`m listening to a record from the vaults of Eric Clapton. And it isn`t even from the mid-eighties! Of course, I can`t say that I have missed him in my earphones a couple of last weeks. No, not really - I`ve listened to Eric Clapton more than enough this autumn already.

Visbiežāk es uzraujos uz to, ka gandrīz nekad netaisu backup nekam, kā rezultātā esmu pāris reizes atļāvis savam saitam aiziet pie sentēviem. Taču pagājušonedēļ, kā izrādījās, pie sentēviem biju nolaidis nevis savu, bet !!! lapu. Kā man tas izdevās?

Vispār jau "Zazī un metro" skaitās gandrīz vai izcila grāmata. Pateicoties tai plaša mēroga slavu ieguva tās autors Reimons Keno, pēc tās tapusi filma ar Filipu Nuarē, un tā tālāk. Personīgi es šajā grāmatā neko tik skaistu nesaskatīju.

Benders ir atgriezies! Wupī! Un viņš joprojām dzer alu, zog un ir droši vien vislabākais robota personāžs kinematogrāfa vēsturē. Nu, ok, otrais labākais - Mārvins no HHG2tG, protams, nav pārspējams. Bet Benders noteikti ir labāks par R2D2 no Zvaigžņu kariem un par visiem I, Robot dalībniekiem.

Interesanti, ka manā diskā ar trakākajiem pankmūzikas ierakstiem vieta ir atradusies arī Foreigner debijas albūmam. Kāpēc tas ir interesanti? Tāpēc ka Foreigner faktiski bija pretspēks pankmūzikai - šī grupa aizsāka to, ko pazīst kā arēnu roku, tādu skaļu, patosainu, diezgan izteikti mačo stila rokmūzikas paveidu, ko nekad nav īpaši žēlojuši kritiķi un kura pārstāvji nekad nav žēlojušies par nepietiekamu mazu meiteņu mīlestības daudzumu.

Šāds jautājums man neizbēgami rodas ik reizes, kad iegriežos kādā veikalā un apskatos tur izliktos žurnālus. Cik % sievietēm paredzēto žurnālu sakarīgu rakstu ir vairāk nekā kaut kāda absolūta sviesta par seksu + dzeltenās hronikas ziņu? Ja šādā žurnālā ir intervija ar kādu sabiedrībā pazīstamu cilvēku, tās saturs gandrīz ar garantiju ir pilnīgs bullšits vai reklāma. Specializētie žurnāli? Mazuļa audzināšana, ēst gatavošana, sekss. Vai nav mazliet tā kā par maz?

Njā, manas domas par mūsdienu tehnoloģiju iespējām izrādījās ievērojami attālinātas no realitātes. Galvenais, ko biju dzirdējis par šo filmu, bija tas, ka Džons Travolta atveido resnu sievieti un dejo kā traks. Tad nu es "loģiski" izsecināju, ka viņš šeit ir galvenajā domā un brīnījos, ar kādiem tehnoloģiju brīnumiem pusmūža vīrieti var pārvērst jaunā ievērojami apaļīgā meitenē. Tikai tad, kad filmā parādījās īstais Travolta, es sapratu, ka to ne tikai izdarīt nevar, bet ka neviens nav mēģinājis. Džons tomēr atveido nevis galveno varoni, bet viņas māti, un izskatās pēc vistipiskākā veča transvestīta (sievietes?) lomā, kādu vien man filmā ir nācies redzēt. Nē, viņš neizskatās pēc sievietes un vēl jo vairāk neizklausās pēc sievietes. Bet tas ir mūzikls, un mums nevajadzētu būt pārāk bargiem pret Travoltu. Viņš tomēr ir tas pats cilvēks, kas mums dāvāja tādas filmas kā "Pulp Fiction", "Battlefield Earth", "Saturday Night Fever" (un tās turpinājumu) un tā tālāk. No otras puses, varbūt mums pret viņu vajadzētu būt pārāk bargiem.

Vakardienas pēcpusdienā darbavietā tiku sveikts svētdien piedzīvotajā dz-d un saņēmu dāvanā attēlā redzamo priekšmetu (faktiski gan bildē redzamais nav mans MPIO, bet gan web-ā atrasta bilde, savējo neesmu vēl nobildējis). Protams, tas nav iPod Nano, bet stilīgs, manuprāt, tāpat. Žēl tikai, ka diez vai to daudz izmantošu, jo pa ceļam uz darbu mūziku klausīties man ne pārāk patīk.