Kazhes pierakstu burtnīca

Nezinu, kā citi, bet es par labāko Kuarona filmu joprojām uzskatu 2001. gada "Un tavu māti arī". Patiesībā gan šis apgalvojums ir smieklīgs, tā kā es esmu, ieskaitot "Cilvēku bērnus" redzējis tikai 3 viņa filmas. "Cilvēku bērni" ir vēl viena no filmām, kas šogad pretendē uz vairāku Oskaru saņemšanu un patiesībā tās perspektīvas man rādās nebūt ne sliktas (ņemot vērā, ka tā kandidē tikai ne īpaši prestižajās kategorijās). Tā stāsta par ne pārāk tālas nākotnes pasauli, kad cilvēci ir piemeklējusi vispārēja neauglība - jaunākajam cilvēkam uz pasaules ir 18 gadi. Īsti nepiefiksēju, kādēļ šī lieta bija sākusies - vides piesārņojums, kaut kāds bioloģisks ierocis vai vēl kaut kas. Jebkurā gadījumā 21. gadsimta trīsdesmito gadu Anglija nav īpaši jautra vieta, bet drīzāk līdzinās Orveliskajai pasaulei. Valstī ir kaudzēm nelegālo imigrantu (cik var saprast, citur ir vēl daudz sliktāk), kuri tiek mesti iekšā būros un itin bieži arī likvidēti. Var teikt, ka šī ir vēl viena no šī gada Oskaru ekstremāli vardarbīgajām filmām (lai gan rāda šeit to vardarbību salīdzinoši mazāk). Klaiva Ovena galvenais varonis ir normāls labu aprindu anglis (lai gan tā īsti nevar saprast, ar ko viņš īsti nodarbojas un kāds ir lietu stāvoklis tajā pasaulē), kuram viņa kādreizējā draudzene palūdz palīdzēt aiztransportēt kaut kur vienu jaunu melnādainu sievieti, kura kaut kādā mistiskā veidā ir palikusi stāvoklī un varētu kļūt par pirmo māti vairāk nekā 18 gadu laikā. Tad nu to viņš arī dara. Pa ceļam, protams, visi, kas vien iespējams, tiek apšauti, it īpaši tas attiecas uz cilvēkiem, kas varoņiem palīdz un beigās nomirst arī Klaivs Ovens, bet jaunā sieviete ar bērnu, kura dzemdības pieņēmis Ovens (šī daļa, starp citu, tika realizēta diezgan debīlā stilā), spēj (vai arī nespēj - netiek parādīts) nokļūt pie Human Project dalībniekiem - kaut kādiem labajiem cilvēkiem, kurus neviens nekad nav redzējis un kuri grib palīdzēt cilvēcei pārdzīvot šo laikmetu (kas ir diezgan problemātiski, ievērojot vairošanās tendences). Es būtu gribējis, lai man šī filma patiktu: ideja ir ok, vizuāli interesanti uztaisīta, tikai vaina tāda, ka filma ir diezgan neinteresanta un bezmērķīga un ar ne pārāk spēcīgu loģiku.

(valoda: angļu). Urrā! Kārtējo reizi uzķēros uz filmas nepareizās versijas problēmas! Protams, man vajadzēja rēķināties, ka Andreja disku plauktā neatradīsies vis 1930. gadā uztaisītā klasiskā Remarka romāna ekranizācija, kas mitinās IMDb visu laiku labāko filmu 250-niekā un kas tolaik saņēma Oskaru kā gada labākā filma, bet gan "cita" versija. Šī versija tapusi 1979. gadā un tā ir televīzijas, nevis kino filma. Tas vien šķiet aizdomīgi. Toties kā televīzijas filma tā tomēr varēja dabūt vairākus ekstra klases aktierus - te piedalās Holivuds klasiķis Ernest Borgnine (kura nevienu filmu gan es neesmu redzējis) un hobits Bilbo Baginss - Ījans Holms. Paula Balmera atveidotājs gan man nav zināms ne mazākajā mērā. Sižetu šeitan neatstāstīšu, jo tas lielā mērā atkārto Remarka romānu. Tomēr savas dažas piezīmes izteikšu. Pirmkārt, filma ir garlaicīga - kā jau to var gaidīt no TV filmām, tā vienkārši velkas savas divas stundas un tad beidzas. Otrkārt, man šādā realizācijā ir vienalga - mani neuztrauc ne Balmera, ne viņa draugu liktenis un es tikai skaitu, cik no viņiem ir apmiruši un cik vēl ir dzīvi (lai noteiktu, cik ilgi vēl filma varētu turpināties). Treškārt, filma ir haotiski samontēta - pārejas starp tagadni un pagātnes "flashbaki" notiek neadekvātās situācijās un brīžiem ir vienkārši kaitinošas. Ceturtkārt, ir diezgan absurdi skatīties, kā angļi un amerikāņi atveido vāciešus (neviens no viņiem pēc vācieša neizskatās) un vēl dīvaināka ir viņu runāšana - visi varoņi, protams, runā angliski, bet tikko sākas aktīva kara darbība, var dzirdēt, kā fonā kāds klaigā vāciski. Piektkārt, visi galvenie varoņi ir stipri vien par veciem - der ievērot, ka šie "zēniņi", kas nupat pametuši skolas solu, lielākoties ir 26-28 gadus veci (tādējādi flashbaki un delverēšanās skolā izskatās vēl daudz debīlāki, nekā varētu gaidīt). Kopumā varu teikt - esmu šo filmu noskatījies, paldies, vēlreiz to neskatīšos. Neviens gan, protams, nelika man to no Sīča paņemt. Būtu labāk vēl kādu perversu Almadovaru no viņa aizņēmies.

I would probably be annoyed if somebody called me a metalhead. I never liked any of those half crazy bands playing faster than hell, louder than hell and having vocalists sicker than the master of hell. You see, screaming over the top some shit about death and how good the dark lord is doesn`t work well for me. But Metallica is different. It relies more on music, and I never cared for their lyrics anyhow. Yet I doubt that I could enjoy a Metallica album as much as this LP by four Finnish guys. Why? Because they play all your favourite Metallica hits on cellos without help of any other instruments. Thus they transform loud and disturbing metal into loud and completely enjoyable classical music. If you did the same thing to any given Britney Spears track the results would probably be different, but metal and classical work together really well. "Master of the puppets" is my favourite song on this album, not that I wouldn`t like the original. Nobody would be interested in having all of "Metallica`s" catalog transferred into cello music but this one album is just perfect for such a thing. Had "Apocalyptica" chosen to re-do stuff like "St. Anger" it would surely come out as a disaster, but since most of the less modern Metallica stuff has some great things about it, it works amazingly well.

Beidzot noskatījos otro no Maikla Peilina ceļojumu raidījumu cikliem - 6 sērijas jeb 360 minūtes ar Maiklu Peilinu Himalajos. Es nez kāpēc biju domājis, ka raidījumu ciklā galvenokārt varēs redzēt kalnus, bet praksē vairāk varēja redzēt cilvēkus, jo Peilins jau nav nekāds rūdīts kalnos kāpējs un pat Everestā tālāk par pamatnometni viņam tikt neizdevās. Toties viņš piedāvā ceļojumu gar Himalaju dienvidu robežu, sniedzot īsus un ļoti interesantus zibšņus par daudzām tur dzīvojošajām tautām. Maršruts ved cauri Pakistānai, Indijai, Tibetai, Ķīnai, Nepālai, Butānai, Mjanmai un Bangladešai un par katru no šo valstu civilizācijām šeit var uzzināt diezgan daudz. Piemēram, mēs redzam, šķiet Nepālā, sievietes, kas ar groziem ķer zivis un pēcāk tās uzglabā zem sava apģērba. Peilina vadībā mēs paviesojamies ciemā, kas kā pēdējais Āzijā atteicies no godpilnās galvu mednieku nodarbes un sastopam tur vairākus cilvēkus ar pieredzi šajā profesijā. Mēs viesojamies mājās pie jaku (govjveidīgu radījumu) audzētāja, kas ir pateicīgs Ķīnas komunistiskajai partijai par visu to, kas viņam ir. Mēs viesojamies pie Dalai Lamas viņa mītnē Indijā. Uzzinām, ka iepriekšējā dzīvē Maikls Peilins ir bijis zilonis. Peilina galvenais pluss ir tajā, ka viņš spēj lieliski un bez britiem raksturīgās arogances saprasties gan ar Indijas princi (ok, viņam droši vien bija cits statuss), gan ar ganiem, gan vienalga ko citu. Tāpat viņš savā stāstījumā nekad nepaceļas pārāk augstu, nenostāda tevi kā skatītāju muļķa lomā, bet vienmēr ir gatavs arī pasmieties par sevi pašu, pamuļķoties ar bērniem, kas mācās angļu valodu, uzspēlēt pret pakistāniešiem kriketu, apmeklēt Indijā aizdomīgas kvalitātes teātra izrādi vai... nevaru izdomāt, ko tieši vai. Un kas viņā ir labākais - Peilins izvairās no kritikas, pat par ķīniešiem Tibetā viņš iespēju robežās izsakās korekti. Šajā viņa ceļojumā skatītājs var uzzināt, ka patiesībā šajā nebūt ne milzīgajā reģionā mitinās tik dažādas tautas, cik vien iespējams. Jā, un te bija arī gana liela raidījuma daļa par noslēpumaino valsti - Butānu, kura visiem iespējamajiem līdzekļiem cenšas apturēt tūristu ieplūšanu savā valstī, vadoties no moto, ka liela iedzīvotāju laime ir svarīgāka par lielu nacionālo kopproduktu, lūk, lieliska budistu filosofijas izpratne. Turklāt, salīdzinoši ar "80 days around the world", šim dokumentālo raidījumu ciklam, ir vēl viena priekšrocība - ļoti kvalitatīvs attēls, lielisks platekrāna lielbudžeta dokumentālais kino, kas atļauj izbaudīt Himalaju skaistumus (jā, kalni te, protams, arī parādās) visā to pilnībā. Vispār te ir viss, kas man patīk - skaista daba, interesanti cilvēki, un, protams, klāt tam nedaudz drāmas un humora.

Šo filmu gribēju noskatīties jau ļoti sen, taču visu laiku centos tās skatīšanos atlikt uz vēlāku laiku. Šāds apgalvojums šķiet neloģisks? Bet tā ir patiesība - es zināju, ka "Dirty pretty things" ir laba filma, bet zināju arī to, par ko tā ir. Un par ko gan ir šī filma? Par nelegālajiem imigrantiem Londonā (līdzīgi kā "Children of Men"), kuri apmaiņā pret Eiropas Savienības pilsoņa pasi ir gatavi atdot savu nieri. Galvenais filmas varonis ir kāds vīrietis no Nigērijas, kas nelegāli strādā viesnīcā un par taksistu un kas savā viesnīcas darbā atklāj, ka kāda numura tualete ir aizdambējusies, jo tajā kāds ir mēginājis nolaist cilvēka sirdi (starp citu, šis elements man tā arī nekļuva skaidrs - es saprotu, ka gadās, ka izņemot nieri, cilvēks nomirst un tad no līķa vajag atbrīvoties, bet kā to var visu nolaist podā, es nevaru saprast - manuprāt, piemēram, kauli varētu radīt lielākas problēmas nekā sirds, bet variants, ka sirdi nolaiž podā, bet pārējo līķi aiznes projām neliekas praktisks - ja nu vienīgi, lai līķis būtu vieglāks). Anyway, šis cilvēks grib noskaidrot, kas tur par štellēm notiek. Un izrādās - tas, ko jau augstāk minēju. Turklāt pie policijas viņš iet nevar, būdams nelegālais imigrants. Vispār es personīgi negribētu būt nelegālais imigrants, jo, cik sapratu no šīs filmas, viņu dzīve vislielākajā mērā ir saistīta ar piespiedu stāšanos dzimumsakaros ar visdažādākajiem pretīgiem izmantotājiem. Jā, šim āfrikānim ir ļoti labas attiecības ar kādu turcieti (kuru atveido Odrija Totū), kura ir salīdzinoši legālāka nekā viņš - viņa vismaz ir pieteikusies, lai dabūtu patvērumu, vienīgi viņa pagaidām arī nedrīkst strādāt, bet loģiski, ka ir spiesta to darīt, lai izdzīvotu. Viņa arī saņem piedāvājumu apmainīt nieri pret pasi (no Huana, nigērieša Ogves - ja nemaldos tā viņu sauca - priekšnieka). Ogvem tas pats priekšnieks piedāvā kļūt par "ķirurgu" - jo viņa tagadējais nieru izņēmējs bieži ne tikai sabojā pacientu (letāli), bet arī nieri, ka to vairs nevienam nevar pārstādīt. Ogve sākumā, protams, nepiekrīt, bet kad uzzina, ka Šanaija (tā sauc Odriju T.) izlēmusi likties zem naža, viņš piekrīt viņas operāciju veikt pats (iepriekš Huans, apmaiņā pret Šanaijai sniegto iespēju kļūt par eiropieti, ir viņai arī laupījis nevainību). Tikai Ogve ir gudrāks un viltīgāks, nekā varētu domāt. Reāli notiek tā, ka viņš sazāļo Huanu un aiztinas ar pasēm un naudu, kas saņemta par Huana nieri (kā teikt, dots devējam atmaksājas). Beigas, protams, ir salīdzinoši laimīgas, bet filma kā tāda - nu ne visai, kaut gan, protams, ļoti kvalitatīvs un "liels" kino.

This is an artsy film, for sure. You probably have never heard about anyone participating in the film. But does fame always mean quality? I don`t care whether it`s true or not. Amelie gets a job of an interpreter for a huge Japanese company - which has been a dream of hers for quite a long time. At first she finds out that she has no work to do - the only work she does is bringing coffee to the other workers. She has a positive relationship with her direct boss Fubuki, though, and even thinks that they are friends. Everything ends when Amelie accidentally meets Tenshi who gives her some real work to do and she gets a chance of being promoted. Fubuki doesn`t accept that for she has worked many years in orded to get into her position and she doesn`t want Amelie to succeed that quickly. So she starts giving her work which Amelie isn`t capable to do. First it has to do with numbers but in the end Amelie ends up working in the toilet of the company, listening to Fubuki`s cynical remarks the whole time. In the end Amelie`s contract with the company expires and she doesn`t go on, especially when Fubuki admits that the only work she believes Amelie is capable of doing is picking rubbish. So she goes back to her native Belgium and becomes a writer. As you can guess, this film is based on an autobiographical novel. What`s weird is that in the first 30 minutes you think that you`re watching quite a nice little comedy, but actually it ends up as a nightmare. Amelie would have probably left sooner, hadn`t she fallen in love with Fubuki. The film was interesting to watch, despite the fact that the subtitles for the film didn`t work perfectly and some of the monologues in French I didn`t get (althoug a part of them I could guess).

Probably it ain`t the right choice to classify V.S. as a Russian writer for he no longer lives in his native country (since a death penalty awaits him for his works there) and some of his books aren`t even published in Russia. Yet he is a Russian writer without a slightest doubt. Over the past decades he has written quite a lot of sensational books on WW2, on KGB and other things many Russians rarely want to talk about. Although I`m no fan of weird conspiracy theories in the case of Suvorov and WW2 I have no other choice than accepting his theory (not without restraints, of course). And what is his theory? It`s that Stalin was planning attacking the nazi Germany just a few weeks later than he was attacked himself. And that because of it USSR suffered such enermous losses in the war as it did. One of the best points of his is that all Russian talks of never thinking about such an option would only mean that they were nazi supporters themselves. If you say - oh, we would never attack those Germans for we had signed a treaty with them that made us almost friends, you only mean that the brown shit that covered nearly all of Europe was a good thing in their minds. This book however is less about what Stalin thought and did, but more about marshal Zhukov, one of the most legendary war leaders of the XX century. Suvorov calls Zhukov a great fool and a war criminal with ambitions too high and brains too little. And he does that convincingly. This surely ain`t a book to read for relaxation and most people would probably find it less than interesting, but I am not one of those people. History IS a thing I`m interested in. The book ain`t flawless, Suvorov keeps on repeating stuff many times for no clear reasons, probably thinking that his readers might be having problems with long term memory, I don`t know. If he had cut half of the book, the rating would be even higher.

Jaa, atziistos, es patieshaam liidz shai baltai dienai nebiju redzeejis "Jeeru kluseeshanu" un patiesiibaa pat par to nekaunos. Kaapeec man vajadzeetu kauneeties? Ir cilveeki, kas nav redzeejushi "Titaaniku" (piemeeram, es), ir cilveeki, kas nav redzeejushi nevienu Bonda filmu (piemeeram, es un Siicis), ir cilveeki, kas nav redzeejushi "Monty Python and the Holy Grail"). Peedeejie, protams, iisti par cilveekiem nav uzskataami, bet tas taa. Par "Jeeru kluseeshanu" liidz shim zinaaju tikai dazhas patiesiibas: to, ka shajaa filmaa galveno lomu atveido Entonijs Hopkinss (zinaams no filmaam "Jeeru kluseeshana" un "Haninbaals", hmm, taatad iipashi zinaams nav), un ka filma ir trilleris, kaadreiz biju pat domaajis, ka shausmene. Patiesiibaa gan Hopkinss nemaz galveno lomu neatveido, shis statuss pienaakas Dzhodijai Fosterei, kas atveido toposhu FIB darbinieci, kurai uzticeets meegjinaat no beediigi slavenaa seerijveida slepkavas kanibaala - doktora Hanibaala Lektera noskaidrot, kur mekleet Bafalo Bilu - jaunu, aktuaalu seerijveida slepkavu, kursh specializeejas ar muguras aadas nonjemshanu no savaam upureem. Hanibaals Lekters patlaban mitinaas ne iisti cietumaa, ne iisti trakonamaa, bet vispaar vinsh ir visnotalj riebiigs tipaazsh, kas gan maak saglabaat tiiri labu imidzhu. Tikaam Bafalo Bils nolaupa vienas kongresmenes (vai senatores, neatskjiru shiis lietas) meitu Ketriinu un gatavo vinju aadas nonjemshanai. Apmainjaa pret informaaciju par Bilu, Hanibals pieprasa sevis paarvietoshanu uz normaalaaku cietumu un, atklaajis jau Klerisai Staarlingai (taa sauc Fosteres varoni) un citiem ljaudiim diezgan daudz informaacijas par Bilu, no cietuma aizbeeg. Staarlingai tomeer izdodas izglaabt kongresmenes (vai kongresvumenes) meitu un shajaa zinjaa viss beidzas laimiigi, ja neskaita Hanibaala atrashanos briiviibaa. Patiesiibaa filma ir tieshaam visnotalj interesanta un Hanibala varonis ljoti pat izteiksmiigs un pretiigs. Labs trilleris.

Tā, nu man ir jātzīstas. Labi, varbūt tas nav gluži grēks, bet tas ir mazliet nožēlojami. Es noskatījos šo filmu, bet neko daudz no tās nesapratu. Iespējams, tādēļ, ka es tomēr ne vella no čehu valodas nezinu un skatīties šajā valodā filmas bez subtitriem ir pavisam mulķīgi. Iespējams tādēl, ka arī DIVX kvalitāte bija vairāk nekā pieticīga - cik saprotu, filma tikusi ierakstīta no televizora un televīzijā, kā zināms, attēla kvalitāte nav pati pasaulē labākā, drīzāk otrādi. Ko es šajā filmā redzēju? Beibi, kas stopo lauku ceļa malā, mašīnā paņem kaut kāds tips, kas visu laiku zviedz un mētā kruto (bišķi atgādināja vienu manu kolēģi). Pēc tam vinš beibi aizved uz kaut kādu bāru, kur šo iepazīstina ar citu džeku, kuram ar to uzreiz izveidojas labāks kontakts. Vēl tur bija kaut kādi dīvaini geji, par kuriem es neko daudz nesapratu, vispār filma pamatā bija par attiecību problēmām, bet kas īsti ir tie cilvēki, kas par attiecībām. Novērtēšu uz septītnieku, tāpēc ka nesapratu. Viens tips mēģināja uztaisīt pašnāvību, nolecot no jumta, bet ugunsdzēsēji viņu nocēla.

This is not the kind of literature I read just because I find it attractive. This is the kind of literature I read because I need to read more in German. F.F. was an East-German writer who apparantely was one of the most important writers of his kind. After reading a book of his late stories (he died before the wall came down) I`m not so sure why he`s so important. Fuehmann seems to be more specialising in rewriting already known stories without giving them too much of himself than in anything else. Yet some of these stories are quite worth the read. For example, the title story is a story about two kings ruling two lands both of which have three wishes, two out of those wishes match - to rule the other land and to have the mouth of a prophet. Yet not one of them can stand a prophet talking to him, because a prophet doesn`t have too many good words for a tyrant, and prophets predictions aren`t too pleasant either. Then there`s a story about two brothers falling in love with their own sister. But apart from that I found F.F.`s book quite uninspiring to read, and made it through mainly because of knowing that it`s not right to stop.