Fēlikss Zandbergs

Aizsargs. Futbola gaitas uzsāka LSB trešās komandas sastāvā 1925. gadā (spēlēja arī Rīgas vidusskolu otrajā komandā), bet jau nākamajā gadā pievienojās JKS un spēlēja tās pirmajā komandā. Tiesa, lielākos panākumus viņš guva trīsdesmitajos gados, it īpaši - kā ASK futbolists. Pa vidu vēl bija periods, ko Zandbergs nospēlēja Vanderera sastāvā, taču tur viņš pamatsastāvā spēlēja reti - viņa konkurenti uz vienu no divām aizsarga vietām sastāvā bija Rūdolfs Kundrāts, Ādolfs Sīmanis un vēlāk arī Vladimirs Svistuņenko - visi izlases līmeņa futbolisti. Reizēm Zandbergs spēlēja arī vārtsarga pozīcijā, lielākais sasniegums šajā ampluā - ar Vandereru 1931. gada futbola sezonas atklāšanas zibensturnīrā par godu Rīgas apgabala futbola savienības 10 gadu jubilejai aizcīnījās līdz turnīra finālam, tajā gan piekāpjoties RFK. Kā vārtsargs pārstāvēja Vandereru spēlē pret titulēto Parīzes Club Francais. Beidzis obligāto karadienestu, Zandbergs pievienojās ASK, kura rindās 1932. gada rudenī kļuva par stabilu pamatsastāva spēlētāju un - par Latvijas meistaru. Arī turpmākajos gados Zandbergs veidoja stabilu aizsargu pāri ar Voldemāru Grāveli, izpelnoties arī uzaicinājumu uz Latvijas izlasi, kurā viņš 1934. gadā aizvadīja četras spēles, izpelnoties labas atsauksmes sporta presē.

Izbeidzot virsdienestu, Zandbergs no ASK pārgāja uz Ķuzes futbola komandu, kurā pirmo 1936. gada Virslīgas riņķi spēlēja aizsardzības pārī ar Vladimiru Svistuņenko, taču vasarā par nesportisku rīcību viņš no komandas tika atskaitīts, atlikušos gada mēnešus nekur nespēlējot, līdz pirms nākamās sezonas viņš pievienojās pirmās līgas komandai Jūrmalas sports. Jūrmalas komandas rindās reizēm spēlēja arī uzbrukumā, pirmās līgas līmenī prese atkal un atkal uzsvēra, cik labs joprojām bija Zandberga speļes līmenis. 1937. gada rudenī no JS izstājās, aizbraucot dzīvot uz Talsiem, taču nākamā gada pavasarī atkal bija Jūrmalas komandas rindās, spēlēja tajā līdz 1939./1940. gada sezonai. 1939. gada vasarā Slokas LAS laukumā trenēja futbolā LSCO 14. jūras skautu vienību, kurā pats arī spēlēja, komandā bija arī vairāki citi zināmi futbolisti, piemēram, Aleksandrs un Oļegs Kudrašovi.

Zandberga spēles raksturojumi, kas lasāmi trīsdesmito - četrdesmito gadu presē, liecina, ka viņš bija ļoti talantīgs aizsargs (un vienlaikus diezgan labs vārtsargs), kura karjeru gan izteikti negatīvi ietekmējušas dažādas disciplīnas problēmas.

Biogrāfija

Dzimis Rīgā Jāņa Zandberga ģimenē. Guvis 6 klašu pamatskolas izglītību. Iespējams, mācījies Rīgas 4.vidusskolā. Obligātajā kara dienestā no 1931. gada 1.marta līdz 1932. gada 12. martam 5. Cēsu kājnieku pulkā. 1932. gadā iestājies virsdienestā 6.Rīgas kājnieku pulkā. Pēc paša vēlēšanās atvaļināts 1935. gadā, virsdienesta lietā raksturots, ka alkohola iespaidā izdarījis vairākus disciplinārus pārkāpumus. Bija precējies. Par nāves apstākļiem nav izdevies iegūt precīzu informāciju, 1942. gadā presē saukts par nelaiķi, bet precīzāka informācija iztrūkst. Apbedīts Rīgā 2. Meža kapos.

Izmantotie avoti

• Fēliksa Zandberga iekšzemes pase. LVVA 2996-17-3809.
• Fiziskā kultūra un sports, nr. 7. Publicēts Fēliksa Zandberga dzimšanas datums (saskan ar pasi)
• Jaunākās ziņas, 1936-12-16. Zandberga pārreģistrācija no Ķuzes uz JS.
• Sporta pasaule nr.403. Zandbergs pārcēlies dzīvot uz Talsiem.
• Rīgas Jūrmalas vēstnesis, 1939-07-01. Zandbergs trenē jūras skautus.
• Sporta psaaule, 1942-08-31. Mūsu aizsargi. Saukts par mirušo.
• Kapa vieta sarakstā cemety.lv lapā