Trešo gadu pēc kārtas februāra vidū notika pasākums "Ar mani pat pingvīni nerunā". Ne gluži tik sena tradīcija kā LMA karnevāls vai Dzejas dienas, taču tāda, kur esmu piedalījies kopš pirmās reizes.

Latvijas Mākslas akadēmijas karnevāls ir sena tradīcija. Paši LMA-ieši apgalvo, ka pirmais karnevāls noticis 1931.gada 14.februārī un saucies "Rīga dimd", un tur Kārlis Padegs ieradies kā Džeks Uzšķērdējs. Par Džeku Uzšķērdēju man šaubu nav, bet par to, ka karnevāla pirmsākumi patiešām meklējami 1931.gadā, ir. Kāpēc tā un kālab lai mani tas uztrauktu? Lasi tālāk!

Kamēr lielāko daļu Eiropas plosīja 1.Pasaules karš, Zviedrija saglabāja neitralitāti un varēja uzņemt filmas, kurās dominēja mākslinieciskā sastāvdaļa un kur neatradās vieta politiskajam vēstījumam. "Terje Vigen" ir viena no šādām filmām.

Grimstu arvien dziļāk mēmajā kino - kārta pienākusi vienai no klasiskākajām Čārlija Čaplina filmām - "The Kid". Kā jau tas Čaplina filmām raksturīgs, arī "The Kid" visai intensīvi balansē starp ļoti izteiktu fizisku komēdiju un skumji dramatisku darbu.

Savulaik man "Belle and Sebastian" asociējās ar "Sin with Sebastian". Interesanti, ka šī skotu grupa patiešām radās jau pēc tam, kad vācu Sebastians bija aicinājis tevi gulēt ar viņu. Bet mūzikas ziņā nekādas dižās līdzības starp šiem izpildītājiem nav. Turklāt B&S nosaukums ir nācis no sešdesmito gadu franču bērnu grāmatas par puiku un viņa suni, grēkošana līdz ar to šeit galīgi nebūs tēmā.

Romantiskām komēdijām manā skatāmo filmu sarakstā nav gluži augsta prioritāte, bet ar šo filmu sanāca īpatnēji, kas kļuva par iemeslu tam, ka to tagad esmu redzējis.

Pols ir zinātnieks, kurš vairāk par visu mīl savu sievu un savu darbu. Viņš izdara nozīmīgu atklājumu, taču slavu piesavinās kāds bagāts maitas gabals, kurš pie reizes piesavinās ar Pola sievu, kura uz atvadām savu vīru nodēvē par nožēlojamu klaunu un ākstu. Lai labāk iederētos skarbajā pasaulē, Pols pamet zinātni un kļūst par klaunu cirkā.

Pagājušo svētdien sanāca turpināt ledus purva priekus, kas patiesībā bija ļoti pareizi darīts, jo tad ārā vēl valdīja ziema, nevis slapjdraņķis, kas atguva savu varu visai ātri.

Kamēr "The Jazz Singer" tikai ieskicēja to, par ko skaņa varētu pārvērst kino, "Ņujorkas gaismas" bija pirmā filma, kurā personāži patiešām visu laiku runāja, kur jau parādās dialogi un tieši teksts virza uz priekšu sižetu.

Maz pamazām, maz pamazām pildu savu plānu - atrast visus vēl aktīvos slēpņus, kas publicēti pirms pats pievērsos šai produktīvajai nodarbei. Jau ilgu laiku mani vilināja Ēbelmuižas purvs - kā nekā tas atbilst uzreiz vairākām manām prasībām pret slēpņiem: nav tālu no Rīgas un ir purvs. Un tā kādā jaukā piektdienas vakarā sapulcējāmies draudzīgā kompānijā šī purva apmeklējumam.