Šo filmu skatījos galvenokārt tādēļ, ka esmu Toma Stoparda cienītājs - jo Stopards ir šīs filmas angļu tulkojuma autors. Ja pareizi saprotu, filmas scenāriju sākotnēji uzrakstīja kāda francūziete, bet Stopards bija atbildīgs par tā angliskošanu, jo filma jau arī ir angļu valodā.

If I remember correctly, it started as a joke. When Madara, the local community activist of TechHub Riga, came up with yet another offer which was not met with much enthusiasm by the tech crowd (I think it was about THR participation in the Big Cleanup), Ernests said that just as likely TechHub could organise a boat trip. And to his own surprise (or maybe not) a whole lot of people were much more positive about a boat trip than they were about cleaning up garbage in a forest. Even more surprising was that this actually turned into an actual boat trip. Or, to be more precise, a raft trip.

Izmantojot pēdējo iespēju (cerams, ka ne pēdējo pavisam, bet pēdējo uz kādu laiku) izbraukt ar @sicis laivu, pieņēmu lēmumu pusnaktī iekarot Zaķusalu. Tā kā šī operācija nebija saskaņota ar "Pie dirsas republiku", Latvijas valsts teritoriālā vienotība apdraudēta netika.

Gabriela ir izskatīga jauna sieviete. Viņa strādā televīzijā par laika ziņu diktori, un vienā dienā viņā ieskatās divi ļoti atšķirīgi vīrieši. Šarls San Denī ir slavens rakstnieks, kurš ir laimīgi precējies, taču vienlaikus nespēj izdzīvot bez kādām dēkām ārpus laulības. Un viņš ir kādus desmit gadus vecāks nekā Garbielas mamma. Tikām Pols ir jauns, izskatīgs un bagāts, un tikai nedaudz garīgi nepieskaitāms.

Filmas galvenajam varonim Džejam nav īpaši paveicies ar rada gabaliem - viņa mammas radinieki ir tik briesmīgi, ka pat mamma, būdama heroīna lietotāja, vienmēr centusies Džeju pasargāt no pazīšanās ar viņas brāļiem. Kad mammai gadās pārdozēt, tad Džejam tomēr nākas pārvākties dzīvot pie vecmammas un iepazīt arī savus trīs jautros onkuļus.

Atzīmējot to, ka reizi pa ilgiem laikiem Latvijā viesojas mans vidusskolas klasesbiedrs Edgars (savulaik dēvēts par Malderu, par godu X-failiem), pie manis vakar notika neliela kopā sanākšana sešu cilvēku sastāvā (mani ieskaitot). Sanāca tā, ka faktiski tur bijām visi mūsu vidusskolas klases čaļi, izņemot Agni, kurš pirms vairākiem gadiem traģiskā veidā gāja bojā. Un - Normis un Nora, kas ar Edgaru gāja vienā klasē pamatskolā.

Pirms nedaudzām stundām vēl sajūsminājos par skaisto romantisko dziesmu no "Kilimandžaro sniegiem" un tagad klausos grupu "Barto". Vai kaut kas pēkšņi būtu noticis? Nē, kālab gan?

Dziesminieks "Passenger" droši vien neizbēgami raisa asociācijas ar Džeimsu Blantu. Vai varbūt arī nē - gan jau ka pēc Blanta ir bijusi vēl vesela čupa ar līdzīgiem tipāžiem, par kuriem vienkārši neesmu dzirdējis.

"Kilimandžaro sniegi" ir viena no tām filmām, kas pārāk ilgi gaidīja to dienu, kad to noskatīšos - tā izrādījās daudz par labu, lai man būtu bijuši pamatoti attaisnojumi to atlikt uz citu dienu.

Sestdien dižās komandas "Bargais pļāvējs" sastāva piedalījos purva rogainingā - akvatlonā "Slapjais kaķis". 19 komandu konkurencē izcīnījām izcili augsto 16.vietu, ne visai pārliecinoši apsteidzot komandu, kuras jaunākā dalībniece ir dzimusi 1958.gadā. Mēs esam zvēri, ne? :)