Kazhes pierakstu burtnīca

Teju veselu mēnesi nebiju bijis nevienā koncertā. Pat pašam sanāca gandrīz vai šokējoši ilgs šis klusuma brīdis. Līdz ar to sevišķi nedomāju - iet uz "Stūrī zēveli" vai nē.

Ceru, ka šīs filmas dēļ nesāksies dzimtu naids. Sanāca sekojoši - vakar @normis ierosināja kolektīvu iešanu uz kino uz "Gravity". Tā kā zināms, ka man vairāk par visu patīk Malavi par desmit banāniem uzņemtas bezbudžeta filmas, sākotnēji sajūsmas nebija. Tad Normis mani pārliecināja, ka filma ir izcila un es daļēji piekritu. Bet otrs kārdinātājs @sicis savukārt izreklamēja iekš Splendid Palace notiekošu kinolektoriju, kur tikšot rādīta sešdesmitajos gados uzņemta latviešu filma. Kas ir tuvāk pēc būtības Malavi? Lieki skaidrot. Rezultātā sanāca, ka kamēr @normis un @bubliks devās skatīties uz Sandru Bulloku kosmosā, @sicis un es bijām pavisam citā kinoteātrī.

Reiz, ne pārāk senos laikos, šajā blogā jau bija ieraksts ar virsrakstu "Brick". Toreiz gan runa bija par ģeoslēpni, bet šoreiz - par filmu. Un šajā reizē ķieģelis ir no cita materiāla, kā pierasts, proti - no heroīna.

Reizēm es esmu ļoti viegli ietekmējams cilvēks - pietika man dzirdēt, ka fon_Schmitz gribētu, lai šis ansamblis uzstātos "Positivus", lai rastos interese noskaidrot - kas tad īsti ir "Katzenjammer" un kāpēc kāds gribētu redzēt uz skatuves uzstājamies ansambli ar nosaukumu "Paģiras".

Ja godīgi, šajā sestdienā es gribēju būt Durbē (Zemlika). Ja godīgi, šajā sestdienā man vajadzēja būt Berlīnē. Ja godīgi, es labprāt šajā sestdienā būtu bijis Siguldā (kalnu maratons). Sanāca - ka biju Ketonu kausā. Un būšu Berlīnē. (teksts iesākts Rīgas lidostā, pabeigts jau svētdien Berlīnē)

Patiesību sakot, es pilnīgi neko nezinu par Zaigu. Tik vien kā to, ka "Prāta spēļu" turnīrā piedalos šāda nosaukuma komandā, un to, ka neviena Zaiga (vismaz pagaidām) mūsu rindās nestartē.

Un vēl viena klasiska filma - šoreiz savu kārtu piedzīvojis "Maltas vanags". Kārtējo reizi jau skatītā filma atbilst definīcijai "viena no visu laiku izcilākajām sava žanra filmām". Šoreiz žanrs - film noir detektīvstāsts.

Turpinu iepazīt pasaules kino klasiku. Un kā teikt - kāpēc nē? Vai modernā pasaule spēj piedāvāt kaut ko tādu, ko pagātnes pasaule nespētu? Vai Džonija Depa klātbūtne un 3D specefekti spētu padarīt "Kind Hearts and Coronets" par labāku filmu?

Nu jau man vajadzētu sākt pašam baidīties. Šo ierakstu klausos divu dienu garumā, un pirms tam vēl mazlietiņ, un nu jau man tas šķiet ja ne gluži normāls, tad vismaz - ne tuvu ne tik traks kā sākotnēji. Protams, ja salīdzina ar, teiksim, "The Third Reich", šis ieraksts ir vieglāk klausāms - tajā ir vairāk standarta noskaņojumā klausāmu fragmentu, un vismaz nosacīti var apgalvot, ka šis ieraksts sastāv no dziesmām.

Man nav raksturīga motivējošas un izglītojošas literatūras lasīšana. Es neesmu motivējams un audzināms. Neticu, ka pamācošā literatūra mani padarīs par miljonāru, sieviešu mīluli vai vismaz drusku labāku cilvēku. Lai gan man pret neko no iepriekšējā teikumā minētā nebūtu iebildumu. Taču "Skaties plašāk: Jauna inovāciju stratēģija" nav gluži motivējošā lasāmviela. Kas tieši tā ir - par to teksta turpinājumā (varbūt, ja spēšu pārmērīgi nenovirzīties no tēmas).