Kazhes pierakstu burtnīca

Šī filma vairākas reizes mani pārsteidza ar mainīgu noskaņu - sākas kā komēdija, tad kļūst par drāmu, tad atkal par komēdiju, tad atkal par drāmu, un tā uz riņķi.

Reizēm mani pārsteidz, kā tas notiek, ka TV vajadzībām uzņemtās filmās piedalās patiešām izcili aktieri. Vai pareizāk - ne tas, ka izcili aktieri piedalās šādās filmās, bet kā tas sanāk, ka tāda filma kā "Hemingvejs un Gelhorna" tiek uzņemta TV vajadzībām un nevis kino. Un laikam tomēr arī par aktieriem jautājums - kā var filmā ar 14 miljonu dolāru budžetu dabūt ne tikai par režisoru "The Unbearable Lightness of Being" režisējušo Filipu Kaufmanu, bet arī galvenajās lomās Nikolu Kidmenu un Klaivu Ovenu. Laikam jau ir tā, ka atkarībā no projekta, arī aktiera takse mēdz variēt, jo ar visu šīs filmas budžetu normāli pietiktu vienas Kidmenas noalgošanai. Bet es te drusku aizrunājos par naudu, kamēr filma ir par mākslu un mīlestību.

Kamēr rumāņu futbola klubu ekspansija UEFA kausā pirms vairākām sezonām noplaka tikpat ātri kā sākās, Rumānijas kino jaunā viļņa uzvaras gājiens turpinās joprojām, gūstot atzinību prestižos starptautiskos festivālos. Šī filma ir lielā procesa daļa.

Jau otrā filma šogad par mirstošiem pensionāriem. Iespējams, man vajadzētu pavariēt savu skatāmo filmu klāstu, citādi ar jautrību varētu būt problēmas. No otras puses - šī filma taču ir komēdija, tātad visam būtu jābūt kārtībā?

Aktuālākais indīpopa ansamblis "Vampīru nedēļas nogale" ir atgriezies ar savu trešo studijas ripuli, turpinot iekarot meiteņu sirdis un kaklus abpus Atlantijas okeānam. Par to, vai šāda mūzika ir pieņemama arī man - tuvākajās dažās minūtēs.

Hjū Lorijs katram ir primāri savs. Vienam viņš ir viszinošais doktors Hauss (neesmu redzējis nevienu šī seriāla sēriju). Otrs viņu primāri zina, pateicoties viņa sadarbībai ar Stīvenu Fraju (kopīgais TV šovs, dalība "Melnajā čūskā", "Džīvss un Vūsters). Trešajam viņš ir bestellera "Ieroču tirgonis" autors. Un dažs viņu pazīst kā blūza mūziķi. Varbūt atradīsies arī kāds īpatnis, kuram Lorijs visvairāk šķiet ievērojams ar to, ka viņš jaunības dienās bija ļoti spējīgs airētājs ar perspektīvām kļūt par olimpisko spēļu dalībnieku.

Piektdienas novakare tika pavadīta pludmalē, bet vakars – ciemos, kā rezultātā mājās pārrados neilgi pirms vieniem. Tā kā kaučsērfere arī bija kaut kur pilsētā, vismaz ar savu iegāšanos nepamodināju.

Vai tu spētu iedomāties dēku starp Merilinu Monro un Albertu Einšteinu? Pirms šīs filmas noskatīšanās es par šādu scenāriju pilnīgi noteikti nebūtu iedomājies, un jāatzīst - arī tagad es to nespēju iedomāties. Un ne tikai tāpēc, ka galvenos varoņus realitātē šķīra gandrīz pusgadsimta vecuma starpība.

Reizēm gadās, ka ir jāpaspēj tik daudz, bet laika visam neatliek. Vakar netiku uz koncertu Kalnciema ielā, lai gan it kā gribēju. Netiku arī uz frisbija spēli, taču pēcpusdienas/vakara grafiks tāpat sanāca ar tīri labu skriešanu.

Es nebūtu es, ja nākamajā dienā pēc absolūti jauna mūzikas ieraksta klausīšanās nepievērstos kaut kam teju mūžsenam. Grupa "Blues Magoos" ir viens no tiem ansambļiem, kas līdz mūsdienām nav ticis pilnībā aizmirsts lielā mērā pateicoties pāris tā dziesmu iekļaušanai leģendārajā sešdesmito gadu garāžroka izlasē "Nuggets", kura tieši tam ir paredzēta - pieminēt grupas, par kurām citādi neviens asaru nenotraustu.