Kazhes pierakstu burtnīca

Jau otrā filma šogad par mirstošiem pensionāriem. Iespējams, man vajadzētu pavariēt savu skatāmo filmu klāstu, citādi ar jautrību varētu būt problēmas. No otras puses - šī filma taču ir komēdija, tātad visam būtu jābūt kārtībā?

Aktuālākais indīpopa ansamblis "Vampīru nedēļas nogale" ir atgriezies ar savu trešo studijas ripuli, turpinot iekarot meiteņu sirdis un kaklus abpus Atlantijas okeānam. Par to, vai šāda mūzika ir pieņemama arī man - tuvākajās dažās minūtēs.

Hjū Lorijs katram ir primāri savs. Vienam viņš ir viszinošais doktors Hauss (neesmu redzējis nevienu šī seriāla sēriju). Otrs viņu primāri zina, pateicoties viņa sadarbībai ar Stīvenu Fraju (kopīgais TV šovs, dalība "Melnajā čūskā", "Džīvss un Vūsters). Trešajam viņš ir bestellera "Ieroču tirgonis" autors. Un dažs viņu pazīst kā blūza mūziķi. Varbūt atradīsies arī kāds īpatnis, kuram Lorijs visvairāk šķiet ievērojams ar to, ka viņš jaunības dienās bija ļoti spējīgs airētājs ar perspektīvām kļūt par olimpisko spēļu dalībnieku.

Piektdienas novakare tika pavadīta pludmalē, bet vakars – ciemos, kā rezultātā mājās pārrados neilgi pirms vieniem. Tā kā kaučsērfere arī bija kaut kur pilsētā, vismaz ar savu iegāšanos nepamodināju.

Vai tu spētu iedomāties dēku starp Merilinu Monro un Albertu Einšteinu? Pirms šīs filmas noskatīšanās es par šādu scenāriju pilnīgi noteikti nebūtu iedomājies, un jāatzīst - arī tagad es to nespēju iedomāties. Un ne tikai tāpēc, ka galvenos varoņus realitātē šķīra gandrīz pusgadsimta vecuma starpība.

Reizēm gadās, ka ir jāpaspēj tik daudz, bet laika visam neatliek. Vakar netiku uz koncertu Kalnciema ielā, lai gan it kā gribēju. Netiku arī uz frisbija spēli, taču pēcpusdienas/vakara grafiks tāpat sanāca ar tīri labu skriešanu.

Es nebūtu es, ja nākamajā dienā pēc absolūti jauna mūzikas ieraksta klausīšanās nepievērstos kaut kam teju mūžsenam. Grupa "Blues Magoos" ir viens no tiem ansambļiem, kas līdz mūsdienām nav ticis pilnībā aizmirsts lielā mērā pateicoties pāris tā dziesmu iekļaušanai leģendārajā sešdesmito gadu garāžroka izlasē "Nuggets", kura tieši tam ir paredzēta - pieminēt grupas, par kurām citādi neviens asaru nenotraustu.

Pēc ļoti ilga pārtraukuma manā projektā - ar filmām apkārt pasaulei - vēl viens jauns ieraksts - Irāka. Filma gan neizrādījās tāda, par ko varētu sevišķi sajūsmināties.

Mūsdienu mūzikas aktuālākās tendences man iet garām nemanītas, neaizskartas un neredzētas. Līdz ar to tas nemaz nav tipiski, ka manā pleilistē nonāk ieraksts, kas konkrētajā nedēļā ir pirmajā vietā britu albumu topā. Karo Emeraldas otrā studijas plate ir tieši šāds izņēmums.

Vai tu zini grupu "Spirit"? Visticamākais - nezini vis, ja vien neesi nopietns sešdesmito gadu rokmūzikas cienītājs. Taču patiesībā viņi ir zināšanas vērti un ne tikai tādēļ, ka no viņiem šādas tādas idejas "aizņēmās" Led Zeppelin.