Kazhes pierakstu burtnīca

Savu vēstījumu par vienu no pēdējo gadu skaļākajām pašmājās tapušajām grāmatām vēlos sākt ar kādu brīnumdaiļu citādu no portāla Delfi:

Biju domājis, ka šovakar vajadzētu skatīties kādu Sundance festivāla filmu. NR piedāvāja šo. Tad šo arī skatījāmies.

Mihaela Hanekes filma "Mīlestība" ir pamanījusies saņemt tik daudz dažādu apbalvojumu prestižos konkursos, ka to uzskaitīšanai man nepietiktu laika. Tālab neuzskaitīšu. Taču neskaitāmie tās saņemtie slavas vārdi man neatstāja izvēli - šī filma bija jāskatās.

Jāatzīst, ka mana pazīšanās ar Alfrēda Hičkoka filmām ir nožēlojama - esmu redzējis vien divas no tām: "Rear Window" un "Vertigo". Tikām neredzēto filmu sarakstā atrodami tādi kino klasikas darbi kā "North By Northwest", "Strangers on a Train", "Dial M for Murder", "The Birds" un... "Psycho". Vajadzētu šos robus izglītībā tā kā pamazām aizpildīt, un šādu ricību no manas puses visai droši veicināja mākslas filmas "Hitchcock" noskatīšanās.

Aizraušanās ar Seržu Geinsbūru noteikti nav veselīga. Vienīgais, kas kaut cik glābj situāciju, ir viņa zemā atpazīstamība. Ir cerības, ka ieskatoties manā blogā un ieraugot, ka es cītīgi klausos šo mūziķi, tu paraustīsi plecus un necentīsies noskaidrot detalizēti, kas tas par fruktu. "Kaut kāds Francijas ebrejs" varētu būt maksimālais, ko varētu nojaust. Un labi, ka tā!

Filmā tas netika uzsvērts, bet Rodrigeza otrais albums, kaut arī tas kopumā ir patīkams un klausāms, bez variantiem ir vājāks par viņa debijas ierakstu. Mazāk izteiksmīgu melodiju, lielāks uzsvars uz storytelling un mazāks - uz pašām dziesmām.

О том, что нужно отправиться в зимний поход, Мартиньш начал говорить сразу после предыдущего похода в начале января. Изначально мы договорились на последние выходные феваля, потом переложили на начало марта. Потом оказалось, что и на этой неделе сам Мартиньш не может участвовать. В итоге решили идти в поход без его официального организатора. На самом деле – мы вроде не дети, которым необходим пионер-вожатый, ответственный за пение идеологически выдержанных песен, правильное употребление алкоголя и прочую дребедень.

Cedric always said that sanity was overrated. "How many people who were perceived as normal by their peers ever achieved anything in their lives? Name one!" he always said when the subject of sanity arose in conversation. Whenever someone named a famous person who didn&39;t have a single extravagant trait to their personality, Cedric would either pretend that he hadn&39;t heard of the person or that the person wasn&39;t significant enough to count, or that the person was crazy after all. "Are you saying that Pascal was normal? Then how do you explain that this good Christian wrote obscene poetry about male genitalia and that he had a yearly ticket for most parisian brothels?" You could start arguing that you had never heard anyone mention such details about Pascal&39;s life, but Cedric wouldn&39;t listen because he obviously knew better.

Pēc filmas "Searching for Sugar Man" noskatīšanās man nemaz nebija variantu - klausīties Siksto Rodrigeza mūziku vai nē. Un jāatzīst, gaidīju es šo albumu ar lielu nepacietību - filma lika gaidīt daudz no Rodrigeza tieši kā mūziķa.

Stāsta par Amerikas nīstāko ģimeni turpinājums. Četrus gadus vēlāk Luijs Terū atgriežas Topekā, Kanzasā, lai noskaidrotu, kā ir mainījusies Westboro baptistu draudzes dzīve.