Man principā patika filmas ideja - par to, kā blakus Zemei parādās vēl viena mūsējai identiska planēta, uz kuras norit precīzi tāda pati dzīve kā uz mūsējās, un dažādas no tā izrietošās sekas. Tiktāl viss būtu lieliski, taču šī mazbudžeta festivālu filma lielā mērā cieš no tā, ka tā ir pārāk maza, pārāk sasteigta un pārāk nevienmērīgi plūstoša. Filmas galvenā varone ir jauna sieviete, kura, ieraudzījusi debesīs otro zemi, aizskatās nepareizajā virzienā un ar savu automašīnu nones citu mašīnu, nogalinot kāda mūzikas profesora sievu un dēlu un pašu vīrieti iedzenot komā. Rezultātā Roda (tā sauc jauno sievieti) nonāk uz četriem gadiem cietumā, bet pēc iznākšanas no tā viņa turpina sevi sodīt par nodarīto un iet strādāt skolā par apkopēju, bet pēcāk - sāk bez maksas tīrīt māju no komas atlabušajam profesoram (kuru atveido aktieris, kas mums labi zināms kā Ītans no "Lost"). Tad pamazām (who would have guessed!) starp varoņiem sāk veidoties romāns, jo vīrietis jau nezina, kas Roda patiesībā ir (tā kā viņa tolaik bija nepilngadīga, tiesa aizsargāja viņas identitāti). Un, protams, ir skaidrs, ka agrāk vai vēlāk patiesība uzpeldēs, jo tā jau filmās vienmēr notiek. Paralēli Roda piesakās eseju konkursā uz lidojumu uz otro Zemi, kļūt par mūsu planētas sūtni, un arī tiek izvēlēta šim lidojumam, lielā mērā tāpēc, ka viņa ir krimināli sodīta un viņa labi pamato, ka arī Amerikas atklājēji nebija smalki zinātnes un mākslas pārstāvji, bet gan dažādi avantūristi un dzīves pabērni.

We had been worrying about what clothes we should take on the trip – with the temperature in Riga at around 5-10C, in Hong Kong at around 30C and in other locations on our route at who knows what, we finally ended up with each taking a couple of sweaters and lots of summer clothes. It later proved that our choice was rather wise.

A trip to China is something quite unlike a regular vacation somewhere in Europe, one has to keep lots of different things in mind, in order for it to go smoothly. Thus in this description I will try not only to document our daily events, but also point out some underwater stones that a traveler should be able to foresee.

Vēl viena filma, kas tika noskatīta lidmašīnā Honkonga-Helsinki, vienīgā kaut cik vecākā filma, kas bija piedāvātajā repertuārā. Tikai mājās uzzināju, ka šis Pītera Jeitsa veikums savulaik tika pie piecām Oskara nominācijām un vienā no tām arī uzvarēja - par labāko scenāriju. Kaut kādā mērā mani māc aizdomas, ka esmu šo filmu kādreiz jau redzējis, bet varbūt tā arī nav.

Esmu viens no tiem retajiem eksemplāriem, kam nav sanācis noskatīties nevienu no "Pērtiķu planētas" sāgas filmām, līdz ar to man nav iespēju novērtēt, cik labi šī jaunā filma iet kopā ar visām vecajām, bet tikai varu to novērtēt kā patstāvīgu vienību.

Ķīnas ceļojuma laikā sakrājās prāvs daudzums dažādu iespaidu un cita starpā noskatītas arī dažas filmas (lidmašīnā uz Honkongu un atpakaļ), šī - pirmā no tām. Izmantoju iespēju noskatīties kaut ko mazāk zināmu un mazāk populāru par tradicionālo lidmašīnas kino repertuāru un kopumā - nožēloju savu izvēli. Pirmkārt jau tāpēc, ka nakts laikā skatīties filmu korejiešu valodā, kur visu saturu uztver no subtitriem, ir baisi nogurdinoši. Angliskas filmas laikā vari pa daļai snaust un vairāk klausīties kā skatīties, tikām šīs filmas gadījumā tādas iespējas nebija. Vienlaikus sava interese šajā pasākumā bija - "Pašnāvību prognoze", manuprāt, ir no tā stila korejiešu filmām, kuras Eiropas skatītāji parasti neredz - tas nav festivālu kino, augstā māksla un tā tālāk, bet gan filma, kas paredzēta "vienkāršajam skatītājam". Līdz ar to neizbegāmas tajā ir visādas banalitātes, truls happy ending un citas "brīvdienu vakara filmu" pērles, labums tajā ir tāds, ka šādi vari drusku ieskatīties tajā, kādas filmas tad tie korejieši taisa paši savam tirgum un kases vajadzībām, nevis tikai augsto mākslu.

Kingslija Eimisa "Pretnāves līga" ir visai līdzīga savā būtībā Džozefa Hellera "Catch-22" - tas ir komēdisks absurda romāns par karu. Nezinu, cik liela nozīme šajā visā ir sižetam, kura atstāstīšana varētu no manis prasīt diezgan daudz laika. Tātad, ir misija Apollo, kurā angļi testē kaut kādu nākotnes atomieroci, kurš būtu lietojams pret naidīgo Ķīnu (hei, mēs pēc stundas dosimies lidostas virzienā, lai dotos ceļojumā uz Ķīnu! uzmini, cik liela man šobrīd ir spēja koncentrēties pilnīgi jebko!), un karavīru nometnē ir iefiltrējies spiegs, kuru ir jāatrod īpašajam aģentam Leonardam, kurš visiem atklāj to, ka viņš ir slepenais aģents, kas meklē spiegu (tāda stratēģija, kā teikt). Vēl tur ir karavīrs Čērčils, kurš iemīlas Katrīnā, alkoholiķis Hanters, mācītājs Ayscue, kurš fano par astoņpadsmitā gadsimta angļu klasisko mūziku, Lūsija, kura guļ ar visiem, psihiatrs dakteris Bests, kurš visos savos pacientos saskata apspiestu homoseksuālismu, neatkarīgi no jebkādiem pret to liecinošiem faktiem, un vispār grāmatā notiek šausmīgi daudz visa kā, par ko man šobrīd nav īsti noskaņojums darīt. Hmm, vispār man šobrīd nav ne mazākajā mērā noskaņojuma jebko darīt.

Pēdējās nedēļas laikā paspēju nomainīt vairākus dažādus risinājumus, kā cīnīties ar spamu šī bloga komentāros. Sākotnējā metode bija pavisam vienkārša:

Vēl viens no rokmūzikas veterāniem - līdzās Tomam Veitsam un Elisam Kūperam - savu jaunāko ierakstu klajā laidis arī kādreizējais Velvet Underground solists, vēlākais visai interesantais solo mākslinieks Lū Rīds. Pieņemšu, ka vairumam Metallica fanu šis vārds ir salīdzinoši svešs un viņiem varētu būt visai izteikt WTF sajūta, kad viņi izdzirdēja, ka viņu elki sadarbosies ar tādu vecu perdeli kā Rīds, bet patiesībā viņa vieta rokmūzikas slavas zālē ir ne mazāk pelnīta kā tā ir Metallica gadījumā, lai arī pārdoto ierakstu ziņā vecais labais Lū nekad nav varējis lepoties ar grandioziem panākumiem.

Nez, vai Toms Veitss fiziski ir spējīgs radīt sliktu albumu? Pagaidām izskatās - nē, kaut kas tāds principā nav iespējams, un arī viņa jaunākais veikums "Bad as Me" ne mazākajā mērā neliecina, ka Veitsa kunga karjera tuvotos norietam. Ne velti šis ir viens no viņa veiksmīgākajiem ierakstiem britu čārtos (debitējis šonedēļ desmitajā vietā) - lai nu kuram, bet Veitsam, nekādi nevarētu pārmest, ka viņš uz vecumu zaudētu aktualitāti vai arī to, ka viņš pārmērīgi cenšas sekot aktuālajām tendencēm. Veitss ceļo pa muzikālo pasauli pats savā tempā un allaž atrodas tieši tur, kur viņš pats to vēlas.