Par tādu Šermanu Aleksī es līdz šim neko dzirdējis nebiju, taču tagad esmu. Viņš ir droši vien ievērojamākais mūsdienu indiāņu autors, lielisks komiskās prozas meistars. Šī konkrētā grāmata ir stāstu krājums, kura galvenie varoņi ir autora ciltsbiedri - Spokane indiāņi.
Liene notikumus aprakstīja dramatiski. Bet es kā sūrais būšu lakonisks - mazliet salijām :)
"Like a good Indian, he knew when to talk and when to remain silent. Like a good Indian, he knew there was never a good time to talk."
Gadiem ilgi dzīvoju pārliecībā, ka manis iecienīto vektoru grafiku SVG Internetā kaut cik normāli varēs lietot tikai neaprakstāmi tālā nākotnē - kad no vecuma būs nobeidzies pēdējais dators ar Windows XP un tajā iebūvēto IE6 - jo prasīt, lai lietotāji uzstāda SVG spraudņus, protams, ir nereāli. Un te pēkšņi man tika parādīts RaphaelJS, kas lielu daudzumu SVG iespēju tev dod jau tagad. Ja vēl to sajūdz kopā ar kādu papildu brīnumu, kas Rafaelā importē jau gatavus SVG grafikas elementus, tas var būt līdzeklis, kas ļauj lapas ar HTML5 līdzvērtīgiem elementiem taisīt jau tagad, ļaujot arī IE6 lietotājiem lapas redzēt smuki un nevis pretīgi.
Šī filma jau pāris gadus bija manā "kaut kad jānoskatās" sarakstā, un droši vien tajā tā vēl ilgi paliktu, ja šodien Uldis nebūtu uzrīkojis filmu vakaru, kura ievada daļā viņš prezentēja vienu no saviem aktuālajiem projektiem (jo Uldim vienmēr, kā man radies iespaids, ir vesela virkne paralēlu projektu) - Spoku nami.
Pēdējās dienās visi to vien dara, kā runā par referendumiem - vai tādus vajag vai nevajag; vai Saeima ir jāatlaiž; vai skolās jāmāca tikai latviešu valodā. Uzgāju diagrammu komplektu: ar līdzšinējiem referendumiem:
Zemāk tiek sniegts uzskaitījums ar atziņām, kas gūtas Portugāles ceļojuma laikā:
Amerikāņiem (gluži tāpat kā krieviem) ir ļoti raksturīgs dažādas vēstures epizodes pārspīlēt savu spēlēto lomu. Šī filma mēģina šo paražu izsmiet, pasniedzot jaunu skatījumu uz 2.Pasaules karu - atklājot, ka patiesībā Vinstons Čērčils nebija vis Anglijas premjerministrs - pusmūža vīrs ar nedaudz matiem, bet gan fiziski spēcīgs amerikāņu ierindnieks, kurš gandrīz vienpersoniski (tikai ar sava melnādainā drauga Eizenhauera) palīdzību) uzvarēja Kaujā par Angliju. Filma atļaujas ne tikai bezkaunīgi mainīt vēstures faktus, bet arī Holivudas filmām raksturīgā manierē atklāti blēdās ar filmēšanas vietām - cita starpā norādot par sīku muiželi, ka tā esot Bekingemas pils, bet šķūni laukā nodēvējot par Hītrovas lidostu. Filmas centrālā sižeta līnija vēsta par to, kā Čērčils ieradies Anglijā ar Enigma mašīnu, kuru viņš pašrocīgi atņēmis vāciešiem (cik sapratu, vienā šāda stila Holivudas filmā patiešām tika rādīts, ka ar Enigmu galā tika amerikāņi), bet nav atradis dzirdīgas ausis nekompetento angļu karavadoņu vidū, paralēli šim attīstās love story ar princesi Elizabeti (tagadējo karalieni, kura, protams, atbilstoši filmas vajadzībām padarīta vecāka par viņas tā laika 14 gadiem), bet Hitlers ar Bormanu, Gēbelsu, Gēringu, Evu Braunu un savu sunīti Waffles ir ieradies Anglijā, kur viņam rodas plāns apprecēt Elizabeti un tādā veidā sasniegt kaut kādus absurdus mērķus.