Alehandro Amenabara ("Open your eyes", "The Others", "Mar Adentro") pirmā ievērojamā filma ir viena no tām kino lentēm, kuras ilgi nevarēju saņemties noskatīties. Varu paskaidrot, kāpēc. No vienas puses - mani interesē spāņu kino, turklāt vēl Amenabars patiešām augstu kotējas šīs valsts režisoru vidū. No otras - izlasot IMDb anotāciju: "While doing a thesis about violence, Ángela finds a snuff video where a girl is tortured until death. Soon she discovers that the girl was a former student in her faculty", īsti vēlme piedāvāt kādam skatīties šo filmu man neradās. Starp citu - ja nemaldos, to lejuplādēt man piedāvāja Movielens, apgalvojot, ka tā būtu viena no tām erotisku tēmu (bet visticamāk - ne skatu) piesātinātajām drāmām, kas man pēdējā laikā ir viens no iecienītākajiem kino žanriem.

Vakar man visai neveiksmīgi beidzās gājiens uz pilsētu. Dienas beigās atkal aizgājām "vakariņās" vai otrajās pusdienās, kā lai to nesauktu. Kaut kā man ne pārāk patika vista, ko ieēdu, bet pieņēmu, ka nekā slikta tajā būt nevajadzētu. Tā laikam nevajadzēja darīt. Pēc ēšanas gandrīz uzreiz aizgāju uz pilsētu (šoreiz - vienatnē), lai apskatītu 1. FC Tatran Prešov - vecākā Slovākijas futbola kluba - stadionu. Līdz stadionam bija tīri laba pastaiga (ilguma ziņā) pa ne pašu interesantāko Prešovas daļu (proti - guļamo rajonu). Stadionu atradu, nekā diža no tā, protams, nebija (manuprāt, pat "Skonto" stadions ir labāks), bet ne par to ir runa.

"Sarkanā vāvere" ir jau trešā Hulio Medema filma, ko esmu šogad noskatījies. Un vai tu zini, kāpēc es tik intensīvi pievēršos šim spāņu režisoram? Galvenokārt tāpēc, ka viņa filmas ir patiešām labas un oriģinālas, turklāt tajās allaž ir kāda neliela piedeva pārdabiskā un neticamā, kas spēj padarīt košāku pat vispelēkāko dienu.

Vakar mācības, kuras tika solīts, ka ilgšot veselas 12 stundas, beidzās kaut kur pirms četriem. Varētu tēmu izvērst, bet - laikam gan tas nebūtu gudri.

Noskatījāmies līdz galam seriālu Spaced. Šis jāatzīst bija tas gadījums, kad otrā sezonā man noteikti patika labāk par pirmo. Laikam gan tāpēc, ka personāži jau labāk iepazīti un kļuvuši saistošāki. It kā viss turpinās tajā pašā garā - tie paši personāži, līdzīgas situācijas, bet kaut kā viss nostrādā labāk. Droši vien tāpēc, ka bijām labāk piešāvušies tieši šim ļoti īpatnējam humora veidam - pilnam ar atsaucēm uz visdažādāko kino klasiku un citām lietām.

Sanācis diezgan interesanti, ka līdz ar otrās Abderahmāna Sisako filmas noskatīšanos man izdevies nosegt vēl vienu Āfrikas valsti kino projekta ietvaros. Taču šaubu nav - kamēr Heremakono ir tipiska Mauritānijas filma, "Bamako" ir Mali kino industrijas produkts. Protams, par kino industriju "melnajā" Āfrikā vispār runāt ir diezgan smieklīgi (ne velti šis pats Sisako sanāk vairāku Āfrikas valstu ievērojamākais režisors, un tas par spīti tam, ka nekā diža viņa darbos pilnīgi noteikti nav), taču ar to jau principā vajadzētu rēķināties.

Vakarpusē devāmies apskatīt pilsētas centru, līdz kuram izrādījās kādas 20-30 minūtes ceļa (it īpaši - ja iet ar līkumu, kā to izdarījām vakar). Prešovas vecpilsēta pamatā sastāv no vienas garas ielas, kura arī saucās Hlavna, uz kuras atrodas visi ievērojamākie pilsētas apskates objekti. Pie viena no tiem atradu savu pirmo slēpni Slovākijā. Vakarā noskatījos "Bamako" - filmu no Mali. Tagad visā drīzumā sāksies treinings (domājams - kādu 10-15 minūšu laikā).

Tātad, esam ieradušies Slovākijā, kur šo un nākamo nedēļu mani un Artjomu gaida intensīvas mācības. Šodien gan vēl neko nemācamies, bet brīvi sēžam internetā. Sola, ka sākot ar rītdienu prieki beigsies un šturmēsim intensīvi pa 12 stundām dienā, tā ka vakarā ne tikai geocaches, bet pat filmu skatīšanās būs par grūtu. Protams, par to gan spriest ir pāragri.

Tātad - šodien uz Slovākiju uz apmācību. Kas īsti mani gaida - nezinu. Iespēju robežās sniegšu aktuālo informāciju arī no turienes.

Mazliet paspēlējos ar šo rīku, kas novērtē to, cik optimāli (no ielādes laika viedokļa) ir uztaisīta konkrēta interneta lapa. Nekādas baisās zinātnes tur nav - skatās, cik tu ielasi Javascript fragmentus, cik daudz (un cik lielas) ir bildes, kāds ir kopējais datu apjoms un tamlīdzīgi.