Kazhes pierakstu burtnīca

"The Chumscrubber" bija sākotnējais filmas variants, ko biju gribējis piedāvāt skatīties viesiem mūsmājās pagājušo svētdien. Tā kā treileris nepārliecināja, ka šī filma varētu būt sevišķi saistoša, atkārtoti noskatījāmies lielisko Vesa Andersona "Rushmore", bet šai filmai pievērsāmies divatā nākamajā dienā.

Here`s a short encoded message with coordinates for a geocache. I have not placed a cache at this location and I don`t intend to. This is just to check if you can crack the code. If you can, please enter the coordinates in the comments section. I will eventually replace your coordinates with a notice whether you`ve cracked the code correctly. Anyway this is pretty basic, so you probably will have no problem whatsoever figuring it all out.

Ar "Pirmajā lokā" es pabeidzu savu obligātās literatūras apskatu, kas attiecas uz Aleksandra Solžeņicina daiļradi. Pārmaiņas pēc esmu arī hronoloģiski gājis vairāk vai mazāk pareizi - sāku ar viņa pirmo publicēto darbu - "Vienu dienu Ivana Deņisoviča dzīvē", tad nāca "Vēža korpuss" un visubeidzot - "Pirmajā lokā".

Here`s a status update for my ongoing "projects" (mostly those are useless hobbies but the word "projects" sounds nice):

Patiesībā es nemaz nezinu, kā tas sagadījās, ka es tiku pie šī Pola Baterfīlda ieraksta. Droši ir tas, ka tas manā krājumā parādījās ilgāku laiku pirms dzirdēju par to kaut ko raidījumā "Saknes" stāstam mūsu tagadējo premjerministru. Es gan neesmu arī tik ļoti pārliecināts, ka tiešām esmu dzirdējis Godmani runājam par Baterfīldu, bet tā man šķiet gan.

Yesterday when we played Cluedo and all almost simultaneously came to the final conclusion (if I got it correctly, me, Zingis and Marina got the solution first, while Liene and Sergejs at least partly came to it from our behaviour), the game turned into a run for the room where you should make the accusation and win the game (as it is the room where the murder was committed). However each of us was too far to reach the room in one turn, so when anyone would come closer to the entrance of THE MURDER ROOM some other player would simply call the fastest runner to some other room. So nobody could win the game and we decided to end it in a draw. Actually I had never thought before that an outcome like this could be possible in this game.

Šodien, klausoties Timu Bakliju, es kārtējo reizi pārliecinājos par to, cik labs kopumā ir mans briesmīgi ilglaicīgais projekts - noklausīties visus savas kolekcijas ierakstus, jo epizodiski šādā veidā es uztrāpu kaut kam, kas mani uzrunā par visiem simts un ko es citādi diez vai būtu saņēmies noklausīties. Ņemsim par piemēru šo ierakstu - Tima Baklija debijas albumu. Es nez kāpēc biju pārliecināts, ka tas būs kaut kāds absolūti bezpersonisks folkmūzikas dziesmu apkopojums, banāls un truls šo vārdu vissliktākajā nozīmē, bet praksē tas izrādījās pavisam kas cits. Protams, tikpat labi tas būtu varējis izrādīties nepatīkams pārsteigums, gluži kā tas bija ar Lī Heizlvūdu pirms nedaudzām dienām, taču Baklijs mani patiešām pārsteidza tieši tā, kā es būtu vēlējies tikt pārsteigts.

Es nekad neesmu bijis sevišķs "X-failu" cienītājs, līdz ar to būtu droši vien liela sensācija, ja jaunā pilnmetrāžas filma par Skalliju un Malderu mani būtu pārsteigusi kā gada labākā filma. Patiesībā es droši vien pilnā garumā esmu redzējis vien tikai dažas šī seriāla sērijas un par tā "pasauli" vairāk zinu no draugu teiktā nekā no paša redzētā. Vai tālab es būtu kaut ko pārmērīgu zaudējis, neņemos teikt, jo, kā jau teicu, neesmu redzējis pietiekami daudz, lai zinātu, ka vajadzētu redzēt vēl vairāk.

Hmm, nupat ievēroju, ka pēc idejas šo grāmatu varētu tikpat labi pieskaitīt Francijai kā Īrijai, jo oriģinālā Bekets to uzrakstīja franciski un Parīzē tā arī pirmo reizi tika izdota, līdz ar to angliskā versija ir tikai tulkojums (kuru gan veica pats Bekets, un tomēr oriģināls tas nav), tā ka man nevajadzētu sevišķi pārdzīvot, ka "Melouns mirst" lasīju krieviskajā tulkojumā (latviešu valodā, šķiet, līdz šim izdevumus piedzīvojuši vien "Godo gaidot" - Karogā, un "Mērfijs").

"Bitter Moon" ir filma, kas lieliski iederas Hjū Grānta agrīno darbu sarakstā līdzās "Sirēnām". Hjū Grānts, protams, ir viens tipisks pretty boy, bet savulaik viņš labprāt piedalījās filmās, kurās pipariņa netrūka, un "Rūgtais mēness" ir viena no piparotākajām filmām, ko man vispār nācies kādreiz redzēt. Protams, apzinoties to, ka filmas režisors Romāns Polanskis ir zināms ne tikai ar to, ka viņš uzņēmis "Rozmarijas mazuli", "Chinatown" un "Pianistu", bet arī ar neglīto pedofīlijas stāstu. Man patiesībā ir gluži vienalga, vai viņš toreiz bija vai nebija vainīgs, bet viens ir skaidrs - pārmērīgā puritānismā šo režisoru apsūdzēt noteikti nevar.