Kazhes pierakstu burtnīca

Es neapgalvoju, ka pilnīgi visiem cilvēkiem ir jābūt sajūsmā par Džefersona lidmašīnas otro albūmu, un vienlaikus es pilnīgi noteikti nespēju saprast cilvēkus, kam tas varētu nepatikt. Vai vismaz cilvēkus, kam nepatiktu šī ieraksta divas populārākās dziesmas, tās, kuru dēļ "Jefferson Airplane" tiek uzskatīti par Sanfrancisko psihodēliskās rokmūzikas karaļiem. Patiesībā abas šīs dziesmas gan nav Jef. Air. radītas, bet gan tas tās "atnesa" uz grupu tās jaunā dziedātāja Greisa Slika. Un saki tu vai nesaki, bet Greisa - tā patiešām ir manta! Tādu sieviešu kā viņa rokmūzikā vienmēr ir bijis vismaz desmit, ja ne simts reizes par maz un varbūt vienīgi Dženisa Džoplina viņu pārspēj nozīmībā kā sešdesmito gadu rokmūzikas leģenda. Bet kad Greisa dzied "Somebody to Love" un "White Rabbit", tu saproti - lūk, tas ir balss spēks, tā ir spēja aizgrābt klausītāju un novest gluži katartiskā stāvoklī. "White Rabbit" vispār ir teju vislabākā sešdesmito gadu narkotiskās mūzikas himna, kas satriecošā veidā padara "Alisi brīnumzemē" par LSD ceļojumu. Ja tevi šī dziesma atstāj vienaldzīgu, tad es patiešām nezinu... :) Nē, nopietni, klausoties šo kompozīciju simtiem reižu, tā manās ausīs nav zaudējusi ne miligramu sava episkā skaistuma.

Definition:A lucid dream, also known as a conscious dream, is a dream in which the person is aware that he or she is dreaming while the dream is in progress. During lucid dreams, it is possible to exert conscious control over the dream characters and environment and have them perform feats which would be physically impossible in the waking world. Lucid dreams can be extremely real and vivid depending on a person`s level of self-awareness during the lucid dream.

"Labā nakts" ir amerikāņu filma, kurā piedalās divi no pēdējo gadu (manā uztverē) saistošākajiem angļu "vienkāršā cilvēka" atveidotājiem - Martins Frīmens (Artūrs Dents no "Hitchhiker`s Guide to the Galaxy", Tims Kenterberijs no "The Office") un Saimons Pegs (no "Shaun of the Dead" un "Hot Fuzz"). Līdzās šiem klasiskajā izteiksmē ne pārāk seksapīlajiem vīriešiem šeit piedalās arī režisora māsa Gvineta Paltrova un Penelope Krusa, tāpat šeit piedalās arī divi kino vecmeistari - Maiks Gembons un Denijs de Vito.

I hadn`t bought a music CD in the last five years. A band I`ve never liked too much recorded an album and hds a rapper produce it. I don`t like any kind of rap. And I bought this record.

Why do people treat marriage like chains that make you do this and not do that? While there are no children, there`s no reason why a marriage can`t be open. Just the fact that you love one person doesn`t always mean that you can`t love another person at the same time. Love is inclusive, not exclusive. Having exchanged their full powers, found in good and due form, Liene and Ray have agreed to follow the principles of open marriage.

Braiens Īno ir tas vīrs, kuru Scs mēdz dēvēt par ambient mūzikas vectētiņu un apbrīnot kā satriecoši garlaicīgu skaņu radītāju. Ok, patiesībā Scs par šo Īno mūziku ir sajūsmā, bet mani šāda veida Īno garlaiko. Es esmu no tiem ļaudīm, kam Īno vistuvākais ir "Here Come the Warm Jets" vai "Before and After Science" spēlēs ar glamrock elementiem. Tikām Džons Keils vislabāk ir zināms kā uz eksperimentiem naskais Velvet Underground vijolnieks, kas arī vēlāk radījis virkni stipri dīvainu ierakstu solo lauciņā. Un kā tev šķiet, kad šie divi "vizionāri" satikušies, kāda veida mūziku viņi varēja radīt?

Tātad tomēr Libānai izdevās kļūt par piecdesmito filmu manā pasaules kino projektā. Ar to arī apsveicu šo nebūt ne izcilo izmēru valsti.

Žana Ešnoza romāns "Es aizeju" stāsta par kādu vīrieti, kas piecdesmit gadu vecumā izlemj atstāt savu sievu (ar kuru gan viņam laikam nekad nav bijušas sevišķi izcilas attiecības, jo šim tipam uzvārdā Ferers ir izteiktas problēmas ar krāna noturēšanu biksēs) un doties uz Ziemeļiem, lai tur atrastu nozaudētu kuģi ar iezemiešu mākslas darbiem. Šeit varētu padomāt, ka "Es aizeju" būtu kaut kas līdzīgs "National Treasure" vai Indianam Džonsam. Taču, protams, šī grāmata ne tuvu nav tik stulba, lai iegrimtu absolūtā piedzīvojumu literatūrā. Lai gan...

No, I don`t mean the Alanis Morisette (whatever the correct spelling of her name may be) but the situation with our Internet connection. As I wrote many times we didn`t have any internet at home for six or seven weeks. And yesterday we finally got a Lattelecom internet connection and even set up wireless Internet. This morning when I let our dog out in the yard I decided to check whether the wireless signal was strong enough in order to use Internet in the garden (as what can be nicer than surfing the web outside?). And what did I see? An unsecured "linksys" network to that I was able to connect (not my wireless - somebody else`s). And afterwards this network was also available indoors. So just when I got my own Internet connection I also got the opportunity to connect to free wireless. And for all these six weeks there was no such a wireless. Now isn`t it ironic?

"Tago Mago" neapšaubāmi ir viens no visgodājamākajiem pietiekami dīvainās apvienības "Can" ierakstiem. Ar ko gan Can būtu īpaši? Sāksim ar to, ka tās dziedātājs ir japānis. Cik vispār japāņu ir profesionālajā populārajā mūzikā? Apmēram tikpat cik futbolā. Turpināsim ar to, ka šī grupa ir viens no izcilākajiem Krautrock ansambļiem, kas spējuši pierādīt, ka vācieši ir spējīgi arī uz kaut ko nopietnāku par alus šlāgeriem.